svētdiena, februāris 7

Pilnīgs kosmoss

Nav kaut kā tā, ka mēs visi esam pārmērīgi ieciklējušies uz izaugsmi un sasniegumiem? Visi
pasniedz medaļas krutākajiem sportistiem, dod prēmijas zinatniekiem, bet kas novērtēs tādu riktīgi smirdīgu bomzi? Vai kurš apbrinos vissūdīgāko pavāru pasaulē? Saka jau vienmēr "everybody roots for the underdog", bet vai tiešām tā ir? Cik daudzi no jums skatījās Lauku Sētu un var godīgi teikt, ka domāja, ka skaistākais, kas tur var notikt ir, ja Agnis tādā faking stounā uzvarēs? Ja mēs visi būtu pilnīgi perfekti, man škiet dzive būtu daudz mazāk skaista. Svinēsim nevis izcilību, bet diversitāti!
Un tieši tāpēc - lūk, vissūdigakais alkohols, kāds jebkad ir iekļuvis manā mutē.


Kad Jānis man pastāstīja par šādas lietas eksistenci, es biju iemīlējies jau no pirmās domas par to. Iztēlojos kā es dzeršu šo dievišķo nektāru kails stāvot kāda džungļu ūdenskrituma virsotnē, kamēr no mākoņiem spīdēs dievišķa gaisma, bet Jānis saka: "Garšo pec sūda". Tā, ka reāli negaršīgs. Es domaju - nu cik tieši negaršigs reāli var but alkohols, kura nosaukums ir Kosmoss. Oh boy.
Nav tā, ka es esmu īpaši izsmalcināts savā dzērienu izvēlē -  es nāku no Mālpils,un ir dzīvē bijusi nepieciešamība dzert tik apšaubāmas kvalitātes alkoholu, ka tas saucas "Ērika tētis". Bet Kosmoss - lūdzu piedodiet man šo pun, lūdzu, LŪDZU - ir pilnigs kosmoss. Es zinu, ka tev nevajadzētu būt sevišķi augstām ekspektācijām, kad iepazīsties ar 21 grādus stipru vīnu, bet alkohols pat nav tas, kas to padara tik traku. Tā ir tā garša. Es nezinu cik tieši neprasmīgam ražotājam tev jābūt, lai pagatavotu dzērienu, kas garšotu labāk, ja tajā pudelē būtu iepildīts vienkārši tīrs spirts, bet Baltkrievi var.
Laikam labā ziņa - uz diviem iztukšojot 0.5l, bijām tādā vafelē kā no 3 aliņiem katram. Bet cena 2.50. Nezinu kā tieši tas kādam ir izdevīgi, bet nu ir skaisti.
Nevarētu gan teikt, ka neesam sajūsmā - Jānis sarunāja, lai no tām pašām sastāvdaļām mums uzjauc kokteili KKC, un tagad izliekamies, ka šis dzēriens ir jaunais undergrounds. Kaut kad pa pālim Jānis pat dzērienkartē iešņāpa "K" burtu, un tagad domāju - katru reizi kad redzēšu tieši to dzērienkarti, ir jāņem Kosmoss. KKC jauktais gan ir tāda vārga atblāzma no īstās mantas, jo garšo puslīdz normāli, bet nu galvenais, ka apreibina.

Tad vēl - šogad sūdīgi ar sniegu. Es esmu par to tikai un vienīgi priecīgs, bet kaut kā gadiem jau nav sanācis normāli izārdīties pa kalnu ar plēvi/ragaviņām, tāpēc izlēmām to darīt pēc manas mammas dzimšanas dienas / pirms Kosmosa malkošanas.
Ir besīgi cilvēki, un ir cilvēki, kas man konkrēti besī. Mālpilī ir viena kaimiņiene, kuras balss izdzirdēšana rada manī pārmērīgu vēlmi nošauties jau kopš viņa tur ievācās. Atnāca ciemos arī uz mammas dzimšanas dienu, un tajā brīdī sapratu, ka tomēr ir tik faking viegli risināt problēmas, kad tā nav tava ballīte - es vienkārši aizgāju uz mammas istabu gulēt. Zvana Jānis:
J: Ballīte jau beidzās?
V:Nē, vēl iet, bet vari braukt pakaļ
J: Ok, mēs esam klāt.
Nedaudz skaisti.
Izeju ārā un tur ir divi burvīgi vīrieši - vienam ir motociklista kostīms, ko viņš ir norāvis par 5eur, otram ir kaut kas, ko vilkt, kad ej slepkavot jaunavas.


Izrādās uz kalnu tomēr nebraucam - džeki ir piesējuši pie mašīnas aizmugures virvi un tagad mēs braukājamies pa Mālpils ceļiem uz ragaviņām, padirseņa un matrača vienkārši turoties virvē aiz mašīnas.
Varbūt nav droši, bet teikšu godīgi - faking lieliski. Es savā mūžā vēl nebiju nolidojis no ragaviņām uz  ~60kmh. Neliela gan problēma ir tā, ka, ja uz viņām grib apsēsties divi džeki, jāsēž tuvāk, nekā es laižu meitenes pēc piektā randiņa, bet ar laiku tomēr pierodi, jo tas cik daudz dažādās pozās mēs no viņām nokritām ir tomēr laikam vishomoseksuālākā pieredze manā mūžā, un es es esmu bijis uz randiņu ar geju. Pilnu kamasutru gan tomēr nesavācām. Jābūt gan uzmanīgam, jo vienā brīdī velkot aiz mašīnas Mārtiņu uz matrača, sapratām, ka lai arī es it kā redzu, ka viņš tur vēl ir, tumsā ir grūti pateikt, vai viņš izbauda braucienu, vai vienkārši tā virve ir aptinusies viņam ap kaklu, un mēs iespējams mācam līkumos driftot viņa līķim.
Problēma arī tāda, ka, ja mašīna sāk braukt virs 40, tu principā vairs neko neredzi, jo tev sejā met sniegu, kas ir visai stulbi, kad nakts tumsā tu dzirdi kā tev no mājām pakaļ skrien suņi, tu neko neredzi, dibens lēkā uz padirseņa pa bedrēm, bet vaļā laisties nevar, lai tev vienkārši nenokož ausis. Pasākums beidzās, kad Jānis bija saplēsis padirseni, un Mārtiņam ragavas aizķērās uz akmens, un principā pārvērtās lielgabalā, kas uzšāva viņu stāvus. Nospriedām, ka, ja turpināsim, nākamais, kas plīsīs, būs kāds no mums.


Lūk, dzīve.

svētdiena, janvāris 31

Dakburgas birža

Pirms kāda laika izdomāju - randiņi tomēr ir tāda ļoti laiku patērējoša lieta. Veids kā to labi risināt ir maksimāli ātri ir vienkārši jau uz randiņu izprintēt CV, lai mēs varam netērēt laiku runājot par darbu, un uzreiz vienkārši runāt par krūtīm.
(bļeģ man totāli ir sajūta, ka es šo vienreiz jau rakstīju) Lai nu kā, zini kas ir stulbi? Ka katru reizi, kad eju uz CopyPro kaut ko printēt, pēc tam jāiet Downloads folderī un jādzēš ārā savi dokumenti. Kas notiek, ja tu to nedari? Atnāk Valters Brūns un nosūta visu kas tur ir sev uz meilu vēlākai izmantošanai. Principā es to tagad domāju darīt katru reizi, kad kaut kas būs jāprintē. Man gan tagad tāda vajadzība ir reti, un tas ir stulbi, jo es nevaru sagaidīt, kad būs iemesls aiziet pakaļ vēl kādiem random dokumentiem. Šobrīd manā rīcībā ir 3 faili franču valodā, kuri pēc retarded Google translate tulkojuma šķiet ir kaut kas par rietumu vērtību sistēmas izcelsmi.
Varētu domāt, ka no tā nav īpaši lielas jēgas, bet pirms kādas nedēļas aizmirsu nomaksāt LMT rēķinu - atcerējos nākamajā dienā, samaksāju, un domāju - būšu pieklājīgs cilvēks - aizrakstīju viņu info cilvēkiem "sorix, totāli aizmirsu, šodien ieskaitīju" un pielikumā pievienoju vienu no tiem failiem. Atbildē gan saņēmu tikai "Paldies, jūsu maksājums ir saņemts. :/ Dzīve pilna vilšanos

Un tad vēl - kādreiz visi stilīgie bērni, kas nesmirdēja, bet tikai rullēja, lasīja Donaldu daku un saņēma līdzi tās fantastiskās lietas. Staipīgs citplanētietis, kaut kādi šaujamie, kas pārstāj strādāt pēc 2h, kārtis, galda spēles, pie kurām ar Ivaru pavadījām cauras naktis. Bija faking lieliski. Bet tad - kaut kādā brīdī acīmredzot to cilvēku, kas veltīja savu laiku, lai meklētu tās lietas, ko sūtīt līdzi, acīmredzot piemeklēja kāda traģiska problēma, jo vienu dienu savam Donaldam Dakam es saņemu līdzi akcijas. I shit you not. Kurā tieši brīdī tu izdomā, ka tas, ko labi apvēlies mazpadsmitgadīgs Valters Brūns uzskata par interesantu ir birža? BIRŽA. Kāds vienkārši faking sakars.

Šajās brīvdienās gribējās pamest Rīgas piedāvātās izklaides iespējas, un 5 džeki 17os vakarā devāmies uz Ložmetējkalnu. Vai tas ir labs plāns to darīt slapjā tumšā ziemas vakarā? Grūti teikt, jo es nebiju skaidrā. Ceļā uz mežu piestājām Maximā, un te tāds būtisks padoms, ko došu arī saviem bērniem - Maximas bulku pasaulē var vienkārši konkrēti iet dirst. Nopirku maizīti ar picas pildījumu - esmu varbūt nedaudz naivs, bet tas, ko es normāli šādā situācijā sagaidītu ir kaut kāds pīrāgs, kam iekšā sabāzta picas virsiņa. Tas ko es dabuju ir maizīte, kurai iekšā ir vienkārši vēl maize :l. Tehniski jau gan nav melots. Vēl ir interesanti kā Maxima ir pacentusies ar rindu inovācijām - tur ir atsevišķa kase, kurā nav jāstāv rindā, ja tu pērc tikai cigaretes. Šī ir pirmā reize manā mūžā, kad saņemu jebkādu atbalstu tam, ka esmu smēķētājs, teiktu - wow Maxima, jūs esat kruti džeki, bet tad es atcerējos to picas maizīti, un tagad man tek asaras. Vēl pie kases tur bija apsargs, kurš veikalu nosargājsi tik labi, ka tagad viņam principā nav ko darīt, tāpēc vienkārši atgādina apmeklētājiem par savu vērīgo aci, izsakot dažādus komentārus, kamēr viņi norēķinās. Vienai sievietei paprasīja "Jums gripa nav mājās?" nebija. Bet džekam pēc viņas - "ko, dzersi atkal?". :l Principā lielvaikeli varētu ieviest "mammu" pakalpojumu - vienkārši sievietes, kas staigā apkārt, un, ja esmu paņēmis pārāk daudz aliņus, vienkārši komentē "vai tad tiešām tik daudz jādzer?" vai pērkot bulkas atrgādina par zaļumiem, un pasaka ko man vēl vajag, lai uztaisītu vakariņas, kuras būtu gatavs ēst arī kāds cits bez manis. Fak. Es gribu šo palīdzību jau tagad :l
Lai nu kā - ložmetējkalnā izskatījās aptuveni šādi:
pirmo stundu pavadījām meklējot kādu taku, pa kuru nonākt purvā, līdz sapratām, ka mēs vienkārši ejam atpakaļ pa ceļu, pa kuru atbraucām. Kad atradām purvu tur izskatījās tieši tāpat - viss melns, bet tagad zem kājām arī mīksts.


