sestdiena, septembris 22

čau māra

Par trešdienu es girbu pateikt - es esu varenākais cilvēks pasaule jo manas rokas tika saslēgtas aiz muguras ar ķēdi un ķēde saslēgta ar atslēgām kuras darbiojas uz kodiem divām un es tāpat kulturas vestures laikā atbrīvojos! Māksla, ziniet.

Ceturdien laikam dabuju krievuvalodā viens jo kriš manā darba burtnīcā vīzā bija ierkasitjis ka mans mērķis braukšanai uz krieivju ir konfekšu sapnis un es viņam biju ierakstijis ka viņa mērķis ir prezidenta slepkavība tapēc viņam arī 1.
Tiktāl manas šigada atzīmes ir 9 9 9 10 1

Ķīmija bija galīgi laba un mēs no plastilīna taisijām metānus un etilēnus nu ar tiem oglekļiem un ūdeņražiem un tākā mēs ar Baibu (vienīegie inteliģentie skolnieki skolā) pabeidzām visu ātrāk mēs vel uztaisijām arī dekahlorānciklodekānu bet mums neielika 10. Kriš ar Daini meta mums ar plastilīnu un viņiem arī neielika 10.
Sporā 100m bija jāskrien un man iemetās sāpes kājās, bet ejot mājās man uzkrita zīle uz galv as par ko mans prieks bija tiešām liels. Ievai arī tai dienā uzkrita zīle uz galvas bet viņa nepriecājās kas ir sasodīti dīvaini.

Pēc skolas Ivars negribēj skatīties filmu kas pēc viņa domām saucas Boriss Berezovskis tapēc man nācās lūrēt savu jaunatkllāto seriālu par matemātiķi kurš ir foršs.

Ziniet matemātika ir kas vairāk par skaitļiem un formulām - tā ir arī loģika, racionalitāte un sava prāta izmantošana. Ivaram piemīt tikai racionalitāte.

Vēl pēc kād alaika Ivars man deva apmēram šādu ziņu "valter tu esi mans Dievs braucam uz allažiem rāpties tornī" kam es muļķis būdams arī piekritu.
Aizbraucām pie Daiņa kurš neibja aizracis tranšeju un viņa māte par to viņu kaunināja un apēdām gaļmaizi pi viņa. Tad devāmies ceļā. Daiunis brauca ar savu mammas riteni kuram kaste uz bagažnieka, Ivars ar savu superātrumnieku ar 327 ātrumiem un es ar Ivara mammas nigabaiku kuram ir 2 režīmi - tundras režīms un šosejas režīms. Bet kad ir piekusi tad tundras režīmu var nodēvēt arī par RELAX formu.

Braucām pa ceļam mainoties ar riteņiem un ieelpojot nāvi uz siena ruļļiem un citās vietās kad mūs pie Allažiem negaidīti pārstiedza sasodīti negants smārds kas liktu 3 mēnešus vecām zeķēm nosarkt no kauna. Braucām cik ātri varējām taču smaka nerimās tapēc apstājāmies pieturā ieelpot nāvi lai "likvidsētu smaku" jo ja ir smak atā ir jālikvidē pīpējot - stroikas mācība.

Necik stundas vēl nebija pagājušas kad bijām jau nbobraukuši visus 10kilometerus līdz tornim kurš bija augstāks nekā es biju domājis. Apkārt viņam bija žogs ar drātīm augšā un es bij uteicis Ivaram ka buts jadara tā kā Fight Club darīja lai tiktu tādam pāri taču Dainis atklāja ka tam pa apakšu var ielīst atplēšot sētu.
Ivars protams bija stilīgāks un līda pāri un es viņam teicu ka ja viņam aizķersies kāja un viņš nokritīs uz mutes es smiešos.

Tornī uzrāpāmies ar dažām atpūtām un secinājām ka augšā ir mazāk vieta nekā 3 cilvēkiem būtu nepieciešams. Atstājām uz kautkādas kastes savus vārdsu, ieelpojām nāvi un Ivars uzsprada cimdu uz kautkāda mieta kas rāda uz ceļa pusi "Fak jū" un tagad pauž necieņu visiem autobraucējiem.
Augšā izodmājām ka ir jasaskaita pakāpienu un kad domājām kurš skaitīs es uzreiz iesaucos "ES NEVARU!" kas Ivaram likās bezgala smieklīgi.
NOlēmām ka tomēr jāskaita visiem.
Kāpjot lejā es izdzirdēju skaņu kuru vislabāk apraksta vārds "TANG" taču nenojautu ka tas nozīmē ka mans telefons dodas krišanas ātrumā pretī mūzīgai pazudībai.
NOnākot lejā secinājām ka pakāpienu skaits ir 207 un pēc Daiņa aprēķiniem nosecinājām ka tornis ir 68,8(9)m augsts kas ir par 8,8(9)metriem augstaks neka Mālpils katlumajas skurstens.
Tad mēs neatradām manu telefonu un karti arī ne taka to numuru kas jums tagad ir mans varat droši dzēst lauka un iznīcināt vai arī uzrakstit uz lapinas un iecept olā un dot savam labakajam draugam apēst.

Atpakaļceļā braucu un piekusu tapec bija jābrauc RELAX formā. Pie ceļu sadalijuma pedejoreiz ieelpojām na'v un tad sadalijāmies.
NEcik tālku nebijam brauksi kad man no mugurpuses brauca automobīlis un pārleca ritenim kēde un stuŗe noplīsa un es pārlidoju vinai pāri uz ceļa virsū un man brauca mašīna virsū un es nobijos un ātri nokūņojos no ceļa nost. Visai dīvaini. Ivaram likās smieklīgi.
Atbraucām vakarā mājā un es biju piekusis tapēc visaidrīz devos gulēt.

Naktī man bija sapnis par Ievu Fogeli, Ivaru un kautko lietišķu jo Ivaram bija uzvalks.

Šorīt modos 9:44 un devos griezt sīpolus un piparus mammai palīgā.
Visa mana diena līdz pulksten 19 sastāvēja no gulēšanas, miskastes nešanas, Numb3rs skatīšanās un folijas došanas Ivaram.
Tad es izodmāju ka jābrauc pie daiņa bet aizbraucis līdz aplim secinaju ka aplis ir forš un braucu tur miljons reizes apkārt un kausijos mūziku kamēr dainis brauca no mājas un pabrauca man garām un es viņam sekoju. Smieklīgi diezgan.
Bijām pēctam ārā pīpēt kur Ivars nenāca un nepirka mums alu un tā.

Jautājums jums - cik jūsuprāt bieza būtu avīze ja viņu 50 reizes pārlocītu uz pusēm.

Liels paldies Reinim Skujiņš kurš man''am acīm deva šo brīnišķo
http://youtube.com/watch?v=a2yJSFHTrgM
tiešām paldies.


Lai jums visus kādreiz bildina es novēlu un pie drukas kļūdām ir vainīgi tikai un vienīgi Skandināvu izcelsmes ļautiņi ar nelāgiem nolūkiem un Pabērzu Alise.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru