Piedāvāju ieskatam dažas lapas no grāmatas "Aizmirstās Latvijas vēstures lappuses" (autori Dr. Hist. V.Brūns, Dr.Hist. L.Baldiņa)
"Latvijas jaunās tūkstošgades otrā desmitgade vēsturiski tiek apzīmēta kā "Susuru drudzis", kad liela daļa cilvēku pameta darbus un ģimenes, lai dotos meklēt leģendārās vietas, par kurām runāja, ka tajās atrodamas milzu susura dzīslas. Šīs bagātīgās susuru atradnes nodrošināja Latvijas ekonomikas sasilšanu, bet kopš tā laika susuri kā resurss Latvijā gandrīz vairs nav atrodams.
Cik gan latvijā daudz nav tā saucamās "veļu pilsētas", kas tika saceltas susuru drudža laikā, bet pēc tam pamestas, jo noplicinātā ekosistēma vairs nespēja neko piedāvāt piedzīvojumu kārajiem karstasinīgajiem latviešiem
Laikā, kad šīs pilsētas zēla un plauka, tās bija ķecerības un izlaidības metropoles, Latvieši regulāri dzēra kvasu līdz vemšanai un veica tādas izvirtības kā bluķa vilkšana, līdz pat pāvests sāka apsvērt Latvijas ekskomunicēšanu no kristīgās sabiedrības.
Lai gan ir plaši izplatīts mīts, ka tajos laikos bieži noritēja spriguļu kautiņi, vēsturiskā patiesība liecina, ka spriguļi strīdu risināšanai tika izmantoti pat retāk nekā vēlākos laika periodos. Uzskata, ka šo mītu ir veicinājuši vēlāko dekāžu teātra iestudējumi.
Bieži tiek izmantota tradicionālās susuru pārvadāšanas karietes aplaupīšanas tēma, taču liecības arī par šāda tipa noziegumiem ir salīdzinoši maz.
Tiesa, ieceļotājiem problēmas mēdza sagādāt vietējie iedzīvotāji, kurus dēvēja par jāņiem un kas pārvietojās uz ēzeļiem, matus krāšņi izdaiļojuši ar sūnām un vārnu spalvām. Jāņu apmetnes bija tradicionāli veidotas siena čupu veidā, un viņi bija bīstami bruņoti ar kaķenēm.
Bēdīgs fakts par šo vēstures posmu ir vairāku tautu izmiršana. Ir zināmas liecības par prūšiem, kuriem raksturīga bija lūšu cepuru valkāšana, taču letiņi, mantkārības vadīti, tos izkāva līdz pēdējam. Tāpat ir liecības par citām ciltīm, kuras no zemes virsas vienkārši pazudušas, atstājot liecības par sevi tikai perfektā lietojamā stāvoklī atstātu alu veidā, kurās atrastas gan savādas valodas pazīmes (slavenākais uzraksts "Ventiš, te bij, ta aizgāj proma", kurš nereti tiek dēvēts par Latvju Rozetas akmeni), gan liecības par šo tautu apbrīnojamo attīstību zinātnes un medicīnas jomās, jo uz alu sienām atveidotie zīmējumi norāda, ka šīs tautas ar akmeņiem spēja veikt pat tādas operācijas kā augoņa atdalīšana no kājas īkšķa.
Drūmākos toņos šo periodu iekrāso pilsoņu karš starp Kurzemi un Latgali, kas tajā laika posmā noritēja Latvijas teritorijā. Kara cēloņi meklējami kurzemnieku un latgaļu nespējā vienoties par dzimtbūšanu - Latgalē auzu novākšanas darbos konstanti izmantoja vergu-čigānu darbaspēku, kamēr progresīvāk noskaņotā Kurzeme bija noskaņota pret šādu rīcību un ļāva saviem čigāniem veidot mazos uzņēmumus, kuri nodarbojās ar dzintara ķēžu un izturīgu lina bikšu pārdošanu, kā arī dālderu prasīšanu garāmgājējiem.
Šis bija viens no konflikta cēloņiem, bet galvenais kara cēlonis bija Latgales desmit vai vienpadsmit (Rēzekenes, Ludzas un Daugavpils u.c. mazāku) rajonu vēlme atdalīties no Latvijas pilnībā .
Latgaļi uzskatīja, ka viņiem pienākas viņu ekskluzīvais dzīvesveids - viņi mēdza vadmalas svārkos un ādas pastalās noturēt vienu ekskluzīvu banketu pēc otra. Simtiem dālderu izmaksāja kaut vai tikai cītaru un stabuļu ansambļi, bez kuriem nevarēja iedomāties kārtīgas svinības, tāpat arī rukša šņukuri skābputras mērcē un citas gastronomiskas izvirtības.
Vispārējos izvirtības apstākļos, kādos bija ieslīgušas susuru meklētāju pilsētas, nevarēja iztikt bez spēcīgas likuma rokas. Katrā pilsētā bija sastopams vietvalža iecirknis, savukārt vietvalžus varēja atpazīt pēc pie tērpa piespraustiem māla ausekļiem. Jāpiebilst, ka par spīti visam iedzīvotāji bija dievticīgi un reliģiozi un savus tempļus Jumim un Mārai cēla vienkāršus, bet sirsnīgus, un tie bija atvērti katram, kam bija kāds jērs vai kartupelis upurējams.
(..)
lai arī kopumā tiek uzskatīts, ka Latviju atklāja Krišjānis Kodols, ir liecības, ka šajā teritorijā ir atrasti lietuviešu rati, kas Latvijā ieradušies ilgi pirms Krišjāņa."
Rāda ziņas ar etiķeti pāris skūteri. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pāris skūteri. Rādīt visas ziņas
piektdiena, maijs 20
sestdiena, marts 6
Didnt see this in the evening news, huh?
Es esmu atpakaļ Tamperē un man ir 9 brīvdienas, kurās protams Ryanairs uz Latviju maksā 30eiro katrā virzienā.
Nahuj Ryanairu.
Man neiznāmu iemeslu dēļ kojas izskatās pustukšas, taču izskatās, ka tas nav nekāds iemesls, lai samazinātos ballīšu skaits 3šajā stāvā.
Helsinkos ir smieklīgi cilvēki, un es pat nerunāju par Ilonu, kura ļoti dusmīgi saka, lai bļeģ nahuj nomazgā traukus, un pēctam nāk ļoti pārsteigta un apjukusi redzot, ka es reāli arī esmu viņus nomazgājis.
Kad braucu uz Helsinkiem visi ienākošie un izejošie vilcieni no Tamperes bija aizkavēti par 20 minūtēm. Nezinu kapēc, bet pienemu ka tapēc, ka ta ziņojumu teiceja bija piedzērusies. vai arī vienkārši runāja zviedriski, īsti skaidrības nav.
Jebkurā gadījumā dabuju smirdīgāko vilciennu savā mūžā, ja neskaita to reizi, kad braucam kautkur no Mārupes rīta uz centru un bija tik pārbāzts, ka varētu domāt, ka dziesmusvētki klāt. Te itkā nebija tik traki, bet izskatījas, ka esmu iekapis vagonā, kas paredzēts cilvekiem bez kājām, aizmirsis biju arī austiņas, līdz ar to izpalika mana serialu skatīšanas un vienīgais par ko es varēju uzjautrināties to pusotru stundu bija tas kā meitene man priekšā bija aizmigusi ar vaļā muti.
Pasilā, kas ir Helsinku rajons, kurā varot it kā nopirkt pelmeņus pa logu redzēju atpakaļ skrienošo vīru. Neredzeju tam nekādu loģisku izskaidorjumu, bet viņš atmuguriski skrēja uz eskalatoru. Smieklīgi.
Itkā neko daudz nedarīju, pakritu Ketijai uz nerviem nedēļas garumā un tā.
Un kur tu pēdejoreiz izkāpi kad brauci tusēt?
Centrālajā stacijā? Nu es izkapu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FXnT5NnHYEQ
Nopietni. Javien es tagad kko nesajaucu ar stacijām. Pirms 6 gadiem noteikti Saimis domātu ka es esmu superstilīgs.
Braucot prom no Helsinkiem metro iekāpa slīpās gravitācijas vīrs. Viņš gāja atliecies 30grādu leņķī uz atpakaļu kamēr atrada kur apsēsties un tad pīpēja. Man pretī sēdēja sieviete ar nopietnām brillēm un izskatu kas saka "es esmu nopietna pastāvīga sieviete, un es uzskatu, ka vīriešu vienīgā funkcija ir apmierināt manas vajadzības reizi 3 mēnešos" un skatījās uz mani ar izteiksmi, kas nozīmē, lai pasaku tam čalim lai beidz pīpēt. Es neteicu. Bija sasodīti smuks rīts, man nebija ko pīpēt, un viņa cigarešu dūmi lika man domāt ka es braucu uz darbu stroikā. kautkā forši.
Atbraucu vakar uz savu labāko kursu mūžā. Vakar gan bija pēdējā lekcija, bet tas nenozīmē, ka es viņu mīlu mazāk. Pasniedzejs ir superkruts, lai arī viņam ir jocīga izpratne par trakiem kadriem - kad viņs gribeja rādīt bildes ar galvaskausiem no Rwandas, viņš pabrīdināja, un teica ka ja kādam ir slikti, viņs beigs rādīt, bet tagad rādot viņu veidotu īsfilmu par Nepālu, viņs neteica neko, un kad sāka rādīt čupas ar līķiem viss ko viņs pateica bija "Didnt see this in the evening news, huh?".
Vēl atklājās, ka "British beheadedness and Latvian logic" ir labākā kombinācija lai 10min laikā saprastu, ka nav skaņa tapēc, ka uz kompja nospiests " Mute" .
Tagad man itkā vajadzētu pabeigt savu globalizācijas majasdarbu, bet es īsti nezinu ko darīt. Tajās lekcijās man iestājās tāds ņerubiļņiks, ka neko nevarēja pierakstīt, un tagad vienīgais jēdzīgais ieraksts no 2h garas lekcijas man šķiet ir "Tu esi pārāk resna, lai nāktu uz šito lekciju", lai arī man nav ne jausmas par ko es to būtu domājis, un kāda velna pēc es esmu to pierakstījis. Varbūt es sāku trenēties savai pasniedzēja karjerai.
Lekcijā kur man bija jātaisa radio programma mēnesi pirms vēlēšanām man ta aizbrauca jumts, ka tagad tur pāri visam ar lieliem burtiem vienkārši rakstīts " CRAZY SHIT"
Bet tas nenozīmē, ka es slikti mācos, mani pieraksti dažbrīd ir tik bagāti ar informāciju, ka vienā brīdī lekcijā, kad es gribēju sameklēt vai es pareizi esmu raksījis vārdu " Sovereignty" es mēģinaju kladē nospiest "Ctrl+F". Nekas nesanāca.
Pa naktīm atkal sāk parādities mans ierastais dienas režīms, un tā es līdz 6iem rīta pavadīju videočatojot ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu saticis.
4 jaunieši no Ohio man rādīja kā viņi māk breikot, cik daudz parūkas ir meitenes mājās un vienai uz krekla bija rakstīts "be gone before house falls on your head" kas ir diezgan foršs uzraksts manuprāt. Viņiem patika ari mans krekls. Arī man patīk mani krekli. Threadless ir mans labakais draugs.
Vēl pusis no UK man rādīja trikus ar bungu vālīti un savu loku, un vēl es uzzināju, ka "VALTERS!!!! THATS A BADASS NAME!!", kas ir tiešs pierādījums, ka es drošvien būtu labs pirāts.
Tagad ir laiks Ofisam.
Nahuj Ryanairu.
Man neiznāmu iemeslu dēļ kojas izskatās pustukšas, taču izskatās, ka tas nav nekāds iemesls, lai samazinātos ballīšu skaits 3šajā stāvā.
Helsinkos ir smieklīgi cilvēki, un es pat nerunāju par Ilonu, kura ļoti dusmīgi saka, lai bļeģ nahuj nomazgā traukus, un pēctam nāk ļoti pārsteigta un apjukusi redzot, ka es reāli arī esmu viņus nomazgājis.
Kad braucu uz Helsinkiem visi ienākošie un izejošie vilcieni no Tamperes bija aizkavēti par 20 minūtēm. Nezinu kapēc, bet pienemu ka tapēc, ka ta ziņojumu teiceja bija piedzērusies. vai arī vienkārši runāja zviedriski, īsti skaidrības nav.
Jebkurā gadījumā dabuju smirdīgāko vilciennu savā mūžā, ja neskaita to reizi, kad braucam kautkur no Mārupes rīta uz centru un bija tik pārbāzts, ka varētu domāt, ka dziesmusvētki klāt. Te itkā nebija tik traki, bet izskatījas, ka esmu iekapis vagonā, kas paredzēts cilvekiem bez kājām, aizmirsis biju arī austiņas, līdz ar to izpalika mana serialu skatīšanas un vienīgais par ko es varēju uzjautrināties to pusotru stundu bija tas kā meitene man priekšā bija aizmigusi ar vaļā muti.
