ceturtdiena, maijs 21

Cilvēki uz ielas

Kādu dienu stāvu pie Origo luksaforiem uz tās mazās saliņas ar kebabu, un citiem maziem veikaliņiem. Pa placi staigā izmisis vīrieties, kas izskatās pirmstam savas drēbes izmazgājis zemes mašīnā, un visu mazgāšanas laiku degustējis Latvijas divču piedavājumu, un bļauj "MĀĀĀĀĀKS!!!!! MĀĀĀĀĀĀĀKSSSSS!!!". Reāli ilgi - es tur nostājos brīdī kad luksafors palika sarkans un nu jau laiks iet uz beigām, bet Makss neatsaucas. Čalis pats īsti arī laikam nesaprot kādās darīšanās Maks ir aizgājis, jo bļauj visos virzienos - uzbļauj cilvēkiem pie luksafora, uzbļauj Origo, uzbļauj Turkebabam utt. Es personīgi nezinu, bet manšķiet, ka, ja man nebūtu nocirstas kājas, ja man kāds būtu jāsauc ar tādu bļaušanu, es vienkārši aizbrauktu mājās. Pie luksafora stāvošie visi skatās uz Maksa meklētāju neizpratnē, pat kāds no diedelniekiem, kurš man saka ko tādu "Whats up with this guy, ne, klau labāk iedod man eiro". Pāris sekundes pirms luksafors nomainas uz zaļo no viena pusaizvērta veikaliņa placī izlien cits vīrs, kas es secinu ir Makss, jo ieraudzījis bļāvēju skrien viņam virsū un sauc "BRATĀĀĀN!!" un abi apskaujas. Skaisti - dzīvē tomēr arī romantika kā filmās.

Braucot mājās nejauši noklausījos garlaicīgāko telefona sarunu jebkad. Reāli man ir ko darīt, es lasu grāmatu, bet viņa bija TIK garlaicīga, ka es vienkārši nevarēju vairs palasīt. Čalis ap 30, bet cik var noprast mākslas students runā ar potenciāu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos. Es gan dzirdu tikai sarunas vienu pusi, bet no tās var noprast, ka otrai pusei no vienas puses necik neinteresē ko viņš stāsta, bet no otras rokas ir saslēgtas aiz muguras rokudzelžos pie radiatora, tāpēc nevar nolikt klausuli. Stāsti tādi kā "vienreiz braucām ar zemessargu mašīnā un viņš brauca pa mežu uz 100km/h". Good shit. Mana mīļākā sarunas vieta tāda:"Štellīte..hehe jā šito vārdu es laikam no tevis iemācijos, baigi patīk. Bet tu no manis iemācījies - wait for it - skola. Ā nē to vispār izdomāja Velga no Saldus, un tad es dzirdēju kā viņa to saka, un domāju kāpēc teikt tādus gudrus vārdus - universitāte, fakultāte - var taču teikt vienkārši skola". Meitene gan noliedza, jo esot jau lietojusi šo vārdu pirms tam (yeah right) un tam sekoja 5min atvainošanās. Runāja visu Rīga-Melluži. Tās ir ~40-45min. Es reāli nesaprotu šito telefona runāšanu ilgo - ja gribi parunāties, satiekamies, iedzeram aliņu. Ja vienkārši kkas jāpasaka - vienkārši atraksti? Mans patīkamais telefona sarunas ilgums ir zem 10 sekundēm. Reāli ja man kāds piezvanītu un 5min stāstītu kā es no viņa iemācījos vārdu "skola" manšķiet tas cilvēks ir tā kā vispār no savas dzīves jāizdzēš.

Vilcienos vispār brauc daudz jocīgu cilvēku. Reiz meitene un pusis sēž katrs savā pusē ejai, čalo, rādā viens otram telefonā bildes, sarunas aizved līdz seriāliem. Meitene saka ka īpaši neko neskatoties bet tagad uzsākusi skatīties HIMYM, un liekoties smieklīgs. Džeks apvainojās nenormāli. Nu tā ka atlikušo daļu gandrīz nerunā vispār. :D Ko? Kāpēc? Acīmredzot dažiem ir ļoti strikta attieksme attiecībā pret gaumes lietām.

Citi ļoti labi cilvēki ir, kas, vismaz manuprāt, neprot lietot vilcienu. Viena liela daļa ir tie, kas brauc no rīta Tukums-Rīga un nopietni domā, ka viņi visu ceļu varēs braukt paši sēžot vienā krēslā, bet savu banānu liekot otrā krēslā. Kaut kad domāju uztaisīt kaut kādu kontu kur vienkārši likt bildes ar šiem cilvēkiem, jo viņu sejas vienmēr ir tik smieklīgas. Tā neko nenojaušot skatās ārā pa logu - "Kas? Banāns? Ā šis banāns? Jā, laikam būs mans. Ā kāds te grib sēdēt? Piedodiet, es domāju tie 15 cilvēki vienkārši grib stāvēt kājās vilcienā". Bet ir līmenis kad tas jau kļūst nepieklājīgi un to tu sasniedz brīdī kad sabiedrība tev maksā par to, ka tu smirdi. Nopietni, es esmu nedaudz šokā par to kāds mutes higienas līmenis ir pensionāru aprindās. Vai padomju laikos nemācijā neko tīrīt? Nu kaut priedes zariņu pakošļāt vai iedzet nedaudz saļarku? Ir 2 veidu pensionāri vielcienā - tie kam mutes nesmird, un tie, kam piemeties klepus no tā līķa, ko apēda pusdienās pirms 40 gadiem.
Bet superīgas omes redzēju vakar - katrā tajā sēdvietu blokā ir 6 vietas. Sēžam blakām divi bloki, abi pilni. No mana aiziet 2 cilvēki, mēs sēžam 4, no otra arī aiziet 2, abos tagad 4/6. Tante saka otrai - skaties rekur brīvs! Un abas pārvācas uz otru bloku atstājot 2/6 un 6/6. Ko? Tantes. Nedirsiet ka jums šitas netīšām sanāca. Man galvā visu laiku tāda disonanse attiecībā pret pensionāriem. No vienas puses es zinu, ka ja es būšu vecs un man nebūs ko darīt, ir diezgan liela iespēja, ka es vienkārši čakarēšu visiem pārējiem dzīvi, rīšu snikerus veikalā un tad izlikšos ka nezinu kur esmu, skatīšos skaļi porno vilcienā (vienu reizi viens džeks ļoti skaļi skatījās filmu telefonā, kurā kāds sita vilcienu. Viss vagons sēdēja neērtā klusumā kuru pārtrauc tikai sievietes sāpju bļāvieni. Good choice!) un tā tālāk, bet no otras puses tagad ir tā, ka man iekšā vienkārši kurinās dusmas redzot kā viņi uzvedas.

Un nobeigumā varbūt uz tādas sērīgas nots, bet šķiet skaistākais pēdējā laika novērojums - stāvu pie bankomāta rindā, pie blakus bankomāta čalis atkāpies no viņa kādu metru stāv un neizpratnes pilnu seju skatās uz ekrānu, uz kura rādās - konta atlikums 2.06EUR. Skatās kādu minūti. Ir 20 maijs. Dažreiz šķiet tu vari redzēt kā cilvēkam iekšā kaut kas nomirst. Paņēma karti un raudot aizskrēja prom. Patiesībā neraudāja, bet dažreiz cilvēki nezin kā jāuzvedas, lai sanāktu labs stāsts.

Lūk, dzīves.

pirmdiena, aprīlis 20

Kontrolieri OP, pls nerf

Es katru rītu braucu uz darbu ~06:49 un, lai arī šķiet, ka celšanās tādā agrumā ir tikai priekš cilvēkiem, kam nav nekā labāka ko dzīvē darīt kā grābt lapas rudenī, ziemā, pavasarī un profilaksei arī vasarā, es esmu totāli sajūsmā, itsevišķi kopš mēs visi sarunājām biški pagriezt pulksteni.
Reāli mēs esam iekāpuši tajā gada posmā, kad gaišs ir visos laikos, kad tas ir nepieciešams, un nav tā, ka braucot vakarā mājā liekas, ka principā vajag vai nu nomirt, vai iet gulēt, jo diena jau beigusies. It kā tam nebūtu nozīmes, jo iekāpjot rīta vilcienā es tāpat atslēdzos līdz Majoriem, bet vismaz es guļu saulē :).
Tagad gan īsti nevaru saprast vai liela daļa latviešu ir saglabājuši savas viduslaiku paražas, vai ir iestājies īpašs gada periods, bet ievērojami pilnāks un aktīvāks ir kļuvis rīta vilciens. Šodien tā arī neaizmigu, bet visu ceļu līdz Rīgai pavadīju tādā limbo stadijā jo apkārt vienlaicīgi gāja kādas 4 sarunas ar iekarsušiem cilvēkiem. Un tam pa vidu kontroliere.

Jau kādu mēnesi domāju kā strādā kontrolieri un vienkārši nevaru saprast. Es, protams, saprotu kā notiek zīmoga uzspiešana vai kā piemēram noteikt vai cipari uz biļetes atbilst laikam kurā tu tajā brīdī atrodies, bet tas kā viņi atcerās kurš vēl ir jāizkontrolē ir vienkārši faking maģija.
Standarta vilciens mansķiet ir kkas šāds:

~6 abpusējie beņķi katrā rindā, divas rindas, katrā beņķī saiet 6 cilvēki, kopā 72.
Loģiski ka katru Tukuma iedzīvotāju pēc sejas atcerēties nevar, jo notiek kaut kāda kontrolieru rotācija (nezinu kā tas strādā, bet 2 dienas pēc kārtas vienu un to pašu kontrolieri šķiet neredzu nekad. Minu, ka viens no darba bonusiem viņiem vienkārši ir "apskatīt pasauli" tādos tūrisma centros kā Ogre un Valka). Sāku domāt kaut kādu sistēmu. Viens variant bildē - sagrupējam beņķus četrpakās, un atceramies katrai četrpakai ciparu. 3 ciparus atcerēties esmu spējīgs pat es, tāpēc it kā liekas labs variants, bet tā kā katrā četrpakā var būt 24 cilvēki, konstatēt, ka tur, piemēram, no 14 ir nomainījies uz 16, neko baigi daudz nedod, jo tomēr jāsaprot kuri no tiem visiem ir tie divi jaunie cilvēki.
It kā jau var vienmēr nokļūdīties, bet man prasīt parādīt biļeti, kad to jau esmu izdarījis, ir kontrolieres palūgušas varbūt 3 reizes pēdējā gada laikā, un tad es viņas vairs nekad neesmu redzējis. Iespējams kaut kur LDZ pagrabos važās ieslēgti sēž desmitiem cilvēku, kas nekad vairs neredzēs dienas gaismu, jo darba laikā aizdomājās par olu čaumalām vai ko tamlīdzīgu.
Ja mēģina vagonu sadalīt vairāk sektoros tu dabū it kā mazāku laukumu kuru pārksatīt, bet vairāk ciparus. It kā iegaumēt 12 skaitļus pēc katras stacijas uztrenēties varētu, bet skaitļu sistēma arī neļauj tikt galā ar situācijām, kad kāds no viena sektora izkāpj, un cits iekāpj viņa vietā.
Var protams sēdēt un skatīties kas vienkārši iekāpj vagonā, bet ļoti bieži kontrolieri staigā pa diviem vagoniem, līdz ar to viens vienmēr paliek tādā blind-spotā.

