Sniegs

Kāds smuki pacentās un šodien ap 17:00 no Jaunā Rīgas teātra jumta pār Lāčplēša ielu izlaida milzu maisu pūku radot haosu un anarhiju.
Skaisti.

Foto: Elvijs /@aparaats/

Video: Linda /@WilmaLinda/

Ļaudis mēdz būt jauki.

Es drīzumā grasos dzert šņabi, dāmas.

Halo, halo - šis ir dienasgrāmatas ieraksts par godu tam, ka man sāk šķist, ka es esmu viens no pēdējiem dzīvajiem cilvēkiem draugiem.lv, ja neskaita to bariņu draugiem "Runā" uzturētāju, kas, ja jautātu man, droši vien jau varētu pat sev būt baznīcu uzcēluši, izrotātu ar bezgala daudz pārdomu pilniem citātiem un nepareiziem jokiem (gramatiski, un visādi citādi).
Un tad man jautājums - kas te notiek? Es vēljoprojām uzcītīgi katru dienu ienāku draudziņos, bet viss, kas mani te sagaida ir pa lielam nekas, ja neskaita Uģa Nasteviča galerijas ar trakiem kontrastiem un Laimas vēstules par Runci muri, kurš esot lielisks. Vai es tiešām nebūtu pamanījis un visi ir migrējuši uz kādu citu portālu, vai vienkārši pēkšņi būt interneta nūģim vairs nav stilīgi (šito Jūs man nemuldiet)? Piemēram, kā lai es tagad zinu vai Pēteris Zīraks ir depresīvi noskaņots un kurš viņam līmenis WOWā ir? Man reāli nav ne jausmas.
Manu nu jau ilgāk kā pus gadu ilgo dienasgrāmatu iztrūkumu es varu skaidrot tikai ar Ernesta Austriņa video atskaitēm, pēc kuru noskatīšanās es neko negribu rakstīt.
Jaunumi ir tādi, ka es tagad dzīvoju citur. Nav jau, protams, tā, ka man nepatika dzīvot ar Filipu, pat neskatoties uz to, ka man nepaziņo, ka naktī būs ballītes, kurās istabā sēž čalis pufaikā, kad man nākamajā dienā kaut kas svarīgs darbā jādara, bet tajā dzīvoklī ievācās 5 cilvēku ģimene, kuri nebija sevišķi interesanti (lasīt - tolete konkrēti smirdēja tik ļoti, ka sāka pazust sapratne par to, kāpēc vispār vēl jēga kaut ko darīt podā, ja nekas tāpat nemainīsies) un, lai arī slēpās savās 2 istabās, izpelnījās manu nepatiku 2 dienu laikā. Un nevarētu teikt, ka es esmu cimperlīgs, ņemot vērā laika posmu, kuru nodzīvoju ar Filipu, kurā vienu reizi pat bija ballīte, kurā čalis sēdēja istabā pufaikā.
Mūsu jauno apartamentu saimnieks ir Nikolajs. Viņe neko nesaprot latviski, manuprāt, vispār un vēl viņam nav matu uz pakauša, bet ir džemperis. Mūsu sarunās es cenšos izlikties, ka protu krieviski, bet es neesmu īsti pārliecināts cik labi man tas sanāk, jo šodien zvanot un prasot kad atnāks elektriķis, panācu tikai to, ka mums pieslēdz siltumu. It kā galīgi labi, bet kontaktos istabā elektrība nav. Šeit ir paklāji istabās, mums ir kamīns, kurš nedod siltumu, un viss ir izremontēts salīdzinoši smuki. Blakus ir veikals, kurā var nopirkt košļenes ar tetovējumiem un arī točka.
Pa lielam mēs ar neko īpašu te nenodarbojamies, bet dzīvot ir kaut kā forši. Mums ar Laimu ir sava miga, un vēl te ir Skudrucis, kurš, lai arī ir īgnāks nekā parasti, ir pārsteidzoši iecietīgs pret to, ka mēs, viņa vārdiem "runājam huiņu", kuru viņš pat nemēģinot klausīties (Sci-fi, literatūra, filmas un Runcis muris ir biežāk apspriestie temati). Skudrucim ir arī mūzikas centrs, kuram ir pārāk īss vads, tāpēc, ja es lēkātu pa viņa gultu, viņam neskanētu tumbas. Vēl mums ir pasaulē mazākā vannasistaba, kurā es pilnīgi nepūloties varētu reizē sēdēt uz poda, mazgāt dušu kājā, un rokas izlietnē (bet mēs tā nedaram, jo esam izsmalcināti ļaudis). Vēl šeit nav saimniece, kurai ir aizbraucis jumts, kas, manuprāt, ir totāli labi. Laima taisa mums buržuju ēdienus no parastām detaļām, un Skudrucis pa lielam vienkārši sēž un nav apmierināts, ka mēs viņam streļijam cīgas.
|Vēl viņam ir mazāk kontakti nekā mums, bet toties strādājoši.
Un tā nu es pa lielam pēdējā laikā pa dienu eju uz darbu, un vakaros esmu nūģis, kas, manuprāt, ir diezgan neslikts dzīves veids, ja vien man būtu vairāk naudas, bet vispār man ir doma, ka man vajadzētu vairāk satikt ļaudis, jo pēdējā laika lielākais kontakts man ir bijis ar Ivaru, kurš atnāca apēst siermaizi (starp citu Ivars arī aplaupija Elvija dzīvokli, nozaga instrumentus, sieru un jogurtu, Ivar, neliedzies).
Vēl šeit netālu dzīvo Jānis Bičkovskis, kuram ir konkrēti neglīta grīda, tolete ir ārpus dzīvokļa, un tāda kurā, ja pie kaimiņiem atnāk viesi, jāgaida kamēr atbrīvosies koridoris, lai tiktu ārā (bet ilgi tu tur čist negribi pavadīt). Un ja pie Jāņa iekāps čigāns pa logu, tad es no 5-100 būšu pārsteigts aptuveni uz 5. Čau Jāni.

Ar šo es arī noslēdzu savu ziņojumu. Lasiet grāmatas un Pulkvedis smird.

The fun and excitement

Man šodien gribās darīt lietas!