sestdiena, janvāris 2

Jauns gads, jauna Dagnijas māsa

Es esmu cilvēks, kam tik ļoti nepatīk organizēt ballītes, kas principā nesvinu pats savas dzimšanas dienas. Līdz šim gadam man šķita, kas tas vienkārši ietver sevī pārāk daudz darba, lai es to darītu dienā, kad atpūsties pelnījis esmu visvairāk. Izrādās ir tomēr arī vienkāršāki varianti - tas, ko dara Jānis, ir - uztaisa FB jaunā gada ballītes eventu "Aigara dišuks" un saaicina baru cilvēku ar domu - ejam visi pieliet seju uz Aigara dzīvokli. Un tā mēs arī daram.

Īsumā par Aigaru - mēs esam pazīstami kādus 6 gadus, gulējuši viens otra apskāvienos (Aigars šķiet ir vienīgais vīrietis manā mūžā, ar kuru esmu gulējis kā mazā karotīte), bet neesam FB. Abi divi esam tādi idioti, kas parasti neaicina draudzēties pirmie, un šajā brīdī man personīgi šķiet, ka ir nedaudz jau par vēlu šo situāciju labot :D Vēl uzzināju, ka Aigars sākumā iepazīstoties ar Jāni domāja, ka Jānis ir gejs, jo draugiem.lv bija pievienojies domubiedru grupā homoseksuāļiem. Tā notiek, kad tu esi Jānis Bičkovskis un aizej mājās neizlogojies no sava profila, kamēr apkārt klīst Valters. Šis gan ir visai smieklīgi, jo es ilgu laiku domāju, ka gejs ir Aigars, jo Jānis man bija pateicis, ka Rūsis ir viņa boyfriends.

Manas pirmās ekspektācijas bija zemākas par Aigara garumu un Jāņa aicinājumu "Nāc nāc, te būs smukas brīvas igaunietes!" es interpretēju kā "Te būšu es, Aigars un divcis".
Drošībai pirms tam iegāju RIMI paņemt kaut ko nopietnāku, un man priekšā rindā divi džeki ar 100 eiro banknoti nopirka vienu tamponu iepakojumu. Grūti saprast, bet es neesmu tas, kurš nosodīs cilvēkus par to, kā viņi pavada savu vecgada vakaru.
Atnāku pie Aigara - nav ne igaunietes, ne divcis. Ko darīt :l Ir jādzer.
Tā nu tas rums, ar kuru atnācu, iesildoties ballītei apdiršot Jāni ir pazudis vēl pirms 19iem, kad oficiāli ballīte nav pat sākusies, un mums sāk parādīties zināmas bažas par to, vai līdz divpadsmitiem vispār izvilksim. Nu tādas bažas vismaz bija man, bet tas laikam, jo esmu cilvēks, kas savos ikdienas plānos nekad neierēķina šņabi. Laikam jau tikai loģiski, ka no šā brīža mana atmiņa pārvēršas nevis secīgā plūdumā, bet vairāk tādos kā flashbackos. Piemēram - stāvam vienā brīdī 5 cilvēki virtuvē, visiem rokā tējas krūzes. Bet krūzēs šņabis, un otrā rokā gurķis. Esot bijis kaut kāds tosts. Es neko tādu nezinu.

