piektdiena, oktobris 17

Luksofori

Ja prasītu man, es nedomājot teiktu, ka luksofori ir riktīgi fucking awesome. Es pat atļautos iet tik tālu, lai apgalvotu, ka luksofors ir smukākais ikdienišķas pilsētvides objekts, un ja tev ir kādi iebildumi, ej sēdi uz savas grants čupas un uzgrauz bruģi, tu sukausi.
Bet tāpat, kā ar manu skaistumu, arī luksofori ir reizē gan kā svētība, gan arī lāsts. :<



Neesmu pārliecināts, vai esmu vienīgais šajā situācijā, jo pārējie manis sastaptie parasti izskatās diezgan relaksēti, bet lieta, kas man traucē dzīvot ikdienā ir šī: zini to situāciju, kad tu nonāc krustojumā reizē ar sarkano gaismu, un otrā pusē stāv kāds tavs paziņa, ar ko tu neesi kontaktējis vairāk, kā 17 dienas? Nu tā, ka, ja tas ir tavs kolēģis, viss chill, parādi 2-3 fakučus, paplāties kaut ko, un ej savās darīšanās. Bet tad tur ir kāds, ko varētu mierīgi nosaukt par Vilni, un tu principā saproti kāpēc visiem nav ļauts nēsāt līdzi šaujamieročus.
Vilni, mēs abi zinām, ka vismaz vienam no mums visticamāk ir kaut kur jāiet, līdz ar to nekāda komunikācija, kas iespaidīgumā pārspētu rokasspiedienu ielas vidū un varbūt 2 teikumus small-talka, reāli nebūs. Bet tagad, lūdzu, stāvam un bolamies. Mana go-to stratēģija pašlaik ir atrast maku somā, skaidri zinot, ka viņš ir manā kabatā. Ja jāgaida ilgi, vēl paskatos apkārt, bet obligāti - cilvēku "pamanu" tikai, kad reāli jau jāiet pāri. Bet ko man citu darīt? Tā nav mana, tā ir Rīgas Domes problēma NIL UŠAKOV!
Es nezinu, man reāli šitais tracina, un es nezinu ko darīt. Kā ir rīdziniekiem? Mālpilī nav neviena luksofora (vismaz oficiāli), līdz ar to visu bērnību es varēju vienkārši maukt pār ielu spēlēt fiškas jebkurā brīdī.
Daži Mālpilieši šķiet dzīvo šajā pasaulē vēl aizvien, kas ir viens no iemesliem kāpēc man besī doties pastaigās Rīgas ielās ar Jāni Bičkovski. Viņš vienkārši mauc pāri visur. Es saku "Jāni, wtf?", viņš man saka "Skaties, tas vēl nav otrajā robā nemaz ielicis" un lien uz ielas otru pusi pa kādas mašīnas apakšu. Citreiz viņš apstājas pie zaļā, pagaida līdz sarkanajam, un tad iet pār ielu. Sarkans labāk piestāvot viņa melnajam T-kreklam.

Bonusā varbūt tagad varam kādu nodirst.
Nesen ap pusvieniem naktī stāvu pie Origo mikriņu pieturas. Zini kas tur staigā otrdienas naktīs? Principā tikai lohi. Viens džeks, kas izskatās tikko no akas izlīdis man pienāk un saka "Klau vecīt vari lūdzu ātro palīdzību izsaukt?" saku "Nē"[Tiešām arī nevaru, tā bišķīt vieglāk ap sirdi]. Viņš ieiet valūtas maiņas punktā. Ārā nenāk minūtes 10. Kas zin, varbūt nomira.
Mikriņu stacijā stāv vīrietis. Viņam pienāk švalis un saka "Klau vari aizdot lūdzu bišku bisķu pietrūkst ceļam", Vīrietis neredz, ka švali aiz stūra viegli satrauktu gaida vēl divi švaļi, un saskaita cik tur tos centus vajag. Švalis silti pateicas un aiziet prom, tad ar abiem pārējiem draugiem ieiet LB. Nezināju, ka var mikriņu biļetes iepriekšpārdošanā pirkt. :l

Vēl redzēju vienu Ķengaraga modes skolas piekritēju Origo tuneļu kioskā pētām makus. Domāju - nez viņi zin, ka ne visos makos ir nauda? Man ir reāli stipras aizdomas, ka ir atsevišķu Rīgas rajonu iedzīvotāji ir dzīves laikā pirkuši krietni mazāk makus, kā pārējie.
Par makiem runājot droši vien obligāti jāpiebilst, ka man besī, un tā, ka konkrēti, tas džeks, kurš izdomāja sarežģīt dzimšanas dienu dāvanu pirkšanu kādām 7 nākamajām paaudzēm. Kāds sakars, ka es nevaru tagad dāvināt tukšu maku? Un nazi tipa arī nē. Tagad jāliek makā nazis, un reāli ej pēc tam jubilār izfunktierē kā šito saprast.

Lūk, es un Rīgas dzīve.

ceturtdiena, oktobris 9

Nedaudz par taviem nākamajiem IT speciālistiem

Šodien stacijā gāju pirkt biļeti un aiz viena stūra nejauši atradu pensionāri. Bet nevis tā, ka viņa tur stāvēja un pētīja biļešu sarakstu, bet tā, ka vienkārši nolikta kaktā. Es domāju visai nepieklājīgi no cilvēku puses tā vienkārši ņemt un izmest stacijā savus pensionārus, mums pārejiem ar to ir reāli jadīlo. >:l

 Reizem es nesaprotu vai manu pratu sak parnemt kaut kada nenormala velme pec lietu kartibas (ka pretarguments strada mantu stavoklis mana istaba), bet es atri klustu viegli aizkaitinats, kad kaut kas nestrada, ja iemesls tam ir elementars.
 Piemeram jau no pirma kursa auditorijas regulara problema ir tada, ka ejas starp galdiem lauj normala atruma parvietoties tikai rindam viena cilveka platuma. Ja tu megini spraukties kadam garam, tu it ka vari iedomaties, ka nodarbojies ar erotisku dibena berzēšanu kluba, lai gan jarekinas ar to, ka 90% te ir džeku. It ka viss butu OK, bet KATRU FAKING LEKCIJU ir cilveki, kas nostajas eja un sak kartot penalus somas, vai apspriest jebko, kas nebutu saistits ar macibam, un tad visi parejie ka duraki stav aiz muguras un gaida. Nu ta ka ka tu šito nesaproti?

 Bet varbut man nevajadzetu but parsteigtam. Liela dala manu kursabiedru man liek brinities, ka mums Latvija te vispar eksiste tada lieta, ka IT nozare, jo, ja no studijam ara katru gadu nak tie paši ar ko te studeju es, mums pietiktu cilveku labi ja 3 uznemumiem. Sen neesmu rakstijis apdeitus savu kursabiedru gaitam tapec ludzu nedaudz Tētis un Dans:

  [Tetis] vēl joprojām spridzina.
 Veselais saprāts un mazāk alkohola? Nē, tas nav priekš tēta. Pēdējā laikā tas, kas tētim it īpaši iepaticies ir informācijas monopols. Varbūt tas kaut kā silda patīkamas atmiņas par padomju gadiem, bet tas, ko Tētis ir dara ir a)Vienmēr ar visiem ir kaut ko parunājis b)Tālāk šo informāciju dod tikai caur meilu. Tā kā tev ir kkādi materiāli, kas vajadzīgi visam kursam, kurus tu vari nohostēt pilnīgi jebkur, kaut draugiem.lv, bet nē, visu var saņemt tikai pa meilu. Tā kā nākamajā semestrī mūs sagaida prakse, sākam interesēties par prakses vietām. Ir zināms, ka vienam pasniedzējam ir excel fails ar iepriekšējo gadu prakses vietām, kurām tad var paskenēt cauri, lai saprastu, kur vispār skatīties. Kāds šo failu paprasa kursa čatā, un Tētis atbild - jā viņam esot. Lai atraksta epastu, viņš atsūtīšot. Lai cik ļoti negribētu, aizrakstu arī es, un tā nu mēs visi rakstītāji saņemam... pilnīgi citu informāciju. (Vienkārši 3 prakses piedāvājumus, kas sūtīti uz meilu).
 Atbild čalis.
 Čalis: saņēmu! paldies! bet man vairāk interesēja lielā tabula ar pagājušā gada prakses vietu statistiku
Tētis: tā, Tu to neteici! :) Un tas nav mans uzdevums "urķēties" pasniedzēja nedarbos, starp citu, tā var arī nebūt vispār, bet, ok, es viņam uzrakstīšu un arī pajautāšu, vai nau iesnaudies šajā jomā (par praksēm kā tādām) :)
CitsČalis: te ir tā lielā tabula [links] aizrakstīju viņam kaut kad senāk un viņš man atsūtīja. priekā!
Tētis: [Vienkārši iebombī no tā faila (kuru visi tagad var nolādēt) pirmā sheeta 100 rindas kursa čatā]
CitsČalis: tajā dokumentā ir arī citi gadi ;)
Tētis: labi, ja kādu tas fails interesē, tad var dabūt! tetis@navigator.lv
Čalis: upload failiem.lv > share link, lūdzu
CitsČalis: tas jau tika augstāk izdarīts, tikai spams pa virsu tika uzlikts [links]
Tētis: es sūtīšu tiem, kam tas vajadzīgs, man nevajag, ka adresi čakarē u autoru arī
TĒTI VIENKĀRŠI KO TU FAKING DZER? KAM ŠITAIS IR IZDEVĪGI?

[Dans]
Dans vēljoprojām nav mainījies. Nāk ar mums tusēt, un nevienam no mums nav skaidrs kāpēc. Bet tas nekas, jo no otras puses mēs iegūstam daudz ārkārtīgi derīgas informācijas. Lūk, pēdējās 3 manas tiešās komunikācijas reizes ar viņu:

1.) Dans, laika pavēlnieks
D: Apsveicu tevi!
V: Ar ko?
D: Šodien trešdiena!
V: Jā ir.
D: Un tad rīt ceturtdiena!

 2.) Dans, jokdaris
/* skatoties uz Relaxen reklamu */
D:Tev vajadzētu Relaxen..
V: ...
D: ..tad tev būs Relaxen!

 3.) Dans nelaimē
D: Baigi sāp kāja
V:...
D: Sāp kāja, šorīt laikam sasitu
V:...
D:Hmm, laikam kājā sāpes iemetušās

 Lūk, šitie džeki kaut kad būs telefona otrā galā, kad tev kkas ar kompi neies tā, kā vajag.

otrdiena, septembris 30

CALLED IT!

Pēc mēnesi ilga klusuma pienāktos atsākt ar kaut ko būtisku. Bet būsim godīgi - neatceros pēdējo reizi, kad būtu rakstījis par kaut ko nebūtisku. Lai nu kā, manai mammai ik pa laikam sāk šķist, ka kādam mūsu ģimenē ir īpašas spējas. Ar tām es gan nedomāju, ka tika apbrīnotas mani "90%pārtikas-pelmeņi", vai "8h World of Warcraft maratona naktī no 3dienas uz 4dienu" un citi mani jaunības sasniegumi, bet gan tā kā īpašas maģiskas spējas. Piemēram paskatīties uz kristālu un pateikt kaut ko par enerģiju, vai ar īpašām metodēm noteikt, ka tavs skaitlis ir 5, lai ko tas arī nenozīmētu.
Es gan parasti no tām labākajām spējām esmu izslēgts, un man piedāvā tikai "tagad mēs izrādās esam itāļi" vai "šonedēļ-ebreji" klubiņus, taču ar smagu un mērķtiecīgu darbu, man par spīti visam jāatzīst - dārgie biedri, es neesmu itālis! Es esmu gaišreģis!

