Rapsis!

Šonakt es gulēju 1 stundu, bet tās stundas laikā paspēju izsapņot sapni, kurā man bija jāglezno kopā ar kādreizējās keramikas skolotājas meitām. Kādreiz man patika keramika. Kādreiz man galīgi patika keramikas skolotājas meitas, bet viņas bija krietnus 3 gadus vecākas par mani, tāpēc es ar viņām pat nerunāju. Viena no viņām šodien arī brauca autobusā.

Es biju meklēt somu. Es veikalos, kad man japerk kautkas ģērbjams neesu īpaši labāks par skuķenēm, tapēc es parasti kautko pirkt eju viens, lai man neviens nevilktos pakaļ un nekristu uz nerviem. Nopirkt kautko gan ir grūti, jo es parasti neko nevaru izvēlēties, un ja eju pirkt apavus, tad visdrīzāk atgriežos mājās ar jaunu grāmatu, biksēm un kautkādu lietu, kas man vispār nemaz nav nepieciešama, bet vienkārši gribējas nopirkt.
Vēl man krīt uz nerviem pārdevēji, tie, kas, ja es ilgāku laiku skatos uz kedām" sāk lūrēt man virsū ar "es jums labprāt palīdzēšu seju". Man parasti gribas pa to seju iemest ar akmeni drīzāk, tapēc es vienkārši eju prom uzreiz. Gandrā man šodien pārdevējs gandrīz uzbrauca ar riteni, un vienā citā veikalā bija smuka zaļa soma, bet pārdevēja man pateica "sveiki" un uzsmaidija, un es tāpat, un tad es izgāju no veikala, un nevarēju vairāk atgriezties, jo viņa mani bija ievērojusi. Vienīgais, kas paglābj izpalīdzīgos pārdevējus no mūžīga lāsta no manas puses, ir tas, ka Skudruča darbs arī ir visu dienu stāvēt un izskatīties izpalīdzīgam, un tad es nevaru nolādēt arī viņu.
Jā man ir problēmas ar veikaliem. Tapēc man patīk RIMI piemēram - es tur ieeju un neviens uz mani neskatās un negrib palīdzēt, un es varu staigāt cik ilgi gribu un skatīties uz visu ko, kamēr es izdomāju, ko es vispār gribu pirkt. Manispēc visu varētu pārdot RIMI. Es vienreiz RIMI nopirku bikses. Tās bija labas bikses.

Somu es tā arī neatradu, bet nopirku kladi, un atkal bija prieks. Es zinu, ka prieku vienmēr var dabūt ieejot grāmatnīcās, bet tas ir pārāk bīstami, jo tad es mēdzu notriekt pārāk daudz naudas. Saimim manliekas tas liekas smieklīgi, jo es atceros, kā viņš mani vilka no Rozes grāmatnīcas laukā, kamēr es staigāju gar plauktiem ar izmisuma pilnu sejas izteiksmi. Iespējams tas izskatijās tā -> <:/ . Vienreiz viņš mani arī nelaida Elkora iekšā, jo es sāku kautko trakot, ka man nepietiek naudas lai nopirktu kautkādas filmas, ko tur DVD pārdeva. Atpakaļceļā spīdēja saule, un bija smuki, ka mani pat nesatrauca fakts, ka man nezināmu iemeslu dēļ, visi, kas autobusā sēdēja 2 krēslu radiusa no manis, sarunājās krievu valodā. Pie pašas Malpils ir liels lauks kurš ir liels liels, un viss nosnidzis un spīdēja saule, un tur izskatījā vienkārši kā paradīze, jo tas lauks ir ar kalniem un tik tālu cik acis rāda, un kautkāda sieviete gāja pa to lauku pa sērsnu un izskatījas traki smuki. Ja rīt spīdēs saule, es domāju uz turieni aiziet. Vēl netālu no tās vietas vasarā ir nenormāli nenormāli forši, jo viss ir dzeltens, jo tur aug augs, kura nosaukumu es aizmirsu, bet iespējams tas skanēja līdzīgi vārdam "Pudzāns" (Pēc nelielas apspriedes secināju, ka tas augs, ko es domāju laikam ir rapsis). Vasarā tur es iešu vīnu dzert un spēlēt šahu vai vēlnezinu ko, jo tur viss ir traki traki foršs, un var sēdēt tajos rapšos, un var darīt ko grib, kaut mīlēties, jo no apkārtnes pilnīgi neko nevar redzēt, kas tai laukā notiek. Smuki kautkā. Un tad protams es biju iekāpis autobusā, kas brauc uz Sidgundu! Sidgunda ir vieta, kur ir 4 mājas, bet autobuss 2reiz dienā no Mālpils domā, ka viņam tur obligāti ir jāiebrauc 15min katrā virzienā, lai izlaistu vienu omi, kas Mālpilī centrā sapirkusi pilnu maisu ar olām un šņabi. Es ienīstu tur braukt, un neesu dzirdējis vēl no neviena, ka kāds to neienīstu. Bet šodien tur bija smuki! Spīdēja saule un tā, un es pirmoreiz mūžā pamaniju, ka tur daudzstāvu mājām ir nosaukumi. Vienai bija "Kristāli" un vienai "Dimanti" un tad es skatījos nez kāds dārgakmens būs nosaukums trešajai, bet, iespējams mani pievīla redze, bet tur uz plāksnītes man izskatījās, ka ir rakstīts vienkārši "Pēteris". Es nezinu cik dumam jābūt, lai tā nosauktu māju, bet es gribētu tam cilvēkam paspiest roku! Ja man būs kaimiņi, tad viņu māju varētu saukt "Pēteris", lai, kad pie manis nāktu ciemiņi, mēs varētu apsmiet viņu māju. Vai arī tai mājā varētu dzīvot Skudrucis, un tad viņš varētu nākt pie manis un apsmiet savu māju. Vēl Sidgundā ir pietura, kurā bija rakstīts "Lorenso" "Poмбик" un "Petrijs". Es nezinu kādā pālī jābūt, lai izdomātu sevi saukt par Petriju. Vēl tur bija rakstīts "ALĪNA DURA". Un es esu tikko tagad pamodies un protams visi ar ko es varetu gribet runat guļ. Forši, un tie saucas draugi. Tad kad Jums vaidzēs ar mani runāt es arī aiziesu gulēt :P (heh, šitādu smailiju es praktiski nekad nelietoju)