Tā vien šķiet, ka vasara ir vienīgais laiks, kad jebkuram cilvēkam ir attaisnojums būt sasvīdušam jebkurā diennakts laikā.
Es rakstu, jo kā nekā ir noticis tā, ka vienā gadā esmu zaudējis gan savu klubu gan festivālu nevainību, un es domāju tas ir nopietnāks iemesls nekā Lauras Abarones velme lai viņai aizpilda anketinu.
Varu teikt uzreiz godīgi, ka man par Positivus bija pilnīgi pohuj jau kopš pirmās reizes, kad es par tādu dzirdēju, bet tagad nākamgad es laikam esmu pat gatavs par to maksāt.
Jebkurā gadījumā sanācā tā, ka caur darbiņiem radās iespēja apmeklēt vietu,kur uzstāsies paši MUUUUUUUUSE, par brīvu, un ja man kaut ko piedāvā un tas ir par brīvu, tad man parasti ir grūti atteikties.
Garumā baigi man izklāties negribas tāpēc es uzrakstīšu par lietam kas man patika pašam.
1.Telšu pilsētiņa. Ir nikni ka tik daudz cilveki dzīvo teltīs vienā vietā, ka vienīgais veids kā zināt kur ir tava telts ir vispirms iet līdz uzrakstam "SEX" un tad meklēt "Prieka Krūgas nometnes" baneri, kurs gan vienā brīdī bija nolauzts, taču atkal salabots. Es pat varētu braukt uz pasākumu, kur vienkārši ir tik daudz cilvēki teltīs un nekas īpaši cits nenotiek. Stulbi vienīgais ir tas, ka no rīta sanāk pamosties, un īsti nevar saprast vai tu jau esi miris, vai paspēsi nomirt kamēr Elvijs izvelsies no telts. Arī pusdienlaiku aiziet pagulēt ir apmēram tas pats, kas ielekt jūrā, jo ir tik slapji ka vai traks.
2.Cilvēki. Es satiku kaut kā daudz pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus un neivenu lohu, ka prieks man bija galīgs. Es varētu uzskaitīt it kā visus, bet es domāju, ka pietieks pateikt, ka es satieku Lauri Anstrautu. Katrīnu nesatiku vispār. Vēl es satieku Maiju Acid Rain laikā, kurai manuprāt vispār bija jābūt kaut kur Grenlandē visu savu atlikušo mūžu un par to man ir tik pat liels prieks kā par Scissor Sisters. Vēl tās meitenes, kuras es sveicināju ar "ā, es jau Jus atceros" sveicienu - es čista neatceros, kur es esmu jus redzejis. Es zinu, ka esmu, bet es neatceros.
3.Kafija par brīvu. Es zinu, ka Merrild tikai cenšas panākt lai es katru dienu pērku tikai Merrild, bet man tas ir pilnīgi pohuj, ja man dod par brīvu kafiju. Katra vieta, kurā dod pa brīvu kafiju 5-100 baļļu skalā automātiski vienkārši nopelna 20 papildus balles.
4.Grafitij yo čempionāts. Ir kautkas par ko man pilnīgi pohuj, ja neskaita 2 džekus, kuri pēc citu stāstītā, kad jāzīmē rokenrols, kamēr visi pārējie sāk zīmēt, vienkārši dzēra alu un dejoja lejot alu zemē, tad uzzīmēja dzeltenu fonu baltam trīsstūrim, sarkanu noti vidū, izspēra ar kāju darbā divus caurumus, aizgāja iegūlās miskastē un turpināja dzert. Pēc tam vēl laikam iesprauda savā darbā benāri. Lūk, pirmoreizi mūžā redzu mākslasdarbu, kas kā jau lielākā daļa, izskatās pēc sūda, bet es būtu gatavs maksāt vairāk. Diemžēl aizveda uz vāciju uz muzeju.
5.Grupas, kuras man patīk.
Man patīk grupas, kuras man patīk. Neko iepriekš nemeklēju un vienkārši netīšām sanāca pabū uz Everything is Made in China un Sons of Noel and Adrian, kurus gan īpaši labi nevarēja dzirdēt, jo izklausījās, ka uz lielās skatuves sācies pasaules gals, kā arī, kāds varbū zin kas tieši spēlēja otrajā dienā uz Cēsu alus skatuves ap 20:47. Dzirdēju tikai nedaudz bet izklausījās labi, Nav gan īsti skaidrs vai tas bija tieši tajā pulkstenī, bet tā man liekas, jo ap to laiku man Ketija atsūtīja "mb var dabut alu te", kas man lika nekavējoties pamest to vietu.
Un protams Scissor Sisters, kas bija vnk tik nikni, ka pat SKudrucim patika. Mīlu viņus 4reiz un varētu arī apprecēt visus, kas nav džeki. Tiešām prieki prieki, varētu mīlēties viņu koncerta laikā.
6.Grupas, par kurām man pohuj.
Piemēram Muse. Neesmu dzirdējis viņiem mūžā nevienu foršu dziesmu, bet tas protams nav šķērslis mums ar Skudruci aiziet un izārdīties tā ,ka man vēljoprojām ir problēmas ar kakla un muguras kustināšanu, un cik noprotu, Skudrucim ir apgrūtināta runāšana. Tas ir tā smieklīgi. Vēl kaut kādi vācu mākslinieki laikam tika izmesti no pasākuma, jo nofočēja backstage`ā Muse muguru. Es bildi ar Muse muguru pat pret vienu cigareti nemainītu. Ha.
Jebkurā gadījumā man ir prieks, pat neskatoties uz to, ka tur ir stulbākā jūrmala kādā esmu bijis.
Nu re, tagad es laikam pēc gada šito pats varēšu izlasīt un iespējams izlemt ka vajag braukt atkal.
pirmdiena, jūlijs 19
trešdiena, jūlijs 14
Sirdsprieciņam.
Sveiki murmuļi. Es zinu, ka es slinkoju. Lūk, mazliet sirdsprieciņam :)
Jauku Jums visu kā dzīvē tā mīlestībā.
Jauku Jums visu kā dzīvē tā mīlestībā.
Angus And Julia Stone - "Big Jet Plane" (Official Video) from Quenelle_culturelle on Vimeo.
sestdiena, jūnijs 26
sestdiena, jūnijs 19
Izrādās, vasara ir klāt!
Es nesaprotu vai es esmu vienīgais, kam tā ir, bet man pēdējos gados baigi lēni pielec, ka ir pienākusi vasara. Kādreiz, piemēram, 6. klasē, kad man patika Lilita Gaile, kurai tagad ir lielas krūtis, un kura strādā BAFā, skolas beigšanos nevarēja nepamanīt, pēdējā maija dienā cēlos stundu vēlāk, neskatījos pa televizoru multeni "'Činzo" un gāju uz skolu, lai ieēstu kliņģeri un iedzertu koka-kolu kopā ar klasesbiedriem, no kuriem puse man drošvien likās dumi, paņemtu liecību, kuru droši vien rotāja 5nieks sportā, lai gan tam nebija svara (nekam nebija svara kamēr matemātikā nav zemāk par 8) un soļotu mājās, kur mamma būtu nopirkusi saldējuma kasti un prasītu kādā sakarā man ir tikai 6 latviešu valodā, un nevienam no mums nebija ne jausmas, ka vēl 8 gadus vēlāk man šķitīs ka pareizrakstības un divdabja teicienu ievērošana ir paredzēta tikai Ketijai un cilvēkiem ar 80-to gadu frizūrām. Un skaidrs - vasara ir klāt! Eju pārsist celi, izrakt alu Daiņa siena šķūnī, iemest džumpi un līdz 12iem naktī spēlēt pie Ivara Nintendo tā ka īkšķiem āda nogājusi no to slidināšanas pa pogām, kas atradās uz visai nesmuka un neērta paskata pultīm.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.
Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.
Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.
pirmdiena, jūnijs 14
Spellbound.
To laiku, ko es nepavadu bezjēdzīgi es visdrīzāk pavadu slēpņojot, nodarbojoties ar mīlestību (kas ietver gan mīlēšanos, gan vienkārši pīpēšanu kopā uz palodzes) vai skatoties filmas.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.
Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".
Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.
Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.
Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".
Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.
Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".
Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.
Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.
Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".
Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.
Abonēt:
Ziņas (Atom)