Varbūt jau redzēji, 23. septembrī man bija fantastiska iespēja sniegt savu komentāru par dažiem no mūsu potenciālajiem likteņa lēmējiem TV3 ziņās. Tā kā nopietni. Un vadot savu laiku darbā bakstoties datos, man ir tā brīnišķā iespēja ziņot, ka iespējams es ietekmēju cilvēku pārdomas pirms vēlēšanām 134 000 cilvēku, no kuriem ~104 000 ir bijuši vecumā 50+. Cik tas ir daudz? Tas ir tā kā 3 Positivusi ar pensionāriem. Ja tev ir kāds populārāks draugs pensionāru vidū, visticamāk tas ir kāds no grupas PER, vai arī tu man dirs.
Jebkurā gadījumā te materiāls [Skaties no 13:40]


Es neesmu pazīstams ar nevienu bukmeikeru, bet reāli es domāju arī sociologi piekrīt ka īpaši daudz naudas uz šādām prognozēm likt nevajadzētu. Vismaz kamēr mums ANO nav sava sēdvieta arī ķirzakcilvēku pārstāvim. Bet vai tomēr? Skatāmies ko mums ziņo defacto! [Skaties no 17:00]:
[Es nemāku embedot LTV video :(( ]
WADDAP? I FUCKING CALLED IT!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! a!aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa11!!!!!
NU NU, KURŠ GRIB KAUTIES!!!!

Reāli - kāda iespēja? Es tiektu, ka 100%
Ziņoju gan arī, ka Sudraba pašlaik vēl nav izaicinājusi mani uz dueli.

Lūk, ķirzakcilvēki.

ceturtdiena, augusts 28

Ej tu nahuj ar visu savu tēju

Zini kā ir, kad smadzenes ieslēdzas tajā režīmā, kad tu esi gatavs strādāt un darīt kaut ko līdz izrubies, un tik motivēts darboties un mācīties neesi bijis gadiem, idejas nāk kā no pārpilnības raga, spēj tik pierakstīt? Riktīgi faking sūdīgi, ja tu mēģini aizmigt, lai celtos pēc 6h. >:l Varbūt vajadzētu kautkādus kursus kā pašam sevi izrubīt ar to artēriju aizspiešanu.

Nesen atgriezies dzimtenē bija jaunietis, kas Rīgas klubos pazīstams, kā Skurķis. Kas man patīk manos draugos ir spēja lieki nesarežģīt dzīvi. Ja tu vari ceļojumam uz citu valsti koferi nopirkt iepriekšējā vakarā un būt gatavs iet uz krogu 2 dienas pirms ielidošanas, es domāju tev pienākas stilīga "No stress" uzšuve, ko piešūt sev pie bikšu dibena. Skudrucis ir viens no tiem īpaši retajiem cilvēkiem, ar kuriem es draudzējos ilgstoši, bet neskatoties uz to, tik un tā apmeklē Pulkvedi, un meklē vājās vietas manā pret-Pulkveža aizsardzībā. Es teiktu, ka ir labi pastrādāts, ja mani izdodas aizvilkt jau uz Vecrīgu, kas notika arī tonakt, bet Pulkvedī par laimi es neatceros bijis. Atceros gan dzeram šotu kkādā bārā, kur man šķiet man nevajadzētu atrasties.
Galvenā lieta, ko Skudrucis manšķiet ir iemācījies dzīvojot citā zemē ir kabatas nauda. No sākuma nesapratu, un izturējos skeptiski, bet nākamajās dienās pa kluso pamēģināju. Tas ir tā, kad tev izdod sīceni, tu viņu neliec makā, kur viņa tāpat nelien, bet ieber vienkārši kabatā. Bonusi reāli ir tādi, ka, pirmkārt, tu vienmēr uzreiz vari samaksāt par nelielām lietām, kas ir diezgan kruti. Otrkārt tu ejot nedaudz žvadzi, kas liek dāmām uz ielas domāt, ka es naudīgs vīrietis, kā arī tevi tumsā vieglāk atrast. Treškārt vēl ir tas, ka ja tu nonāc kautiņa situācijā, vai vienkārši tu nepiekrīti darbā pretī sēdošā Kļaviņa argumentiem, tu vari vienkārši ielidināt viņam to sīceni acīs. Neesmu eksperts, bet man izklausās pēc WIN-WIN-WIN. Pierast gan kaut kā grūti, tāpēc ilgtermiņā pagaidām vēl kabatas naudu nelietoju. Pastāstīju par šo Skudrucim, viņs man pateica jaunu triku - pamēģini noķert ar pieri gaisā pamestu monētu. Lai arī es uzreiz paziņoju, ka nezinu ko viņš grib, bet neļaušos būt appists, man ir jāatzīst, ka man pašlaik nedaudz sāp piere un pēc mēģinājuma reizes monēta nokrita kaut kur, kur es no krēsla nevaru aizsniegt. Ja tu domā, ka turpmākā šī ieraksta daļa nav sarakstīta man paralēli diskutējot ar Skudruci par "kantes zonu" un dažādiem citiem terminiem un diagrammām mums štukojot kā ir vissāpīgāk dabūt pa seju ar monētu, tu rūgti maldies.
Ar Skudruci satikām cilvēku, kuru laikam drošības dēļ man vajadzētu saukt par Kaļķi. Kaļķis ir nedzērājs, un ja tu nezini cik nereāli kruti ir iet dzert ar nedzērāju, tad tu esi kaut ko palaidis garām. Tu vari dzert jebkur, es pat pirmo reizi biju Labietī, un pēctam vecrīgā un nevienā brīdī nebija atbesijis staigāt. Kaļķis ir tāds džeks, kurš strādā vietā, kur priekšnieks esot baigais lohs, un kad grib kādu atlaist sauc viņu uz tēju. Es domāju - o baigi forši, varbūt var kādu labu tēju iedzert, tādu kur citur nedod, bet izrādās, ka par tēju esot jāmaksā tev pašam, kas principā, manuprāt, ir spļāviens sejā divreiz. Kaut kad uz tēju esot tikts uzzināts arī Kaļķis, uz ko viņš atbildējis "EJ TU NAHUJ AR VISU SAVU TĒJU pasaki man te un tagad ko tu gribi man teikt!!". Tā arī vēl nav atlaists. Varbūt tā tēja ir vienkārši tests, ar kuru pārbauda vai pastāv iespēja, ka tu darbu laiku tērē siltu dzērienu baudīšanai, es nezinu.
Vakara patīkamā daļa bija tāda, ka es uzzināju, ka arī vecrīgā ir vietas, uz kurām interesē iet arī man, kā piemēram Ala, kas izrādās tagad nav tas mazais pagrabiņš, bet ir pilnīgi cits, liels pagrabiņš, kurā cilvēki dzied karaoki. Tas ko es nesaprotu ar karaoki ir kā cilvēkiem, kas dzied sūdīgi nav kauns vienkārši visu priekšā nodarboties ar huiņu, kā arī to, cik daudz faking labi karaokes izpildītāji var būt. Īsti arī līdz galam nesaprotu to kā, kamēr kaut kāda meitene dzied, kaut kādi tehniskie džeki vienkārši sāk šurīt pa skatuvi viņai priekšā, un viņa nabags atiet malā, lai nemaisitos pa kājām KAMĒR DZIED. Bet iespējams tur citi likumi. Tas, ko es zinu, ir fakts, ka divi džeki reālā pālī un kaļķis var mierīgi apsēsties žūrijas vietā, apēst kaut kādus žūrijas burkānus un paskatīties kā dzied tas Jorens no grupas Svešinieki.
Vakara nepatīkamā daļa bija tā, ka kaut kādā brīdī Skudrucis ar Kaļķi teica davai laižam, aizvedīsim tevi mājā. Es aizbraucu, un protams, izrubijos, bet nākamajā dienā izrādījās, ka ne man, ne Skurķim nav skaidrs kāpēc mēs braucām uz Jūrmalu, jo man nemaz nebija tā, ka baigi gribējās mājās. Acīmredzot vienīgais normālais izskaidrojums ir tas, ka Kaļķis palika greizsirdīgs >:l Bet nu varbūt labi, ka tā, jo ap 5iem no rīta džekiem jau baigi sāka prasīties uz dejām divatā.

