Ja man būs meita manliekas es varētu dot viņai vārdu Akadēmiskā Rakstīšana un tad pēctam aizmirst kautkur uz ielas Daugavpilī.
Es jau nesaku, ka man nepatīk rakstīt akadēmiskas esejas un var jau būt, ka mana dzīve šķiet pārāk primitīva priekš pasniedzējas ar sarkanu mugursomu un sejas izteiksmi, kas veiksmīgi pauž ziņu "es atrodos savā ezotēriskajā pasaulē un pati nesaprotu ko runāju", bet es ceru, ka šitā ir pēdējā reize, kad es daru kautko tik ļoti bezjēdzīgu, ka sāku domāt par darbu McDonald.
Tagad tas ir cauri un miers mājā un cilvēkiem labs prāts. Amen.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru