pirmdiena, marts 2

Atbildība

Nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas uzskata, ka ir spējīgi apiet sabiedrības pieņemtās normas vienkārši paziņojot "Es par sevi neatbildu!". Kāds sakars? Kāpēc mani neviens nav iepazīstinājis ar šādu problēmu risinājumu? Vai ir kaut kāds konkrēts saraksts ar situācijām vai apstākļiem, kurās es drīkstu neatbildēt par sevi? Kurš tajā brīdī tad atbild? Vai es varu piemēram valsts svētku parādes laikā iekraut pa seju prezidentam, un tad pateikt "Par šo atbildēs Ivars Brencis"? Es ļoti šaubos. Pie tam tās situācijas parasti ir visai parastas, piemēram, "ja tu iespļausi man kurpē, es par sevi neatbildu". Ja es spēju ar zināmu novēlošanos atbildēt par savu rīcību pat pēc 0.7 dziras "Merkurs", es ļoti šaubos, ka neliels apjoms siekalu var pēkšņi atņemt cilvēkam šīs spējas.
Līdzīgā kategorijā manuprāt ir arī tie cilvēki, kuriem smadzeņu darbība apstājas brīdī, kad tu viņus nosauc par lohiem, un viss ko viņi ir spējīgi turpmāk pateikt ir "Ko tu teici?" ar katru nākamo reizi paaugstinot balss skaļumu. Sākumā varētu likties, ka tās ir dzirdes problēmas, bet es saku 95% gadījumu problēma ir valodas apstrādē. Čista zinu, jo Mālpilī tādi džeki bija vismaz 20. Bet nav visiem jāsaprot tādas kompleksas struktūras kā "valoda". Spriežot pēc mana pēdējā Mālpiliešu profilu reida, dzīvē pilnīgi pietiek ar to, ka tu kačājies.

Runājot par atteikšanos no atbildības, nesen saskāros ar šo problēmu arī privātājā dzīvē. Kaut kad ļoti sen Laima nosapņoja, ka es viņu krāpju, un reāli dienu (nu vismaz vakaru, es neatceros, tas bija sen PIEDODDDDD) man bija jādzīvo ar pārmetošiem skatieniem un visām pārējām standarta izpausmēm, kuras tu saņem no savas draudzenes, kad tu pārguli ar citu sievieti viņas sapnī.
Pāris naktis atpakaļ es nosapņoju, ka, kamēr es ar visiem mierīgi virtuvē rijam kaut kādu kliņģeri, Laima augšstāvā tikmēr nokrāpj mani. Teikšu godīgi, pamodos diezgan neapmierināts ar dzīvi, un, protams, vainoju tajā Laimu. Un te bomba - viņa atsakās atvainoties un uzņemties atbildību par šo pāridarījumu! :l Es teikšu godīgi, man šīs nešķiet godīgi. Nešķita arī visu dienu, līdz izrādījās, ka tā ir bijusi atriebība par to, ka es viņu nokrāpu tajā pirmajā sapnī. Nav faking reāli uzvarēt nepamatotus strīdus ar dāmu, kura tev jāmīl. Šis ir kaut kas, kas būs jāmāca saviem bērniem.

Lūk, atbildība.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru