Es noskatījos Narnijas Hroniku 2 un tur beigās ir kautkādas skuķeņu dziesmas, kuras es klausos jau pusotru stundu un cenšos saprast vai tiešām es varētu būt VĒL stilīgāks.
Mājā ir karsts, un kad es saku karsts, tad es domāju KARSTS tā ka es sēžu Tkreklā un biksēs un man ir tik nenormāli karsti, ka es tiko 5min domāju salīdzinājumu un neizdomāju. Un es nevaru izģērbties, jo mans kaķis pirms 2 nedēļām norāva man istabā aizkarus un viņi vēljoprojām stāv ar visu stieni blakus gultai un nav uzlikti, jo es girbēju likt pie sienas, kurai nemaz nav logi, bet mamma teica, ka jāliek tai, kurai ir, un tad es vienkārši nelieku vispār. Un tā kā nav aizkari, tad es nevaru izģērbties 2 iemeslu dēļ - pirmais ir tas, ka man ir bail, katik Lidija Stašāne no pretējās mājas nenoģībst redzot tādu pornogrāfiju, un otrs ir tas, ka tad mamma saka ka tā nedrīkst. Bet nu mamma arī domā, ka nedrīkst staigāt pa māju aptienies ar dvieli, kad ir ciemiņi, un ka aizkariem obligati jabut pie sienām, kur ir logi.
UN VAKAR! Vakar es gāju pirkt krējumu un redžeju SIEVIETI, kurai aiz auss bija cigarete!! Un viņai līdzi bija džeks, kurš laikam to neredzēja, un tapēc pirka "Corner" cigaretes, un nē tas nebija Lauris Baturs. Barturs. Baturs. Ai elle nahuj. Un tad es pirku krējumu, un man prasa kādu un es saku kautko lētu un tādu ko var uz pelmeņiem likt, un man saka, ka sveramais būšot zajebis. Es saku nu tad lai iet, jo mana izpratne par sveramo krējumu ir taisnstūra paralēlskaldņa formas plastmasas trauciņi, kuros ir krējums un virsū lapiņa ar derīgumu un visu pārējo un tā, tā vietā es savā īpašumā ieguvu krējumu maisiņā. Maisiņā. ; Es nezinu kā rakstiski paust sašutuma apmērus, tapēc es vienkārši ieliku semikolu. Un ar to vēl nebūt nekas nebeidzas! Es aizeju uz dzīvokli un tur ir Patriks un Emīls un es viņiem saku "iedomājaties, es dabuju krējumu maisiņā!" un viņiem pilnīgi nav emociju redzot tādu pasaules brīnumu un saka tikai "nuja, tā ir lētāk".
Emīls ir smieklīgs.
Patriks ir tāds, kurš uz dzīvokli vienmēr nāk laikos, kad es esu atslēdzies dīvānā. Viņš varētu draudzēties ar to meiteni, kura mani nekad nav skaidrā satikusi.
Un es nemaz nebeidzu vēl par to krējumu! Uz pasaules nav īstu veču, kuri nav krējumu, kurš ir maisā, dabujuši uz pelmeņiem virsū! Tas patiesībā, visvairāk sarūgtināja mani, jo nu tas bija kautkāda stulba padarīšana.
Šodien bijap avisam cita diena, nevis tā kas vakar un to sauca Ceturtdiena. Un mana diena šī brīnišķā sākās ar to, ka 00:17 atnāca Saimis mājā un līdz kautkādiem 01:00 skatijās Renegātu, kamēr es jau no 23 mocijos gultā ar bezmiegu, jo iepriekšējā naktī protams atkal bija pārgulēta jēga no 04:00-09:00.
Un man bija Psioholoģija un tad es piereizes varu stāstīt arī par vakardienu. Vakar es psioholoģijā sēdēju vispār citā pusē, kur nekad un vispār blakus cilvēkiem, ar ko es nekad neesmu sēdējis.Diezgan zajebis. Un tas nebija tapēc, ka tie ar ko es sedeju ieprieks mani ienīst. Vismaz es tā ceru. Un tad mēs skatijāmies filmu, kur krievu milicis izdomā, ka viņš ir Jezus atdzimis ta kunga dels Amen! un tad viņš aizbrauc Sibīrijā (jo viņam ir lieliska izpratne par vietām, kuras ir foršas, un kuras nē) un taisa tur jaunu reliģiju, kurā visi iet viņu pielūgt, un tā vien liekas, ka tur dzīvei nekādas īpašas jēgas nav, un sieviešu vērtība atrodas kautkur starp koku un suni vai kautkā tā. Zajebis viņiem tur, es drīzāk gadu izlikšos par citronu, nekā braukšu jebkad uz turieni dzīvot.
Un šodien psiholoģijā atkal bija tests, un tad tev pasaka vārdu piemēram "Apģērbs" un tad tev 1min jāraksta viss ko tu domā, un tad tu saraksti apmēram "bikses, knaģi, šņore, poga, auskari, Ketija, galdi, finieris" un tad izrādās, ka tu esi sarakstījis nepareizi un tad tu zaudē.
Bet vispār psiholoģijas man patīk, tikai citreiz man gribas nokliegties "MAINAMIES VIETĀM!" un tad, lai visi auditorijā ātri samainās vietām un tad ir jauni cilvēki blakām, bet manliekas, ka mani tur nesapratīs un tapēc es sēžu un izliekos par klusu peli. Nu vismaz mēģinu. Nu labi es vienkārši nebļauju to "MAINAMIES VIETĀM!"
Un pēc skolas es šodien vinnēju "Fantastiku". Fantastika ir tas, ko dzīvoklī dzer. Man vienkārši bija 14min līdz autobusam, un Emīls teica, ka es nepaspesu, un mes saderējām un es paspēju. Bet nu es ari steidzos tā, ka es telefonu nevis nonemu no lādētāja, bet vnk izrāvu lādētāju un ar visu telefonu iebāzu kabatā.
Un tad es atbraucu mājā un mana seja bija tāda C:
Ja par tevi smejas lidojošs avokadu, vai arī tev liekas, ka tu esi taisīta no otrdienas, tad zini, ka ar tevi nav īsti viss kārtībā!
Jep!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru