Protams, daudzi teiks šis ieraksts ir novēlots, taču īsti fani zinās, ka uz šādu pauzi iedvesmoja Artura Duboka ierašanās uz skatuves 3h vēlāk, nekā varētu gaidīt. Kā zināms tas vīrietim sniedz tādu zināmu šarmu, un arī es droši vien drīzumā apmētāšu no skatuves meitenes ar baltām rozēm, sakot “meklējiet mani feisbukā, es tagad esmu brīvs”.
Koncerts notika Koijotos, vietā, kura atrodās pilnīgi ne tur, kur es domāju, kas droši vien arī raksturo to, cik biju gatavs šim piedzīvojumam. Teikšu gan uzreiz, nevienu dāmu uz letes dejojam neredzēju, bet redzēju vienu, kas parubijās A-Eiropu tā arī nesagaidījusi.
Pirmo reizi mūžā izmēģināju face-control, un nokārtoju sekmīgi. Teikšu godīgi, neatceros pēdējo reizi, kad būtu bijis situācijā, kurā ar kādu vīrieti pavadītu vismaz minūti ilgi klusuma brīdi, kura laikā viņš var aplūkot manas bikses. Tagad šķiet kaut kā smieklīgi, ka stāvot rindā satraucos, ka man līdzi nav pase, un būs jārāda riteņbraucēja apliecība, kuras bildē man ir uzzīmētas ūsas.
Grūti raksturot publiku, jo pieņemu, ka šajā reizē liela daļa apmeklētāju arī bija ieradušies Duboka gaidībās, bet vienu viet tik vienāda paskata džekus šķiet nevar redzēt pat armijā. Vai tā ir kaut kāda viena dzimta, kas izdzīvojusi cauri gadsimtiem un pārojusies tikai klubos?
Tā kā, kā jau minēju, Artūra pulkstenis iet pēc Reikjavikas laika, pavadīju ievērojamu laika sprīdi sekojot Laimas piemēram un sūcot dažādus krāsainus dzērienus aplūkojot vietējo publiku. Kādā brīdī, kad šķita, ka iekštelpās sāk kaut kas notikt, cerības, ka tas būs Arturs… nu nevarētu teikt pievīla - uz skatuves bija dejojošs, ēzeļa kostīmā tērpts cilvēks. Nezinu vai Koijotos tas standarts, klubā biju otro reizi mūžā, bet jāatzīst, ka esmu patīkami pārsteigts.
Taču brīdī, kad ticība manī bija izsīkusi, un domāju, ka nepaliksim te vēl ilgāk, kā vienu dzērienu, uz skatuves notika sprādziens. Sprādziens, tiem, kas nezina, krieviski rakstās Артур Дубок.
Koncerts bija vienkārši fantastisks - Kad nodziedāja pirmo dziesmu, visi sauca atkārtot, atkārtot un Arturs to darīja. Kad nodziedāja otro, visi sauca “ATKĀRTOT! ATKĀRTOT!” un Arturs sāka dziedāt trešo dziesmu. Kad nodziedāja trešo, visi sauca “ATKĀRTOT! ATKĀRTOT!” un Arturs nodziedāja otro. Kad nodziedāja to, visi sauca “ATKĀRTOT! ATKĀRTOT!” un Arturs nesaprata. Tad kuru atkārtot? Otro vai trešo? Nu vajadzēja trešo, Artūr.
Sen nebiju juties tik iekārots - kādas Artūra dziesmas laikā, sajutu uz saviem gurniem rokas - pagriežos, tur ārkārtīgi pārsteigts jaunietis, lūdz atvainošanos un iet prom. Var gan saprast. Džekam ar otriem garākajiem matiem klubā bija divreiz īsāki mati kā man, un arī viņš tur bija ieradies pirmo reizi. Labi ka ikdienā tā nenāk klāt visu laiku atvainoties. Droši vien tagad draugiem stāsta, kādu bārdainu meiteni Koijotos redzēja.
Kādā brīdī paskatos - esmu aplicis roku ap kāda džeka kāju. Negadās bieži.
Kādas citas dziesmas laikā kāds jaunietis man bija priekšā bija tik aizkustināts, ka rakstīja savai sirdsdāmai īsziņas “Pēc tevis vairs neviena neprasās” un iedvesmojies no dziesmas teksta
“Zini, debesis rokām neaizsniegt
Tikai esi man, tikai esmu tev!”
rakstīja dāmai
“Zīlīte debesīs, rokām neaiztikt,
Tu esi man, es esmu tev”.
Arturs Duboks personā tieši tajā brīdī tieši šo dziesmu dziedāja tieši viņam priekšā. :l
Jāatzīst arī, malacis, labi latviski iemācījies runāt!
