Ir trešdiena, 30ais un vēl man vārdadiena.
Šodien jābūt foršai dienai, jo trešdiena ir labākā diena, kad vien var būt vārdadiena, ja viņa ir 30ajā.
Bāc tik forši vnk ^__^
Manliekas es visu mūžu esu vēlējies vārdadienu trešdienā.
trešdiena, jūlijs 30
sestdiena, jūlijs 26
If you are waiting for a sign... this is it! Do it! It will be amazing!
Šovakar televīzijā runāja Zaldis Vatlers (vārds ir mainīts, lai saglabātu cilvēka tiesības uz privātu dzīvi) valsts prezidents. Es gandrīz vispār nesapratu ko viņš gribēja pateikt ar to visu, bet viņam tās runas laikā aplaudēja vairāk reizes, nekā kāds ir aplaudējis Jānim Bičkovskim (Es pats esmu saņēmis diezgan daudz aplausus, jo, lai arī es esu 2 gadus jaunāks par Jāni, man ir bijusi tāda lieta kā VIDUSSKOLAS IZLAIDUMS, un vēl pateicoties savām nūģiskajām spējām es esu saņēmis kādus 8 "HA kas par nūģi!"aplausus ejot pēc atzinībām par piedalīšanos matemātikas olimpiādēs. Un vēl noteikti kāds man ir kautkad aplaudējis)
Un vēl prezidents teica kko tādu - latvieši ir dorsminieki! viņi vienmēr kautko dara, kad redz ka kautkur notiek netaisnība!
Salti Meli! Ja tā, tad kapēc cigaretes veikalos maksā 1,45?! Mūsu prezidents ir melis!
Un vēl man vairāk nepatīk mūsu valsts himna. Nu nejau tā ka nepatīk ,bet brīvajā laikā es viņu neklausos. Kādreiz gan man patika. Bet tikuntā es esmu priecīgs, ka mūsu himna nav tā Rihannas dziesma, kas tagad pa europeanu 59reiz dienā skan, kur dzied "that was quite a show, very entertaining" un to rindiņu laikā man gribas viņai pa muti sadot, jo es apbrīnoju viņas spēju taisīt angļu valodā vēl stulbākus teikumus par Saimja. Foršākais ka es varu te nodirst, atvainojos, pilnīgi visus savus draugus, jo neviens no viņiem manliekas te nekad nelasa.
Skudrucis lohs ^__^
Attaisnojums tam, ka es klausos Europeanu ir tas, ka man ir darbs un es nemāku noteikt staciju pēctiem cipariem, tapēc es vnk klausos European Hit Radio.
Darbā man ir 2 datori, 2 mūzikas centri, kopētājs, kafija par brīvu, 2 tās tējkannas elektriskās, garšīgākā piparmētru tēja pasaulē, internets, privātā tolete ar 5 podiem, 3 pisuāriem un 4 izlietnēm un šokolādes končas. Darbā man nav priekšnieka, darba līguma(pagaidām), darbalaika, zināmi algas apmēri(pagaidām),cilvēki, kas varētu mani ienīst alus, auksti.
Es esmu krāsotājs.
Un es vairākas reizes esmu gribējis nokopēt sevi visu, bet es nemāku operēt ar to kopētāju un kad viņu ieslēdz viņš paliek tik skaļš, ka manliekas, kāds atnāks sadot man pa muti.
Nevarētu teikt, ka tas ir labākais darbs pasaulē, bet no otras puses - kafija par brīvu! Ivaram es nahaļavu dabuju haļavčika darbu(tur var ielikt vēl kko haļavnu?) Brencim tādas nav!
Vēl es šito pēdējo dienu laikā esu ēdis uzpūteni, nokrāsojis balkonu, palicis pa nakti pie saimja neizlaistā gultā, runājis ar 2 dažādiem krievvalodīgiem cilvēkiem, iesniedzis dokumentus LU un atradis foršāko izgudrojumu pasaulē.
Lūk velviens piemērs "kāds darbs, tādi augļi!"
Tātad - vidusskolas laikā maksimums 10 pildīti mājasdarbi+nekādas mācīšanās mājās un Komunikācijas Zinātnēs no 1126 cilvēkiem kas pieteikušies es esu 8ais, un pirmais no tiem kas piedalās konkursā vispār. Zajebis, ko lai citu saka.
varbūt - fak bļe es esu laimīgs ^__^
Vēl es tieku budžetā vadības zinībās, bet Biologos gan ne, kas man ļoti sarūgtina un man ir jāliek šāds te - :(
Mēs ar Daini nezinam ko dara Optometristi, bet varu pateikt, ka Dainis Optometristos pat maksā netiek. Viņam seja pašlaik noteikti ir tāda - :L (L nozīmē mute ar cigareti).
Ja ir vēl kāds kas šito lasa un tiek komunikācijās var pateikt "čau!", jo es gribu jau laicīgi sākt ienīst savus kursabiedrus.
Ja ir kāds, kas šito lasa un tiek Biologos, tad var pateikt "hana!", jo es gribu redzēt ko es esu palaidis garām.
Izmantojot savas pieticīgās zināšanas ķīmijā es esu spējīgs uzvārīt ūdeni, kā rezultātā es esu sadzēries atkal par daudz kafiju.
Tu tagad vari apskatīties te:
http://www.youtube.com/watch?v=JOpjdrK1GVc
un pateikt vai tas galīgi smukais pašā pašā sākumā ir ziemassvētku lampiņas vai arī es esu jucis.
Es tikmēr salieku albumā labāko izgudrojumu pasaulē.
Tas ir PostSecret, kuru skatoties es esu pavadījis 6h no vietas smejoties un raudot un smejoties un raudot.
Vareni.
Un dienas cilvēks ir
http://www.draugiem.lv/friend/?578381
es pieļauju, ka viņš varētu mani piekaut, jo viņam ir nauda uz cepures, bet viņš noteikti varētu mani nošaut CS, vismaz es tā spriežu pēc viņa kolosālās galerijas.
Un es nezinu kā vienam cilvēkam var būt rakstīts "Ko luri? Pizda loga!" un delfīns pie interesēm reizē. Es tiešām nesaprotu.
Un vēl prezidents teica kko tādu - latvieši ir dorsminieki! viņi vienmēr kautko dara, kad redz ka kautkur notiek netaisnība!
Salti Meli! Ja tā, tad kapēc cigaretes veikalos maksā 1,45?! Mūsu prezidents ir melis!
Un vēl man vairāk nepatīk mūsu valsts himna. Nu nejau tā ka nepatīk ,bet brīvajā laikā es viņu neklausos. Kādreiz gan man patika. Bet tikuntā es esmu priecīgs, ka mūsu himna nav tā Rihannas dziesma, kas tagad pa europeanu 59reiz dienā skan, kur dzied "that was quite a show, very entertaining" un to rindiņu laikā man gribas viņai pa muti sadot, jo es apbrīnoju viņas spēju taisīt angļu valodā vēl stulbākus teikumus par Saimja. Foršākais ka es varu te nodirst, atvainojos, pilnīgi visus savus draugus, jo neviens no viņiem manliekas te nekad nelasa.
Skudrucis lohs ^__^
Attaisnojums tam, ka es klausos Europeanu ir tas, ka man ir darbs un es nemāku noteikt staciju pēctiem cipariem, tapēc es vnk klausos European Hit Radio.
Darbā man ir 2 datori, 2 mūzikas centri, kopētājs, kafija par brīvu, 2 tās tējkannas elektriskās, garšīgākā piparmētru tēja pasaulē, internets, privātā tolete ar 5 podiem, 3 pisuāriem un 4 izlietnēm un šokolādes končas. Darbā man nav priekšnieka, darba līguma(pagaidām), darbalaika, zināmi algas apmēri(pagaidām),cilvēki, kas varētu mani ienīst alus, auksti.
Es esmu krāsotājs.
Un es vairākas reizes esmu gribējis nokopēt sevi visu, bet es nemāku operēt ar to kopētāju un kad viņu ieslēdz viņš paliek tik skaļš, ka manliekas, kāds atnāks sadot man pa muti.
Nevarētu teikt, ka tas ir labākais darbs pasaulē, bet no otras puses - kafija par brīvu! Ivaram es nahaļavu dabuju haļavčika darbu(tur var ielikt vēl kko haļavnu?) Brencim tādas nav!
Vēl es šito pēdējo dienu laikā esu ēdis uzpūteni, nokrāsojis balkonu, palicis pa nakti pie saimja neizlaistā gultā, runājis ar 2 dažādiem krievvalodīgiem cilvēkiem, iesniedzis dokumentus LU un atradis foršāko izgudrojumu pasaulē.
Lūk velviens piemērs "kāds darbs, tādi augļi!"
Tātad - vidusskolas laikā maksimums 10 pildīti mājasdarbi+nekādas mācīšanās mājās un Komunikācijas Zinātnēs no 1126 cilvēkiem kas pieteikušies es esu 8ais, un pirmais no tiem kas piedalās konkursā vispār. Zajebis, ko lai citu saka.
varbūt - fak bļe es esu laimīgs ^__^
Vēl es tieku budžetā vadības zinībās, bet Biologos gan ne, kas man ļoti sarūgtina un man ir jāliek šāds te - :(
Mēs ar Daini nezinam ko dara Optometristi, bet varu pateikt, ka Dainis Optometristos pat maksā netiek. Viņam seja pašlaik noteikti ir tāda - :L (L nozīmē mute ar cigareti).
Ja ir vēl kāds kas šito lasa un tiek komunikācijās var pateikt "čau!", jo es gribu jau laicīgi sākt ienīst savus kursabiedrus.
Ja ir kāds, kas šito lasa un tiek Biologos, tad var pateikt "hana!", jo es gribu redzēt ko es esu palaidis garām.
Izmantojot savas pieticīgās zināšanas ķīmijā es esu spējīgs uzvārīt ūdeni, kā rezultātā es esu sadzēries atkal par daudz kafiju.
Tu tagad vari apskatīties te:
http://www.youtube.com/watch?v=JOpjdrK1GVc
un pateikt vai tas galīgi smukais pašā pašā sākumā ir ziemassvētku lampiņas vai arī es esu jucis.
Es tikmēr salieku albumā labāko izgudrojumu pasaulē.
Tas ir PostSecret, kuru skatoties es esu pavadījis 6h no vietas smejoties un raudot un smejoties un raudot.
Vareni.
Un dienas cilvēks ir
http://www.draugiem.lv/friend/?578381
es pieļauju, ka viņš varētu mani piekaut, jo viņam ir nauda uz cepures, bet viņš noteikti varētu mani nošaut CS, vismaz es tā spriežu pēc viņa kolosālās galerijas.
Un es nezinu kā vienam cilvēkam var būt rakstīts "Ko luri? Pizda loga!" un delfīns pie interesēm reizē. Es tiešām nesaprotu.
ceturtdiena, jūlijs 17
Kūciņš, Pūciņš, Čakstiņa un Magnuss
Lieliski, Vīni, tiešām lieliski.
Ja es kādreiz tā piedzeršos, ka sarakstīšu grāmatu bērniem, tad noteikti viņa sauksies tā. Galīgi patīkams nosaukums. Es tikai ceru, ka Magnuss nav domāts suns, jo tad vairāk nav forši, bet parasti cilvēkiem patīk pēdējo cilvēku nosaukt par suni.
Tagad es pats apbrīnoju pēdējos 9 uzrakstītos vārdus (:
Ja iet runa par Vīni tad piereizes man ir jārunā par cilvēku vārdā Svetlana, jo viņa ir ar Vīni draugos, es ceru gan, ka ne pārāk tuvos.
Tātad Sveta ir iekomentējusi Vīnim dienasgrāmatu ar tādu emmm garadarbu: "mm.. inčigy! :8 =a par to suLas paku wnk L0L! Xa!" un te nu lūk man rodas jautājums - cik slimam jābūt cilvēkam, lai laistu cilvēku ar tādu rakstītnespēju tuvumā datoram?! Un galvenais, ka es esu pirmais kas tur sāk par viņu smieties, acīmredzami, ka Ivara draugiem nav vairāk humora izjūtas kā iepelējušai maizei. Tas ir tikpat saprotami kā teiksim būtu tas, ja es rakstītu dgrāmatas tikai ar cipariem.
2309845021348612 87162437r5 17864019847650 09827346 6249015786 109287460 01786234 0176340157 01786148956 16495816 01864109485 981724305 -98176 98345098 6q10948 7605098127450 0987542 78620 8920987t5 0982 09827 6273540 627893 029835 0928375 78950 072 6 92830546 -29873957862 6782045 092872 112983740948 098275 08732045-87 09283464059 8762 0983745 t76 (: 9827345 0289346823045 0298735 7839540 782345.
Man patīk cipari. Man galīgi patīk cipari, tapēc ganjau ka man arī padodas matemātika. Ja jums kādreiz vajag kautko izrēķināt, tad es dažreiz varētu gribēt to jūsu vietā izdarīt. Godavārds. Un nav ko bolīties, ir arī cilvēki, kas aizrāda citiem komatus, tā ka tas ir pavisam normāli.
Vakardien es manliekas pirmoreiz mūžā tiku mērīts un lūk mans izbrīns - modeles nemaz nav tik modeles kā to mālē! Ja tiktiešām modelēm ir labi izmēri 90; 60; 90 tādos pašos centimetros, kādos mani mērija, tad tas liek man brīnīties, jo pat es nebūdams modele esmu apveltīts ar 88cm platu krūškurvi. Tātad paliek tikai 2cm vieta krūtīm un... nu es neesu milzīgu krūšu piekritējs, bet nu 2cm? Varbūt man vnk nav prāta, bet es esu izbrīnīts.
Un šodien es piedzīvoju kautko, ko varētu nosaukt par "Daiņa pļez" vai kautkotādu, jo par tādu situāciju man kautkad Dainis stāstija.
Tātad tu zini ka tevi ir piemeklējis "Daiņa pļez" tādā gadījumā, ja tu sēdi un tev pēkšņi atnāk 2 īsziņas un tu domā "juhaidi, draugi par mani domā! veselas 2 īsziņas" un tad tu izlasi kautkādu tele2 paziņojumu gan latviski gan krieviski un ej atkal gulēt. Smieklīgi diezgan. Es biju gaidījis Katrīnas saucienus pēc palīdzības, jo viņa manuprāt ir kautkādā svētdienas skolas izbraucienā, kurā viņai nepatīk, taču galvot par to es netaisos.
Šitās dienas es esu aivadījis jūsmojot un smejoties par Michael Moore un guļot pārsvarā. Pārējās sīkās izklaides es negrasos izklāstīt, bet kopumā es jūtos neslikti ja kādam tas interesē, pat ņemot vērā to, ka, runājot Daiņa vārdiem, "bļe zajebis Jūlijs jau pusē, pusvasara pa pipeļiem", kautgan varbūt arī tie bija mani vārdi. Nezinu, ko šovasar dara visi tie cilvēki, kurus es redzēju pagāšvasar, bet tas noteikti ir kautkas ļoti svarīgs, jo, ja iedomājamies ka Jāņi ir ziemā, tad sanāk, ka piemēram Skudruci es pēdējoreiz redzēju Janvārī.
Un vēlreiz es izlasu "Kūciņš, Pūciņš, Čakstiņa un Magnuss" un tas ir vienkārši tik foršs vārdu salikums, ka tas tagad varētu predendēt uz manu mīļāko vārdu salikumu Latviešu valodā.
Un visiem tiem, kas ir sākuši apšaubīt manu pievilcību man ir stāsts no šodienas.
Nesu miskasti un starp mājām stāvēja kautkādas īsas džuses kuras pīpēja (DŽKP) un mums bija neliels dialogs:
DŽKP:Sveiki
W:Sveiki
DŽKP:Varētu arī iepazīties?
W: Diezvai
DŽKP:Kapēc?
Un tad manai galvai izskrien cauri 100 teikumi ar kuriem es varētu viņas aizvainot un beigās es vnk neko neatbildu un soļoju tālāk uz māju. Noteikti labs iespaids atstāts.
Es nezinu vai tas ir liktens vai kā, bet man tādā veidā vienmēr kanti sit tikai meitenes, par kurām man interese ir kautkur starp interesi par citoplazmu un interesi par kko kas man interesē vēl mazāk nekā citoplazma.
Un vēl kāds uzdrošinās teikt, ka pasaulē ir taisnība. Pff.
Un vēl šodien es uzzināju par jaunu galīgi foršu spēli, kamēr Dainis pirka veikalā cigaretes. Divas mazas meitenes stāvēja man blakus, kamēr es lasiju bukletu kurā rāda, ka šomēnes, piemēram, ir atlaides sieram un prezervatīviem un tamlīdzīgi un tad tā viena meitenīte saka otrai "uzmini kas ir 18. aprīlī" (es uzreiz galvā domāju "tev dzimšandiena") un tā otra domā domā un tad saka
2."es nezinu"
1."tu padodies?"
2."jā"
1."tad ir mana vārdadiena"(fak, neuzminēju)
un kautkā forši. Un tad viņa vēl zīmēja uz sienas un teica "Redzi, "18" un "aprīlī"!". Jā. Atlaides bija Lays čipšiem, zefīriem, kartupeļu salmiņiem un vēl kautkam.
Un es nemāku nobeigt dgrāmatu tapēc es beigās vienmēr novēlu visiem laimes un tamlīdzīgi, kas gan ir arī forši manuprāt un tagad es iedomājos, ka varbūt var savādāk nobeigt, un skatos kā nez Vīnis nobeidz savējo..
Un kas viņam tur rakstīts? "Es nemāku nobeigt savu rakstījumu."
Smiekls.
Lūk.
Ja es kādreiz tā piedzeršos, ka sarakstīšu grāmatu bērniem, tad noteikti viņa sauksies tā. Galīgi patīkams nosaukums. Es tikai ceru, ka Magnuss nav domāts suns, jo tad vairāk nav forši, bet parasti cilvēkiem patīk pēdējo cilvēku nosaukt par suni.
Tagad es pats apbrīnoju pēdējos 9 uzrakstītos vārdus (:
Ja iet runa par Vīni tad piereizes man ir jārunā par cilvēku vārdā Svetlana, jo viņa ir ar Vīni draugos, es ceru gan, ka ne pārāk tuvos.
Tātad Sveta ir iekomentējusi Vīnim dienasgrāmatu ar tādu emmm garadarbu: "mm.. inčigy! :8 =a par to suLas paku wnk L0L! Xa!" un te nu lūk man rodas jautājums - cik slimam jābūt cilvēkam, lai laistu cilvēku ar tādu rakstītnespēju tuvumā datoram?! Un galvenais, ka es esu pirmais kas tur sāk par viņu smieties, acīmredzami, ka Ivara draugiem nav vairāk humora izjūtas kā iepelējušai maizei. Tas ir tikpat saprotami kā teiksim būtu tas, ja es rakstītu dgrāmatas tikai ar cipariem.