Pasilā, kas ir Helsinku rajons, kurā varot it kā nopirkt pelmeņus pa logu redzēju atpakaļ skrienošo vīru. Neredzeju tam nekādu loģisku izskaidorjumu, bet viņš atmuguriski skrēja uz eskalatoru. Smieklīgi.
Itkā neko daudz nedarīju, pakritu Ketijai uz nerviem nedēļas garumā un tā.
Un kur tu pēdejoreiz izkāpi kad brauci tusēt?
Centrālajā stacijā? Nu es izkapu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FXnT5NnHYEQ
Nopietni. Javien es tagad kko nesajaucu ar stacijām. Pirms 6 gadiem noteikti Saimis domātu ka es esmu superstilīgs.
Braucot prom no Helsinkiem metro iekāpa slīpās gravitācijas vīrs. Viņš gāja atliecies 30grādu leņķī uz atpakaļu kamēr atrada kur apsēsties un tad pīpēja. Man pretī sēdēja sieviete ar nopietnām brillēm un izskatu kas saka "es esmu nopietna pastāvīga sieviete, un es uzskatu, ka vīriešu vienīgā funkcija ir apmierināt manas vajadzības reizi 3 mēnešos" un skatījās uz mani ar izteiksmi, kas nozīmē, lai pasaku tam čalim lai beidz pīpēt. Es neteicu. Bija sasodīti smuks rīts, man nebija ko pīpēt, un viņa cigarešu dūmi lika man domāt ka es braucu uz darbu stroikā. kautkā forši.
Atbraucu vakar uz savu labāko kursu mūžā. Vakar gan bija pēdējā lekcija, bet tas nenozīmē, ka es viņu mīlu mazāk. Pasniedzejs ir superkruts, lai arī viņam ir jocīga izpratne par trakiem kadriem - kad viņs gribeja rādīt bildes ar galvaskausiem no Rwandas, viņš pabrīdināja, un teica ka ja kādam ir slikti, viņs beigs rādīt, bet tagad rādot viņu veidotu īsfilmu par Nepālu, viņs neteica neko, un kad sāka rādīt čupas ar līķiem viss ko viņs pateica bija "Didnt see this in the evening news, huh?".
Vēl atklājās, ka "British beheadedness and Latvian logic" ir labākā kombinācija lai 10min laikā saprastu, ka nav skaņa tapēc, ka uz kompja nospiests " Mute" .
Tagad man itkā vajadzētu pabeigt savu globalizācijas majasdarbu, bet es īsti nezinu ko darīt. Tajās lekcijās man iestājās tāds ņerubiļņiks, ka neko nevarēja pierakstīt, un tagad vienīgais jēdzīgais ieraksts no 2h garas lekcijas man šķiet ir "Tu esi pārāk resna, lai nāktu uz šito lekciju", lai arī man nav ne jausmas par ko es to būtu domājis, un kāda velna pēc es esmu to pierakstījis. Varbūt es sāku trenēties savai pasniedzēja karjerai.
Lekcijā kur man bija jātaisa radio programma mēnesi pirms vēlēšanām man ta aizbrauca jumts, ka tagad tur pāri visam ar lieliem burtiem vienkārši rakstīts " CRAZY SHIT"
Bet tas nenozīmē, ka es slikti mācos, mani pieraksti dažbrīd ir tik bagāti ar informāciju, ka vienā brīdī lekcijā, kad es gribēju sameklēt vai es pareizi esmu raksījis vārdu " Sovereignty" es mēģinaju kladē nospiest "Ctrl+F". Nekas nesanāca.
Pa naktīm atkal sāk parādities mans ierastais dienas režīms, un tā es līdz 6iem rīta pavadīju videočatojot ar cilvēkiem, kurus nekad neesmu saticis.
4 jaunieši no Ohio man rādīja kā viņi māk breikot, cik daudz parūkas ir meitenes mājās un vienai uz krekla bija rakstīts "be gone before house falls on your head" kas ir diezgan foršs uzraksts manuprāt. Viņiem patika ari mans krekls. Arī man patīk mani krekli. Threadless ir mans labakais draugs.
Vēl pusis no UK man rādīja trikus ar bungu vālīti un savu loku, un vēl es uzzināju, ka "VALTERS!!!! THATS A BADASS NAME!!", kas ir tiešs pierādījums, ka es drošvien būtu labs pirāts.
Tagad ir laiks Ofisam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)