Runājot par pārējo grupas sastāvu, es personīgi esmu vīlies, ka jaunais sintiņa džeks vienkārši tā atnāk un nav izbalinājis matus. Kas tev te joku koncis kaut kāds? Kā nav kauna. Rupeklis. Pat sētnieks uz darbu var bikses uzvilkt.
Dāmas arī jaunas. No vienas puses šķiet tā - nu nedaudz autentiskums zaudēts, no otras - nu tādas svaigas džāriņas vismaz, tās oriģinālās jau varbūt vairs nav tik jauneklīgas. Arturs gan kā dimantā izcirsts, tas pats Duboks.
Lūk, Artūra-Eiropa.
trešdiena, oktobris 7
pirmdiena, septembris 21
Tartle
Visi vienmēr saka "domā ko runā" un es tik saku "mņēēēē dirst ej", jo principā šo tu klausies jau no 3 gadu vecuma, un vienkārši, būsim godīgi, nav tas interesanti.
Bet būtu tikai normāli, ka kaut kam tik bieži atkārtotam būtu arī kaut kāda jēga, un ir arī.
Kaut kad, šķiet, pagājušosgad, stāvam KKC ar Jāni Bičkovski un ierodas manas bijušās kursabiedrenes teikt "čaāāāāu čaāāāāāukāiet". Stāvam runājam, un pēkšņi es izlemju "Hei, nav taču normāli šādi, man taču jāiepazīstina visi!" - zini kā ir, kad tu esi norunājis ar kādu cilvēku ilgāk, kā ir atļaujamais laika posms, kurā ir pieklājīgi nezināt viņa vārdu? Es īsti nezinu kas ir tie kritēriji vai laika posms, pēc kuriem to noteikt, bet no pieredzes zinu, ka, ja tu gadu ar kādu esi regulāri saticies pīpējot darba laikā, un šis cilvēks pirmajā dienā ir stādījies priekšā ar "ōōō čau!! Ko tu te dari?", tad droši vien jau ir konkrēti par vēlu. Jāarzīst ir gan ļoti patīkami, ka darba vietas maiņa risina arī tavas socializēšanās problēmas! :D
Lai nu kā - es saku:
V:"Dāmas - Jānis Bičkovskis, Jāni - ..."fak...
Ok.. stulbi sanāca, principā lieta bija tāda, ka es pēc savas iniciatīvas iepazīstināju Jāni ar 2 meitenēm, un nonākot pie otrās, sapratu, ka nezinu viņas vārdu, bija mulsinoši, un viņas aizgāja prom, un tā arī nepateica. Atcerējos tikai pēc kādām 15 minūtēm, bet tad viņas vairs negribēja ar mums runāt. Gribēju šo pastāstīt, jo man šķita, ka es tagad zinu viņu vārdus, bet rakstot sapratu, ka es vairs nezinu, kas bija tā pirmā meitene, kuras vārdu zināju toreiz. :D
Whelp, proves the point, laikam jau man galvā ir konstants lielums atmiņas, kas veltīts SZF meiteņu vārdiem.
Šis atmiņas fail gan ir kaut kas, kas totāli būtu pelnījis savu vārdu, un kopš šodienas es zinu, ka ir valodas, kas pacentušās.
Lūk,
tartle - From Scottish, to hesitate in recognizing a person or thing, as happens when you are introduced to someone whosename you cannot recall; so you say, "Pardon my tartle!"
Bet būtu tikai normāli, ka kaut kam tik bieži atkārtotam būtu arī kaut kāda jēga, un ir arī.
Kaut kad, šķiet, pagājušosgad, stāvam KKC ar Jāni Bičkovski un ierodas manas bijušās kursabiedrenes teikt "čaāāāāu čaāāāāāukāiet". Stāvam runājam, un pēkšņi es izlemju "Hei, nav taču normāli šādi, man taču jāiepazīstina visi!" - zini kā ir, kad tu esi norunājis ar kādu cilvēku ilgāk, kā ir atļaujamais laika posms, kurā ir pieklājīgi nezināt viņa vārdu? Es īsti nezinu kas ir tie kritēriji vai laika posms, pēc kuriem to noteikt, bet no pieredzes zinu, ka, ja tu gadu ar kādu esi regulāri saticies pīpējot darba laikā, un šis cilvēks pirmajā dienā ir stādījies priekšā ar "ōōō čau!! Ko tu te dari?", tad droši vien jau ir konkrēti par vēlu. Jāarzīst ir gan ļoti patīkami, ka darba vietas maiņa risina arī tavas socializēšanās problēmas! :D
Lai nu kā - es saku:
V:"Dāmas - Jānis Bičkovskis, Jāni - ..."fak...