2309845021348612 87162437r5 17864019847650 09827346 6249015786 109287460 01786234 0176340157 01786148956 16495816 01864109485 981724305 -98176 98345098 6q10948 7605098127450 0987542 78620 8920987t5 0982 09827 6273540 627893 029835 0928375 78950 072 6 92830546 -29873957862 6782045 092872 112983740948 098275 08732045-87 09283464059 8762 0983745 t76 (: 9827345 0289346823045 0298735 7839540 782345.
Man patīk cipari. Man galīgi patīk cipari, tapēc ganjau ka man arī padodas matemātika. Ja jums kādreiz vajag kautko izrēķināt, tad es dažreiz varētu gribēt to jūsu vietā izdarīt. Godavārds. Un nav ko bolīties, ir arī cilvēki, kas aizrāda citiem komatus, tā ka tas ir pavisam normāli.
Vakardien es manliekas pirmoreiz mūžā tiku mērīts un lūk mans izbrīns - modeles nemaz nav tik modeles kā to mālē! Ja tiktiešām modelēm ir labi izmēri 90; 60; 90 tādos pašos centimetros, kādos mani mērija, tad tas liek man brīnīties, jo pat es nebūdams modele esmu apveltīts ar 88cm platu krūškurvi. Tātad paliek tikai 2cm vieta krūtīm un... nu es neesu milzīgu krūšu piekritējs, bet nu 2cm? Varbūt man vnk nav prāta, bet es esu izbrīnīts.
Un šodien es piedzīvoju kautko, ko varētu nosaukt par "Daiņa pļez" vai kautkotādu, jo par tādu situāciju man kautkad Dainis stāstija.
Tātad tu zini ka tevi ir piemeklējis "Daiņa pļez" tādā gadījumā, ja tu sēdi un tev pēkšņi atnāk 2 īsziņas un tu domā "juhaidi, draugi par mani domā! veselas 2 īsziņas" un tad tu izlasi kautkādu tele2 paziņojumu gan latviski gan krieviski un ej atkal gulēt. Smieklīgi diezgan. Es biju gaidījis Katrīnas saucienus pēc palīdzības, jo viņa manuprāt ir kautkādā svētdienas skolas izbraucienā, kurā viņai nepatīk, taču galvot par to es netaisos.
Šitās dienas es esu aivadījis jūsmojot un smejoties par Michael Moore un guļot pārsvarā. Pārējās sīkās izklaides es negrasos izklāstīt, bet kopumā es jūtos neslikti ja kādam tas interesē, pat ņemot vērā to, ka, runājot Daiņa vārdiem, "bļe zajebis Jūlijs jau pusē, pusvasara pa pipeļiem", kautgan varbūt arī tie bija mani vārdi. Nezinu, ko šovasar dara visi tie cilvēki, kurus es redzēju pagāšvasar, bet tas noteikti ir kautkas ļoti svarīgs, jo, ja iedomājamies ka Jāņi ir ziemā, tad sanāk, ka piemēram Skudruci es pēdējoreiz redzēju Janvārī.
Un vēlreiz es izlasu "Kūciņš, Pūciņš, Čakstiņa un Magnuss" un tas ir vienkārši tik foršs vārdu salikums, ka tas tagad varētu predendēt uz manu mīļāko vārdu salikumu Latviešu valodā.
Un visiem tiem, kas ir sākuši apšaubīt manu pievilcību man ir stāsts no šodienas.
Nesu miskasti un starp mājām stāvēja kautkādas īsas džuses kuras pīpēja (DŽKP) un mums bija neliels dialogs:
DŽKP:Sveiki
W:Sveiki
DŽKP:Varētu arī iepazīties?
W: Diezvai
DŽKP:Kapēc?
Un tad manai galvai izskrien cauri 100 teikumi ar kuriem es varētu viņas aizvainot un beigās es vnk neko neatbildu un soļoju tālāk uz māju. Noteikti labs iespaids atstāts.
Es nezinu vai tas ir liktens vai kā, bet man tādā veidā vienmēr kanti sit tikai meitenes, par kurām man interese ir kautkur starp interesi par citoplazmu un interesi par kko kas man interesē vēl mazāk nekā citoplazma.
Un vēl kāds uzdrošinās teikt, ka pasaulē ir taisnība. Pff.
Un vēl šodien es uzzināju par jaunu galīgi foršu spēli, kamēr Dainis pirka veikalā cigaretes. Divas mazas meitenes stāvēja man blakus, kamēr es lasiju bukletu kurā rāda, ka šomēnes, piemēram, ir atlaides sieram un prezervatīviem un tamlīdzīgi un tad tā viena meitenīte saka otrai "uzmini kas ir 18. aprīlī" (es uzreiz galvā domāju "tev dzimšandiena") un tā otra domā domā un tad saka
2."es nezinu"
1."tu padodies?"
2."jā"
1."tad ir mana vārdadiena"(fak, neuzminēju)
un kautkā forši. Un tad viņa vēl zīmēja uz sienas un teica "Redzi, "18" un "aprīlī"!". Jā. Atlaides bija Lays čipšiem, zefīriem, kartupeļu salmiņiem un vēl kautkam.
Un es nemāku nobeigt dgrāmatu tapēc es beigās vienmēr novēlu visiem laimes un tamlīdzīgi, kas gan ir arī forši manuprāt un tagad es iedomājos, ka varbūt var savādāk nobeigt, un skatos kā nez Vīnis nobeidz savējo..
Un kas viņam tur rakstīts? "Es nemāku nobeigt savu rakstījumu."
Smiekls.
Lūk.
piektdiena, jūlijs 11
56, 37, 24, 84, 45, 62, 23, 97, 36, 49, 51
Ir pagājušas apmēram 6dienas kopš es pēdējoreiz rakstīju, kas ir gandrīz nedēļa un man nav ne jausmas kā tagad es atcerēšos ko es kad darīju.
Un es rakstu, lai arī man rīt pus9 jāceļas un jāiet kautko runāt par darbu> Jep man bus darbs, kurā maz maksās un es krāsošu kautkādu grīdu. Sasodīti iegriež man tā stroiku krīze.
6dien es modos 12:04 un ārā bija saule un telefonā bija Dainis kurš saka "mes šodien braucam uz dziesmusvetku meģinājumu". Sacīts ir reti kad pēctam izdarīts, bet nu uz to ģenerālmēģinājumu mēs devāmies ar Daiņa brāli un ap 17:00 vai arī 16:04 bijām Rīgā, jeb pilsētā, kura ir visai tālu no pilsētas, kurā piedizmst vējš. Es maksāju par tramvaja biļeti, jā es tā daru, kad braucu kopā ar Daini, un šeku reku Katrīnai neatzvanot kautkad jau bijām "Valterā un Rapā", kurā Dainis girbēja nopirkt grāmatu kuru varētu raksturot kā "garlaicīgi, politika, likums" vai kautko tādu. BrūnValters tikmēr pašausminājās par to cik dārgi gan maksā Adamsa Duglasa grāmatas un štukoja vai to gadijumā nevarētu skatīt tiesā, kā noziegumu pret cilvēci, jo, ja man jāizvēlas vai maksāt 10ls par grāmatu vai aiziet uz esīti, es labāk nopērku cigaretes. Drīz jau vien Dainis bija atradis gan grāmatu, gan SestDienu, gan vēl kautkādugrāmatu, gan arī apskatījis krievu grāmatu stendu kur bija daudzas Пауло Коэльо grāmatas un vēlkautkas ar tādiem pašiem burtiem, un tad viņš izmantoja manas īpašās spējas, kas iespējams ir vienīgais iemesls kapēc ar mani kāds draudzējas, un teica "cik ir 1,76+6,78+vēlkautcik naudiņas?" un es viņam devu pareizu atbildi, un nesaņēmu par to paldies un arī reņģi nē.
Pēctam tur kkas notika jā jā un mēs jau pēkšņi attapāmies tramvajā, pārbāztā ar dziesmusvētku meitenēm tik ļoti, ka katrā nākamajā pieturā stāvošie miljoni palika ar mutēm vaļā un iekšā nevarēja vairs iekāpt neviens izņemto Ivara Brenča tēti, kurš ganjau varētu iekāpt pat sērkociņu kastītē, ja vaidzētu, jo viņš galugalā ir fotogrāfs.
Kautkad bijām Mežaparka estrādē, kurā nelaiž iekšā ar lietussargiem un šņabi un tad vēlāk satiku Sanitu un A un Kūmu, kuras mani mīl tik ļoti ka iet ar mani pīpēt.
Paši dziesmusvētk ibija ciešami līdz brīdim, kad uznāca vīru kori un sāka dziedāt "alus man smeķē, sieva baltās zeķēs" vai kautko tamlīdzīgu, un ja ir kāds cilvēks, kam tiešām patīk tāda mūzika, manispēc viņš var iet un pakārties.
Ja es būtu pie ruļļiem, tad dziesmusvētki būtu tādi, ka sākumā nodzied "Saule, Pērkons, Daugava", tad "Lauztās Priedes" lai arī Dainim prieciņš, un tad dzied "Saule, Pērkons, Daugava" vēl pāris reizes, kamēr apnīk un galā visi tie dalībnieki uztaisa kautkādu flashmobu piemēram, ka visi piedzeras vai arī saguļas zemē naktī un pīpē (to es gribētu redzēt no augšas) vai arī atkārto jau bijušos flashmobus ar dejošanu un nekustēšanos tikai tagad abus reizē.
Ja pie ruļļiem būtu Sanita, tad dziesmusvētki būtu tādi, ka valters stāvētu tur priekšā kautkādās lina drēbēs un sistu trejdeksni cauru nakti, vai kautkā tā.
Pēc vīru kora uzstāšanās Dainis aizblieza uz Siguldu, lai 01:00 dotos 20km garajā svētceļojumā Sigulda-Mālpils. Es tikmēr ar māsām Čemmēm un māsu Sanitu sēdēju Goijā un spēlēju "Quatro".
Goija ir iespējams pirmā kafejnīca manā mūžā kur man tā tiešām patīk. Nezinu kapēc, bet man īpaši nepatīk ne bāri, ne kafejnīcas, ne arī krievi.
Ap 02:00 A un Kūms aizevās mājā un atstāja mūs ar Sanitu vienus uz foršākā soliņā kāda esu sēdējis. Tas ir ārā pie goijas un viņš ir tāds nestabils, bet bezgala jauks un tā vien prasa lai uz viņa apsēžas un uzpīpē.
Manus plānus pēctam doties uz dzīvokli izjauca Sanitas māsa, kura teica "braucam uz Sarkaundaugavu ēst "trako bekonu" pie trakonama!". Braucām arī.
Trakais bekons ir maizīte, kuru pārdod statoilos, bet tajā naktī nepārdeva gan, toties lai atmaksātu to, tur bija pārdevēja, kura kā likās ir izdzērusi apmēram 4l kafijas vai arī ir no trakonama. Smiekls bija.
Ap pus4 es netiku dzīvoklī, jo Emīls bija atstājis atslēgu durvīs un aizgājis gulēt. Ir nu gan pasaulīte - vēl pat gaisma nav uzaususi un cilvēki jau guļ. Nedaudz sabijos un sasmējos, bet piezvanīju Sanitai, kura teica "Mēs braucam tev pakaļ" un atkal bija miers sirdī.
Sanita ir ļoti viesmīlīgāka, un viņas māsa vēlvairāk, jo viņa vispār piedāvā man dzīvot Sanitas istabā un iet strādāt Sanitas darbā un tā, bet kopumā galīgi forši. Lieli paldies, ka es nepavadiju nakti kautkur nezinukur (: vēl Sanitai ir suns kuru viņa paraksta "viņš ir maziņš un viņu sauc Riksīts", bet patiesībā viņš ir man līdz viduklim un kož kājās un neienīst mani. Vēl viņš skrien pakaļ mantām kas tiek aizmestas un ēd ābolus.
7dien es atbraucu mājās un neko nedarīju svarīgu.
1dien es biju uz Dadžu sēdi, pasmējos un tā un pēctam atkal uz mājām un nedarīju neko svarīgu.
2dien es arī nedarīju neko svarīgu, ja neskaita to, ka es labprātīgi 3h biju dārzā, kas iespējams ir lielāks brīnums nekā, tas ja atklātos, ka Ivaram ir nedegoša bārda, kas izstaro radiāciju uz ļauniem cilvēkiem.
Lai attaisnotu tās dienas varu kautko pateikt par filmām ko tad skatijos.
The Darwin Awards- vnk neskaties. Filma nav no sliktākajām un tā, un vietām man bija nedaudz interesanti, bet tiešām labākais, ko es varu ieteikt ir - vnk neskaties.
Farenheit 9/11 - skaties, ja zini kas ir Bušs. Es noskatījos un ienīdu viņu vēl vairāk un mīlēju Maiklu Mooru vēlvairāk, nav gan tik laba kā Sicko, bet patika man tikuntā. Ja visas dokumentālās filmas uz pasaules taisītu Maikls Mūrs, tad uz pasaules nebūtustulbu dokumentālo filmu.
The Assasination of Jesse James by the Coward Robert Ford - noskaties un tu mācēsi to nosaukumu uzrakstīt no galvas, kas ir galīgi forši. Nedaudz westerns un tā, un vietām nedaudz garlaicīgi, bet kopumā man tā filma kautkā patika, it īpaši beigās.
The Shining - es viņu nenoskatijos lidz galam, un ja ir kāds kuram tas ir izdevies, tad es gribētu zināt, vai tās 2arpus stundas bija tā vērtas.
Mozart and the Whale- galīgi forša romantiska filma, par bariņu ar cilvēkiem, kuri slimo ar autismu, un es noskatijos un sapratu, ka autisms ir mana mīļākā slimība. Vienkārši tie cilvēki ir daudz daudz interesantāki par lielu daļu cilvēku ko es pazīstu. Un vēl tur ir foršs vaļa kostīms.
3dien es modos apmēram 13:07 paēdu, pasēdēju pie datora un tad gāju un satiku Daini 14:28 pie stroikas. Jā, mēs gājām veilreiz tur darbu meklēt, un šoreiz pat kādam kautko prasijām, bet nedabujām tikuntā. Nekas- vismaz sirdsapziņa tīra, ka kautko darījuši lietas labā esam.
Tad devos stopēt uz Rīgu priecīgs priecīgs, jo man bija sarkans lietussargs.
Apstājāsno sākuma džeks kurš saka "es tikai līdz Ogrei" un tad ieēd ķirsi un saka "ak šie gardie Latgales saldie ķirši, mmmmmm, jāreklamē savādāk neviens neēd" un deva man ķiršus, kas tiešām bija garšīgi, bet Daiņa nesaldie man garšo labāk. Vēl viņš man pateica "maziņš lūdzu", kad es kāpu ārā no mašīnas un teicu "liels paldies".
Pēctam nostopēju vecu vīru kurš saka "tikai līdz allažmuižai, ātri ātri kāp iekšā" un tad brauca uz 50km/h. Pēctam nostopēju ģimeni kautkādu ,kuri brauca un izskatijās pēc tipiskas svētdienas ģimenītes- visi domā ka džinsu kostīmi vēl ir modē, klausās "my sexy sexy lover" un nesaprot un izskatās tik nūģiski, ka es pilnīgi varētu aplaudēt. Un viņi brauc un es domāju "noteikti ka viņi visi baznīcā iet" un tad sieviete pagriežas un saka man "es tev gribētu iedot kādu grāmatu" un iedod man Bībeli. Sasodīta nežēlība pret mani tā ir. Tad viņa paprasīja via es eju baznīcā, un kad no manām atbildēm saprata, ka šitā jaunā dvēsele ir aizdzīta postā, tad es no Ropažiem līdz pat Zemitānu tiltam dabuju klausīties par to, ka man ir jāatrod Dieva milestība, jāizlasa Bībele un Jehovas liecinieki ir galīgio labi un bla un bla un bla. Elle vistīrākā. Brīnos, ka man vēl neprasīja, lai es ar viņu meitu precos. Un kad es pateicu, lai mani izlaiž kautkur pie Katrīnas mājas, tad viņi apklusa un man palika žēl, jo viņi laikam saprata, ka es nebūšu ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieku liecinieks, un pat ne Lietuviešu baptists, kas ir labākā konfesija pasaulē.
Tad es ar Bībeli somā aizšāvu līdz vērmanītim satikt Katrīnu, tad līdz galerijcentram satikt Ivaru un tad uz autobusu uz Murjāņiem ja nemaldos.
Pa cēlam papētijām Bībeli ar Ivaru un atklājām ka Jēzus ir galīgs rupeklis, jo viņš iet cauri aizslēgtam durvīm un cilvēkiem nevar nekādās privātās dzīves būt. Vispār Bībelē var atrast daudzko par ko var pasmieties. Vismaz noteikti "mazajā stāstu bībelē" vai kautkā tā.
Tad mēs bijām pie Māras, kura atrbauc no Čīles un ir pārsteigta un saka 'es jūs visus ienīstu" un pēctam "es jūs visus mīlu" un ir priecīgaun visi priecīgi. Un arī Valters vēljoprojām ir priecīgs jo man ibja vesela negulēta nakts ar cipardziesmas atklāšanu un vēl nezinko un vēl es redzēju nesmukāko nāras zīmējumu pasaulē, iegrebtu klintī.
Bet par to visu slinkums man stāstīt, bet prieks man ir liels un paldies visiem kas tur bija.
No rīta es šoidien nemodos, jo nebiju aizgājis gulēt, un gāju ap 08:42 uz sēnīti kas tagad izskatās vienkārši pēc aizmirstas vietas. Ātri galīgi nostopēju uz siguldu čali, kurš ved toletes un pastāstija man savus piedzīvojumus, vienu rupju anekdoti un vēl kautko par kautkādu BMW un kautkādu džipu. Un vēl viņam mašīnā bija ļoti daudz toletespapīra un 2 cigarešu paciņas un uz deguna viņam bija robi no brīllēm baigie iespiedušies. Pēctam Siguldā es nostopēju vecu vīrieti, pēc kura balss kautkā aizdomīgi likās ka viņš varētu būt visai homoseksuāli noskaņots, kas ir galīgi traki, jo nav labi tādu nsotopēt tādā laikā, kad tu vnk mašīnā slēdzies ārā negulētas nakts dēļ. Bet nu viss beidzās labi. 10:08 biju mājāsu n aizgāju gulēt, pamodos 18: 34 un neko svarīgu neizdarīju.
