I'm not dead yet

Šeit sen nekas nav ticis rakstīts. Nav tā, ka esmu nomiris. Jaunais darbs gan apēd manu vēlmi būt pieslēgtam šai realitātei, bet tas nekas - the light inside is broken, but I still work. Šķiet pirmo reizi sāku ieberzties ar to, ka uzskatu, ka tādas lietas kā "Es nemāku" un "Es nevaru" saka tikai idioti. Nekad nebiju gaidījis, ka kaut uz sekundi ilgošos pēc laika, kad mani vienīgie darba pienākumi bija spēlēt CookieClicker un sūtīt fakučus Hermanim Verhobghblimblim. Bet no otras puses - ja Sīzifs var, ar ko tieši es esmu sūdīgāks? Jāatzīst gan, ka ir nedaudz jocīgi laicīgi ieplānot, ka no darba jāaiziet pirms narkotikas, kas paredzētas, lai no viņa atslēgtos sāk izmaksāt vairāk, nekā ir vērts. Labās ziņas - esmu iemācijies kas ir stress. Kādreiz man šķita tā ir tāda slinku cilvēku diršana. Otra labā ziņa ir tāda, ka, ja kādreiz man pa vakariem īsziņas rakstīja meitenes, tad tagad to dara serveri. Teikšu gan godīgi - neviena no manām dāmām nav bijusi tik uzstājīga, ka pusdivos rakstītu "You have few hours". Bet tas viss ir sīkums murmuļi, galvenais ir mīlēt.