Reāli netiek gudrs. Vai viņi skaita dzejoli? Vai vienkārši pēc sejām? Varbūt vagonu iedomājas kā savas ģimenes saietu, un es regulāri apsēžos omes vai brālena sievas vietā?

Lūk, grūtāks darbs nekā programmēšana.

piektdiena, aprīlis 10

Lifti

Ja man prasītu vai man patīk lifti, es nedomāju, ka ir bijis vecums, kurā es godīgi būtu varētu atbildējis nē (neskaitot kādu īpaši emocionālu brīdi 15 gadu vecumā, pēc Korn dziesmas par mani noklausīšanās). Mēs esam uztaisījuši reāli faking istabas kas braukā apkārt pa māju, un ja tas nav kruti, tad tu droši vien esi cilvēks, kas uzskata, ka cilvēcei vajadzētu atgriezties pie vārtīšanās dubļos un slimošanas ar kāju puvi.

Bet tajā pat laikā lifts manšķiet ir viena no neērtākajām publiskajām telpām, kurā atrasties. Nav gan varbūt tādu daudz, nemācēšu arī visas tagad uzskaitīt, bet liftā kopā ar svešiem cilvēkiem jūtos neērtāk nekā, piemēram, publisko tolešu koptelpā, krūšturu sadaļā apģērbu veikalā vai stāvot veikalā pie kases ar diviem zaļajiem aldariem rokās. Šo rakstot gan sapratu, ka liftā ar citiem cilvēkiem jūtos ērtāk kā pulkvedī 100/100 gadījumu, bet tas droši vien nav pieminēšanas vērts.

Man patīk lifti tieksim Galerija Rīga, jo tur es varu aiziet lifta otrā pusē un izlikties, ka esmu aizņemts savās darīšanās mēģinot apčakarēt spoguli, bet darba liftā, piemēram, ir tieši tik daudz vietas, lai nostājotos pat tālākajos pretējos stūros joprojām būtu iespējams veikt minetu. Tā nu tur stāvu es un kāda cita ēkas apmeklētāja, un man jāvelta visas savas pūles, lai mana seja paustu "not gonna happen, bitch".

Un tad ir tā lieta, ar to, uz kuru stāvu tu grasies braukt. Es, piemēram, uzskatu, ka cilvēks, kuram nepieciešams braukt uz augstāku stāvu automātiski ir hierarhiski augstākā pakāpē, un var pavēlēt otram novilkt kurpes, vai noskaitīt kādu dzejoli, bet problēma ir tāda, ka pirms iekāpšanas liftā, ja vien tu nebrauc uz pašu augšējo, vai pašu apakšējo stāvu, tu nekad nezini kā tieši šīs lomas tiks sadalītas. Piemēram strādājot Inspired bija pilnīgi skaidrs, ka tu vari tikai zaudēt, jo nekad neviens nebrauks zemāk par tevi. Bet, ja domā, ka visas problēmas atrisinās ar agustāko stāvu, tad rūgti maldies. Tipiska situācija - es braucu uz 4to stāvu, tu brauc uz trešo. Trešajā lifts piestāj uz savu minūti ilgo atelpas brīdi, un ko tieši šinī brīdī darīt man? Ja es palikšu viņā stāvam, es būšu lohs, jo reāli no tā nav nekādas jēgas. Bet, ja es kāpju ārā, tad es pēkšņi atkal esmu lohs, jo es neesmu savā stāvā, kā to man jau reiz aizrādīja cita ēkas iemītniece. Varbūt mums vajadzētu nēģerus sarkanos kostīmos, kas stāv liftā, un katram, kas nospiež tieši 1 stāvu zemāk par kādu citu, kas jau nospiedis, vienkārši iešauj pa seju ar plaukstas aizmuguri.

Vēl dažreiz ir tā - Lietuvā stāvam liftā kādi 9 cilvēki, braucam no pirmā stāva, esam tikuši jau līdz gandrīz trešajam, kad visi konstatē, ka liftā ir nospiestas 2 pogas - septītais stāvs un mīnus trešais (pazemes garāža). Tad visi stāv un smejās par vienu čali, kurš ir nedaudz apmulsis. Bet nu smejas arī viņš.

Varbūt dažreiz vieglāk vienkārši kāpt pa kāpnēm.

otrdiena, marts 24

LU Datorikas fakultāte: Retrospektīvā

Raksts ir garš, tā kā laikam nav jēga tērēt vietu garam ievadam.
Piebildīšu gan, lai nav cilvēkiem jāturpina komentēt, ka zemāk rakstītais ir subjektīvs redzējums - jā tas ir mans viedoklis, bez šaubām tas ir subjektīvs redzējums, es neesmu taisījis nekādu pētījumu, tikai aprakstījis savus iespaidus, kā cilvēks kas atnāca uz augstskolu un gribēja mācīties.
Turpinājumā vienkārši neliels ieskats par to, kādā līmenī ir kursi fakultātē, kuras karogu Aristotelī nes džeks, kas pirmajā kursā studē nu jau otro reizi, un lepni sauc: "Datorikas fakultāte - tava māte kvalitāte!!" :)

