trešdiena, augusts 4

The Maple Leaf.

An old man was sitting on the porch of his house, a steaming cup of coffee in one hand and a smoking cigarette in the other. It was silent.

A storm was coming, there was no doubt, the ache in the old bones couldn`t be mistaken, and it was so silent and grey, as it always is right before the storm. He loved it. At his age he only had love for three things left – coffee, cigarettes and the beautiful silence before the storm, and now he had all of them at the same time, although doctor had forbidden at least two of them.
He was alone – the town was empty – there was no traffic, there was no sound. The new generation had left the town for bigger cities and the old one had died. There were no friends and no strangers, he was sitting all alone with his coffee and the endless silence.
A bright orange maple leaf floated above the road along his house. The old mans` eyes wide open were looking at the leaf. It was something strange, in the surrounding grayness the bright leaf looked as if it had come from another world. The old mans` heart filled with excitement and joy, feelings he last felt when playing chess with Oliver, about 7 years ago. He tried to think – where it might had come from? There were no maple trees in this town – at least none he could think of. Was it even the right season for maple leaves to turn orange?
He kept his eyes on the leaf that was floating gently down and then up again, depending on the breezes. He felt unexplainable peace every time it went up and then terrible fear every time it went down. As if leafs` life would depend on staying in the air. OH NO! He gasped when the leaf floated only few inches above the ground, but then it got pushed upwards again. He couldn`t think of any reasonable action he should do – should he try to catch the leaf? Or maybe let it float and hope it`ll never fall? The storm wasnt far anymore. You could feel it in the air.
It seemed that the leaf was heading up, above his house, when suddenly a wind came and blew it crashing into the ground. A silent gasp came from the mans` lips and there was a sound of breaking glass. Thunder clapped and small raindrops started to fall on the ground.

An old man was lying on the porch of his house, a broken cup of coffee was next to him and a smoking cigarette butt in his hand. His heart was silent.

Noone is gonna water Elmers` flowers anymore.

piektdiena, jūlijs 23

Kā atrast lieliskākos dzīvokļabiedrus pasaulē!

Dārgie kolēgas, un cilvēki, pret kuriem mans naids mērāms ar skaitli, kas mazāks par 7.
Tā kā nāk jauns mācību gads, kura laikā ir mistiskā kārtā nepieciešama arī vieta, kur apmesties, nomazgāt muti un uzvārīt roltonu, mēs ar Ketiju meklējam dzīvesvietu, jo diemžēl nevienam no mums nav vēlmes dzīvot kojās, kur uz sienām līmētas tapetes, uz kurām zīmētas flīzes un kāds filozofisks teiciens krievu valodā.
Tā nu griežos pie Jums, jo varbūt kādam ir tieši brīva istaba, nevajadzīgs dzīvoklis vai vēlme pašam iet dzīvot uz ielas, lai tikai dotu rūmi tādiem brīnišķiem cilvēkiem, kā mēs.
Dzīvokli meklējam tādu, kurā būtu tādas ērtības kā elektrība, ūdens un siltums. Vēlams arī logi, bet tas nav tā galīgi obligāti.
Aptuveno cenu diemžēl kopā ar komunālajiem pat aukstajos mēnešos nevaram atļauties vairāk par 80ls/mēnesī, jo tomēr esam studenti, un neviens mūs darbā, kur maksātu miljons latus sekundē pieņemt negrib.
Paši esam ļoti jauki cilvēki, mākam gatavot ēst, daram gan to laikam reti, bet es ļoti labi māku mazgāt traukus.
Pārklājam arī ļoti dažādu interešu spektru, kas Jums varētu būt izdevīgi.
Es:
māku uztaisīt kājām gaisā stāvošu grāmatu plauktu
māku dzert kafiju
zinu daudz par Hariju Poteru un Gredzenu pavēlnieku, kā arī nedaudz māku salabot datoru
māku pateikt kura filma manuprāt ir sūds
zinu dažādus faktus no Bībeles
Neskatos hokeju
Ketija:
Zin kas ir Edīte Piafa
Māk lietot skrubi
Zin vārdus visām Sekss un Lielpilsēta galvenajām varonēm, kā arī atceras no pirmās filmas kurš ir kuras vīrs.
Ir dažādu auskaru īpašniece
Iespējams ir lasījusi kaut ko no Dostojevska
Ēd jogurtu

Ja gadījumā tev vēljoprojām ir šaubas par to vai tev tiešām varētu patikt Ketija, tad es droši varu teikt - JĀ! Nepaies ne mirklis, kad tu jau attapsies pats/pati likdams draugos šādus video:

pirmdiena, jūlijs 19

Kā es satiku Lauri Anstrautu.

Tā vien šķiet, ka vasara ir vienīgais laiks, kad jebkuram cilvēkam ir attaisnojums būt sasvīdušam jebkurā diennakts laikā.
Es rakstu, jo kā nekā ir noticis tā, ka vienā gadā esmu zaudējis gan savu klubu gan festivālu nevainību, un es domāju tas ir nopietnāks iemesls nekā Lauras Abarones velme lai viņai aizpilda anketinu.
Varu teikt uzreiz godīgi, ka man par Positivus bija pilnīgi pohuj jau kopš pirmās reizes, kad es par tādu dzirdēju, bet tagad nākamgad es laikam esmu pat gatavs par to maksāt.
Jebkurā gadījumā sanācā tā, ka caur darbiņiem radās iespēja apmeklēt vietu,kur uzstāsies paši MUUUUUUUUSE, par brīvu, un ja man kaut ko piedāvā un tas ir par brīvu, tad man parasti ir grūti atteikties.
Garumā baigi man izklāties negribas tāpēc es uzrakstīšu par lietam kas man patika pašam.
1.Telšu pilsētiņa. Ir nikni ka tik daudz cilveki dzīvo teltīs vienā vietā, ka vienīgais veids kā zināt kur ir tava telts ir vispirms iet līdz uzrakstam "SEX" un tad meklēt "Prieka Krūgas nometnes" baneri, kurs gan vienā brīdī bija nolauzts, taču atkal salabots. Es pat varētu braukt uz pasākumu, kur vienkārši ir tik daudz cilvēki teltīs un nekas īpaši cits nenotiek. Stulbi vienīgais ir tas, ka no rīta sanāk pamosties, un īsti nevar saprast vai tu jau esi miris, vai paspēsi nomirt kamēr Elvijs izvelsies no telts. Arī pusdienlaiku aiziet pagulēt ir apmēram tas pats, kas ielekt jūrā, jo ir tik slapji ka vai traks.
2.Cilvēki. Es satiku kaut kā daudz pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus un neivenu lohu, ka prieks man bija galīgs. Es varētu uzskaitīt it kā visus, bet es domāju, ka pietieks pateikt, ka es satieku Lauri Anstrautu. Katrīnu nesatiku vispār. Vēl es satieku Maiju Acid Rain laikā, kurai manuprāt vispār bija jābūt kaut kur Grenlandē visu savu atlikušo mūžu un par to man ir tik pat liels prieks kā par Scissor Sisters. Vēl tās meitenes, kuras es sveicināju ar "ā, es jau Jus atceros" sveicienu - es čista neatceros, kur es esmu jus redzejis. Es zinu, ka esmu, bet es neatceros.
3.Kafija par brīvu. Es zinu, ka Merrild tikai cenšas panākt lai es katru dienu pērku tikai Merrild, bet man tas ir pilnīgi pohuj, ja man dod par brīvu kafiju. Katra vieta, kurā dod pa brīvu kafiju 5-100 baļļu skalā automātiski vienkārši nopelna 20 papildus balles.
4.Grafitij yo čempionāts. Ir kautkas par ko man pilnīgi pohuj, ja neskaita 2 džekus, kuri pēc citu stāstītā, kad jāzīmē rokenrols, kamēr visi pārējie sāk zīmēt, vienkārši dzēra alu un dejoja lejot alu zemē, tad uzzīmēja dzeltenu fonu baltam trīsstūrim, sarkanu noti vidū, izspēra ar kāju darbā divus caurumus, aizgāja iegūlās miskastē un turpināja dzert. Pēc tam vēl laikam iesprauda savā darbā benāri. Lūk, pirmoreizi mūžā redzu mākslasdarbu, kas kā jau lielākā daļa, izskatās pēc sūda, bet es būtu gatavs maksāt vairāk. Diemžēl aizveda uz vāciju uz muzeju.
5.Grupas, kuras man patīk.
Man patīk grupas, kuras man patīk. Neko iepriekš nemeklēju un vienkārši netīšām sanāca pabū uz Everything is Made in China un Sons of Noel and Adrian, kurus gan īpaši labi nevarēja dzirdēt, jo izklausījās, ka uz lielās skatuves sācies pasaules gals, kā arī, kāds varbū zin kas tieši spēlēja otrajā dienā uz Cēsu alus skatuves ap 20:47. Dzirdēju tikai nedaudz bet izklausījās labi, Nav gan īsti skaidrs vai tas bija tieši tajā pulkstenī, bet tā man liekas, jo ap to laiku man Ketija atsūtīja "mb var dabut alu te", kas man lika nekavējoties pamest to vietu.
Un protams Scissor Sisters, kas bija vnk tik nikni, ka pat SKudrucim patika. Mīlu viņus 4reiz un varētu arī apprecēt visus, kas nav džeki. Tiešām prieki prieki, varētu mīlēties viņu koncerta laikā.
6.Grupas, par kurām man pohuj.
Piemēram Muse. Neesmu dzirdējis viņiem mūžā nevienu foršu dziesmu, bet tas protams nav šķērslis mums ar Skudruci aiziet un izārdīties tā ,ka man vēljoprojām ir problēmas ar kakla un muguras kustināšanu, un cik noprotu, Skudrucim ir apgrūtināta runāšana. Tas ir tā smieklīgi. Vēl kaut kādi vācu mākslinieki laikam tika izmesti no pasākuma, jo nofočēja backstage`ā Muse muguru. Es bildi ar Muse muguru pat pret vienu cigareti nemainītu. Ha.
Jebkurā gadījumā man ir prieks, pat neskatoties uz to, ka tur ir stulbākā jūrmala kādā esmu bijis.
Nu re, tagad es laikam pēc gada šito pats varēšu izlasīt un iespējams izlemt ka vajag braukt atkal.

trešdiena, jūlijs 14