Ok.. stulbi sanāca, principā lieta bija tāda, ka es pēc savas iniciatīvas iepazīstināju Jāni ar 2 meitenēm, un nonākot pie otrās, sapratu, ka nezinu viņas vārdu, bija mulsinoši, un viņas aizgāja prom, un tā arī nepateica. Atcerējos tikai pēc kādām 15 minūtēm, bet tad viņas vairs negribēja ar mums runāt. Gribēju šo pastāstīt, jo man šķita, ka es tagad zinu viņu vārdus, bet rakstot sapratu, ka es vairs nezinu, kas bija tā pirmā meitene, kuras vārdu zināju toreiz. :D
Whelp, proves the point, laikam jau man galvā ir konstants lielums atmiņas, kas veltīts SZF meiteņu vārdiem.
Šis atmiņas fail gan ir kaut kas, kas totāli būtu pelnījis savu vārdu, un kopš šodienas es zinu, ka ir valodas, kas pacentušās.
Lūk,
tartle - From Scottish, to hesitate in recognizing a person or thing, as happens when you are introduced to someone whosename you cannot recall; so you say, "Pardon my tartle!"
ceturtdiena, augusts 27
sestdiena, augusts 22
Lūk [bīp būp bīp] Dzīve
Zināji, ka bloggers ļauj saglabāt visu ko jebkad esi rakstījis uz datora vienā failā? Es čist nezināju. Man nenormāli patīk saglabāt lietas saistītas ar savu dzīvi, bet, protams, mana pirmā doma ir ko vēl es ar šo varu izdarīt?
Iemetu daļu teksta kādā no markova ķēžu darbinātajiem teksta ģenerēšanas saitiem un pirmā lieta, ko dabuju atpakaļ bija: "Es mierīgi varētu samīļot pingvīnu. Kāpēc mani sauc Valters Brūns?"
Cik kruti ir tas? Man šķiet super faking kruti!!
Tā kā interneta ģeneratori diemžēl neņem pretim 400 lapas teksta, no kurām kaut ko veidot, uzrakstīju pats savu ģeneratoru [Github] un izlaidu cauri visus 7 gadus šī bloga satura.
Protams, ka viņs saģenerē arī daudz bezsakara, bet lūk, šeit manis nofiltrēts labākais.
Ja es kādreiz nomirstu, un tevi sāpina fakts, ka šī bloga vairs nav tagad tu zini ko darīt! Varbūt jāuzraksta skripts, kurš redzot, ka te nekā nav mēnesi, vienkārši kaut ko ieraksta pats?
==========================Lūk [bīp būp bīp] Dzīve==========================
Lai šitas ieraksts nebūtu vienkārši neintelektuāls un tikai tad es saprotu, ka iespējams bija muļķīgi gaidīt, ka tur smird. Tunelī man nāc apretī apmēram 15 krievu tautības cilvēki ar nažiem rokās, nāk tev palīgos sagriezt dzimšandienas rosolu.
Elvijs man tikko aprakstīja viņas iespaidus par tipisku manu darba dienu un mēdz izmest izsmēķus pa logu??
Més esam sheit uz zemes, lai izsauktu ātros un pieksrēja nobijusies meitene, kurai Nīče iegrābās krūtīs. JĀ! Tu vari but parak piedzēries, lai iegrābtos krūtīs.
Tajā pat laikā manā dzīvē svarīgākajiem atklātajiem faktiem:
1.Nav nekā lēnāka par čigānu, kurš autoostā pērk belašu
2.Nav sievietes ar lielām krūtīm un cimdiem
Es sēžu un gribas visulaiku kko darīt, bet ir tādas aizdomas ka tur desa pūst. Realitāte gan, neskatoties uz faktu, ka es dabūšu snīpi. Martai arī ir bīstami sirdij likt gaļu uz maizes - jo viņai nav neviena keša.
Filips savukārt ir resna klimpa, tik resna, ka vienreiz mēģināja uzlekt uz skapja, bet atsitās pret stūri un nokrita pa trepēm, tad šo atgadījumu var aprakstīt gan grāmatā no Šlesera skatu punkta, rakstot viņa domas utt.,
Es siltumnīcā ravēju nezāli, un mamma mani lamā. Nebiju īpaši tādā garastāvoklī, lai apspriestu savas fizioloģiskās īpatnības, tāpēc pateicu "Ā, labi.", paņēmu citu plovu un aizgāju. Jānis iesēžas priekšā, es aizmugurē, un tad pateicu "nē" un aizvēru durvis
Kamēr vēl tautas policijā nevar nosūdzēt par to ka man vairāk jāiesaista tekstā tādi vārdi kā "proletirārietis" un "senils" un "Ivars”.
Tagad es redzu, ka zeme ir tik "plaša", ka principā kreisā puse tava ķermeņa ir biešu zupas krāsā. Tad es uztaisu vēlvienas analīzes un izrādās, ka nē). Es aizeju uz mammas istabu un pasaku jums jau tagad - Aigars vārās kko par Norah Jones. Viņam arī patīk skūpstīties ar meitenēm.
Un vējš bija tāds, ka Mellužu veikals bankrotēja, un vienreiz, kad mēs gājām "Baltajās naktīs", bet patiesībā viņš ir jānosit ar šņabja pudeli.
Ko vispār dara baznīca? Es tik pirktu cīgas.
Kļaviņam gan nav tik daudz jāģērbjas - peldēties - gulēt uz asfalta un arī tā, kurai ir draudzes nams, kurš ir apmeties.
Es, protams, automātiski pieņemu, ka neviens draugs neieradīsies uz manu atmiņu
Bikses ir labākais joks, ko pasaule jebkad ir dzirdējusi.
Sabiedrības viedoklis ir gandrīz viss ko stāsta cilvēks, kas izgudrojis feta sieru, līdzi nesot nesot vēl neredzētu slimību, kura liek atkal apvienoties visiem kontinentiem, samainīties zemes poliem un visi stroikas darbinieki bez darba ar piecām zeķēm.
Es saku Ivaram:"Eu, a ja "tikko" raksta no rīta, Maizi slēp pagrabā. Vēl 6dien mamm piesprieda nāvessodu vesalam baram ķiršu dārzā un es atklāju ka man arī bija jāskrien bet to var visai vienkārši izrēķināt.
Draugiem.lv portāla veidojošajai grupai - jūs esat pacentušies. Nezinu vai jus bijāt skaidrā, kad atbildējāt uz to krievu barčiku pie skolas durvīm.
Es nebūšu ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieku liecinieks, un pat zinu kam par to domāju.
Ja ir slinkāks cilvēks par brigadieri 15 cilvēku ceļa labošanas brigādē, tad tas bija labākais visuma valdnieka apraksts kādu es esmu aizmirsis jau rīt.
Pīpē visi tajās pašās vietās kur parasti ir BMX.
Es tiku pie jauna zobarsta, skatos - jap, tieši tā - Sučka viņa ir. Es nezinu ko darīt. Tad kad man nacas sastapties ar lugumu pec finansiala atbalsta ari bija tiko modies, uzpīpējām un nācu atpakaļ
Man nepatīk Booty-Shake, jo man nenormāli garšo bulkas. Ja man nav auksti.
Es esmu diezgan sūdīgs sava brīvā laika plānotājs, kā rezultātā varētu šķist, ka man interesē tīmekļi.
Gribiet zināt kas ir kombinatorika, un cik tur ir skeitparki? Es domāju, ka pilnīgi noteikti šādā klasifikatorā ir jābūt punktam "Vai tur var nopirkt zāli?"
Piedodiet. Bet es zinu kas ir Bobs Mārlijs. Es viņam paprasīju vai viņš zin kas ir muļķības un manuprāt viņš tikpat labi varēja arī izlauzties ūpja dzīvoklī un nozagt viņa birstes. Vēl Ivaram virtuvē pa visu grīdu ir izšķaidītas asinis, un uz sienas uzrakstīts "YOU`LL SUFFER
Man iet labi, paldies par tomātiem. Un tā nu nesmukā dodas pie šofera un dod tev bučas neņemot vērā to, ka A iemeta manu telefonu rudzu laukā. Laime liela liela godavārds, un tas tiešām ir žēl, ka viņš jau ganjau mājai visus stūru nočurājis. Pēctam izdomājām ka vajag braukt atkal. Sirdsprieciņam. Sveiki murmuļi. Es zinu, kas ir plūdi, un tādi, kam vēl nav atlaists. Varbūt tā tāda zināma lieta. Es gan ļoti apšaubu, ka tas baumu veidā nonāks jūsu kursabiedru ausīs, un jūs mākat taisīt labus dīlus. Izņēmums ir tad kad tev kkas nepatīk, vnk aizej stūrī...
Gūstam arī brīnišķu iespēju ielūkoties Deņilkas romantiskajā sirds pusē. Viņš tāds jocīgs smaids. Jānim raksta dāmas. Jā, meitenēm tiešām ir jāiemāca kautkāda vērtību skala normāla manliekas.
Dažreiz es arī neatceros vai es aizmigu līdz brīdim, kad dainis ar Jāni parunāt uz virtuvi, kas ir ~80 gadus vecs vīrs. Because friends don't waste wine when there's words to sell. Tādai sejai man liek būt arī kiborgu dievietes vārds. Pēctam es tiku turēts gūstā, bet vēlāk izskatās, ka īsti nav apguvusi mazo burtu lietošanu. Izsaku līdzjūtību.
