ceturtdiena, februāris 17

Kosķiks

Zini visu slikto, ko es jebkad esmu par krieviem teicis? Pirms pāris dienām es satiku Kosķiku, un viņš ir vienkārši zelts.
Viņš runāt latviski sāka mācīties pirms 4iem gadiem, un viņa frizūra nedaudz atgādina manu, ja man būtu īsāki mati.
Viņš atnāk uz parastu dzīvokļa dzeršanu ar torti. TORTI. Cik stulbi ir atnākt uz dzīvokli ar torti? NECIK! FAKIN TORTE! Un, kad es saku torte, es ar to domāju reāli lielu Napoleona vainagu, kartona kārbā no Ozoliņa beķerejas, nevis kaut kādu mazu kūciņu. Ko viņš par to saka? "Es doāju, ko tad es nākšu ar gradusiem."

Pēc RDMV pabeigšanas viņs izdomāja iestāties darbā. Protams, ir pilnīgi normāli strādāt uzņēmumā, kura mājaslapa izskatās šādi - woodart.lv
Darba intervijā viņam prasa ar kādām programmām viņs māk strādāt. Viņs nosauc nevis tās, kuras māk, bet visas, kurām atceras nosaukumus. Pilnīgi normāli. Viņam saka, ka viņi te strādā ar tādām bla bla, no kurām divas viņš nezin. Sūdīgī mācījies tos nosaukumus.
Pirmo amatu dabuja skaitīt visiem algu un kaut ko nedaudz pie datora darīt. Ja jautātu man, es teiktu, ka tas ir diezgan labs amats. Tad viņu kaut kā paaugstināja, un teica lai Autocadā uzmodelē kaut kādu tur kluci. Pats jau viņš domā, ka to programmu pārzin. Izrādās neko neatcerās, strādā 3h un uztaisa kautkādu mēslu. Darba devējs it kā nepamierināts, bet neko nesaka.
Tā nu viņš strādā ar koku kaut ko, kad kādu dienu viņam prasa "Tev gribas strādāt ar koku" uz ko viņs atbild apmēram "Nu ir jau normāli, pohuj". izrādās uzņēmums pieņēmis darbā jaunu čali, kurš tagad strādās Kosķika vietā. Nu, ko lai saka. Kosķiks saka "Laikam nevajadzēja tā teikt".
Priekšnieki bija 3. Divi reāli priekšnieki un trešais, kurš ir priekšnieks, uz papīra. Reāli neko nedara, no galdniecības neko nesaprot un ir izbijis policists. Vienkārši dzīvoja tur, nu gulēja cehā.
Kādu dienu izdomāja, ka tam priekšņiekam vajag sekretāru, jo viņam nepatīk pa telefonu runāt. Paņēma Kosķiku, kuram reāli taja laikā latviešu valodā ir jau 3 gadu stāžs. Bija jāatbild uz zvaniem, jāraksta epasti. "Daudz ko iemācijos patiesiba. Atbildet uz zvaniem - tagad zināšu! Viniem nepatika, kā es atbildu uz zvaniem, tad vini man iemacija ka runat. Tad es meloju visiem klientiem pec kartas." Par atbildēšanu uz epastiem saka tikai "Paldies Dievam, ka ir Google Translator!" Darba pienākumos arī zvanīt uz vietām, kur uzņēmums iepērk materiālu. Kādas telefonsarunas atstāsts:
-A Jūs atlaidi varētu iedot?
-Protams varētu!
-A maksimālo atlaidi varat iedot?
-Bļe, Jums jau ir maksimālā atlaide!
Rēali oficiāli uzņēmumā nestrādā laikam neviens. Katru dienu visi gaida darba inspekciju, un visiem jau ir izdalītas instrukcijas. Viens saka, ka ir cita brālis, par priekšniekiem (reālajiem, bet ne oficiālajiem) saka, ka tie vienkārši ciemiņi atnākuši, un vienam čalim instrukcija ir, ja gadījumā atnāk inspekcija, viņam jāaprokas skaidās.
"Tur vispār bija jauki!" saka Kosķiks un tad stāsta, ka izdomājis, ka ies prom no tā darba.
-Džeki es eju prom.
-A ja mes tev algu nesamaksasim?
-Nu tas gan nebutu labi.
Nu tad Kosķiks palika vel pāris nedēļas strādāt.
Vispār tādi interesanti cilvēki esot tur strādājuši. Vienam vectēva brālis esot bijis Veidenbaums.
Tad kā tādu nesvarīgu detaļu viņs pasaka, ka cehs aizdegās. Vispār divas reizes dega. Pirmo reizi aizdegās otrais stāvs. Tur bija lakotava, kurā ir laka un skaidas, un arī čaļi, kuri ar fleksi zāģē trubas (process, kura rezultātā rodas dzirksteles). "Nekad nebiju redzejis, ka uguns tik ātri izaug". Visi panikā, skrien pēc ugunsdzēšamajiem aparātiem, bet panikā aizmirst, ka tādi 2. stāvā ir, tāpēc skrien uz pirmo stāvu. Kad atskrien atpakaļ viss jau ar kājām nodzēsts.
Tad aizdegās pirmais stāvs. Viss dūmos. Cilvēki no otrā stāva nesaprot ko darīt un skrien meklēt 2. stāvā dzīvojošo priekšnieku, kurš spēlē WOW. Tur pirmajā stāvā strādā kaut kāds 3D printeris kurš izprintē no koka jebko, ko tu uzzīmē. Ik pēc pusotras stundas viņam tur kaut kas jāmaina, savādāk pārkarst. Tas čalis WOW spēlē jau 3h. "Bet nu ko tu viņam izdarīsi - oficiāli priekšnieks!"
Nu beigās cehs nenodega, bet tas 3D printeris nodega gan.
Bet tas 3D printeris bija svarīgs, un tad turpmāk visus klientus veda pa speciāli izveidotu koridori tikai uz ofisu un atpakaļ, jo neviens nedrikst redzēt, ka tas printeris nosvilis. Patiesībā viņi vnk visu materiālu tagad veda uz citu firmu apstrādāt.
Lūk, lieliska darba vieta!

Man patīk iepazīt jaunus cilvēkus galīgi galīgi galīgi.

1 komentārs:

  1. Ha, sasmējos, izlasot "Kosķiku", jo pats kādu laiku strādāju tajā uzņēmumā. True story man, un varētu arī savus stāstus pastāstīt; vienīgais pozitīvais aspekts - kolektīvs, bija jautri.

    AtbildētDzēst