=======LABIE KURSI========
::Programmēšana I un II:: Manas atzīmes 10 un 9
Pasniedz vienai plūsmai Straujums, otrai Zuters. Straujums ir tieši un absolūti pretējs visam, ko iemieso viņa uzvārds. Cik lekciju neesmu cīnījies ar miegu pie viņa nav saskaitāms, taču jāatzīst, ka to nevar pārmest. Straujums ir iemesls, kāpēc datoriku mācīties var iet pat tie, kas nezin ko nozīmē vārds "brauzers". Rīktīgi lēni, riktīgi pamatīgi būve pamatzināšanas par programmēšanu un tas ir labi. Pāris reizes pa kluso aizlavījos arī uz Zutera lekcijām - tās šķita labākas, bet pa lielam tāpēc, ka savā nodabā programmēšanu mācījos Straujuma vielai pa priekšu, līdz ar to tajās lekcijās bija grūti.
Kas man besī ir tas, ka kursam ir praktiskie darbi, kurus neapmeklējot tev galā ir mazākas iespējas saņemt superlabu atzīmi kā pārējiem, jo par apmeklējumu dod bonuspunktus, kas manuprāt nav obligāti godīgi.
Kursam vēl bija arī otri praktiskie darbi, kurus pasniedz Rencis AKA Jēzus Kristus, kurš ir Latvijas krutākais baskājskrējējs. Rencis arī pasniedza ļoti labi, apmeklēt viņa lekcijas bija patīkami. Vienīgi nesaprotu kā viena kursa ietvaros 2 pasniedzēji var mācīt vielu tik nesinhronizēti.

::Diskrētā matemātika I un II:: Manas atzīmes 10 un 10
Juris Smotrovs ir matemātika ieslodzīta cilvēka ķermenī. Tavas ikdienas problēmas viņam nav saprotamas. Kur tu redzi rosolu, viņš redz kombināciju. Kur tev ir ģimene, viņam ir grafs. Labākais no matemātikām, viens no labākajiem pirmo 2 gadu kursiem. Reāli interesanta viela, reāli labi pasniegta. Nav īpaši daudz ko teikt, bet šis ir kurss, kurā es gāju pārrakstīt kontroldarbu, kurā dabuju 9. :|

::Automātu teorija:: Mana atzīme 10
Agris Šostaks droši vien varētu pasniegt jebko, jo vienkārši liekas, ka viņam pašam interesē. Riktīgi interesants kurss, reāli labi pasniegts. Sāku vielu, dzerot alu Kaņepē, mācīt arī Jānim Bičkovskim. Domājat, ka es esmu lohs, bet atnāk ar mums dzert Dainis, un Jānis viņam saka, lai aizver muti, jo viņš traucē viņam manus mājasdarbus risināt! :D Reāli viss kurss kā cietie rieksti/puzles bet ar jēgu. Fantastiski. Un Agris vienreiz man uz jautājumiem par kursa vielu atbildēja pēc 23:00 skypā!

::Analītiskā ģeometrija:: Mana atzīme 9
Kārlis Freivalds man iemācīja mīlēt ģeometriju. Matemātika man patikusi visu manu mūžu, bet vienmēr vairāk algebra, un krietni mazāk ģeometrija. Zinu, ka daudziem ir otrādi, bet man vienmēr šķita, ka ģeometrijā ir vairāk čakars, un mazāk rezultāta, bet ne šajā kursā.
Bija gana grūti, lai nebūtu garlaicīgi, un Kārlis vielai atrada praktiskus piemērus reāli kur tas izmantots datorikā. Es nevaru beigt uzsvērt cik šis ir būtiski, jo reāli mācīt man matemātiku, nepaskaidrojot kur es to varu izmantot ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo es to būšu aizmirsis jau pēc mēneša.

::Algebra:: Mana atzīme 8
Pasniedz Kārlis Podnieks. Manuprāt, lielisks pasniedzējs, bet daļa kursa riktīgi sacepušies laikam taisīja kaut kādu petīciju, jo nebija apmierināti ar to, ka neko nerubī. Nezinu, es visu sapratu. Kontroldarbi savukārt iemācīja rēķināt tempā, ko es nekad mūžā nebiju uzskatījis par problēmu - šeit KD varēja izmantot visu, tai skaitā wolframalpha, bet pat ar to + zinot visu vielu principā uz 10, es kontroldarbos nedabuju augstāk par 8 pamatā tāpēc, ka es vienkārši nespēju izrēķināt visu tik īsā laikā. Podniek, tu esi traks vīriņš! Lai arī kurss ļoti foršs, tagad vairs neatceros pilnīgi neko, un nevienā brīdī tā arī nesapratu kur un kad tieši man  tā matricu algebra būs vajadzīga. Podnieks teica ka ar šādām metodēm datoram rēķināt būs vieglāk. Bet ko rēķināt? Ej sazin.

::Datu struktūras un pamatalgoritmi I un II:: Manas atzīmes 10 un 8
Nav komentāru. Ideāls kurss, tieši tas ko es gribēju mācīties, tieši tādā līmenī kādā gribēju mācīties. Gunti Arnicān es tevi mīlu, un, ja eksistētu Dievs, visi šīs fakultātes pasniedzēji būtu tādi kā tu.
Vienīgais sliktais komentārs par šo kursu man varētu būt, ka viela tiek apgūta nedaudz lēnākā tempā, nekā es gribētu, bet tas ir pilnīgi normāli, un es saprotu, ka dažiem iet grūtāk un es esmu ar to mierā, šis kurss bija skaists.
Daļai kursa bija praktiskie, kuros Iljins (cits pasniedzējs) lika kodēt uz papīra. Man nez kapēc visu laiku nepameta bailes, ka kaut kādā brīdī viņš man bez iemesla ievilks pa seju. Bet tā vispār arī praktiskie bija labi, jo Arnicāna mācīto vielu uzreiz varēja pielietot kādos praktiskos uzdevumos.

========OK KURSI=========
::Tīmekļa tehnoloģijas I un II:: Manas atzīmes 10 un 8
Pasniedza Krišs un Lavrenovs. Šis ir viens no tiem kursiem, kas notiek tajā nelaimīgajā auditorijā, kurā, ja tu neesi atnācis 10min pirms lekcijas sākuma, visticamāk pavadīsi visu laiku ar galvu 90 grādu leņķī pa kreisi vai pa labi, mugurā tiešī zem lāpstiņām griežoties koka kantei.
Krišs kursu pasniedza ļoti labi, ieinteresēja studentus. Varbūt jāmin mīnuss, ka nav nekādu praktisko darbu, ja neskaita 2 mājasdarbus. Lielākā daļa lekciju notiek vienkārši skatoties uz kodu viņa slaidos, un atcerēties kas tur bija rakstīts nav reāli. Par laimi slaidi pieejami arī elektorniski, un tāpēc kursu principā var vienkārši arī neapmeklēt, ja vien nav kādi specifiski jautājumi (arī tos droši vien varētu vienkārši aizrakstīt elektroniski). Vai ir jēga šī kursa dēļ nākt uz augstskolu? Grūti teikt. Krišs supermalacis ar savām prezentācijām, bet ja tu viņas dabū no sava kolēģa, kurš studē DF, kursa apmeklēšanai jēga ir 0.
Otrajā semestrī Krišs pazuda un es raudāju gaužas asaras. Viņa vietā atnāca Artūrs Lavrenovs, maģistrants, un turpināja pasniegt no Kriša materiāliem. Principā līdz ar to kursa kvalitāte it kā nemainījās, jo es joprojām mājās skatījos Kriša slaidos un priecājos,vienīgi tagad, ja sagadījās atnākt uz lekciju, uznāca bišķīt gruzons, jo šķita, ka Artūrs nav baigajā sajūsmā par iespēju pasniegt mums, bet tas iespējams tāpēc, ka mēs visi esam lohi.
Kad nācu atrādīt gala darbu, šķita ka viņš vispār iekšā ir nomiris. Tā ka tu skaties cilvēkam acīs, un tur otrā pusē nekā nav. Riktīgi centos uztaisīt savu galdarbu ļoti labu, bet tā kā web developments totāli nav man, beigās sanāca kaut kāds salīmēts sūds. Pašam nedaudz bēdīgi, bet ko darīt, gāju uz eksāmenu cerot saņemt vismaz 4, lai ar to nekad mūžā vairs nav jādīlo. Artūrs apskatījās, skumīgs konstatēja ka ir uztaisīts pilnīgs sūds un ielika 7.
Tagad pie viņa šogad varot iet rakstīt kvalifikācijas darbu visi tie, kuriem reāli nevajag darba vadītāju, vienkārši kādu, kas uzliek kaut kur parakstu.
Sad story ;_____;

::Matemātiskā analīze I un II:: Manas atzīmes 6 un 7
Pirmoreiz mūžā sapratu kā jutās tie bērni, kas ceturtajā klasē knapi vilka matemātiku uz 4, kamēr es kolekcionēju 10niekus. Inese Bula varbūt ir ļoti laba matemātiķe, bet savilkt vielu kopā ar to, kā es viņu varētu izmantot datorikā, neuzskata par vajadzīgu. Kurss gāja divus semestrus - pirmajā tā arī nesapratu ko un kāpēc es rēķinu, bet otro pabeidzu nejūtoties kā pilnīgs idiots! :) Nebija tik grūti gājis ar matemātiku nekad mūžā, toties tagad es māku rēķināt lietas, kurām mana mamma pat pierakstu nesaprot. Ir ok, bet tālu no realitātes.
Pāris reizes Bula bija prom, un lekciju viņas vietā atnāca pasniegt viņas vīrs, kas arī bija mani gada highlighti. Džeks visu saprot, bet reizē arī pilnīgi jucis, padarot matemātikas mācīšanos lielisku :D
Tipiska situācija no viņa puses
*Auditorijā neviens neko nesaka*
Buls: Jūs jau visi sakat, ka es esmu stulbs!
*Auditorijā neviens neko nesaka apmulsis*

::Datu bāzes I:: Mana atzīme 9
Par šo kursu maz ko teikt. Pasniedz Ģirts Karnītis un praktiskos vada lektore, kuras vārdu aizmirsu. Karnītis ir smieklīgs un māca ļoti labi, ņemot vērā, ka kurss ir visai pasauss. Forši, ka ir praktiskie darbi, jo sanāk arī tad reāli kaut ko izdarīt. Kurss it kā ir superviegls. Salīdzinoši ar pārējiem, iemācītais apjoms šķiet kaut kā ļoti mazs, bet no otras puses momentā to pielietoju toreizējā un tagad arī tagadējā darbā, kas principā ir lielisks rezultāts. Nezinu gan  vai tā dēļ vērts iet augstskolā.

::Datoru tīkli I:: Mana atzīme 9
Pasniedza Leo un Krampis. Abi divi galīgi lieliski. Leo ir tik entuziastisks par kabeļiem un paketēm, ka uz īsu brīdi pat man sāka šķist, ka man interesē tīmekļi. Un cilvēki, kas staigā ar telefona maciņu pie jostas un apķiķinās par TCP jokiem ir vienkārši lieliski. Iemācījos reāli daudz - problēma gan ka savā nodabā, jo lekcijas apmeklēt jēga bija maza - tajās tika tikai pārstāstīts izlasītais materiāls. Pagrabā pie Krampja toties iemācījos nomainīt galu LAN kabelim.
Liela kursa problēma kas raksturīga daudziem šīs fakultātes kursiem - reāli cenšas atņemt tev jebkādu motivāciju mācīties. Šim kursam par pamatu, piemēram, ir CISCO kurss, kura visas kontroldarbu un eksāmenu atbildes ir pieejamas internetā. Reāli tu neesi ieinteresēts pildīt KD godīgi, ja tev, piemēram, interesē stipendija.
Uz eksāmenu jautājumu varianti ir daudz, bet visiem ir atbildes. Drošivien nemelošu ja savi 80% kursa nedēļu pirms eksāmena kapāja vnk iegaumējot atbildes, pat nesaprotot jautājumu. Ja tagad pie tevis strādā LUDF students, vari paprasīt viņam kāda informācija ir TCP paketes pirmajā baitā. Es domāju liela daļa atbildēs vienkārši ar "variants b".


========BEST OF DF========
::Uzņēmējdarbības pamati:: Mana atzīme 7
Katrā fakultātē laikam ir obligātais ekonomikas kurss. Mūsējā tas bija pirmajā semestrī, bet tā kā datoriķiem ir jābūt lieliem uzņēmējiem un jātaisa Džodžle (jo iemācīt darīt kaut ko normālu šī fakultāte šķiet vairās kā no uguns) , tad lūgtum šeit vēlviens ekonomikas kurss.
Jēga pilnīgi nekāda un šķiet tā domāja arī pasniedzēja. Viss kurss pa lielam sastāv no tā, ka tu taisi prezentācijas un rādi citiem studentiem. Tad viņi dara to pašu.
Liels paldies Latvijas Universitāte, ja es būtu gribējis skatīties, kā man 3 meitenes ar grūtībām mēģina izstāstīt kas ir PVN, es būtu vēlreiz gājis vidusskolā. Kursu principā neapmeklēju, atnācu uz tām reizēm, kad man bija kaut kas jārāda, un pēdējā savilkt kopā parādus. Kopā biju kādas 5 reizes un dabuju 7. Nedaudz skauž, ka viens cits džeks bija 3 reizes un dabuja 9. :/
Māte kvalitāte.

::Angļu valoda:: Mana atzīme - nav - pielīdzināju no SZF
Tev varētu šķist, ka atrast sliktāk organizētu cilvēku grupu par dzērušiem studentiem var tikai ar uguni, bet tā nebūt nav. Paņēmu šo kursu, lai arī angļu valodu biju licis jau SZF, jo gribēju būt apzinīgs, bet acīmredzami kaut ko līdz galam nesapratu. Kursu vada kādas 5 haotiskas lektores, no kurām dažas iespējams pat nezin ko viņas vada (viena reiz ienāca pie mūsu grupas pasniedzējas un tā arī pateica "Kas man viņiem jāsaka?", un tad mūsu pasniedzēja pazuda uz 40 min.). Par vienu no viņām ir konkrētas aizdomās, ka pirms lekcijām vienkārši pīpē crack. Konkrēti manas grupas pasniedzēja 'saslima' uz kādiem 2 mēnešiem, un cita pasniedzēja mums piešķirta netika. Kad mūsējā atgriezās, nesaprata kāpēc mēs kursa vielu neesam izņēmuši savā nodabā. Citas grupas gan teica, ka mūsu pasniedzēja tādejādi ir vislabākā, jo no savām viņi vienkārši vispār neko nesaprot ko viņas grib. Aizgāju pie metodiķes un pielīdzināju SZF kursu. Pēc tam ņirgājos par nabaga kolēģiem, kas šajā murgā dzīvoja līdz pat semestra beigām.

::Datorsistēmu uzbūve I un II:: Manas atzīmes 7 un 9
Ja ir slinkāks cilvēks par brigadieri 15 cilvēku ceļa labošanas brigādē, tad tas ir Imants Gorbāns. Varu tikai apbrīnot spējas ar kādām viņs ir dabujis šo darbu, jo gada laikā kursa abās daļās iemācījos pilnīgi un absolūti neko ar tēmu saistītu. :D
Pārsvarā lekcijas šķiet notiek par tēmu "Kas jauns Imanta Gorbāna galvā", kas liek domāt, ka saturs ir random, bet aprunājoties ar kolēģiem no citas plūsmas, uzzināju, ka viņiem tiek pasniegts pilnīgi tas pats. Pāris no tēmām, ko apskatījām:
-Ko darīt iebraucot ar mašīnu augstsprieguma līnijas stabā?
-Kādas bija padomju zemūdenes?
-Kā atdzīt mašīnu no Amerikas?
-Kādā izstādē Imants Gorbāns bijis pagājušogad? (prezentācija ar bildēm)
-Kā zirneklis traucē Gorbānam veikt sava pagalma videonovērošanu, neskatoties uz visādām kukaiņu indēm.
Kontroldarbi gan šajā kursā reāli ir par vielā paredzēto (jāzin 800 spraudņu ligzdas, jāzin kā strādā procesors u.t.t.), bet to jautājumi nav mainīti 5 gadus, kontroldarbus var pildīt uz sava datora, kamēr Imants savā kompī baksta to aitiņu, kas staigā pa ekrānu. Tā, ka reāli es sēžu - puse ekrāna man ir PDF ar atbildēm, otra puse Estudijas, kur viņas jāievada. Thats it. Tā kā biju atnācis uz augstskolu mācīties (duraks, es zinu) pirmo kontroldarbu rakstīju "pa godīgo". Saņēmu ~6-7 (viela reāli grūta), kamēr mani konkurenti uz stipendiju 9-10. Fuck it. Pa atlikušo gadu atnācu tikai uz tām lekcijām, kurās KD.
2. semestrī bija arī jānodod tāds kā referāts par sevis izvēlētu tēmu. Viens džeks vienkārši izlaida caur google translate un nodeva ar tādiem teikumiem, kā "Mans vīrs man uzdāvināja iPod Jaukt". Esmu visai pārliecināts, ka bija sekmīgs.

::Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums:: Mana atzīme 9
Šī kursa sākumā profesors Vītiņš uzreiz paziņoja, ka kurss tiek pasniegts tikai tāpēc, ka tādi ir universitātes noteikumi. Bija forši vieslektori, bet galvenokārt dzinām huiņu. Gala atzīmi noteica pēc esejas "Es un internets" un iesūtītā CV. Man besī huiņa, tāpēc eseju uzcepu pa 1,5h.
Profesors Vītiņš teica, ka mana eseja esot ārkārtīgi slikta :(
Bet CV ļoti ļoti labs :)
Galā 9.
9 balles.
Par CV.
Kurā tu raksti kur tu esi strādājis.
Tava māte kvalitāte.

::Operētājsistēmas:: Mana atzīme 10
Imants Gorbāns strikes again. Šis gan kurss patiesībā bija ievērojami labāks par DSU, jo Imantam patīk runāt par Microsoft, līdz ar to bija vismaz par tēmu. Bija tādi mājasdarbi, kuros reāli jādara Windowsā lietas, par kurām neko nezināju, un jātaisa screenshoti uz katra soļa. Ja nemaldos viens džeks nodeva darbu ar 240 lapām, jo daudz screenshoti. Bet tā chill, nenolikt neiespējami. Kursa otrajā pusē atnāca Krampis (cits pasniedzējs) un sāka mācīt par Linux. Kādu mēnesi pavadīju pārsteigts, ka manā galvā nonāk kaut kāda informācija. Kāds sakars? Kas mēs te tad galu galā studēt atnācām vai mācīties? Jo par mācīšanos šajā kursā nekāda runa nebija bijusi. Krampis bija awesome un daudz iemācījos par Linux. Cerams, ka cilvēks no LU aizbēgs cik ātri vien iespējams.

::Kursa projekts I:: Mana atzīme ieskaitīts
AKA tu esi students, un tev tāpat nav ko darīt ar savu dzīvi.
Kursa ideja ir tāda - nākamajā semestrī jāiebāž 16KP praksei un 8KP kvalifikācijas darbam. Diemžēl nav atļauts likt vairāk kā 20KP semestrī, tāpēc 4KP jāpārceļ uz šo. Tas ka studentiem prakses laikā jātaisa kvalifikācijas darbs ir pohuj, galvenais nu tos kredītpunktus ir sabīdīt. Bet ko tad ar viņiem īsti darīt? Nu jādara tā - uztaisīsim lekciju ciklus "Ko drīkst rakstīt vēstulē darba devējam" un "Vai tā īsziņa, ko man draudzene pa pālim atrakstīja ir derīgs avots kvalifikācijas darbā?" un liksim studentiem viņus OBLIGĀTI apmeklēt kā minimums 8 reizes katru.
Jap. Dažas reizes Borzovs tā kursa laikā vnk iepisa sava kursa kontroldarbus. Par tām reizēm paraksti neskaitījās. Es nezinu, var jau būt ka dekāns tā drīkst.
Šī kursa laikā iemācījos kā uzstādīt oriģinālo EverQuest spēli, paskatījos kā MMO izskatījās pirms daudz gadiem, papildīju citu kursu mājasdarbus, pagulēju, pāris reizes lasīju grāmatu.
Paldies Datorikas fakultāte, bez jūsu palīdzības es nevarētu būt 8:30 jau bijis centrā un brutāli atsēdējis 3h jūsu telpās. Ja nebūtu jūs, kas zin, es varbūt būtu strādājis un atvieglojis sev nedaudz slodzi, lai labāk tiktu galā ar vielu, kurai arī ir jēga? Nē, tas nevienam nav vajadzīgs. DF izlaistie studentie būs vislabākie valsts darbinieki, kuri zinās kā vislabāk sēdēt uz dirsas un neko nedarīt stundām no vietas.
Apdirsties, bļeģ, māte kvalitāte.