 Kaut kad sāku lietot Tinder. Izteikt savu viedokli par šo laikam nu jau vairs nav populāri, bet tā kā dažādu personisku attiecību dēļ mana ienākšana šajā pasaulē ir aizkavējusies, es esmu tas džeks, kurš ierodas koncertā 2 dienas vēlāk un bļauj "es arī esmu stilīgs". Pretēji populāriem apgalvojumiem, es teiktu, ka Tinders ir tuvs reālajai dzīvei. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tur es vismaz zinu kuras meičas jau ir brīvas. (Vai tā es domāju). Sliktā ziņa ir tāda, ka reālā dzīve ir garlaicīga, un tagad tā vietā, lai pārrunātu ar meitenēm tādas lietas kā "Oh, wow, nopietni? Tev tiešām patīk izklaidēties ar draugiem, jautrība un viss interesantais? Es neticu" krogā, es to varu darīt arī mājās. Neteikšu, ka biju baigi izturīgs, un pēc laika, kad reāli man sāka rasties sajūta, ka es runāju ar vienu un to pašu cilvēku, nolēmu pieiet šim pasākumam nedaudz tehniskāk. Tā, lai nav pārsteigums - es esmu tas džeks, kas sākot strādāt mediju aģentūrā, izvelk patēriņa un mediju lietošanas datus sava vecuma diapazona dāmām :l. Mana pirmā doma bija - hei, es vienkārši reāli varu dabūt profilu meitenēm, kuras būtu ieinteresētas manī tikai pēc izskata. Uzinstalēju extensionu, kas laiko visas meičas pēc kārtas, un ik pa laikam vienkārši iegāju apskatīties kas interesants notiek. Pa lielam nekas. Atrast kopīgās īpašības dāmām bez padziļinātas izpētes diezgan nereāli, labākais, ko no visa varēju izsecināt ir tas, ka visas izskatās pēc sievietēm. Jāatzīst gan, ka neteiktu, ka tas ir slikts rezultāts. No [neatceros ciparu] dāmām pirmās uzrakstīja kādas 3, bet es minu, ka tās vienkārši bija izmisušas, jo Valentīdiena nu jau vairs nav aiz kalniem. Kas šitā ir par lietu es nesaprotu. Vai tikai džeki var uzsākt sarunu? Ko faking laiko, ja tev nav ko teikt. Varētu šķist, ka tas ir brīdis, kad varētu mest mieru, bet kaut kā muļķīgi tagad neizmantot potenciālu, ko rada jaunie dati. Programmēšanā ir tāda lieta, kā "smoke testing", principā iedomājies, ka tu iepūt maisā dūmus, un skaties vai kaut kur ir sūces, pa kurām dūmi nāk ārā. Nofiltrēju visas meičas, kas savos 20+ neizskatās pēc 16-, un nospamoju visām "mjau". Ok, es zinu, ka es neesmu tas interesantākais džeks, bet arī mani laika resursi ir savā ziņā ierobežoti. Worth it. Rezultāts ir tāds, ka pēc 2h sarunas mašīnā ar meiteni no laukiem, kuru drošības labad sauksim par Marģeri "es miegā dalos ar cilvēkiem savā pašnovērtējumā" Uzvārds, es attopos ceļā uz tādiem laukiem, ka man nav vairs pat LMT zona mašīnā ar dāmu, kurai pirkstā gredzens :l Dzīvojam tikai vienreiz. Laikā pēc tam es teiktu rezultāts jau vairs nav naudā novērtējams - man govs nolaizīja dibenu. Ja tev tas liekas normāli, tad tev visticamāk arī nekad nav bijusi govs mēle kabatā, un ar tādiem plebejiem es vispār kategoriski atsakos runāt. Neteiktu, ka tā gluži ir mana komforta zona, jo brīdī, kad dāma ar govju uzraugu (? no idea, tas nebija gans) ar muguru pret ganāmpulku aplūko ūdens tvertnes, tā pati govs, kas atzina manu dibenu par seksīgāko no trim, vienkārši lēkādama nesas mums virsū. Šajā brīdī īsti nesapratu vai ir pienācis tas brīdis, kad man būtu jāpierādā sava vīrišķība.
Sidenote: Atbraucot pie ganāmpulka, kāpjam ārā, un zeme ir visai dubļaina. Dāma paskatās uz mani un prasa vai man nebūs par traku. :l Vai attiecībās, kas šeit varētu veidoties, es būtu trophy-husband? Not happening, džāra.
Tātad skrien virsū govs, un es stāvu un domāju kā tikt ar to galā. Pirmā doma ir paņemt aiz ragiem un nogāzt uz sāna, kā riteņbraucēju, taču ir zināmas aizdomas, ka, svars, kas zaudēts pēdējos mēnešus ēdam sevis gatavotu pārtiku, tomēr varētu būt visai būtisks, ja mēģini dabūt gar zemi lopu. Mana otrā ideja ir vienkārši sist pa galvu, taču ir aizdomas, ka govij uz pieres vajadzētu būt stipram kaulam, jo viņas badās. Tātad - jāvelk no apakšas pa žokli. Tā arī līdz kautiņam netiku, jo speciālisti vienkārši pagriezās un apturēja govi ar kaut kādu mind control. Pa lielam supersmuki, nezināju, ka govis ir tik nenormāli ziņkārīgas, un būt pie dabas ir mana dzīves visiztrūkstošākā lieta.
Esot whaterver kur, atradām kartē netālu vietu, kas dēvejas par Ukrainu. Gribēju aizbraukt, jo reāli sen jau interesē vai Stūrī Zēvele - Ukraina (Jah. Izskatās, ka draugiem.lv ir pēdējā vieta, kur tā dziesma ir ) dziedāja, ka Ukrainā meitenes bučojas savādāk. Savulaik Somijā satiku latvieti, kas man teica, ka esot bijis Ukrainā, un tās meitenes neesot bučojušās īpaši savādāk, bet es domāju problēma tajā, ka viņam nebija kontroles datu - ar tām pašām meitenēm vajadzēja bučoties arī ārpus Ukrainas. Diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvijā Ukraina izpaužas kā.. vienkārši nekas. Tur nekā nebija. Ceļš, krūmi ceļa malā, kkāda cirsma. Thats it. :(( Tā arī šī mistērija paliek neatrisināta.
Anyways atgriezos Rīga aiznākamās dienas rītā. Tagad ar lepnumu varu teikt, ka esmu sitis meičai kanti ar Excel makrosiem. :)

Lūk, dzīve