Hello

Es laikam tikai gribēju uzrakstīt, ka es neesmu vēl no miris.
Man bija baigie nenormālie plāni šajās brīvdienās atsākt rakstīt, un rakstīt pilnīgi jebko, ko gribās, nedomājot par to, vai to lasīs mana mamma, vai cilvēki, kas teiks "Valter Brūns tu esi lohs un zajebal šitas man", bet tā vietā 90% sava nomoda laika es esmu pavadījis zaļumos un mācoties Ruby.
Es totāli nesūdzos, bet esmu nedaudz neapmirināts.
Bet savai aizstāvībai varu izmantot faktu, ka ar Laimu izspēlējām nelielu kungi-zemnieki spēli Mellužu pludmalē, kā pili izmantojot bērnu mājiņu, no kuras ir slidkalniņš. Izstāstīt grūti, bet galvoju, ka man sāpēja vēders no smiešanās.
Es pieņemu, ka man arī nav nenormāli daudz ko rakstīt, jo man šķiet, ka interesantākā šīs dienasgrāmatas daļa ir tā, kurā es esmu dzēris šņabi, vai izgājis no mājas, kas šajā ziemas hibernācijas periodā nav noticis īpaši daudz, bet es pie tā strādāju. (Gan pie iešanas ārā gan šņabja)
Man šķiet man vajadzētu vairāk satikt jaunus un vecus cilvēkus un komunicēt, ko es sāku risināt ar "dzert ar visiem alu" plānu, bet tas nodrošina tikai esošos draugus. Man patīk satikt jaunus cilvēkus, bet no otras puses viņi bieži ir muļķi un runā tikai garlaicīgas lietas, tāpēc es esmu kautkādā pretrunā ar sevi un veidoju tikai 2 minūšu attiecības ar pārdevējām u.t.t.
Bet nu nāk pavasaris, kas nozīmē, ka man ir jālien ārā no mājas, ko es arī domāju darīt, tāpēc ir neliela cerība, ka te kaut kas varētu arī notikt. Bet varbūt es meloju gan sev gan tev, un te nekas nebūs.