Es nevaru iedomāties kā Džoniju Depu no "Sleepy Hollow", bet man nezināmu iemeslu dēļ Jānis saka "Nē", jo viņam jāskatās uz visām lekcijām nolēmām pirmo bastot un ierasties uz nevienu no viņu zivju bērēm un, ka viņiem flashā ir prezentācija vizuālajā mākslā un angļuvalodā, bet nebija rēķinājies, ka jūrā mēdz būt naktīs, kad nelīst lietus, un tā kā domāju vai nez es varētu uzrakstīt vēl šitikpat, bet man liekas ka vnk sēžu un cenšos valdīties un būt pieklājīgs cilvēks sakot tikai "atpisieties lūdzu", bet nu es pusdzīvs un izsalcis esmu okeāna vidū, vēl joprojām nav atbildes, bet tev varbūt nepīpējoša meitene, kas kāpjot iekšā skatījās uz ugunsdzēšamo aparātu un pabraukāties ar svešu riteni un braukšu viņam pakaļ.
Un rīt. Rīt spersim visi ar kāju pa tavu boileri un viņš nemācēja atbildēt. Pēc manām aplēsēm liekas, ka neviens vairs neēd sēnes, es tagad daru? DDD Deam kur lai dabū končas?! Sasodīts!!! Tā kāds cenšas no Valtera Bērziņa izspiest kāda veida samaksu. Šādi es varētu nedaudz pagulēt.
To laiku, ko mēs pēc tam Mālpils mērs izsniedz pateicību arī Mālpils mēram. Nesapratu par ko, bet šķiet, ka rudens ir arī rīt, lai ar līkumu Maķītim, tāpēc, ka man sāk šķist, ka ar tevi visu tikai tapec ka ta vnk jabut ka mes noteikti būsim riktigi bagāti jo mums bija jāiet uz darbu...
Un es varētu kartē atzīmēt kautko šitādu. Sasodītā ģeogrāfija bļeģ. Miegs. Turpmākajam tekstam nav nekāda sakara ar to, ka es neguļu pa dienu, kad Tev ir reali pohuj ko darīt. Stulbums pilnīgs.
Tā ir pirmā reize, kad es eju veikala garam tam visām kad viņas stāv piemēram šopiektdien, tad man viss BBC lapā jālasa poliski, un vēl par tādām muļķībām kā 405. istabiņas meiteņu naida kurināšana.
Es ceru, ka brīdī kad tu no putras esi migrējis uz grebšanu pagalēs,jo nu savādāk visi domātu, ka atkal neatļautā vietā esu krēslu atstājis.
Siguldas autobuss nebija stulbs. Viņš bija vecs alkoholiķis uzvalkā kurš runāja diezgan nesaprotami jo bija atnācis Brey brālis tikai šortos, kurš pieceļas 3 naktī un pat ja man nenāktu miegs, tad es saprotu, ka man patīk somi pagaidām.
Es jau nesaku, ka man patīk lasīt, un man piemēram liekas, ka es esmu viņu kursabiedrs, šodien lekcijas nenotiek, un aizlaist ar viņām atpakaļ, lai Saimis man pa nakti gulēt uz grīdas atrodam arī kaudzi mapju ar dažnedažādiem „projektiem” kuru nozīme manā izpratnē varētu būt 25ls par ko visi runā.
Man ļoti patīk tā sajūta ir laba. 6dien es biju dusmīgs un es esmu attainots kā spēcīgs roņa pavēlnieks.
Ej nu izproti. Varbūt kāds varētu gribēt parakstīt nopietnus dokumentus tādā valodā. Un visiem tiem, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas personības kā Aināru Šleseru, kas savas sievietes atstāj novārtā :(.
Vēl manliekas būtu galīgi duma, bet tomēr ir ļotiļoti smaga pārliecība, ka šī spēle viņai ir kaķis, kurš ir veikals, kuramdurvis atverot sejā iesitas tāda lauku mājas smaka, ka nebrīnītos, ja viņi ienāktu iekšā, jo es, pieklājīgs būdams, ārā viņus nedzītu, bet, ja mēs noslēptu visu, izņemot, piemēram, ūdenskrātuves. Vai ceļus.
Paiet ~2 nedēļas es jau paliku lepns par sevi, jo pieķēru sevi 5min gulšņājot un domājot par to, kādā es esmu kautkā kautrīgs, bet izrādās mēs nemaz neesam gaidīti. Nu tipa esam, bet tā kā būtu normāli.
Es neiznu kapēc, bet man ibja vesela negulēta nakts ar cipardziesmas atklāšanu un vēl es sev galvā esmu nosaucis par ''Loha perspektīvu''.
Naktī Skudrucis piesolīja mums cigarešu paciņu nesaprotu ko darīt. Normāli ir 13:30 dienā sākt dzert kefīru.
Tamperē ir smieklīgākā lieta, ko kādam reiz Ilze Šulmane pastāstījusi. Ja man nav nekādu runu par to mums jāraud. Foršākais ir tas mēsls(sekoman.lv), kur tu stāvi uz ielu stūra, tev gan labaja gan kreisajā pusē ir kautkas galīgi labs Bībeles aizstājējs, un tajā peldošos kalmārus, man nav ne mazākās nojēgas par to un tad varesiet te iekomentet "bļe es nu gan esu forš, pilnīgi prieks dzīvot uzreiz.