pirmdiena, augusts 25

Tava pirmdiena, visticamāk, bija tīri OK

Zini kas reāli sūkā? Tu teiksi pirmdiena. Šito visi vienmēr domā, bet tas lielākoties jo visi nav obligāti sevišķi oriģināli cilvēki. Man par pirmdienām pa lielam ir vienalga. man vairāk besī piemēram nokavēt vilcienu, vai ja zupā melnais pipars ir iemānīts un tad tu viņu pārkod. Bet iespējams jo man ir laba līdzsvara izjūta. Šorīt pirmdiena sākās riktīgi drūmi - tā ka es no vētras pamodos pusseptiņos, un nākamo stundu pavadīju domādams, ka ātri jāaizmieg vēl, bet tā tas protams nenotiek. Viss līsts, viss ir tumšs, iekāpis vilcienā atceries, ka aizmirsi brokastis apēst. Un tam visam nav nozīme, jo kādam iet sūdīgāk. Ejot gar cirku redzu ka pie ielas piestāj autobuss, tam atveras aizmugurējās durvis, un no tām, kā jau tas parasti mēds notikt, vienkārši izkrīt sieviete. Cik esmu dzirdējis, tādi ķeort Latgalē pie sievas tiek 70% gadījumu. Bet ne šajā, sieviete tā vienkārši laiski nomauca uz zemes. A tur smuki sastādītajiem kokiem atstātajās bedrēs uzkrājies visu rītu rūpīgi lijušais lietus, un tā īpaši nedomājot dāma iemauc bedrē UZ SĀNA. Tā ka principā kreisā puse tava ķermeņa ir zem ūdens. Fakts, ka tu esi atbraucis ar autobusu, visticamāk nozīmē, ka tu nevari tā centrā aizskriet ātri uz mājām pārģērbties, bet fakts, ka tu brauc uz Rīgu ~8iem rītā ir lielisks indikators tam, ka tev ir darbs. Cik vēl sūdīgāk vispār ir iespējams? Nu es domāju tā ja mēs neskaitām, ka tu pirmdienā piecelies un vienkārši AIDS dabū.
Kā dāma viss beidzās gan neredzēju, jo sāku pārāk ļoti smieties, un tad jau vairs nedrīkstēju skatīties tajā virzienā, lai nebūtu nepieklājīgs. Nav tā, ka man nav sirds, es vienkārši uzskatu, ka to situāciju nepadarītu labāku arī tas, ja es raudātu.

Bet, kad nelīst, un uz darbu arī nav jāiet, varam doties dvēseles meklējumos. Tuvojoties vasaras beigām pa Mellužu ielām kā tādi gājputni klīst arī Jehovieši izglītojamas sabiedrības meklējumos. Ejot garām man, abi kungi piestāja, un viens teica, ka viņš man gribot kaut ko parādīt. Iedeva bukletu, un teica, lai ieeju jw.org - MAN varētu ļoti interesēt kas tur rakstīts. Ieintriģēja ne pa jokam, bet nekas tāds baigi saistošs tur nebija. Līdz galam tā arī nesapratu kāpēc viņiem likās, ka tieši man tas varētu interesēt - jaunam neskūtam švalim, kas vazājas pa ielas vidu ar aliņu rokā. Jebkurā gadījumā tas, kas mani interesētu, būtu ja tur būtu atbildes uz jautājumiem kāpēc viņi kad ienāk dzīvoklī izrij desmaizes. Pats gan neesmu redzējis, bet biežākais ko dzirdu, ir ka nevar laist viņus mājās, jo tie vienmēr šaujot pa taisno uz ledusskapi un sākot sev smērēt maizītes. Principā tā dara arī pusaudži, tāpēc es nesaku, ka es to nosodu, vienkārši man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Pie reizes viņi varētu arī atbildēt vai ir ok bez krekla braukt vilcienā. Man likās, ka nē, bet pieredze rāda, ka viedokļi ir dažādi.

Bonusā: Lūk, čarts.