svētdiena, janvāris 31

Dakburgas birža

Pirms kāda laika izdomāju - randiņi tomēr ir tāda ļoti laiku patērējoša lieta. Veids kā to labi risināt ir maksimāli ātri ir vienkārši jau uz randiņu izprintēt CV, lai mēs varam netērēt laiku runājot par darbu, un uzreiz vienkārši runāt par krūtīm.
(bļeģ man totāli ir sajūta, ka es šo vienreiz jau rakstīju) Lai nu kā, zini kas ir stulbi? Ka katru reizi, kad eju uz CopyPro kaut ko printēt, pēc tam jāiet Downloads folderī un jādzēš ārā savi dokumenti. Kas notiek, ja tu to nedari? Atnāk Valters Brūns un nosūta visu kas tur ir sev uz meilu vēlākai izmantošanai. Principā es to tagad domāju darīt katru reizi, kad kaut kas būs jāprintē. Man gan tagad tāda vajadzība ir reti, un tas ir stulbi, jo es nevaru sagaidīt, kad būs iemesls aiziet pakaļ vēl kādiem random dokumentiem. Šobrīd manā rīcībā ir 3 faili franču valodā, kuri pēc retarded Google translate tulkojuma šķiet ir kaut kas par rietumu vērtību sistēmas izcelsmi.
Varētu domāt, ka no tā nav īpaši lielas jēgas, bet pirms kādas nedēļas aizmirsu nomaksāt LMT rēķinu - atcerējos nākamajā dienā, samaksāju, un domāju - būšu pieklājīgs cilvēks - aizrakstīju viņu info cilvēkiem "sorix, totāli aizmirsu, šodien ieskaitīju" un pielikumā pievienoju vienu no tiem failiem. Atbildē gan saņēmu tikai "Paldies, jūsu maksājums ir saņemts. :/ Dzīve pilna vilšanos

Un tad vēl - kādreiz visi stilīgie bērni, kas nesmirdēja, bet tikai rullēja, lasīja Donaldu daku un saņēma līdzi tās fantastiskās lietas. Staipīgs citplanētietis, kaut kādi šaujamie, kas pārstāj strādāt pēc 2h, kārtis, galda spēles, pie kurām ar Ivaru pavadījām cauras naktis. Bija faking lieliski. Bet tad - kaut kādā brīdī acīmredzot to cilvēku, kas veltīja savu laiku, lai meklētu tās lietas, ko sūtīt līdzi, acīmredzot piemeklēja kāda traģiska problēma, jo vienu dienu savam Donaldam Dakam es saņemu līdzi akcijas. I shit you not. Kurā tieši brīdī tu izdomā, ka tas, ko labi apvēlies mazpadsmitgadīgs Valters Brūns uzskata par interesantu ir birža? BIRŽA. Kāds vienkārši faking sakars.

Šajās brīvdienās gribējās pamest Rīgas piedāvātās izklaides iespējas, un 5 džeki 17os vakarā devāmies uz Ložmetējkalnu. Vai tas ir labs plāns to darīt slapjā tumšā ziemas vakarā? Grūti teikt, jo es nebiju skaidrā. Ceļā uz mežu piestājām Maximā, un te tāds būtisks padoms, ko došu arī saviem bērniem - Maximas bulku pasaulē var vienkārši konkrēti iet dirst. Nopirku maizīti ar picas pildījumu - esmu varbūt nedaudz naivs, bet tas, ko es normāli šādā situācijā sagaidītu ir kaut kāds pīrāgs, kam iekšā sabāzta picas virsiņa. Tas ko es dabuju ir maizīte, kurai iekšā ir vienkārši vēl maize :l. Tehniski jau gan nav melots. Vēl ir interesanti kā Maxima ir pacentusies ar rindu inovācijām - tur ir atsevišķa kase, kurā nav jāstāv rindā, ja tu pērc tikai cigaretes. Šī ir pirmā reize manā mūžā, kad saņemu jebkādu atbalstu tam, ka esmu smēķētājs, teiktu - wow Maxima, jūs esat kruti džeki, bet tad es atcerējos to picas maizīti, un tagad man tek asaras. Vēl pie kases tur bija apsargs, kurš veikalu nosargājsi tik labi, ka tagad viņam principā nav ko darīt, tāpēc vienkārši atgādina apmeklētājiem par savu vērīgo aci, izsakot dažādus komentārus, kamēr viņi norēķinās. Vienai sievietei paprasīja "Jums gripa nav mājās?" nebija. Bet džekam pēc viņas - "ko, dzersi atkal?". :l Principā lielvaikeli varētu ieviest "mammu" pakalpojumu - vienkārši sievietes, kas staigā apkārt, un, ja esmu paņēmis pārāk daudz aliņus, vienkārši komentē "vai tad tiešām tik daudz jādzer?" vai pērkot bulkas atrgādina par zaļumiem, un pasaka ko man vēl vajag, lai uztaisītu vakariņas, kuras būtu gatavs ēst arī kāds cits bez manis. Fak. Es gribu šo palīdzību jau tagad :l
Lai nu kā - ložmetējkalnā izskatījās aptuveni šādi:
pirmo stundu pavadījām meklējot kādu taku, pa kuru nonākt purvā, līdz sapratām, ka mēs vienkārši ejam atpakaļ pa ceļu, pa kuru atbraucām. Kad atradām purvu tur izskatījās tieši tāpat - viss melns, bet tagad zem kājām arī mīksts.


3 komentāri:

  1. Picas maizīti esmu ēdusi divreiz. Abas reizas bija puvusi :(

    AtbildētDzēst
  2. "Maximas bulku pasaulē var vienkārši konkrēti iet dirst"
    Es iedomājos tādu kā mežu, kurā sēņu vietā aug bulkas, bet, nu tādas, normāla grila lielumā, un tad tu ej un dirs tur pa vidu, jo dažreiz jau mežā sagribas, un ko tad citu darīt.

    AtbildētDzēst