svētdiena, septembris 23

Live the dream.

Live the dream. Tas ir labākais ko Robbie Williams ir teicis savā mūžā. Lai arī man nav 3 houses, 5 cars and supermodel girlfriend - Live the dream. Prieks, ziniet.

Aizgāju gulēt aptuveni 4:30. Savam seriālam pirmo sezonu nenoskatijos bet nekas pabeigšu šovakar, 1 sērija palikusi.

Uzmodināja mani māte radītāja sasodīti agri kad vēl ne gailis bij dziedājis ne govs slaukta. Pulksten 9 kautkur. Iedeva brokastu iestumt sejā un teica ka es esu brīvs līdz 14:00. Es neuzskatu ka tas ir normāli ,nevarēja jau protams man ļaut gulēt līdz 12:00.

Neko darīt ,skatijos savu seriālu līdz 12:00, tad gāju zagt kaimiņienes riteni lai bruaktu ie Daiņa. Tavu brīnumu kā man acis iepletās kad es atvēru pagrabu un kaimiņiene pati bija viņu paņēmusi. Neģēle pilnīgākā. Gāju pie Ivara, bet tur neviens nebija mājā tapēc nodomāju ka viņš dārzā. Paņēmu māsas "raķeti" un braucu pie Daiņa.

Garāmbraucot Ivara dārzam pārņēma izbrīns ka viņš tur neibja un nodomāju ka viņš ir nozūmēts, bet kā vēlāk izrādijās viņš bija kartupeļu talkā un atzīmēja rudens iestāšanos 12:51.

Pie Daiņa es īsti neaizbraucu, nogriezos citur un vnk baudiju braukšanu kā tādu. Kādus 8km nobraucu vnk priekam. Pafotografēju vēl arī pa ilgiem laikiem un pārņēma prieks bezgalīgs ka es neskatoties uz ilgo atpūtu tomēr vel esu spējīgs kautko smuku pietiekami nobliezt.

Atbraucu mājās un 14:00 gāju uz dārzu kur raža jānovāc. IZrakām kartupeļus un tad nesu es uz mājām ar spaiņiem daudz burkānus un bietes un kartupeļus un pupas. Nokritu uz trepēm un celi sasitu stipri un buyrkāni izbira, tad es neibju priecīgs un mana seja bija tāda - > ):

Vēlāk kad visi darbi bija padarīti mēģināju mājā lasīt Pēru Gintu kurā bija teiks "status quo" un es uzzināju ka tas ir ne tikai grupas kura died armijas dziesmu nosaukums bet tas nozīmē arī "the existing state of affairs"
Tad es skatoties dokumentālu raidijumu par zirneklutiklu bruņām aizmigu. Zirnekļatīkls ir 20 reizes izturīgāks par tēraudu un no tā uztaisiītu materiālu sauc par biotēraudu. Esmu visai pārliecināts ka Ivars nopirktu par 100ls biotērauda zeķes ja būtu tād aiespēja. Peldbikses iespējams arī.

Pamodos ap kādiem neizncikiem jo bija atnācis Dainis. Aizgājām uz veco skolu kur uzrāpāmies uz paša jumt aun sēdējām pašā kores galā. Forši. Nekad nebijām uz tā jumta bijuši. Bailīgi nedaudz arī, taēc ieelojām nāvi.
Piezvanijām Ivaram lai viņš arī brauc šurp un atved maizītes mums divas, viņš piekrita. Atrbaucis viņš augšā nekāpa un aizbildinājās ar negribēšanu, aklumu un reimatismu pēdējā stadijā tapēc mums lejā bija jākāpj kur ivars iedeva mums pankūkmaizes.
Šī ir diena kad es uzzināju par ābolu pankūku eksistenci.

Pēctam gājām uz alfu aplūkot to nodegušo māju un pa ceļam Dainis bija īpaši muļķīgs. Citēju:"Varētu braukt uz Ameriku un būt aktieri. Braucam rīt?" Smieklīgi bez gala (:

Mājās pārrados kad jau tumsa bija iestājusies, māsa nelaida pie datora tapēc pamācijos nedaudz matemātiku. Piebeidzu invariantus un sāku dirihlē principu.

Invarianti ir tāda lieta ka tu vainu vnk saproti vai nesaproti, iemācīties manuprāt neko nevar.

Dirihlē princips tā ir tāda lieta, ja es 6 meitenes nobučoju 7 reizes tad tas nozīmē, ka es vienu meiteni esmu nobučojis vismaz 2 reizes. Pastāv arī iespēja ka tā kuru es nobučoju vairāk reizes man visvairāk patīk.

Tagad noskatīšos pēdējo pirmās sezonas sēriju Numb3rs un varbūt paskatīšos kas uz rītdienu uzdots. Bet varbūt arī nē.

Un par to avīzes locīšanu - papīra locīšanas uz pusēm pasaules rekords ir 12 reizes, skatījos vēl kā ar ceļa rulli brauc pāri, tāpēc to vaidzēja iedomāties teorētiski, un neviens tā arī konkrētu lielumu nenosauca. Ja pieņemam ka avīzes piezums ir 0.1mm tad 50 reizes uz pusēm pārlocīta avīze būtu 112589990,68 km bieza kas ir gandrīz pietiekami lai aizsniegtu sauli. Iedomājaties tik kas tā būtu par avīzi.

Aptuvenais attālkums līdz saulei ir 150000000km taču es arī īsti neiznu vai avēzi biezums tiešām ir 0,1mm taka varbūt pat varētu aizsniegt sauli.

Prieks šodien par māras Poles vārdu krājumu kurā ir īpašības vārds "wolisks". Un arī par to ka Vīnis mani ieceļ nepareizrakstības dieva kārtā un tas ka viņa svētais vārds ir "āmer" kas iespējams ir saistīts ar kautkādiem āmuriem vai spridzināšanu.

Bēda par to ka mana mamma teica ka Ivara mamma viņai teica ka Ivara Peksis aizgājis viņā saulē. Žēl. Tas bija vienīgais suns kas man dzīvē paticis. Lai viņam vieglas smiltis.


Šovakar atgriežos pie vecām vērtībām Cranberries - Zombie.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru