pasniedz medaļas krutākajiem sportistiem, dod prēmijas zinatniekiem, bet kas novērtēs tādu riktīgi smirdīgu bomzi? Vai kurš apbrinos vissūdīgāko pavāru pasaulē? Saka jau vienmēr "everybody roots for the underdog", bet vai tiešām tā ir? Cik daudzi no jums skatījās Lauku Sētu un var godīgi teikt, ka domāja, ka skaistākais, kas tur var notikt ir, ja Agnis tādā faking stounā uzvarēs? Ja mēs visi būtu pilnīgi perfekti, man škiet dzive būtu daudz mazāk skaista. Svinēsim nevis izcilību, bet diversitāti!
Un tieši tāpēc - lūk, vissūdigakais alkohols, kāds jebkad ir iekļuvis manā mutē.
Kad Jānis man pastāstīja par šādas lietas eksistenci, es biju iemīlējies jau no pirmās domas par to. Iztēlojos kā es dzeršu šo dievišķo nektāru kails stāvot kāda džungļu ūdenskrituma virsotnē, kamēr no mākoņiem spīdēs dievišķa gaisma, bet Jānis saka: "Garšo pec sūda". Tā, ka reāli negaršīgs. Es domaju - nu cik tieši negaršigs reāli var but alkohols, kura nosaukums ir Kosmoss. Oh boy.
Nav tā, ka es esmu īpaši izsmalcināts savā dzērienu izvēlē - es nāku no Mālpils,un ir dzīvē bijusi nepieciešamība dzert tik apšaubāmas kvalitātes alkoholu, ka tas saucas "Ērika tētis". Bet Kosmoss - lūdzu piedodiet man šo pun, lūdzu, LŪDZU - ir pilnigs kosmoss. Es zinu, ka tev nevajadzētu būt sevišķi augstām ekspektācijām, kad iepazīsties ar 21 grādus stipru vīnu, bet alkohols pat nav tas, kas to padara tik traku. Tā ir tā garša. Es nezinu cik tieši neprasmīgam ražotājam tev jābūt, lai pagatavotu dzērienu, kas garšotu labāk, ja tajā pudelē būtu iepildīts vienkārši tīrs spirts, bet Baltkrievi var.
Laikam labā ziņa - uz diviem iztukšojot 0.5l, bijām tādā vafelē kā no 3 aliņiem katram. Bet cena 2.50. Nezinu kā tieši tas kādam ir izdevīgi, bet nu ir skaisti.
Nevarētu gan teikt, ka neesam sajūsmā - Jānis sarunāja, lai no tām pašām sastāvdaļām mums uzjauc kokteili KKC, un tagad izliekamies, ka šis dzēriens ir jaunais undergrounds. Kaut kad pa pālim Jānis pat dzērienkartē iešņāpa "K" burtu, un tagad domāju - katru reizi kad redzēšu tieši to dzērienkarti, ir jāņem Kosmoss. KKC jauktais gan ir tāda vārga atblāzma no īstās mantas, jo garšo puslīdz normāli, bet nu galvenais, ka apreibina.
Tad vēl - šogad sūdīgi ar sniegu. Es esmu par to tikai un vienīgi priecīgs, bet kaut kā gadiem jau nav sanācis normāli izārdīties pa kalnu ar plēvi/ragaviņām, tāpēc izlēmām to darīt pēc manas mammas dzimšanas dienas / pirms Kosmosa malkošanas.
Ir besīgi cilvēki, un ir cilvēki, kas man konkrēti besī. Mālpilī ir viena kaimiņiene, kuras balss izdzirdēšana rada manī pārmērīgu vēlmi nošauties jau kopš viņa tur ievācās. Atnāca ciemos arī uz mammas dzimšanas dienu, un tajā brīdī sapratu, ka tomēr ir tik faking viegli risināt problēmas, kad tā nav tava ballīte - es vienkārši aizgāju uz mammas istabu gulēt. Zvana Jānis:
J: Ballīte jau beidzās?
V:Nē, vēl iet, bet vari braukt pakaļ
J: Ok, mēs esam klāt.
Nedaudz skaisti.
Izeju ārā un tur ir divi burvīgi vīrieši - vienam ir motociklista kostīms, ko viņš ir norāvis par 5eur, otram ir kaut kas, ko vilkt, kad ej slepkavot jaunavas.
Izrādās uz kalnu tomēr nebraucam - džeki ir piesējuši pie mašīnas aizmugures virvi un tagad mēs braukājamies pa Mālpils ceļiem uz ragaviņām, padirseņa un matrača vienkārši turoties virvē aiz mašīnas.
Varbūt nav droši, bet teikšu godīgi - faking lieliski. Es savā mūžā vēl nebiju nolidojis no ragaviņām uz ~60kmh. Neliela gan problēma ir tā, ka, ja uz viņām grib apsēsties divi džeki, jāsēž tuvāk, nekā es laižu meitenes pēc piektā randiņa, bet ar laiku tomēr pierodi, jo tas cik daudz dažādās pozās mēs no viņām nokritām ir tomēr laikam vishomoseksuālākā pieredze manā mūžā, un es es esmu bijis uz randiņu ar geju. Pilnu kamasutru gan tomēr nesavācām. Jābūt gan uzmanīgam, jo vienā brīdī velkot aiz mašīnas Mārtiņu uz matrača, sapratām, ka lai arī es it kā redzu, ka viņš tur vēl ir, tumsā ir grūti pateikt, vai viņš izbauda braucienu, vai vienkārši tā virve ir aptinusies viņam ap kaklu, un mēs iespējams mācam līkumos driftot viņa līķim.
Problēma arī tāda, ka, ja mašīna sāk braukt virs 40, tu principā vairs neko neredzi, jo tev sejā met sniegu, kas ir visai stulbi, kad nakts tumsā tu dzirdi kā tev no mājām pakaļ skrien suņi, tu neko neredzi, dibens lēkā uz padirseņa pa bedrēm, bet vaļā laisties nevar, lai tev vienkārši nenokož ausis. Pasākums beidzās, kad Jānis bija saplēsis padirseni, un Mārtiņam ragavas aizķērās uz akmens, un principā pārvērtās lielgabalā, kas uzšāva viņu stāvus. Nospriedām, ka, ja turpināsim, nākamais, kas plīsīs, būs kāds no mums.
Lūk, dzīve.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru