Man gribas kaut ko uzrakstīt, bet negribas neko stāstīt.
Runā, ka bilde pasaka vairāk kā 1000 vārdi, bet tomēr ir forši zināt kurus no tiem vārdiem ir domājis pats autors, jo kā jau pirms literatūras eksāmena runājamās daļas sapratu - vienalga kādu tēmu tu izvelc, to vienmēr var novirzīt uz kokiem, tomēr dažreiz vajag apstāties runāt par kokiem. Es nezinu vai tur ir kaut kāds sakars, bet nu es pats sapratu, ko es ar to gribu teikt.
Gribi zināt kas ir smukāks par Sigur Ros?
Sigur Ros+Jonas Bendiksen.
Man ir aizdomas, ka drīz es to eseju zināšu no galvas. Ir tomēr smuki, ka pasaulē ir fotožurnālisti, kuriem šķiet, ka mani interesē kas vairāk par Šleseru un Aišas padusi.
Satelīti.
http://inmotion.magnumphotos.com/essay/satellites
trešdiena, aprīlis 28
sestdiena, aprīlis 17
Its saturday - I think we should do something illegal!
Es gribu normāli piedzerties vietā, kur es visu saprotu kur es esmu, ir kāds kiksesurš pieskatītu, ka man bikses kājās ir uz pareizo pusi un kāds vēl lielākā pālī par mani.
Izskatās ka man pietrūkst Latvija, Čizo ar Elviju un Saimis.
Vēl es domāju cik liels daudzums izdzerta alus skaitās saprātīgs, jo Māra Pole un aluskaste ir kaut kas, ko es gribu darīt drīz, ja vien Māra ir cilvēks, kurš galīgā pālī nesāks domāt ka jāsāk cept kūka, jo man ir aizdomas, ka tas varētu beigties nelabi.
Šeit es tik ļoti piedzerties nevaru, jo nu vispār negaršīgāks alus maksā divreiz dārgāk, neviens izņemot poļus un Bido kurš ir konstantā pālī, nedzer tik ātri cik es un tad kad es esmu pālī tādu teikumu, kā "nu ja man būtu tāda seja, es nevis sistu kanti, bet meklētu kādu, kas iedos man pa seju, lai gan tas drošvien varētu būt grūtāk, ja esi vāciete" es sāku veidot mēģinot izmantot kaut ko, ko varētu saukt drošvien par past simple drunk continious future backwards present third form kas beidzas vienkārši ar to, ka es apjūku un aizmirstu ko teikt un mēģinu iemainīt Aleksam alus bundžu pret iespēju viņam sist pļauku jebkurā laikā un vietā pēc manas izvēles, bet nolādētie angļi dzer apmēram tik ātri cik Tims ir garšs un nekāda prieka nav pat no tā, līdz ar to vienīgā izklaide paliek pārliecināt Maiki, ka ja viņa atdabūs no lietuvietēm Latvijas bijušo jūras teritoriju, viņa varēs paturēt visus delfīnus.
Bļe, krieviete nāk mājās, un bļauj pa koridori suka nahuj.
Man, lai arī sākumā ļoti nē, tagad patīk Maija, kura nāk uz starpkultūru komunikācijas kursu, jo viņai ir diezgan foršs dzīvoklis, kurā ir patvāris (HA) par kuru viņa nezin kuram tas pieder, un to nezinaja ieprieksejie iemitnieki, un ari iemitnieki pirms tiem, grupas darbi ar viņu ir smieklīgi, un pagājušajā lekcijā viņa pateica krievietei lai aizveras, un es gribēju dot pieci, bet man likās, ka tas būtu pārāk nepieklājīgi pat priekš manis.
Nē, nepārprotiet mani, man nav nekas tik ļoti pret krieviem, kā nekā Saimis ir viens no maniem labakajiem draugiem, un sākumā es ar viņu gribēju draudzēties, bet nu pēc visa šī laika, es varu droši teikt ,ka viņa ir viens no cilvēkiem, kuru es visvairāk esmu ienīdis savā mūžā. Viņu arī it kā kaut kas bildināja. Vainu tam čalim loti patīk World of Warcraft un viņš savu vēderu var izmantot par alus galdu, vai arī tur ir bijis tāds alkohola līmenis asinīs, ka jāsāk runāt par asiņu līmeni alkoholā.
Tamperē tagad ir supersmuks laiks, un āra iet ir forši. Labs laiks nāk arī ar visādiem bonusiem, piemēram, es atrodu smukāko vietu Tamperē, kas ir reizē arī viena no smukākajām vietām, kur esmu bijis, kā arī var atrast placi 50m no kojām, par kura eksistenci 3 mēnešus man nebija ne jausmas.
Var arī iet kešot daudz. Biju 5h ar Miilu, kura ir kaut kas galīgi smieklīgs un foršs, tikai brīva laika viņai ir apmēram tikpat daudz cik man naudas palicis, un tas nav sevišķi daudz. Biju pēctam arī ar Fandu. Fanda ir smieklīgs, un viņam par kešošanu diezgan pohuj, bet toties viņam patīk rapties skursteņos. Čehijā brīvajā laikā viņš brauc ar riteņiem kāpt skursteņos. Nē, nevis visādās augstās lietās, piemēram torņos UN skursteņos, bet tikai skursteņos. Īsti nezinu kapēc, bet nu ko citu var gaidīt no cilvēkiem, kuri domā, ka viņu valoda neizklausās pēc krievu valodas, kurā vienkārši daudz "žž" burti salikti. Jebkurā gadījumā es esmu atradis savu 300to slēpni, un manliekas tas ir pietiekami daudz, lai es varētu to turpmāk saukt par savu hobiju, lai arī ziemās es ņemu 3 mēnešu brīvlaikus, un tagad es jūtos apmēram tikpat īpašs, kad es dabuju kaut kādu diplomu mākslas skolā. Neatceros īsti par kaut ko, bet kaut kur man ir bilde, un manliekas man tad bija smieklīgs džemperis. Varbūt tā tomēr bija cita bilde, īsti neatceros, bet jebkurā gadījumā man tagad patīk fakts, ka man bija smieklīgs džemperis.
Vēl es nedaudz domāju par vārda "leģitīms" eksistenci - vai es tiešām zinu, ko tas nozīmē, un kādi ir plusi un minusi iekļaujot to savā vārdu krājumā. Pēc nelielas apdomāšanās, es tomēr izlēmu, ka laikam nevajag to darīt, jo tas vairāk piestāv tādiem cilvēkiem, kuriem vārds sākas ar Dainis Pudelis.
Vēl man ir nelieli prieki par plejeri. Es eju pa ielu un pīpēju sarkano marļiku, kas noteikti liek cilvekiem domāt, ka es klausos kaut ko, ko klausās tikai Pēteris Zīraks un Lauris Baturs, kur lirikas ir apmēram tādas kā "es atrakšu tavu kapu un izdrāzīšu tevi galvaskausā", bet tu tāpat to nesaproti, jo solists pamatskolā logopēda vizīšu laikā kaut kur dzēra šņabi, un tagad īsti vairs nav nozīmes vai dzied Krieviski, Somiski vai "es esmu pa pusei debils" valodā, jo tu tāpat nesaproti kas tur notiek, kamēr patiesībā man drošvien skan kautkāds Cindy Lauper - Time after Time. Vispār man liekas ka arī Ivars kaut ko tādu klausās, bet tas drošvien ir tāpēc, ka viņš pāri bārdai neredz, ka tas ko viņš uzslēdz nav Coldplay.
Kā var izdrāzt kādu galvaskausā un kāpēc vispār lai kāds kaut ko tādu darītu? Es gan neesmu pasaules modīgākais čalis, netvitteroju un arī īsti nezinu, kas ir tas ko apzīmē ar Justin Beiber, un 20 gadu vecumā klubā neesmu bijis, bet nu vismaz šitām pārejām lietām es varu atrast vismaz kaut kādu izskaidrojumu, kas galvenokārt ir saistīts ar cilvēku stulbumu, bet nu tomēr.
Kāds ir plejera latviskais vārds? Noteikti jābūt kautkādam kabatatskaņotājam vai kautkam tādam.
Un zinko vēl? skolas veikaliņā bez cigaretēm, pasaulē garākajiem salmiņiem, smukām pastkartēm un skavotājiem var nopirkt arī markas! Tas ir takā krutākais skolas viekaliņš pasaulē vai tomēr krutākais skolas veikaliņš pasaulē?
Runājot par markām, tā dāma kas man kautkad teica, ka man ir jāraksta vestuli droši var atsūtīt to adresi vēlreiz, jo tas, ka es pārmeklēšu vēstules, lai viņu atrastu ir apmēram tikpat droši, kā sēdēt pie stūres, ja es sēžu blakus, un tu esi Čizo.
Izskatās ka man pietrūkst Latvija, Čizo ar Elviju un Saimis.