Lūk, gandrīz nedēļa, un es esu varenpārsteigts, ka man izdevās šito uzrakstīt.
Jauku visiem visu un lai jums viecaas kā dzīvē, tā arī mīlestībā un darba meklēšanā un vēstuļu rakstīšanā un visur kur vien vajadzīga veiksme.
Un es rakstu, lai arī man rīt pus9 jāceļas un jāiet kautko runāt par darbu> Jep man bus darbs, kurā maz maksās un es krāsošu kautkādu grīdu. Sasodīti iegriež man tā stroiku krīze.
6dien es modos 12:04 un ārā bija saule un telefonā bija Dainis kurš saka "mes šodien braucam uz dziesmusvetku meģinājumu". Sacīts ir reti kad pēctam izdarīts, bet nu uz to ģenerālmēģinājumu mēs devāmies ar Daiņa brāli un ap 17:00 vai arī 16:04 bijām Rīgā, jeb pilsētā, kura ir visai tālu no pilsētas, kurā piedizmst vējš. Es maksāju par tramvaja biļeti, jā es tā daru, kad braucu kopā ar Daini, un šeku reku Katrīnai neatzvanot kautkad jau bijām "Valterā un Rapā", kurā Dainis girbēja nopirkt grāmatu kuru varētu raksturot kā "garlaicīgi, politika, likums" vai kautko tādu. BrūnValters tikmēr pašausminājās par to cik dārgi gan maksā Adamsa Duglasa grāmatas un štukoja vai to gadijumā nevarētu skatīt tiesā, kā noziegumu pret cilvēci, jo, ja man jāizvēlas vai maksāt 10ls par grāmatu vai aiziet uz esīti, es labāk nopērku cigaretes. Drīz jau vien Dainis bija atradis gan grāmatu, gan SestDienu, gan vēl kautkādugrāmatu, gan arī apskatījis krievu grāmatu stendu kur bija daudzas Пауло Коэльо grāmatas un vēlkautkas ar tādiem pašiem burtiem, un tad viņš izmantoja manas īpašās spējas, kas iespējams ir vienīgais iemesls kapēc ar mani kāds draudzējas, un teica "cik ir 1,76+6,78+vēlkautcik naudiņas?" un es viņam devu pareizu atbildi, un nesaņēmu par to paldies un arī reņģi nē.
Pēctam tur kkas notika jā jā un mēs jau pēkšņi attapāmies tramvajā, pārbāztā ar dziesmusvētku meitenēm tik ļoti, ka katrā nākamajā pieturā stāvošie miljoni palika ar mutēm vaļā un iekšā nevarēja vairs iekāpt neviens izņemto Ivara Brenča tēti, kurš ganjau varētu iekāpt pat sērkociņu kastītē, ja vaidzētu, jo viņš galugalā ir fotogrāfs.
Kautkad bijām Mežaparka estrādē, kurā nelaiž iekšā ar lietussargiem un šņabi un tad vēlāk satiku Sanitu un A un Kūmu, kuras mani mīl tik ļoti ka iet ar mani pīpēt.
Paši dziesmusvētk ibija ciešami līdz brīdim, kad uznāca vīru kori un sāka dziedāt "alus man smeķē, sieva baltās zeķēs" vai kautko tamlīdzīgu, un ja ir kāds cilvēks, kam tiešām patīk tāda mūzika, manispēc viņš var iet un pakārties.
Ja es būtu pie ruļļiem, tad dziesmusvētki būtu tādi, ka sākumā nodzied "Saule, Pērkons, Daugava", tad "Lauztās Priedes" lai arī Dainim prieciņš, un tad dzied "Saule, Pērkons, Daugava" vēl pāris reizes, kamēr apnīk un galā visi tie dalībnieki uztaisa kautkādu flashmobu piemēram, ka visi piedzeras vai arī saguļas zemē naktī un pīpē (to es gribētu redzēt no augšas) vai arī atkārto jau bijušos flashmobus ar dejošanu un nekustēšanos tikai tagad abus reizē.
Ja pie ruļļiem būtu Sanita, tad dziesmusvētki būtu tādi, ka valters stāvētu tur priekšā kautkādās lina drēbēs un sistu trejdeksni cauru nakti, vai kautkā tā.
Pēc vīru kora uzstāšanās Dainis aizblieza uz Siguldu, lai 01:00 dotos 20km garajā svētceļojumā Sigulda-Mālpils. Es tikmēr ar māsām Čemmēm un māsu Sanitu sēdēju Goijā un spēlēju "Quatro".
Goija ir iespējams pirmā kafejnīca manā mūžā kur man tā tiešām patīk. Nezinu kapēc, bet man īpaši nepatīk ne bāri, ne kafejnīcas, ne arī krievi.
Ap 02:00 A un Kūms aizevās mājā un atstāja mūs ar Sanitu vienus uz foršākā soliņā kāda esu sēdējis. Tas ir ārā pie goijas un viņš ir tāds nestabils, bet bezgala jauks un tā vien prasa lai uz viņa apsēžas un uzpīpē.
Manus plānus pēctam doties uz dzīvokli izjauca Sanitas māsa, kura teica "braucam uz Sarkaundaugavu ēst "trako bekonu" pie trakonama!". Braucām arī.
Trakais bekons ir maizīte, kuru pārdod statoilos, bet tajā naktī nepārdeva gan, toties lai atmaksātu to, tur bija pārdevēja, kura kā likās ir izdzērusi apmēram 4l kafijas vai arī ir no trakonama. Smiekls bija.
Ap pus4 es netiku dzīvoklī, jo Emīls bija atstājis atslēgu durvīs un aizgājis gulēt. Ir nu gan pasaulīte - vēl pat gaisma nav uzaususi un cilvēki jau guļ. Nedaudz sabijos un sasmējos, bet piezvanīju Sanitai, kura teica "Mēs braucam tev pakaļ" un atkal bija miers sirdī.
Sanita ir ļoti viesmīlīgāka, un viņas māsa vēlvairāk, jo viņa vispār piedāvā man dzīvot Sanitas istabā un iet strādāt Sanitas darbā un tā, bet kopumā galīgi forši. Lieli paldies, ka es nepavadiju nakti kautkur nezinukur (: vēl Sanitai ir suns kuru viņa paraksta "viņš ir maziņš un viņu sauc Riksīts", bet patiesībā viņš ir man līdz viduklim un kož kājās un neienīst mani. Vēl viņš skrien pakaļ mantām kas tiek aizmestas un ēd ābolus.
7dien es atbraucu mājās un neko nedarīju svarīgu.
1dien es biju uz Dadžu sēdi, pasmējos un tā un pēctam atkal uz mājām un nedarīju neko svarīgu.
2dien es arī nedarīju neko svarīgu, ja neskaita to, ka es labprātīgi 3h biju dārzā, kas iespējams ir lielāks brīnums nekā, tas ja atklātos, ka Ivaram ir nedegoša bārda, kas izstaro radiāciju uz ļauniem cilvēkiem.
Lai attaisnotu tās dienas varu kautko pateikt par filmām ko tad skatijos.
The Darwin Awards- vnk neskaties. Filma nav no sliktākajām un tā, un vietām man bija nedaudz interesanti, bet tiešām labākais, ko es varu ieteikt ir - vnk neskaties.
Farenheit 9/11 - skaties, ja zini kas ir Bušs. Es noskatījos un ienīdu viņu vēl vairāk un mīlēju Maiklu Mooru vēlvairāk, nav gan tik laba kā Sicko, bet patika man tikuntā. Ja visas dokumentālās filmas uz pasaules taisītu Maikls Mūrs, tad uz pasaules nebūtustulbu dokumentālo filmu.
The Assasination of Jesse James by the Coward Robert Ford - noskaties un tu mācēsi to nosaukumu uzrakstīt no galvas, kas ir galīgi forši. Nedaudz westerns un tā, un vietām nedaudz garlaicīgi, bet kopumā man tā filma kautkā patika, it īpaši beigās.
The Shining - es viņu nenoskatijos lidz galam, un ja ir kāds kuram tas ir izdevies, tad es gribētu zināt, vai tās 2arpus stundas bija tā vērtas.
Mozart and the Whale- galīgi forša romantiska filma, par bariņu ar cilvēkiem, kuri slimo ar autismu, un es noskatijos un sapratu, ka autisms ir mana mīļākā slimība. Vienkārši tie cilvēki ir daudz daudz interesantāki par lielu daļu cilvēku ko es pazīstu. Un vēl tur ir foršs vaļa kostīms.
3dien es modos apmēram 13:07 paēdu, pasēdēju pie datora un tad gāju un satiku Daini 14:28 pie stroikas. Jā, mēs gājām veilreiz tur darbu meklēt, un šoreiz pat kādam kautko prasijām, bet nedabujām tikuntā. Nekas- vismaz sirdsapziņa tīra, ka kautko darījuši lietas labā esam.
Tad devos stopēt uz Rīgu priecīgs priecīgs, jo man bija sarkans lietussargs.
Apstājāsno sākuma džeks kurš saka "es tikai līdz Ogrei" un tad ieēd ķirsi un saka "ak šie gardie Latgales saldie ķirši, mmmmmm, jāreklamē savādāk neviens neēd" un deva man ķiršus, kas tiešām bija garšīgi, bet Daiņa nesaldie man garšo labāk. Vēl viņš man pateica "maziņš lūdzu", kad es kāpu ārā no mašīnas un teicu "liels paldies".