::Programminženierija:: Mana atzīme 6
AKA pēdējais cerības/motivācijas tests. Šis kurss visticamāk ir tas lielākais sieta kurss. Bet atsijā nevis tos, kas spējīgi pavilkt vielu, bet tos, kas spējīgi pavilkt šīs fakultātes bullshit līmeni. Tas ir kā filmās, kad protagonists ir ticis galā ar 5 dažādiem spēka un izturības pārbaudījumiem, un pēdējais šķērslis ir ieskatīties sev dvēselē un redzēt tur Juri Borzovu nolaižam podā tavu vēlmi mācīties.
Kursu kopā pasniedza 3 cilvēki Borzovs, Dosbergs un Arnicāne.
Arnicāne pasniedz praktiskos darbus, dara to pirmo gadu, bet dara to ļoti labi. Principā prakstiskajos visu gadu taisam kursa gala darbu, un pasniedzēja palīdz tikt ar to galā laicīgi, atbild uz jautājumiem, sniedz komentārus par izdarīto. Pa lielam uzpasē vai tu kaut ko rubī (kā mēs vēlāk uzzināsim - izrādās, ka nē). Mūsu grupā semināros pie viņas bija kādas 5 komandas, no kurām mēs bijām viena no 2, kas arī kaut ko reāli saprata un darīja.
Borzovs pirmo pusi semestra pasniedza programminženierijas pamatus, kas reāli ir svarīga un patiesībā interesanta nozare, bet pasniegta tik maksimāli garlaicīgi, ka pēc tam atnāca Dosbergs, kurš pamatā stāstīja par standartiem (max sausums) un padarīja šo lekciju kursu par nelielu Disnejlendas braucienu.
Kursa laikā ir 3 kontroldarbi, par salīdzinoši lielu vielas apjomu. 1. vada Borzovs, kurš 2 reizes uzkāpa līdz auditorijas pusei un tad pārdomāja kontrolēt studentu darbu. 2. vadīja Dosbergs kurš gan kontrolēja diezgan agresīvi, un visi bija nedaudz pārsteigti. Ko tu dari čali? Vai tad Borzovs tev nepateica, ka te nevienu nekas nepiš?
Jebkurā gadījumā kontroldarbu rezultāti tāpat bija nebūtiski, jo tiem visiem bija piemērots Borzova koeficients, kas ir skaitlis 0.00-1.00 ar kuru pareizina tavu atzīmi. No kā viņu iegūst man nav ne jausmas, bet piemēram manas atzīmes kontroldarbos bija kkāds 9-4-8. Tajā kurā dabuju 4, man blakus džeks norakstīja no mana špikera un dabuja 8 :). Viens čalis trīs reizes gāja rakstīt vienu un to pašu jautājumu ar vienu un to pašu špikeri, dabuja 3-3-7 :)
Bet lielākā bomba ir eksāmens - tajā jārecenzē grupas darbs citai grupai, un jāprezentē savējais. Savā tiešām šķita, ka esam ieguldījuši daudz darba, daudz konsultējāmies ar Arnicāni, visu gadu viss bija labi. Par pirms eksāmena atradām kļūdu un sabijušies gājām prasīt ko darīt, un viņa teica, lai nebaidāmies - viņa mūs aizstāvēs (jo mūsu darbs ir labs!!).
Grupa, kuru mēs recenzējām savukārt darbu pa lielam sablieza pēdējā nedēļā un sastāv no cilvēkiem, kuru kopējais parādu apjoms bija 30KP pa 5 cilvēkiem :D Knapi kaut ko salīmēja, bet darbs dirsā sūdīgs. Nu tā ka vispār nav sapratuši kā pareizi taisīt modeļus, visādi bezsakarīgi apgalvojumi ("sistēma vienlaicīgi apkalpos bezgalīgu skaitu lietotāju, bet jābūt iespējai skaitu palielināt" u.t.t.).
Darbu prezentējām PĒC KĀRTAS! VIENAI UN TAI PAŠAI KOMISIJAI! un saņēmām 4, un viņi 6.5. Mūsu darbs bija vienīgais darbs VISĀ FAKING KURSĀ kurš dabuja 4.
Daini Dosberg tu #$%^*#$%^*#$%^* reāli kā? Knapi sekmīgs? KNAPI SEKMĪGS? Kā nākas ka mēs visu gadu strādājam, un vienai pasniedzējai nav vispār kur piesieties, bet Dosbergs var iebliezt 4???????????
Ejiet jūs vienkārši dirst, māte kvalitāte. Pizģets tas ir. Un viņi saņem par to naudu.

Varbūt izlasot šo rodas jautājums - WTF. Zini, ka neesi viens. Ilgi domāju kā var būt, ka pieprasītākā studiju programma valstī ar visvairāk budžeta vietām, tiek pasniegta tik faking sūdīgi, un tā arī nesapratu. Un nesaprotu kā fakultātes dekānam nav kauna rakstīt vēstulē studentiem lūgumu aizpildīt aptauju par fakultāti, piebilstot, lai nekautrējas likt ļoti labus vērtējumus, lai pierādītu, ka DF vēljoprojām rullē. Juri Borzov! Pieaudzis cilvēks taču esi. Nu kā nav kauna.

Līdz grādam viss, kas palicis ir prakse un kvalifikācijas darbs. Ar praksi gan datoriķiem nav jāsūdzas, jo nemeklējot atradu tādu, kur no 0tās dienas sola lielāku algu, kā ar SZF grādu pēc 4 gadu darba. Domāju tas daļēji arī ir iemesls kāpēc neviens nesūdzas - datoriķus vajag un vajag reāli daudz, un diemžēl mūsu mazā valstī jau nav kur citur viņus ņemt.
Nesaprotu gan tad kādēļ neizmācīt viņus kārtīgi. Reāli izskatās ka viss fakultātes mērķis ir sagatavot darbiniekus valsts iestādēm.
Bet ja tev ir paziņa vidusskolnieks, kas plāno savu nākotni šajā sfērā un apsver šo fakultāti - es neteikšu gluži neej tur studēt, bet ja ir iespēja sev interesējošā jomā dabūt neapmaksātu praksi - ej tur. Godavārds. Angļu valodu var iemācīties arī brīvajā laikā.

Man viss, kas palicis bija uzrakstīt kvalifikācijas darba dokumentāciju, jo kodu pēdējo gadu laikā izstrādāju darbā, bet vienkārši neceļas rokas. Cik daudz bullshit var nākt no vienas fakultātes ir vienkārši prātam neaptverami. Liels paldies DF, bet es laikam labāk izmantošu savu brīvo laiku mācoties programmēt.

Lūk, tava māte kvalitāte.