piektdiena, oktobris 17

Luksofori

Ja prasītu man, es nedomājot teiktu, ka luksofori ir riktīgi fucking awesome. Es pat atļautos iet tik tālu, lai apgalvotu, ka luksofors ir smukākais ikdienišķas pilsētvides objekts, un ja tev ir kādi iebildumi, ej sēdi uz savas grants čupas un uzgrauz bruģi, tu sukausi.
Bet tāpat, kā ar manu skaistumu, arī luksofori ir reizē gan kā svētība, gan arī lāsts. :<



Neesmu pārliecināts, vai esmu vienīgais šajā situācijā, jo pārējie manis sastaptie parasti izskatās diezgan relaksēti, bet lieta, kas man traucē dzīvot ikdienā ir šī: zini to situāciju, kad tu nonāc krustojumā reizē ar sarkano gaismu, un otrā pusē stāv kāds tavs paziņa, ar ko tu neesi kontaktējis vairāk, kā 17 dienas? Nu tā, ka, ja tas ir tavs kolēģis, viss chill, parādi 2-3 fakučus, paplāties kaut ko, un ej savās darīšanās. Bet tad tur ir kāds, ko varētu mierīgi nosaukt par Vilni, un tu principā saproti kāpēc visiem nav ļauts nēsāt līdzi šaujamieročus.
Vilni, mēs abi zinām, ka vismaz vienam no mums visticamāk ir kaut kur jāiet, līdz ar to nekāda komunikācija, kas iespaidīgumā pārspētu rokasspiedienu ielas vidū un varbūt 2 teikumus small-talka, reāli nebūs. Bet tagad, lūdzu, stāvam un bolamies. Mana go-to stratēģija pašlaik ir atrast maku somā, skaidri zinot, ka viņš ir manā kabatā. Ja jāgaida ilgi, vēl paskatos apkārt, bet obligāti - cilvēku "pamanu" tikai, kad reāli jau jāiet pāri. Bet ko man citu darīt? Tā nav mana, tā ir Rīgas Domes problēma NIL UŠAKOV!
Es nezinu, man reāli šitais tracina, un es nezinu ko darīt. Kā ir rīdziniekiem? Mālpilī nav neviena luksofora (vismaz oficiāli), līdz ar to visu bērnību es varēju vienkārši maukt pār ielu spēlēt fiškas jebkurā brīdī.
Daži Mālpilieši šķiet dzīvo šajā pasaulē vēl aizvien, kas ir viens no iemesliem kāpēc man besī doties pastaigās Rīgas ielās ar Jāni Bičkovski. Viņš vienkārši mauc pāri visur. Es saku "Jāni, wtf?", viņš man saka "Skaties, tas vēl nav otrajā robā nemaz ielicis" un lien uz ielas otru pusi pa kādas mašīnas apakšu. Citreiz viņš apstājas pie zaļā, pagaida līdz sarkanajam, un tad iet pār ielu. Sarkans labāk piestāvot viņa melnajam T-kreklam.

Bonusā varbūt tagad varam kādu nodirst.
Nesen ap pusvieniem naktī stāvu pie Origo mikriņu pieturas. Zini kas tur staigā otrdienas naktīs? Principā tikai lohi. Viens džeks, kas izskatās tikko no akas izlīdis man pienāk un saka "Klau vecīt vari lūdzu ātro palīdzību izsaukt?" saku "Nē"[Tiešām arī nevaru, tā bišķīt vieglāk ap sirdi]. Viņš ieiet valūtas maiņas punktā. Ārā nenāk minūtes 10. Kas zin, varbūt nomira.
Mikriņu stacijā stāv vīrietis. Viņam pienāk švalis un saka "Klau vari aizdot lūdzu bišku bisķu pietrūkst ceļam", Vīrietis neredz, ka švali aiz stūra viegli satrauktu gaida vēl divi švaļi, un saskaita cik tur tos centus vajag. Švalis silti pateicas un aiziet prom, tad ar abiem pārējiem draugiem ieiet LB. Nezināju, ka var mikriņu biļetes iepriekšpārdošanā pirkt. :l

Vēl redzēju vienu Ķengaraga modes skolas piekritēju Origo tuneļu kioskā pētām makus. Domāju - nez viņi zin, ka ne visos makos ir nauda? Man ir reāli stipras aizdomas, ka ir atsevišķu Rīgas rajonu iedzīvotāji ir dzīves laikā pirkuši krietni mazāk makus, kā pārējie.
Par makiem runājot droši vien obligāti jāpiebilst, ka man besī, un tā, ka konkrēti, tas džeks, kurš izdomāja sarežģīt dzimšanas dienu dāvanu pirkšanu kādām 7 nākamajām paaudzēm. Kāds sakars, ka es nevaru tagad dāvināt tukšu maku? Un nazi tipa arī nē. Tagad jāliek makā nazis, un reāli ej pēc tam jubilār izfunktierē kā šito saprast.

Lūk, es un Rīgas dzīve.

ceturtdiena, oktobris 9

Nedaudz par taviem nākamajiem IT speciālistiem

Šodien stacijā gāju pirkt biļeti un aiz viena stūra nejauši atradu pensionāri. Bet nevis tā, ka viņa tur stāvēja un pētīja biļešu sarakstu, bet tā, ka vienkārši nolikta kaktā. Es domāju visai nepieklājīgi no cilvēku puses tā vienkārši ņemt un izmest stacijā savus pensionārus, mums pārejiem ar to ir reāli jadīlo. >:l

 Reizem es nesaprotu vai manu pratu sak parnemt kaut kada nenormala velme pec lietu kartibas (ka pretarguments strada mantu stavoklis mana istaba), bet es atri klustu viegli aizkaitinats, kad kaut kas nestrada, ja iemesls tam ir elementars.
 Piemeram jau no pirma kursa auditorijas regulara problema ir tada, ka ejas starp galdiem lauj normala atruma parvietoties tikai rindam viena cilveka platuma. Ja tu megini spraukties kadam garam, tu it ka vari iedomaties, ka nodarbojies ar erotisku dibena berzēšanu kluba, lai gan jarekinas ar to, ka 90% te ir džeku. It ka viss butu OK, bet KATRU FAKING LEKCIJU ir cilveki, kas nostajas eja un sak kartot penalus somas, vai apspriest jebko, kas nebutu saistits ar macibam, un tad visi parejie ka duraki stav aiz muguras un gaida. Nu ta ka ka tu šito nesaproti?

 Bet varbut man nevajadzetu but parsteigtam. Liela dala manu kursabiedru man liek brinities, ka mums Latvija te vispar eksiste tada lieta, ka IT nozare, jo, ja no studijam ara katru gadu nak tie paši ar ko te studeju es, mums pietiktu cilveku labi ja 3 uznemumiem. Sen neesmu rakstijis apdeitus savu kursabiedru gaitam tapec ludzu nedaudz Tētis un Dans:

  [Tetis] vēl joprojām spridzina.
 Veselais saprāts un mazāk alkohola? Nē, tas nav priekš tēta. Pēdējā laikā tas, kas tētim it īpaši iepaticies ir informācijas monopols. Varbūt tas kaut kā silda patīkamas atmiņas par padomju gadiem, bet tas, ko Tētis ir dara ir a)Vienmēr ar visiem ir kaut ko parunājis b)Tālāk šo informāciju dod tikai caur meilu. Tā kā tev ir kkādi materiāli, kas vajadzīgi visam kursam, kurus tu vari nohostēt pilnīgi jebkur, kaut draugiem.lv, bet nē, visu var saņemt tikai pa meilu. Tā kā nākamajā semestrī mūs sagaida prakse, sākam interesēties par prakses vietām. Ir zināms, ka vienam pasniedzējam ir excel fails ar iepriekšējo gadu prakses vietām, kurām tad var paskenēt cauri, lai saprastu, kur vispār skatīties. Kāds šo failu paprasa kursa čatā, un Tētis atbild - jā viņam esot. Lai atraksta epastu, viņš atsūtīšot. Lai cik ļoti negribētu, aizrakstu arī es, un tā nu mēs visi rakstītāji saņemam... pilnīgi citu informāciju. (Vienkārši 3 prakses piedāvājumus, kas sūtīti uz meilu).
 Atbild čalis.
 Čalis: saņēmu! paldies! bet man vairāk interesēja lielā tabula ar pagājušā gada prakses vietu statistiku
Tētis: tā, Tu to neteici! :) Un tas nav mans uzdevums "urķēties" pasniedzēja nedarbos, starp citu, tā var arī nebūt vispār, bet, ok, es viņam uzrakstīšu un arī pajautāšu, vai nau iesnaudies šajā jomā (par praksēm kā tādām) :)
CitsČalis: te ir tā lielā tabula [links] aizrakstīju viņam kaut kad senāk un viņš man atsūtīja. priekā!
Tētis: [Vienkārši iebombī no tā faila (kuru visi tagad var nolādēt) pirmā sheeta 100 rindas kursa čatā]
CitsČalis: tajā dokumentā ir arī citi gadi ;)
Tētis: labi, ja kādu tas fails interesē, tad var dabūt! tetis@navigator.lv
Čalis: upload failiem.lv > share link, lūdzu
CitsČalis: tas jau tika augstāk izdarīts, tikai spams pa virsu tika uzlikts [links]
Tētis: es sūtīšu tiem, kam tas vajadzīgs, man nevajag, ka adresi čakarē u autoru arī
TĒTI VIENKĀRŠI KO TU FAKING DZER? KAM ŠITAIS IR IZDEVĪGI?

[Dans]
Dans vēljoprojām nav mainījies. Nāk ar mums tusēt, un nevienam no mums nav skaidrs kāpēc. Bet tas nekas, jo no otras puses mēs iegūstam daudz ārkārtīgi derīgas informācijas. Lūk, pēdējās 3 manas tiešās komunikācijas reizes ar viņu:

1.) Dans, laika pavēlnieks
D: Apsveicu tevi!
V: Ar ko?
D: Šodien trešdiena!
V: Jā ir.
D: Un tad rīt ceturtdiena!

 2.) Dans, jokdaris
/* skatoties uz Relaxen reklamu */
D:Tev vajadzētu Relaxen..
V: ...
D: ..tad tev būs Relaxen!

 3.) Dans nelaimē
D: Baigi sāp kāja
V:...
D: Sāp kāja, šorīt laikam sasitu
V:...
D:Hmm, laikam kājā sāpes iemetušās

 Lūk, šitie džeki kaut kad būs telefona otrā galā, kad tev kkas ar kompi neies tā, kā vajag.