Lietas

Kļaviņam krogā ir tabs. Es arī gribu. Prasu kā dabūt - vai man jāprasa bārmenei, vai, ja es izdzeršu gana daudz, man piedāvās? Kļaviņš man nevar atbildēt. Saka tas notiekot dabiski. Ko tas vispār nozīmē? Cik dabiski? Vai tik dabiski, kā sākt skūpstīties ar meiteni, pirmajā reizē, vai tomēr tik dabiski, ka man tas tabs būs piešķirts, un es pat to nemaz nezināšu, vienkārši tas tā notiks pēc fizikas likumiem. Var būt ka man kaut kur jau ir tabs? 

Vai pie maukām arī var tabu dabūt? Mamma man kādreiz teica, ka, ja labi grib, visu var. Tagad gan viņa man saka tikai "Paldies Dievam tu nogriezi matus". :/ "Tabs pie maukām" ir lieta, kuru es turpmāk iesaku izmantot arī visos sarakstos ar "wļēēē'ko nemaca skolā, kapic maca metmatik, bet nemac nodokli ;___; ". 

Viena no aktuālām lietām pašlaik man dzīvē ir mēbeles, jo tagad man ir 3, divas, no kurām man iedeva Eduards. Saku Kļaviņam, lai viņš man samaksā ar skapi. Viņš man saka, ka tā nevar, tas nekādā veidā neejot cauri viņam grāmatvedībai. Es saprotu no sistēmas viedokļa to pamatojumu, bet nevar būt, ka es esmu vienīgais, kam šķiet nedaudz ierobežojuši, ka tu legāli nevari savstarpēji norēķināties ar mēbelēm.

Tagad domāju daudz, ko man vajag nākamo, un sapratu, ka laikam tie ir aizkari. Es zinu, ka tā tā tehniski nav mēbele, bet būsim godīgi, tehniski tas vispār ir tāds lepni nosaukts palags. 

Vai es varētu gulēt aizkaros?

Es noteikti varētu pārgulēt aizkaros.

Es esmu viens no tiem muļķiem, kas atzvana cilvēkiem, kas man ir zvanījuši. Es vienkārši pārāk bieži nesaglabāju numurus, un tu nekad nezini, kad tev kāds zvanīs un piedāvās skapi. Jāatzīst gan, neesmu šo līdz galam izplānojis, jo vienu dienu darbā atzvanīju spamam. :l

Eju pa, koridori, domāju atzvanīšu kaut kam nepaceltam:
V-"Valters Brūns.?"
T-"...Labdien! Šeit no kompānijas.."
V-"Nē, paldies."
Aiz muguras gāja Kristaps, kurš to visu redzēja un prasa "Vai tu tikko piezvanīji kādam, lai pateiktu "Valters Brūns, nē paldies"? Man īsti nav komentāru :l

Tagad domāju kā atriebties par šo. Viena ideja ir nākamreiz, kad zvana izlikties, ka es esmu pārdevējs no citas kompānijas, un mēģināt viņiem iepārdot, piemēram kaut kādu Swedbank kredītkarti. Bet no otras puses šķiet ir daudz labāks plāns. Vai tie cilvēki nedrīkst nolikt klausuli, kamēr es runāju? Nākamreiz, kad zvanīs, vienkārši jāatrod kā telefonā ierakstīt sarunu, un jāmēģina izstāstīt savu dzīvesstāstu. Reāli interesē līdz kādam vecumam es paspēšu tikt, pirms viņiem apniks klausīties.

Viena dāma man teica, ka varētu reāli aptetovēties ar tiem telemarketeru tekstiem. Es pats nevaru iedomāties tetovējumu, kuru es droši varētu sev uzlikt, un nepārdomāt pēc ~3h, bet šis izklausās vienkārši faking lieliski.
Stāvi istabā, skaties, kā meitene novelk kreklu, un uz muguras gurnu daļā nevis tramp-stamp, bet "Labdien, šeit Andris no Baltcom, vai jums būs laiks nelielai sarunai?"

Lūk, lietas.