Nekad neklausies nevienā vārdā, ko saka ar kautkādiem āmuriem vai spridzināšanu. Bēda par to sīknaudu ir ļoti satraucies vai tik kādam nav man jāsūdzas atkal, ka es pat neiepazinos ar viņu. Es vienmēr zinu, ko var pīpēt.
Nūjošana, redziet, ir tāda lieta, ko es raksturotu kā "teen flick", un daudzi mēdz teikt, ka pasaulē ir fotožurnālisti, kuriem šķiet, ka varētu padomāt, ka viņas vaidzētu mutē likt.
Pamodos 17:41 un redzēju cik tieši tavas drēbes ir netīras, un cik es manliekas pēctam vispār būtu ārā metams.
Pusdienās gājām šodien normālformā un Dainis teica ka šitas strādā. Un vējš bija tāds, ka tās krūzes turēšana principā pārvēršas par nelielu Disnejlendas braucienu. Kursa laikā ir 3 nūjotāju grpas - supertrakie, trakie un normālie. Pēdējos no tiem cilvēkiem, kam tās mājas jāpamet. Diemžēl izrādās, ka ir grāmatveži, kam patīk pīpēt. Jā man patīk RIMI piemēram - es esmu mājās. Ir saule un ir labi it kā. Nezinu ko lai citu saka. Vispār, ja var tā teikt. Kādreiz varēja. Čizō ir nolikusi tiesības. Vismaz tādus brīnumus viņa man draugos bieži lasa.
Man personīgi šķiet, ka ir grāmatveži, kam patīk peldēt kailiem, un tādi smailiji -o- -0- ioi u.tml.
Es nezinu vai tur ir arī kautkas smieklīgs šad tad un kā tu runā ar potenciālu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos.
Es nezinu vai tur ir arī kautkas smieklīgs šad tad un kā tu runā ar potenciālu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos.
pirmdiena, augusts 17
Es nemāku iepirkties
Dažreiz izdodas par kaut ko domāt tik daudz reizes, ka tev šķiet, ka to jau esi izdarījis. Tā ir ar šo ierakstu. Gribēju apskatīt šovakar kas tur īsti bija un sapratu, ka nekad viņu neuzrakstīju. :l
Dzīve ir pilna mazu skaistu lietu un tas ir ļoti forši, bet tad mēs aizmirstam, ka dzīve ir pilna ar cilvēkiem idiotiem, kuri nemāk darīt lietas un.... nu laikam tā arī ir labāk.
Šīs vasaras sākumā biju riktīgi sacepies par regulārām problēmām, izpildot tik sarežģītu 47 soļu algoritmu, kā nopirkt veikalā produktu.
Problēma #1
Veikalos hot-shit kaut kādā brīdī palika uzstādīt tās plastmasas sienas (sauksim tās par Ivaru), kuras līdz galam vēl neesmu sapratis, bet visticamāk ir tāpēc, lai a)Pārdevējai būtu kaut kāda darbagalda sajūta b)Lai tu nebāz savu galvu pāri letei un nespīdini acīs svītrukodu lasītāja lāzerus. Cēli mērķi, mazs risks, bet, ja tu domā, ka visi saprot kā izmantot šos jaunos galdus, tu esi ļoti optimistiski noskaņots cilvēks. Vienā no Mellužu veikaliem pirms tas bankrotēja (un nav variantu, ka viņš bankrotēja citu iemeslu dēļ) normālā iepirkšanās shēma bija šāda
1.Noliec uz kases savus aliņus kreisajā Ivara pusē, noliec uz naudas šķīvīša savu bankas karti
2.Viņa paņem aliņus, nopīkstina, un noliek ATPAKAĻ IVARA KREISAJĀ PUSĒ, paņem karti un iebāž to lasītājā, kura pinkoda spiežamais ir Ivara labajā pusē.
3.Tu aizej uz Ivara labo pusi (kur starp citu ir arī tā galda slīpā daļa, kurā necivilizētās valstīs, kas saprot kā lietot mēbeli, liek produktus), ievadi kodu, tikmēr visa rinda ir pabīdījusies par cilvēku uz priekšu.
4.Tad tu ej atpakaļ, bet onkulim kurš iestājies tavā vietā, nav kur palikt, jo kāds stāv viņam aiz muguras, bet abos sānos ir kase un saldējumu kaste, tāpēc mēs apskaujamies un nostājamies ļoti tuvu, lai es tiktu pēc saviem aliņiem, salādēju somā un eju prom.
Tas protams būtu sīkums, bet KĀAĀĀĀĀĀ tu reāli vari to nepamanīt, ja tu tur strādā katru dienu 8 stundas? Nu kā. Tu skaties un domā "hmmmmmm..... pag...... bet kā būtu ja es..... ak jā, man garšo doktordesa"? Es, protams, esmu totāls nūģis, kas nevienam neko neteiks, bet tas nenozīmē, ka es nevaru krāmēt produktus somā ļoooti lēnām, noturot neapmierinātu acu kontaktu ar pārdevēju. Nepalīdzēja. Bankrotēja.
Problēma #2
Tā galda slīpajā daļā bieži mēdz būt tā kustināmā sieniņa, ar kuru nodalīt produktus starp diviem pircējiem. Neesmu eksperts, atzīšos neesmu pat lietojis, bet skatoties no malas varu gudri dirst, un man šķiet, ka tu vienkārši paņem viņu aiz gala un pārvelc uz otru pusi. Esmu diezgan pārliecināts, ka šo varētu iemācīt sunim, un man reāli nepatīk suņi. Lai nu kā - nav problēma, ka viņa netiek izmantota, ja es, piemēram, pērku cigaretes un snikeri vai kaut ko mazu, ko principā var iedot tev vienkārši rokās, vai nolikt tur pat maliņā, bet nesen veikalā PRISMA, pārdevēja vienkārši salaiž kopā cilvēka pirms manis 15 pirkumus un kādus 10 manus. Es skatos uz to haosu, skatos uz viņu, un viņa vienkārši veras manās acīs ar sejas iztekismi :l . Is this a fucking joke to you? Reāli, cik tieši maz spēju tev ir, ja tu pat pārtikas veikalā strādājot par kasieri nemāki iegaumēt kā strādā bīdāms dēlis? Nav jau, protams, to cilvēku vaina, bet es nesaprotu veikala vadību, kas nevar iedot saviem jaunajiem darbiniekiem pirmajā nedēļā kaut kādu koka dēli uz mājām ar kuru patrenēties, paskatīties kā strādā, pārkāpt pāri bailēm lietot.
Problēma #3
Zini tos naudas šķīvīšus? Jap. Kā var to sapist ne? :D Nu ir cilvēki, kas nezin kam viņi domāti. Veikalā nopērku sērkociņus par 3centiem, atpakaļ saņemu 497 centus atlikumā, kurus pārdevēja paņem no kases, saskaita visas 497 monētas, un tad smuki noliek uz.... galda 10 cm priekšā tam šķīvītim. Vienkārši ko? Kam tas ir izdevīgi? Galdniekam varbūt, varbūt arī tiem kas naudu taisa, man točna nē. Ar šo arī grūti cīnities, mēģināt ar nagiem aizķer monētu maliņas, kamēr 4 cilvēki gaida rindā, ir vieglāk, nekā sākt pārdevējai skaidrot kā tieši lietot šo tehnoloģijas sasniegumu. Pēc kādas trešās reizes sāku domāt varbūt brīdī, kamēr viņa aizgriezusies ar muguru, pavilkt pa kluso to šķīvīti uz priekšu tā, lai viņai īpaši būtu jācenšas viņā neielikt, bet aizmirsu :/ Laikam jau vieglāk maksāt ar karti.
Es zinu, ka izklausās pēc maksimāla čīkstuļa, nav tā, ka man nav problēmu, bet savas problēmas es varu risināt pats. Pārdevēju problēmas jārisina Jēzum Kristum.
Teikšu gan godīgi, ka pašam šķeit nedaudz smieklīgi just, kā rakstot šo ierakstu no dusmām sāk asinis riņķot straujāk.
Lūk, mūžīga cīņa pret haosu.
Dzīve ir pilna mazu skaistu lietu un tas ir ļoti forši, bet tad mēs aizmirstam, ka dzīve ir pilna ar cilvēkiem idiotiem, kuri nemāk darīt lietas un.... nu laikam tā arī ir labāk.
Šīs vasaras sākumā biju riktīgi sacepies par regulārām problēmām, izpildot tik sarežģītu 47 soļu algoritmu, kā nopirkt veikalā produktu.
Problēma #1
Veikalos hot-shit kaut kādā brīdī palika uzstādīt tās plastmasas sienas (sauksim tās par Ivaru), kuras līdz galam vēl neesmu sapratis, bet visticamāk ir tāpēc, lai a)Pārdevējai būtu kaut kāda darbagalda sajūta b)Lai tu nebāz savu galvu pāri letei un nespīdini acīs svītrukodu lasītāja lāzerus. Cēli mērķi, mazs risks, bet, ja tu domā, ka visi saprot kā izmantot šos jaunos galdus, tu esi ļoti optimistiski noskaņots cilvēks. Vienā no Mellužu veikaliem pirms tas bankrotēja (un nav variantu, ka viņš bankrotēja citu iemeslu dēļ) normālā iepirkšanās shēma bija šāda
1.Noliec uz kases savus aliņus kreisajā Ivara pusē, noliec uz naudas šķīvīša savu bankas karti
2.Viņa paņem aliņus, nopīkstina, un noliek ATPAKAĻ IVARA KREISAJĀ PUSĒ, paņem karti un iebāž to lasītājā, kura pinkoda spiežamais ir Ivara labajā pusē.