Vēl es domāju cik liels daudzums izdzerta alus skaitās saprātīgs, jo Māra Pole un aluskaste ir kaut kas, ko es gribu darīt drīz, ja vien Māra ir cilvēks, kurš galīgā pālī nesāks domāt ka jāsāk cept kūka, jo man ir aizdomas, ka tas varētu beigties nelabi.
Šeit es tik ļoti piedzerties nevaru, jo nu vispār negaršīgāks alus maksā divreiz dārgāk, neviens izņemot poļus un Bido kurš ir konstantā pālī, nedzer tik ātri cik es un tad kad es esmu pālī tādu teikumu, kā "nu ja man būtu tāda seja, es nevis sistu kanti, bet meklētu kādu, kas iedos man pa seju, lai gan tas drošvien varētu būt grūtāk, ja esi vāciete" es sāku veidot mēģinot izmantot kaut ko, ko varētu saukt drošvien par past simple drunk continious future backwards present third form kas beidzas vienkārši ar to, ka es apjūku un aizmirstu ko teikt un mēģinu iemainīt Aleksam alus bundžu pret iespēju viņam sist pļauku jebkurā laikā un vietā pēc manas izvēles, bet nolādētie angļi dzer apmēram tik ātri cik Tims ir garšs un nekāda prieka nav pat no tā, līdz ar to vienīgā izklaide paliek pārliecināt Maiki, ka ja viņa atdabūs no lietuvietēm Latvijas bijušo jūras teritoriju, viņa varēs paturēt visus delfīnus.
Bļe, krieviete nāk mājās, un bļauj pa koridori suka nahuj.
Man, lai arī sākumā ļoti nē, tagad patīk Maija, kura nāk uz starpkultūru komunikācijas kursu, jo viņai ir diezgan foršs dzīvoklis, kurā ir patvāris (HA) par kuru viņa nezin kuram tas pieder, un to nezinaja ieprieksejie iemitnieki, un ari iemitnieki pirms tiem, grupas darbi ar viņu ir smieklīgi, un pagājušajā lekcijā viņa pateica krievietei lai aizveras, un es gribēju dot pieci, bet man likās, ka tas būtu pārāk nepieklājīgi pat priekš manis.
Nē, nepārprotiet mani, man nav nekas tik ļoti pret krieviem, kā nekā Saimis ir viens no maniem labakajiem draugiem, un sākumā es ar viņu gribēju draudzēties, bet nu pēc visa šī laika, es varu droši teikt ,ka viņa ir viens no cilvēkiem, kuru es visvairāk esmu ienīdis savā mūžā. Viņu arī it kā kaut kas bildināja. Vainu tam čalim loti patīk World of Warcraft un viņš savu vēderu var izmantot par alus galdu, vai arī tur ir bijis tāds alkohola līmenis asinīs, ka jāsāk runāt par asiņu līmeni alkoholā.
Tamperē tagad ir supersmuks laiks, un āra iet ir forši. Labs laiks nāk arī ar visādiem bonusiem, piemēram, es atrodu smukāko vietu Tamperē, kas ir reizē arī viena no smukākajām vietām, kur esmu bijis, kā arī var atrast placi 50m no kojām, par kura eksistenci 3 mēnešus man nebija ne jausmas.
Var arī iet kešot daudz. Biju 5h ar Miilu, kura ir kaut kas galīgi smieklīgs un foršs, tikai brīva laika viņai ir apmēram tikpat daudz cik man naudas palicis, un tas nav sevišķi daudz. Biju pēctam arī ar Fandu. Fanda ir smieklīgs, un viņam par kešošanu diezgan pohuj, bet toties viņam patīk rapties skursteņos. Čehijā brīvajā laikā viņš brauc ar riteņiem kāpt skursteņos. Nē, nevis visādās augstās lietās, piemēram torņos UN skursteņos, bet tikai skursteņos. Īsti nezinu kapēc, bet nu ko citu var gaidīt no cilvēkiem, kuri domā, ka viņu valoda neizklausās pēc krievu valodas, kurā vienkārši daudz "žž" burti salikti. Jebkurā gadījumā es esmu atradis savu 300to slēpni, un manliekas tas ir pietiekami daudz, lai es varētu to turpmāk saukt par savu hobiju, lai arī ziemās es ņemu 3 mēnešu brīvlaikus, un tagad es jūtos apmēram tikpat īpašs, kad es dabuju kaut kādu diplomu mākslas skolā. Neatceros īsti par kaut ko, bet kaut kur man ir bilde, un manliekas man tad bija smieklīgs džemperis. Varbūt tā tomēr bija cita bilde, īsti neatceros, bet jebkurā gadījumā man tagad patīk fakts, ka man bija smieklīgs džemperis.
Vēl es nedaudz domāju par vārda "leģitīms" eksistenci - vai es tiešām zinu, ko tas nozīmē, un kādi ir plusi un minusi iekļaujot to savā vārdu krājumā. Pēc nelielas apdomāšanās, es tomēr izlēmu, ka laikam nevajag to darīt, jo tas vairāk piestāv tādiem cilvēkiem, kuriem vārds sākas ar Dainis Pudelis.
Vēl man ir nelieli prieki par plejeri. Es eju pa ielu un pīpēju sarkano marļiku, kas noteikti liek cilvekiem domāt, ka es klausos kaut ko, ko klausās tikai Pēteris Zīraks un Lauris Baturs, kur lirikas ir apmēram tādas kā "es atrakšu tavu kapu un izdrāzīšu tevi galvaskausā", bet tu tāpat to nesaproti, jo solists pamatskolā logopēda vizīšu laikā kaut kur dzēra šņabi, un tagad īsti vairs nav nozīmes vai dzied Krieviski, Somiski vai "es esmu pa pusei debils" valodā, jo tu tāpat nesaproti kas tur notiek, kamēr patiesībā man drošvien skan kautkāds Cindy Lauper - Time after Time. Vispār man liekas ka arī Ivars kaut ko tādu klausās, bet tas drošvien ir tāpēc, ka viņš pāri bārdai neredz, ka tas ko viņš uzslēdz nav Coldplay.
Kā var izdrāzt kādu galvaskausā un kāpēc vispār lai kāds kaut ko tādu darītu? Es gan neesmu pasaules modīgākais čalis, netvitteroju un arī īsti nezinu, kas ir tas ko apzīmē ar Justin Beiber, un 20 gadu vecumā klubā neesmu bijis, bet nu vismaz šitām pārejām lietām es varu atrast vismaz kaut kādu izskaidrojumu, kas galvenokārt ir saistīts ar cilvēku stulbumu, bet nu tomēr.
Kāds ir plejera latviskais vārds? Noteikti jābūt kautkādam kabatatskaņotājam vai kautkam tādam.
Un zinko vēl? skolas veikaliņā bez cigaretēm, pasaulē garākajiem salmiņiem, smukām pastkartēm un skavotājiem var nopirkt arī markas! Tas ir takā krutākais skolas viekaliņš pasaulē vai tomēr krutākais skolas veikaliņš pasaulē?
Runājot par markām, tā dāma kas man kautkad teica, ka man ir jāraksta vestuli droši var atsūtīt to adresi vēlreiz, jo tas, ka es pārmeklēšu vēstules, lai viņu atrastu ir apmēram tikpat droši, kā sēdēt pie stūres, ja es sēžu blakus, un tu esi Čizo.
otrdiena, marts 30
Zoja nav arī krievietes īstais vārds!
Šis dienasgrāmatas ieraksts principā sākās ar "Blue screen of death", kurš uzradās man nezināmu iemeslu dēļ, bet šķiet tāda jau ir arī viņa būtība.
Zini kā saka, ka kad mirst visa dzīve paiet gar acīm? Es savu gribētu kā kino zālē un neskatīties viens. Lai arī Čizo uzdod tādus jautājumus kā "kāpēc tam čalim ir bikses?", "kāpēc viņš iet?" un "kāpēc tur apakšā burti iet?" un Elvijs vispār manliekas skatoties filmu aizmirst, ka viņš skatas filmu, un citi noskatās un vienkārši neko nesaprot, man patīk skatīties filmas tomēr kopā ar kādu. Es Tevi uzaicinātu.
Es gribetu, lai arī mani citi uzaicinātu uz savam filmām.
Ja beigās izrādās, ka es esmu kaut kā ta kā "Truman Show" tad lūdzu parādiet man to visu pirms es nomirstu.
Un tad pēc filmas Dievs varētu uzmest man blue screen of death. Jo, ja pēctam ir paradīze, tad es tur gribēšu dzīvot ar domu, ka čalim, kam tas pieder ir reāli laba humora izjūta. Tas ir tāpat, kā neviens negrib no čigāniem dzīvokli īrēt. Un kāpēc lai nebūtu laba humora izjūta radībai, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas lietas kā apsildāmus poda vākus un tik labas pastkartes kā šī: http://www.deanmorriscards.co.uk/images/large/cards/DMA-93_LRG.jpg
Zini kāds ir lielākais mīnuss ja aizej gulēt un nenāk miegs? Tev nenāk miegs.
Nē nopietni, tajā laikā, ko es esmu pavadījis vienkārši vārtoties pa gultu es ar kājām uz Ķīnu varētu būt aizgājis. Pa īsāku ceļu nekā tu doma. Nē nevar parādīt, aizveries.
Es biju plānojies cleties rīt 8os, paēst uzpīpēt saulē, noskuties un nomazgāties, aiziet nedaudz paskriet un pastrinkšķināt Mailsa ģitāru, kamēr viņu kaut kur Itālijā aplaupa. Tagad nekā, simt punkti es tik agri nepiecelšos, izklausas ticamāk, ka es vienkārši vel būšu augšā.
Es gribu iemācīties spēlēt ģitāru, apmēram tāda līmenī, ka es varu nospēlēt kaut ko tā, ka man pašam patīk, jo doma par to, ka tad man būtu iespēja vienkārši nakts vidū gulēt rapšu laukā, zināt zvaigznājus un radīt mūziku šķiet kautkā galīgi galīgi laba.
Un runājot par zvaigznājiem es sāku domāt, ka iespējams savu otro dēlu es varētu nosaukt par Perseju.
Es domāju varētu būt viņam forši bērnībā, ka būtu pasakas tik senas kā Grieķija ar viņa vārdu, un vēlāk zināt, ka ir zvaigznājs ar viņa vārdu. Es gribētu lai ir zvaigznājs Brūns Valters. Vienīgais es domāju, ka varbūt viņu apsmietu, jo vārds it kā ir nedaudz jocīgs, bet nu mani arī kādreiz apsmēja par uzvārdu, lai arī man, manuprāt, ir viens no krutākajiem uzvārdiem kādu es zinu. Vismaz kopā ar manu vārdu. Ak, slavināt sevi ir tik labi, kurš gan cits, ja ne pats.
Un lūk http://doyourealizepeoplechange.blogspot.com/ paldies par Jonsi-Tornado. Lai arī man parasti besī lapas, kuras atverot sāk skanēt mūzika, kuru es negribu dzirdēt, jo es pats labāk māku izdomāt, ko es gribu klausīties, un tad man tiem cilvēkiem vienkārši gribas aizsūtīt vēstuli ar lielu peni un ierakstu "Tu esi lohs", šitas kaut kā tomēr bija ļoti jauki tieši tagad.
Tagad man arī prātā maisās jautājums - kas pie velna ir "stencil art"? Es zinu, kas ir stencil un es zinu, kas ir art, bet tie abi kopā ir kaut kas kas vienkārši nav kopā. Tas ir tāpat kā teikt "Raiņa dzeja", ir Rainis un ir dzeja, bet tie abi kopā vienkārši nav. Trafaretzīmēšana, kā es to tagad nolemju saukt, man vienmēr licies kaut kas galīgi forši un tā, bet tagad kad es pēkšņi izlemju atklāt un atklāju cik tas ir viegli, man rodas nopietns jautājums cik daudz tur ir no mākslas, ja pat es to spēju izdarīt. Nē nopietni, es reiz izvilku kvadrātsakni no 7ciparu skaitļa bez kalkulatora, kam it kā vajadzētu raksturot to cik tuvu es esmu mākslai. Reiz es uzzīmēju sirdi, un Aigars to nosauca par pupu (kā augu nevis krūti), un, ziniet, Aigars iet baznīcā, tā ka viņš brīvdienās nemaz nevar apsmiet cilvēkus.
Un es gaidu vasaru. Erasmus man ir diezgan zajebal un ziema veljovairāk. Es esmu izlēmis (un es ceru, ka tā arī būs) ka es atradīšu to savu listi ar lietām, ko var darīt vasarā, vai arī sastādīšu jaunu ar aptuveni 90 lietām un mēģināšu darīt tā, lai katru dienu izdarītu vismaz vienu. Es domāju sākt ar krītiniem uz asfalta. To es gribu tagad.
Apmēram tā.
Pie reizes arī lai nerastos pārpratumi - gribi zināt kā noteikt vai diena ir izdevusies?
Ja tu atklāj cik viegli ir taisīt stencilus un mīlējies tā, ka aizsvīst logs, tad zini -ir!
Murmuļiem priekus!
Zini kā saka, ka kad mirst visa dzīve paiet gar acīm? Es savu gribētu kā kino zālē un neskatīties viens. Lai arī Čizo uzdod tādus jautājumus kā "kāpēc tam čalim ir bikses?", "kāpēc viņš iet?" un "kāpēc tur apakšā burti iet?" un Elvijs vispār manliekas skatoties filmu aizmirst, ka viņš skatas filmu, un citi noskatās un vienkārši neko nesaprot, man patīk skatīties filmas tomēr kopā ar kādu. Es Tevi uzaicinātu.
Es gribetu, lai arī mani citi uzaicinātu uz savam filmām.
Ja beigās izrādās, ka es esmu kaut kā ta kā "Truman Show" tad lūdzu parādiet man to visu pirms es nomirstu.
Un tad pēc filmas Dievs varētu uzmest man blue screen of death. Jo, ja pēctam ir paradīze, tad es tur gribēšu dzīvot ar domu, ka čalim, kam tas pieder ir reāli laba humora izjūta. Tas ir tāpat, kā neviens negrib no čigāniem dzīvokli īrēt. Un kāpēc lai nebūtu laba humora izjūta radībai, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas lietas kā apsildāmus poda vākus un tik labas pastkartes kā šī: http://www.deanmorriscards.co.uk/images/large/cards/DMA-93_LRG.jpg
Zini kāds ir lielākais mīnuss ja aizej gulēt un nenāk miegs? Tev nenāk miegs.
Nē nopietni, tajā laikā, ko es esmu pavadījis vienkārši vārtoties pa gultu es ar kājām uz Ķīnu varētu būt aizgājis. Pa īsāku ceļu nekā tu doma. Nē nevar parādīt, aizveries.
Es biju plānojies cleties rīt 8os, paēst uzpīpēt saulē, noskuties un nomazgāties, aiziet nedaudz paskriet un pastrinkšķināt Mailsa ģitāru, kamēr viņu kaut kur Itālijā aplaupa. Tagad nekā, simt punkti es tik agri nepiecelšos, izklausas ticamāk, ka es vienkārši vel būšu augšā.
Es gribu iemācīties spēlēt ģitāru, apmēram tāda līmenī, ka es varu nospēlēt kaut ko tā, ka man pašam patīk, jo doma par to, ka tad man būtu iespēja vienkārši nakts vidū gulēt rapšu laukā, zināt zvaigznājus un radīt mūziku šķiet kautkā galīgi galīgi laba.
Un runājot par zvaigznājiem es sāku domāt, ka iespējams savu otro dēlu es varētu nosaukt par Perseju.
Es domāju varētu būt viņam forši bērnībā, ka būtu pasakas tik senas kā Grieķija ar viņa vārdu, un vēlāk zināt, ka ir zvaigznājs ar viņa vārdu. Es gribētu lai ir zvaigznājs Brūns Valters. Vienīgais es domāju, ka varbūt viņu apsmietu, jo vārds it kā ir nedaudz jocīgs, bet nu mani arī kādreiz apsmēja par uzvārdu, lai arī man, manuprāt, ir viens no krutākajiem uzvārdiem kādu es zinu. Vismaz kopā ar manu vārdu. Ak, slavināt sevi ir tik labi, kurš gan cits, ja ne pats.
Un lūk http://doyourealizepeoplechange.blogspot.com/ paldies par Jonsi-Tornado. Lai arī man parasti besī lapas, kuras atverot sāk skanēt mūzika, kuru es negribu dzirdēt, jo es pats labāk māku izdomāt, ko es gribu klausīties, un tad man tiem cilvēkiem vienkārši gribas aizsūtīt vēstuli ar lielu peni un ierakstu "Tu esi lohs", šitas kaut kā tomēr bija ļoti jauki tieši tagad.
Tagad man arī prātā maisās jautājums - kas pie velna ir "stencil art"? Es zinu, kas ir stencil un es zinu, kas ir art, bet tie abi kopā ir kaut kas kas vienkārši nav kopā. Tas ir tāpat kā teikt "Raiņa dzeja", ir Rainis un ir dzeja, bet tie abi kopā vienkārši nav. Trafaretzīmēšana, kā es to tagad nolemju saukt, man vienmēr licies kaut kas galīgi forši un tā, bet tagad kad es pēkšņi izlemju atklāt un atklāju cik tas ir viegli, man rodas nopietns jautājums cik daudz tur ir no mākslas, ja pat es to spēju izdarīt. Nē nopietni, es reiz izvilku kvadrātsakni no 7ciparu skaitļa bez kalkulatora, kam it kā vajadzētu raksturot to cik tuvu es esmu mākslai. Reiz es uzzīmēju sirdi, un Aigars to nosauca par pupu (kā augu nevis krūti), un, ziniet, Aigars iet baznīcā, tā ka viņš brīvdienās nemaz nevar apsmiet cilvēkus.
Un es gaidu vasaru. Erasmus man ir diezgan zajebal un ziema veljovairāk. Es esmu izlēmis (un es ceru, ka tā arī būs) ka es atradīšu to savu listi ar lietām, ko var darīt vasarā, vai arī sastādīšu jaunu ar aptuveni 90 lietām un mēģināšu darīt tā, lai katru dienu izdarītu vismaz vienu. Es domāju sākt ar krītiniem uz asfalta. To es gribu tagad.
Apmēram tā.
Pie reizes arī lai nerastos pārpratumi - gribi zināt kā noteikt vai diena ir izdevusies?
Ja tu atklāj cik viegli ir taisīt stencilus un mīlējies tā, ka aizsvīst logs, tad zini -ir!
Murmuļiem priekus!
piektdiena, marts 26
High school of interpretation
Nākot no skolas man pretī nāca 2 pieauguši vīri uzvalkos, kas izskatījās pietiekami nopietni, lai tikko būtu kādam pārdevuši papīru ar uzzīmētu krānu par 5iem miljoniem. Viens no viņiem man pamāj ar roku un es izņemu austiņas un lūk:
#1:Hello! Do you know where is the high school of interpretation?
W:? vat?
#2:We are looking for the university!
W:Well the main building is right there, and the Linna building of social sciences is right here, what do you need?
#1:We like cafeteria
W:Well theres cafeteria in both of them
#2:THANK YOU, THANK YOU VERY MUCH!
un abi aiziet.
Vēl līdz šim brīdim es nesaprotu vai viņiem tiešām vajadzeja interpretācijas augstskolu, vai viņi vienkārši vazājas apkārt čakarēdami cilvēkus, lai gan interpetācijas augstskola izklausas pēc kautkā gana kruta, lai to kāds meklētu. Varbūt tur māca kā interpretēt šadus jautājumus.
Somija veljoprojam it ka ir diezgan normala, lai ari pamazam sak gribeties majas un neko nedarit.
Augstskolas akademiskais personals šeit arī diezgan foršs, jo viena daļa man patīk, un otra daļa izskatās ka dovien dara kā pārbauda meilu un uzskata ka studenti ir garīgi atpalikuši, kādi mēs arī esam.
Viens kurs bija ielikts tik debila laikā, ka 6 cilvēkiem 2dienās 12os sākās 3 lekcijas kuras viņi gribetu apmeklēt, un pēc rindas ar meiliem un visa pārējā un no rītiem es saņemu atvainošanās pilns vestules, ka viss tiks labots. Protams. Tagad viens no kursiem sakās 13os. PIZĢETS pārmaiņas. Nevaru saprast via ta sieviete ir stulba vai vienkārši stulba.
Vel no cita kursa mani atšuj jo mans vārds redz neesot uz kautkādas listes kura drošvien ir printēta noslēpumu kambarī un man ir pohuj jo es tāpat viņu negribeju ņemt.
Jā, skolā ir noslēpumu kambaris, kuru meklējot tu pavadi 20min, kad pēkšņi apkart uzrodas 4 somi, no kuriem tu pazīsti tikai vienu meiteni un visi man rāda kur man jaiet, lai ari neko neesmu prasijis. Nav ne mazākās jausmas kā viņi to zin, bet nu īpasi arī neinterese kamer es nonaku kur man janonak.
Vēl man bija viena no labakajām dienām Somijā.
Es atradu savu pirātu kreklu, atradām piedzerušos čali kāpņutelpā, Cīosa man atdeva veselu paku tabakas un 2 gumijas tārpus un Harijs izvizināja veļas ratos. Kad visi cilvēki paliek tik labi, tu gribot negribot sāc domāt, ka Tev tuvakajā laika kāds sados pa muti.
Un šīsdienas sapnis man māca par draudzību.
Es sapnoju kā pārguļu ar Elīnu Pr., kas ir arī Cīosa un vel 2 meitenes, kuras es nepazistu, jebkura gadijuma man beigās tomēr nav ne jausmas ar ko es pārguļu, bet sapnī tas nav svarīgi, tad es pēkšņi esmu pie Māras Poles, kur ienāk Ivars ar lielu monitoru un saka ka tā ir jaudīgākā videokamera pasaules vēsturē, un viņam ir nekavējoties viņa jāliek uz statīva. Pa vidu tam visam es nepārtraukti cenšos izvairīties no viena suņa, kurš grib mani piekaut, jo es itka esmu nozadzis viņa saulesbrilles, un tad loģiski domajot es Elīnai prasu "Are we like friends with benefits?" jo nu nekadas nopietnas attiecibas Erasmusā nevar būt, un mes itka esam draugi, bet parguļam, tad tas izklausās pēc šitā, uz ko man atbild " Friends?! Friends in Erasmus!!? Come ooooon!"
Jā, erasmusa draugu nevar būt.
Un atceramies Mertonu?
Nu lūk, mazāk kruti, bet toties masīvāk!
http://www.youtube.com/watch?v=LfamTmY5REw&feature=player_embedded
#1:Hello! Do you know where is the high school of interpretation?
W:? vat?
#2:We are looking for the university!
W:Well the main building is right there, and the Linna building of social sciences is right here, what do you need?
#1:We like cafeteria
W:Well theres cafeteria in both of them
#2:THANK YOU, THANK YOU VERY MUCH!
un abi aiziet.
Vēl līdz šim brīdim es nesaprotu vai viņiem tiešām vajadzeja interpretācijas augstskolu, vai viņi vienkārši vazājas apkārt čakarēdami cilvēkus, lai gan interpetācijas augstskola izklausas pēc kautkā gana kruta, lai to kāds meklētu. Varbūt tur māca kā interpretēt šadus jautājumus.
Somija veljoprojam it ka ir diezgan normala, lai ari pamazam sak gribeties majas un neko nedarit.
Augstskolas akademiskais personals šeit arī diezgan foršs, jo viena daļa man patīk, un otra daļa izskatās ka dovien dara kā pārbauda meilu un uzskata ka studenti ir garīgi atpalikuši, kādi mēs arī esam.
Viens kurs bija ielikts tik debila laikā, ka 6 cilvēkiem 2dienās 12os sākās 3 lekcijas kuras viņi gribetu apmeklēt, un pēc rindas ar meiliem un visa pārējā un no rītiem es saņemu atvainošanās pilns vestules, ka viss tiks labots. Protams. Tagad viens no kursiem sakās 13os. PIZĢETS pārmaiņas. Nevaru saprast via ta sieviete ir stulba vai vienkārši stulba.
Vel no cita kursa mani atšuj jo mans vārds redz neesot uz kautkādas listes kura drošvien ir printēta noslēpumu kambarī un man ir pohuj jo es tāpat viņu negribeju ņemt.
Jā, skolā ir noslēpumu kambaris, kuru meklējot tu pavadi 20min, kad pēkšņi apkart uzrodas 4 somi, no kuriem tu pazīsti tikai vienu meiteni un visi man rāda kur man jaiet, lai ari neko neesmu prasijis. Nav ne mazākās jausmas kā viņi to zin, bet nu īpasi arī neinterese kamer es nonaku kur man janonak.
Vēl man bija viena no labakajām dienām Somijā.
Es atradu savu pirātu kreklu, atradām piedzerušos čali kāpņutelpā, Cīosa man atdeva veselu paku tabakas un 2 gumijas tārpus un Harijs izvizināja veļas ratos. Kad visi cilvēki paliek tik labi, tu gribot negribot sāc domāt, ka Tev tuvakajā laika kāds sados pa muti.
Un šīsdienas sapnis man māca par draudzību.
Es sapnoju kā pārguļu ar Elīnu Pr., kas ir arī Cīosa un vel 2 meitenes, kuras es nepazistu, jebkura gadijuma man beigās tomēr nav ne jausmas ar ko es pārguļu, bet sapnī tas nav svarīgi, tad es pēkšņi esmu pie Māras Poles, kur ienāk Ivars ar lielu monitoru un saka ka tā ir jaudīgākā videokamera pasaules vēsturē, un viņam ir nekavējoties viņa jāliek uz statīva. Pa vidu tam visam es nepārtraukti cenšos izvairīties no viena suņa, kurš grib mani piekaut, jo es itka esmu nozadzis viņa saulesbrilles, un tad loģiski domajot es Elīnai prasu "Are we like friends with benefits?" jo nu nekadas nopietnas attiecibas Erasmusā nevar būt, un mes itka esam draugi, bet parguļam, tad tas izklausās pēc šitā, uz ko man atbild " Friends?! Friends in Erasmus!!? Come ooooon!"
Jā, erasmusa draugu nevar būt.
Un atceramies Mertonu?
Nu lūk, mazāk kruti, bet toties masīvāk!
http://www.youtube.com/watch?v=LfamTmY5REw&feature=player_embedded
otrdiena, marts 16
False Protagonist.
2 (vai arī kāds cits skaitlis) dienas atpakaļ man bija sūdīgakā diena Somijā.
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.
Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.
Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.
Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.
Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.
Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.
Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.
Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.
Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"
Abonēt:
Ziņas (Atom)