Pēctam nostopēju vecu vīru kurš saka "tikai līdz allažmuižai, ātri ātri kāp iekšā" un tad brauca uz 50km/h. Pēctam nostopēju ģimeni kautkādu ,kuri brauca un izskatijās pēc tipiskas svētdienas ģimenītes- visi domā ka džinsu kostīmi vēl ir modē, klausās "my sexy sexy lover" un nesaprot un izskatās tik nūģiski, ka es pilnīgi varētu aplaudēt. Un viņi brauc un es domāju "noteikti ka viņi visi baznīcā iet" un tad sieviete pagriežas un saka man "es tev gribētu iedot kādu grāmatu" un iedod man Bībeli. Sasodīta nežēlība pret mani tā ir. Tad viņa paprasīja via es eju baznīcā, un kad no manām atbildēm saprata, ka šitā jaunā dvēsele ir aizdzīta postā, tad es no Ropažiem līdz pat Zemitānu tiltam dabuju klausīties par to, ka man ir jāatrod Dieva milestība, jāizlasa Bībele un Jehovas liecinieki ir galīgio labi un bla un bla un bla. Elle vistīrākā. Brīnos, ka man vēl neprasīja, lai es ar viņu meitu precos. Un kad es pateicu, lai mani izlaiž kautkur pie Katrīnas mājas, tad viņi apklusa un man palika žēl, jo viņi laikam saprata, ka es nebūšu ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieku liecinieks, un pat ne Lietuviešu baptists, kas ir labākā konfesija pasaulē.
Tad es ar Bībeli somā aizšāvu līdz vērmanītim satikt Katrīnu, tad līdz galerijcentram satikt Ivaru un tad uz autobusu uz Murjāņiem ja nemaldos.
Pa cēlam papētijām Bībeli ar Ivaru un atklājām ka Jēzus ir galīgs rupeklis, jo viņš iet cauri aizslēgtam durvīm un cilvēkiem nevar nekādās privātās dzīves būt. Vispār Bībelē var atrast daudzko par ko var pasmieties. Vismaz noteikti "mazajā stāstu bībelē" vai kautkā tā.
Tad mēs bijām pie Māras, kura atrbauc no Čīles un ir pārsteigta un saka 'es jūs visus ienīstu" un pēctam "es jūs visus mīlu" un ir priecīgaun visi priecīgi. Un arī Valters vēljoprojām ir priecīgs jo man ibja vesela negulēta nakts ar cipardziesmas atklāšanu un vēl nezinko un vēl es redzēju nesmukāko nāras zīmējumu pasaulē, iegrebtu klintī.
Bet par to visu slinkums man stāstīt, bet prieks man ir liels un paldies visiem kas tur bija.
No rīta es šoidien nemodos, jo nebiju aizgājis gulēt, un gāju ap 08:42 uz sēnīti kas tagad izskatās vienkārši pēc aizmirstas vietas. Ātri galīgi nostopēju uz siguldu čali, kurš ved toletes un pastāstija man savus piedzīvojumus, vienu rupju anekdoti un vēl kautko par kautkādu BMW un kautkādu džipu. Un vēl viņam mašīnā bija ļoti daudz toletespapīra un 2 cigarešu paciņas un uz deguna viņam bija robi no brīllēm baigie iespiedušies. Pēctam Siguldā es nostopēju vecu vīrieti, pēc kura balss kautkā aizdomīgi likās ka viņš varētu būt visai homoseksuāli noskaņots, kas ir galīgi traki, jo nav labi tādu nsotopēt tādā laikā, kad tu vnk mašīnā slēdzies ārā negulētas nakts dēļ. Bet nu viss beidzās labi. 10:08 biju mājāsu n aizgāju gulēt, pamodos 18: 34 un neko svarīgu neizdarīju.
Lūk, gandrīz nedēļa, un es esu varenpārsteigts, ka man izdevās šito uzrakstīt.
Jauku visiem visu un lai jums viecaas kā dzīvē, tā arī mīlestībā un darba meklēšanā un vēstuļu rakstīšanā un visur kur vien vajadzīga veiksme.
sestdiena, jūlijs 5
bulkas
Pārsteigums ir man un domājams, ka arī Allaham, par to, ka vēljoprojām ir iespēja nopirkt biļetenus uz SigurRos koncertu. Laikam rādās, ka vienīgie, kas nopirka biļetes ir es, Vīnis, Sanita un pusmiljons lietuviešu un neviena cita tur nebūs. Nezinu vai tas ir slikti vai labi man, bet tas noteikti ir pohuj Vladimiram Plivskim.
Gribiet zināt kas ir dīvani?
Izrādās, ka pasaulē ir cilvēki kas nezin seno latviešu ziņģi par mīlestību kur dzied "bez mīlestības dūmo krāsnis un negriež maizi nazis ass"
Neiedomājami vienkārši.
Es to dziesmu A kautkad uzdziedāju, kamēr viņa grieza tomātu un viņa uz mani skatijās kā uz galīgu pajoliņu (ar vel lielāku "es uz tevi skatos kā uz galīgu pajoliņu" skatienu nekā parasti) un paziņoja man ka nezin to dziesmu.
Bet viņai atkal ir spēja televizorā nosaukt reklāmās redzamo sieviešu vārdus un vēl pat pateikt arko viņas precās.
Gribiet zināt kas nav forši?
Tas, ka ir pāri 2iem knapi un visi, izņemot Jāni Čibovski, kurš domā ka būtu lielisks raidijums radio "noķer pandu un diskutē", guļ.
Ja tev gadijumā liekas, ka man nav īsti par ko rakstīt, tad es tev saku - BINGO, tu esi trāpijis 100niekā un ieguvis savā īpašumā varenu uzvarētāja sajūtu un draudzīgu rokasspiedienu no manis, kurš tiks tev nodots brīdī, kad es tevi satikšu.
Man ir garlaīcīgi, man nav darbs un brīžiem liekas ka manai dzīvei pat nav jēgas. Bet nu skatamies no gaišās puses - man ir slima plauša, un dažiem nav pat tās!
Kautkad aizvakar, mani atlaida no 2 darbiem, kuros es pat nebiju sācis strādāt un vakar es biju meklēt darbu uz skolas sportazāles stroiku, bet tā kā tur strādā cilvēks vārdā "GUGA" un stroikas darbinieki, no kuriem viens man vienudien nāca pretī ar sejas izteiksmi "es esu izdzēris vairāk nekā tu māki sareizināt" un teica "SIE HEIL!" vai kā to raksta, tad mēs ar Daini vienkārši nosmējāmies traki un izdomājām tur nestrādāt. Paceļam prom no turienes es ar abām kājām ielecu betonā un sasitu vietas zem ceļiem, nobrāzu roku un iedūros ar galvu zemē, tākā tas gājiens glužiszemē nosviests tomēr nebija.
Ja jums gadijumā ir vakances, kur maksā normālu algu un ir nepieciešams cilvēks kurš māk rēķināt galvā,nosautk labas filmas, ir ļoti komunikabls un prot apsmiet jebkuru, tad droši - es esmu pati uzmanība.
Mazs ieteikums draugiem.lv, kurš tika izdomāts jau diezgan pirms laika, bet nezkapēc es viņu nevienam nepavēstiju.
Es nesaprotu kapēc viņi vēl nav sākuši pelnīt uz to ka visiem cilvēkiem nomaina vārdu piemēram uz "Es esu krievs" un krieviem uz "counter strike smird" un tad iekasē naudu par to, lai tos vārdus varetu atmainit atpakaļ. Doma kā māja manuprāt!
Šodien es brokastis ēdu 16:00.
Biju pie Daiņa, kurš arī neizskatijās īpaši sen modies, bet jau bija gatavs mošot un plivināties ar rokām kā normāls Pēteris Zīraks vai Ieva Rimicāne. Kāds man varētu pateikt kā nosaukt to pirkstu kombināciju kas patīk metālistiem un kuru vispār kautkādās senās gleznās Lucifers rāda un tas skaitijas ganjau kadreiz kkāds "sātana fakyou" vai kkas tāds. Es vnk rakstīju un nevarēju izdomāt kā viņu nosaukt.
Dainis man iedeva tēju, ar 3 cukura karotēm baltā krūzē ar zaļām lapām un kautkādu tekstu virsū. Dainim ir 3 pīles, no kurām 2 repo un viena ir preslijs. Vēl dainim ir ķirši. Man patīk apēst daudz ķiršus un sakrāt kauliņus mutē un tad visus reizē izspļaut. Vēl Dainis man iedeva makaronus ar olu un tomātu un desu, kas bija gardi un Remarka grāmatu "trīs draugi". Daiņa māsa strādā nacionālajā bibliotekā un var dabūt jebkādu grāmatu, kāda jebkad mūžā ir bijusi izdota latviešu valodā. Forši galīgi. Mana māsa nestrādā.
Vēlāk bijām uz Vīņa tēva foto izstādi. Vīņa tēvs ir fotogrāfs tāpat kā Vīnis, un viņš gan neko man neiedeva, bet es pats paņēmu tur vīnu un sieru un zemenes. Un vēl viņam ir lieliska Pāvela Jakoļeva fotogrāfija, kuru Vīnis gribēja bet neielika man albumā.
Pāvels Jakoļevs ir mans izbijušais ekonomikas un ģeogrāfijas skolotājs, kurš prot smieties kā psihs un smiešanās laikā viņa galva kā hameleons pielāgojas jebkuram fonam, vienalga vai tā būtu sarkana debess, vai sarkana zāle, vai sarkana siena. Vēl viņš spēlē šahu un kad kāds neatnāk uz nodarbībām tad saka "tas nu gan ir švaks pulvers!" Vēl viņš man ielika "ni" par to ka es neuzrakstīju eseju "Ekonomikas nezināšana - 100% nejaušību" jo es to laiku izmantoju lai izrēķinātu cik dažādos veidos var izspēlēt desu spēli, jo manlikās neviens skaidrā prātā pie pilna prāta esosš cilvēks to eseju nevar uzrakstīt. Es kļūdijos - pārējais klases daļai likās savādāk.
Vakarā bijām uz "koklētāju ansambļa "Austriņa"" koncertu, un lai arī izklausās, ka tas ir vēl kautkas garlaicīgāks par vārdu "letonika", bija diezgan forši, smuki spēlēja un tā.
Dainis man pārmeta ka es vairākas reizes neaplaudēju, jo aizmirsu un tad es viņam teicu "tad kad būs kautkas aplaudēšanas vērts es plaudēšu un nokritīšu zemē raudot" un tad tā Austriņas saka "tagad mēs spēlēsim Metallicas dziesmu "Nothing else matters" ar tādu angļuvalodu ka man izklausijās ka būs dziesma "bet tas mūs neķer".
Dainis bija traki priecīgs un dziesma bija galīgi forša, bet es zemē tomēr nekritu un neraudāju arī.
Tagad tu vari sākt rakstīt man vēstuli, vai arī priecāties par šo:
"Nodarbojieties ar mīlestību, kad vien jūs varat!
Tas nāk jums par labu." /K.V./
vai arī ieej www.letonika.lv un saproti, ka iespējams tev tomēr nav garlaicīgākais darbs pasaulē.
Šai minūtē man nolādējās Radiohead diskogrāfija, kas ir nepārprotams mājiens ka man jāiet pīpēt.
Lūk, dzīve.
Gribiet zināt kas ir dīvani?
Izrādās, ka pasaulē ir cilvēki kas nezin seno latviešu ziņģi par mīlestību kur dzied "bez mīlestības dūmo krāsnis un negriež maizi nazis ass"
Neiedomājami vienkārši.
Es to dziesmu A kautkad uzdziedāju, kamēr viņa grieza tomātu un viņa uz mani skatijās kā uz galīgu pajoliņu (ar vel lielāku "es uz tevi skatos kā uz galīgu pajoliņu" skatienu nekā parasti) un paziņoja man ka nezin to dziesmu.
Bet viņai atkal ir spēja televizorā nosaukt reklāmās redzamo sieviešu vārdus un vēl pat pateikt arko viņas precās.
Gribiet zināt kas nav forši?
Tas, ka ir pāri 2iem knapi un visi, izņemot Jāni Čibovski, kurš domā ka būtu lielisks raidijums radio "noķer pandu un diskutē", guļ.
Ja tev gadijumā liekas, ka man nav īsti par ko rakstīt, tad es tev saku - BINGO, tu esi trāpijis 100niekā un ieguvis savā īpašumā varenu uzvarētāja sajūtu un draudzīgu rokasspiedienu no manis, kurš tiks tev nodots brīdī, kad es tevi satikšu.
Man ir garlaīcīgi, man nav darbs un brīžiem liekas ka manai dzīvei pat nav jēgas. Bet nu skatamies no gaišās puses - man ir slima plauša, un dažiem nav pat tās!
Kautkad aizvakar, mani atlaida no 2 darbiem, kuros es pat nebiju sācis strādāt un vakar es biju meklēt darbu uz skolas sportazāles stroiku, bet tā kā tur strādā cilvēks vārdā "GUGA" un stroikas darbinieki, no kuriem viens man vienudien nāca pretī ar sejas izteiksmi "es esu izdzēris vairāk nekā tu māki sareizināt" un teica "SIE HEIL!" vai kā to raksta, tad mēs ar Daini vienkārši nosmējāmies traki un izdomājām tur nestrādāt. Paceļam prom no turienes es ar abām kājām ielecu betonā un sasitu vietas zem ceļiem, nobrāzu roku un iedūros ar galvu zemē, tākā tas gājiens glužiszemē nosviests tomēr nebija.
Ja jums gadijumā ir vakances, kur maksā normālu algu un ir nepieciešams cilvēks kurš māk rēķināt galvā,nosautk labas filmas, ir ļoti komunikabls un prot apsmiet jebkuru, tad droši - es esmu pati uzmanība.
Mazs ieteikums draugiem.lv, kurš tika izdomāts jau diezgan pirms laika, bet nezkapēc es viņu nevienam nepavēstiju.
Es nesaprotu kapēc viņi vēl nav sākuši pelnīt uz to ka visiem cilvēkiem nomaina vārdu piemēram uz "Es esu krievs" un krieviem uz "counter strike smird" un tad iekasē naudu par to, lai tos vārdus varetu atmainit atpakaļ. Doma kā māja manuprāt!
Šodien es brokastis ēdu 16:00.
Biju pie Daiņa, kurš arī neizskatijās īpaši sen modies, bet jau bija gatavs mošot un plivināties ar rokām kā normāls Pēteris Zīraks vai Ieva Rimicāne. Kāds man varētu pateikt kā nosaukt to pirkstu kombināciju kas patīk metālistiem un kuru vispār kautkādās senās gleznās Lucifers rāda un tas skaitijas ganjau kadreiz kkāds "sātana fakyou" vai kkas tāds. Es vnk rakstīju un nevarēju izdomāt kā viņu nosaukt.
Dainis man iedeva tēju, ar 3 cukura karotēm baltā krūzē ar zaļām lapām un kautkādu tekstu virsū. Dainim ir 3 pīles, no kurām 2 repo un viena ir preslijs. Vēl dainim ir ķirši. Man patīk apēst daudz ķiršus un sakrāt kauliņus mutē un tad visus reizē izspļaut. Vēl Dainis man iedeva makaronus ar olu un tomātu un desu, kas bija gardi un Remarka grāmatu "trīs draugi". Daiņa māsa strādā nacionālajā bibliotekā un var dabūt jebkādu grāmatu, kāda jebkad mūžā ir bijusi izdota latviešu valodā. Forši galīgi. Mana māsa nestrādā.
Vēlāk bijām uz Vīņa tēva foto izstādi. Vīņa tēvs ir fotogrāfs tāpat kā Vīnis, un viņš gan neko man neiedeva, bet es pats paņēmu tur vīnu un sieru un zemenes. Un vēl viņam ir lieliska Pāvela Jakoļeva fotogrāfija, kuru Vīnis gribēja bet neielika man albumā.
Pāvels Jakoļevs ir mans izbijušais ekonomikas un ģeogrāfijas skolotājs, kurš prot smieties kā psihs un smiešanās laikā viņa galva kā hameleons pielāgojas jebkuram fonam, vienalga vai tā būtu sarkana debess, vai sarkana zāle, vai sarkana siena. Vēl viņš spēlē šahu un kad kāds neatnāk uz nodarbībām tad saka "tas nu gan ir švaks pulvers!" Vēl viņš man ielika "ni" par to ka es neuzrakstīju eseju "Ekonomikas nezināšana - 100% nejaušību" jo es to laiku izmantoju lai izrēķinātu cik dažādos veidos var izspēlēt desu spēli, jo manlikās neviens skaidrā prātā pie pilna prāta esosš cilvēks to eseju nevar uzrakstīt. Es kļūdijos - pārējais klases daļai likās savādāk.
Vakarā bijām uz "koklētāju ansambļa "Austriņa"" koncertu, un lai arī izklausās, ka tas ir vēl kautkas garlaicīgāks par vārdu "letonika", bija diezgan forši, smuki spēlēja un tā.
Dainis man pārmeta ka es vairākas reizes neaplaudēju, jo aizmirsu un tad es viņam teicu "tad kad būs kautkas aplaudēšanas vērts es plaudēšu un nokritīšu zemē raudot" un tad tā Austriņas saka "tagad mēs spēlēsim Metallicas dziesmu "Nothing else matters" ar tādu angļuvalodu ka man izklausijās ka būs dziesma "bet tas mūs neķer".
Dainis bija traki priecīgs un dziesma bija galīgi forša, bet es zemē tomēr nekritu un neraudāju arī.
Tagad tu vari sākt rakstīt man vēstuli, vai arī priecāties par šo:
"Nodarbojieties ar mīlestību, kad vien jūs varat!
Tas nāk jums par labu." /K.V./
vai arī ieej www.letonika.lv un saproti, ka iespējams tev tomēr nav garlaicīgākais darbs pasaulē.
Šai minūtē man nolādējās Radiohead diskogrāfija, kas ir nepārprotams mājiens ka man jāiet pīpēt.
Lūk, dzīve.
trešdiena, jūlijs 2
Abavas
Es neteikšu ka mana fiziskā kondīcija ir labāka kā cilvēkam ar veselīgu dzīvesveidu, taču es to pilnīgi noteikti arī nenoliegšu. Pēdējo 5 nakšu(tas vārds tiešām tā rakstās?) miega ierobežošana + cigaretes un kafija šovakara man liek vēlēties apgulties uz ilgu laiku, bet apziņa ka tas liek Gardai rakstīt depresijas bagātu dienasgrāmatu liek man... muļķības, man vnk gribas kko uzrakstīt.
Pēdējais ieraksts bija vakarā kad atbrauca A (man kaķis tiko pirmoreiz mūžā šņāca) un tapēc es atminos visas dienas vairāk vai mazāk kas bija pēctam.
5dienas rītā es modos krietni vēlāk par vidusmēra cilvēku kas mēdz mosties, bet tā tam jābūt.
Nekas svarīgs arī tad nenotika līdz aptuveni 16:00, kad es ieliku šņores kurpē un mans autobuss uz Rīgu aizbrauca tālēs zilajās atstājot mani miestā ko daži cilvēki sauc (vai kādreiz es ceru ka sauks) par pasaulē ģeniālākā cilvēka mājvietu.
Bliezām stopēt un tā un bla un bla, bet visa tā diena ievērības cienīga ir ar to, ka A iemeta manu telefonu rudzu laukā. Laime liela liela godavārds, un tas noveda pie tā, ka tā vietā lai stopētu, mēs labu laiciņu bradājām pa rudziem lai atrastu telefonu un pēctam vnk gulētu tur, pīpētu , klausītos mūziku un vnk priecātos. Un debesis skatoties guļot rudzulaukā izskatās pavisam savādāk nekā citreiz.
Es nezinu kā lai tādus brīžus nosauc, bet es zinu ka man viņi sasodīti patīk.
Pēctam nostopējām , oi man iet grūti, pelnu maz, bet esu priecīgs onkulis, onkuli kas aizveda mūs līdz Garkalnei. Garkalne man liekas kā vieta, kurā neviens nedzīvo un visi brauc garām.
Un tur es redzēju džeku, kurš noteikti bija pavadījis 3 stundas domādams kas ir orģinālāks tetovējums - ķīniešu burti vai tīģeris, kas bija beidzies ar to ka viņam bija tīģeris kurā iekšā ķīniešu burti, kas iespējams nozīmē "sakē godzilla", bet uz manām ķīniešu valodas prasmēm es neieteiktu paļauties.
Rīgā es biju minūtes 2 pirms sava autobusa, un aiznesos no inženieru ielas līdz autoostai tādā ātrumā ka pat Vīnis teica "ātri" un es domāju, ka es esu pelnījis veiklo kāju ordeni par to, bet kā jau tas bija gaidāms es viņu nesaņēmu.
Un mēs braucām uz Abavas rumbu lai dotos laivubraucienā ko es aprakstu zemāk un autobusa breuciens bija ilgāk kā 2 stundas, un tur iekšā bija tik karsts, ka izskatījās tā, ka es nebiju vienīgais kurš skrējis uz viņu.
Abas rumbas brauciens sākas ar fantastisku Ivara pirmo iespaidu paušanu par to - "Tā ir tā rumba? KAUTKĀDS SŪDS!", kas man izraisīja krietnu smieklu visai atlikušajai dienai, un lai nepaliktu garlaicīgi, Ivars man naktī veltīja vēlvienu ģeniālu teikumu - "nedomā, ka tu savu lielo dibenu te visu nakti turēsi".
Nākamajā rītā garstāvoklim tika piemērots īpašs izsauciens no ŠteinbergIvara vārdu krājuma un metot tējas maisiņu(es uzrakstīju "maisīnu"un sasmējos, un ja es būtu prezidents, tad es izdomātu kādu ļaužu grupu, kuru jāsauc par maisīniem. hah :D "hei, maisīn!") viņš iesaucās "NŪŪŪŪI!". Smiekls liels.
Margaritai toties likās ka smieklīgākais visā tai pasākumā bija brīdis, kad Brūnvalters sēdēja mantu laivā ,kas pieķēdēta laivai kurā airē un pīpēja un teica "airējiet vergi!" un te pēkšņi laiva iet virsū kokam, kas pat cilvēkam kuru tā nesauc liek bailēs iesaukties "GLĀBIET VALTERU! GLĀBIET VALTERU!".
Īsumā par Abavu - brauciens Abavas rumba - Renda ir aptuveni 25km, kas ir krietni par daudz, ja līdzi netiek ņemta ne lāse alkohola un diena ir nedaudz par vēsu lai nodotos ūdenspriekiem. Pa ceļam ir tādi brīnumi kā "čigānu sala", sākumposmā pāris krācītes un tādas lietas ko es nosaucu kautkādā vārdā kas ir līdzīgs vārdam "kliņģeris".
Interesantākais visā braucienā ir vienā vietā upes vidū iesprausta ceļazīme "Abava", tāda kā uz tiltiem. tiešām vareni izskatās.
par šito simtpunkti neko negirbu vispār stāstīt vairāk es neiznu kapēc tagad, bēēēt..
es neiznu, pienemam visi vnk ka sita dgrāmat neeksistē.
Pēdējais ieraksts bija vakarā kad atbrauca A (man kaķis tiko pirmoreiz mūžā šņāca) un tapēc es atminos visas dienas vairāk vai mazāk kas bija pēctam.
5dienas rītā es modos krietni vēlāk par vidusmēra cilvēku kas mēdz mosties, bet tā tam jābūt.
Nekas svarīgs arī tad nenotika līdz aptuveni 16:00, kad es ieliku šņores kurpē un mans autobuss uz Rīgu aizbrauca tālēs zilajās atstājot mani miestā ko daži cilvēki sauc (vai kādreiz es ceru ka sauks) par pasaulē ģeniālākā cilvēka mājvietu.
Bliezām stopēt un tā un bla un bla, bet visa tā diena ievērības cienīga ir ar to, ka A iemeta manu telefonu rudzu laukā. Laime liela liela godavārds, un tas noveda pie tā, ka tā vietā lai stopētu, mēs labu laiciņu bradājām pa rudziem lai atrastu telefonu un pēctam vnk gulētu tur, pīpētu , klausītos mūziku un vnk priecātos. Un debesis skatoties guļot rudzulaukā izskatās pavisam savādāk nekā citreiz.
Es nezinu kā lai tādus brīžus nosauc, bet es zinu ka man viņi sasodīti patīk.
Pēctam nostopējām , oi man iet grūti, pelnu maz, bet esu priecīgs onkulis, onkuli kas aizveda mūs līdz Garkalnei. Garkalne man liekas kā vieta, kurā neviens nedzīvo un visi brauc garām.
Un tur es redzēju džeku, kurš noteikti bija pavadījis 3 stundas domādams kas ir orģinālāks tetovējums - ķīniešu burti vai tīģeris, kas bija beidzies ar to ka viņam bija tīģeris kurā iekšā ķīniešu burti, kas iespējams nozīmē "sakē godzilla", bet uz manām ķīniešu valodas prasmēm es neieteiktu paļauties.
Rīgā es biju minūtes 2 pirms sava autobusa, un aiznesos no inženieru ielas līdz autoostai tādā ātrumā ka pat Vīnis teica "ātri" un es domāju, ka es esu pelnījis veiklo kāju ordeni par to, bet kā jau tas bija gaidāms es viņu nesaņēmu.
Un mēs braucām uz Abavas rumbu lai dotos laivubraucienā ko es aprakstu zemāk un autobusa breuciens bija ilgāk kā 2 stundas, un tur iekšā bija tik karsts, ka izskatījās tā, ka es nebiju vienīgais kurš skrējis uz viņu.
Abas rumbas brauciens sākas ar fantastisku Ivara pirmo iespaidu paušanu par to - "Tā ir tā rumba? KAUTKĀDS SŪDS!", kas man izraisīja krietnu smieklu visai atlikušajai dienai, un lai nepaliktu garlaicīgi, Ivars man naktī veltīja vēlvienu ģeniālu teikumu - "nedomā, ka tu savu lielo dibenu te visu nakti turēsi".
Nākamajā rītā garstāvoklim tika piemērots īpašs izsauciens no ŠteinbergIvara vārdu krājuma un metot tējas maisiņu(es uzrakstīju "maisīnu"un sasmējos, un ja es būtu prezidents, tad es izdomātu kādu ļaužu grupu, kuru jāsauc par maisīniem. hah :D "hei, maisīn!") viņš iesaucās "NŪŪŪŪI!". Smiekls liels.
Margaritai toties likās ka smieklīgākais visā tai pasākumā bija brīdis, kad Brūnvalters sēdēja mantu laivā ,kas pieķēdēta laivai kurā airē un pīpēja un teica "airējiet vergi!" un te pēkšņi laiva iet virsū kokam, kas pat cilvēkam kuru tā nesauc liek bailēs iesaukties "GLĀBIET VALTERU! GLĀBIET VALTERU!".
Īsumā par Abavu - brauciens Abavas rumba - Renda ir aptuveni 25km, kas ir krietni par daudz, ja līdzi netiek ņemta ne lāse alkohola un diena ir nedaudz par vēsu lai nodotos ūdenspriekiem. Pa ceļam ir tādi brīnumi kā "čigānu sala", sākumposmā pāris krācītes un tādas lietas ko es nosaucu kautkādā vārdā kas ir līdzīgs vārdam "kliņģeris".
Interesantākais visā braucienā ir vienā vietā upes vidū iesprausta ceļazīme "Abava", tāda kā uz tiltiem. tiešām vareni izskatās.
par šito simtpunkti neko negirbu vispār stāstīt vairāk es neiznu kapēc tagad, bēēēt..
es neiznu, pienemam visi vnk ka sita dgrāmat neeksistē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)