3.Tu aizej uz Ivara labo pusi (kur starp citu ir arī tā galda slīpā daļa, kurā necivilizētās valstīs, kas saprot kā lietot mēbeli, liek produktus), ievadi kodu, tikmēr visa rinda ir pabīdījusies par cilvēku uz priekšu.
4.Tad tu ej atpakaļ, bet onkulim kurš iestājies tavā vietā, nav kur palikt, jo kāds stāv viņam aiz muguras, bet abos sānos ir kase un saldējumu kaste, tāpēc mēs apskaujamies un nostājamies ļoti tuvu, lai es tiktu pēc saviem aliņiem, salādēju somā un eju prom.
Tas protams būtu sīkums, bet KĀAĀĀĀĀĀ tu reāli vari to nepamanīt, ja tu tur strādā katru dienu 8 stundas? Nu kā. Tu skaties un domā "hmmmmmm..... pag...... bet kā būtu ja es..... ak jā, man garšo doktordesa"? Es, protams, esmu totāls nūģis, kas nevienam neko neteiks, bet tas nenozīmē, ka es nevaru krāmēt produktus somā ļoooti lēnām, noturot neapmierinātu acu kontaktu ar pārdevēju. Nepalīdzēja. Bankrotēja.
Problēma #2
Tā galda slīpajā daļā bieži mēdz būt tā kustināmā sieniņa, ar kuru nodalīt produktus starp diviem pircējiem. Neesmu eksperts, atzīšos neesmu pat lietojis, bet skatoties no malas varu gudri dirst, un man šķiet, ka tu vienkārši paņem viņu aiz gala un pārvelc uz otru pusi. Esmu diezgan pārliecināts, ka šo varētu iemācīt sunim, un man reāli nepatīk suņi. Lai nu kā - nav problēma, ka viņa netiek izmantota, ja es, piemēram, pērku cigaretes un snikeri vai kaut ko mazu, ko principā var iedot tev vienkārši rokās, vai nolikt tur pat maliņā, bet nesen veikalā PRISMA, pārdevēja vienkārši salaiž kopā cilvēka pirms manis 15 pirkumus un kādus 10 manus. Es skatos uz to haosu, skatos uz viņu, un viņa vienkārši veras manās acīs ar sejas iztekismi :l . Is this a fucking joke to you? Reāli, cik tieši maz spēju tev ir, ja tu pat pārtikas veikalā strādājot par kasieri nemāki iegaumēt kā strādā bīdāms dēlis? Nav jau, protams, to cilvēku vaina, bet es nesaprotu veikala vadību, kas nevar iedot saviem jaunajiem darbiniekiem pirmajā nedēļā kaut kādu koka dēli uz mājām ar kuru patrenēties, paskatīties kā strādā, pārkāpt pāri bailēm lietot.
Problēma #3
Zini tos naudas šķīvīšus? Jap. Kā var to sapist ne? :D Nu ir cilvēki, kas nezin kam viņi domāti. Veikalā nopērku sērkociņus par 3centiem, atpakaļ saņemu 497 centus atlikumā, kurus pārdevēja paņem no kases, saskaita visas 497 monētas, un tad smuki noliek uz.... galda 10 cm priekšā tam šķīvītim. Vienkārši ko? Kam tas ir izdevīgi? Galdniekam varbūt, varbūt arī tiem kas naudu taisa, man točna nē. Ar šo arī grūti cīnities, mēģināt ar nagiem aizķer monētu maliņas, kamēr 4 cilvēki gaida rindā, ir vieglāk, nekā sākt pārdevējai skaidrot kā tieši lietot šo tehnoloģijas sasniegumu. Pēc kādas trešās reizes sāku domāt varbūt brīdī, kamēr viņa aizgriezusies ar muguru, pavilkt pa kluso to šķīvīti uz priekšu tā, lai viņai īpaši būtu jācenšas viņā neielikt, bet aizmirsu :/ Laikam jau vieglāk maksāt ar karti.
Es zinu, ka izklausās pēc maksimāla čīkstuļa, nav tā, ka man nav problēmu, bet savas problēmas es varu risināt pats. Pārdevēju problēmas jārisina Jēzum Kristum.
Teikšu gan godīgi, ka pašam šķeit nedaudz smieklīgi just, kā rakstot šo ierakstu no dusmām sāk asinis riņķot straujāk.
Lūk, mūžīga cīņa pret haosu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)