Ap man nezināmu pulksteņa stundu beidzās šmiga, un Jānis aizdevās sameklēt vēl. Atnāca atpakaļ ar ko brīnišķīgāku:
A photo posted by @vvvolis on
Kādā brīdī pie manis pienāk dāma un saka, ka ir Dagnijas māsa. Man nav ne jausmas kas ir Dagnija, bet esmu spējīgs nonākt pie secinājuma, ka mēs iepazīstamies - dodu roku, bet pamanu, ka viņa jau nāk pēc apskāviena - ohshit - paveru rokas apskāvienam, bet pretī man dod plaukstu. Apskatamies abi viens uz otru un ātri sarunājam, ka mēs varētu apskauties. Ja ir viena lieta, ko es cilvēkos mīlu, tad tā ir māksla nebū awkward. Tagad ir arī pilnīgi skaidrs, kāpēc tu nekad nedod roku meitenei pirmais.
Vēlāk izrādās, ka Dagnijas māsa pienākusi, jo Jānis ir pateicis Dagnijai, ka es esmu foršs džeks, un viņa pasaukusi savu māsu, lai pateiktu to viņai. Es par šo nebiju informēts, tāpēc man ir aizdomas, ka pēc iepazīšanās vienkārši pazudu kaut kur iepazīties tuvāk ar šņabi. Jāatzīst gan arī, ka realitāte šādā veidā, kļuvusi nedaudz garlaicīgāka, jo man vienkārši šķita, ka ir cilvēki, kas staigā apkārt un standartā ar visiem iepazīstas kā Dagnijas māsa.

Bet Jānis ir viens no brīnišķīgākajiem cilvēkiem, ar kuru doties koļīties - atnākam no pīpēšanas un mums priekšā ir dāma - es saku "Šitā džuse man riktīgi patīk" uz ko Jānis atbild "NEDIRS!", jo arī viņš jau viņu noskatījis. Kā risināt? Tur pat dāmas priekšā vienkārši 5 sekunžu akmens šķēres papīrīts, un Jānis iet prom. Es it kā nemaz nebiju plānojis nevienam sist kanti, bet šajā brīdī jau tas laikam vienkārši būtu nepieklājīgi. Parunājām kādu pusstundu, un minu ka nebija kontakta, jo manas nākamās atmiņas jau ir pilnīgi citās dzīvokļa vietās. Vakara gaitā skatos, ka to pamanījis arī Jānis, un ir devies pārbaudīt lietas pats. No rīta prasu vai aizveda mājās - nē, viss esot atbesijis. Tagad tā domāju - nedaudz jau laikam tā nepieklājīgi - meitene redzēja, kā divi džeki viņu sadala, abi izčeko, bet mājās neaizved neviens. Es gan atsakos par to justies slikti.

Esmu nelielā sajūsmā, ka pulksten 00:00 es dzirdēju pāris "woooo" no apkārtējiem viesiem, bet pamatā vismaz cilvēki, kas tajā brīdī bija manā redzeslokā vienkārši turpināja dzert un pļāpāt. Es personīgi uzskatu, ka, ja tavā jaunā gada ballītē cilvēki ir pārāk aizņemti ar dzeršanu, lai skatītos salūtu, tā ir ļoti skaista ballīte.
Šķiet vispār vajadzētu checklistu ar lietām, kas ļauj notiek cik tieši lieliski mēs pašlaik piedzeramies. Viena no tām varētu būt  - vai uz tavu ballīti ir ieradušies citas jaungada ballītes rīkotāji, kamēr viņu viesi tikmēr sēž mājās un gaida atpakaļ? Oriģināli Jānis bija plānojis pēc Aigara apciemojuma doties pie Agates, bet tā kā mēs piedzērāmies superātri, un es vienkārši neredzēju jēgu mainīt vietu, jo cilvēku rotācija man apkārt bija straujāka, nekā es pats spētu izsekot līdzi, nekur neaizgājām. Agate atnāca pati. Te vajadzētu kaut kādu joku par to kā Jānis ir Muhameds un Agate ir kalns, bet realitāte ir tāda, ka Jānis ir vienkārši Bičkovskis.

Man ļoti patīk, ka dzeršanās ir cilvēki dažādos pāla līmeņos, lai tu vienmēr vari pārbaudīt cik liels idiots tu jau esi. Vakara gaitā saprotu, ka es sēžu nepazīstamu meiteņu kompānijā un vāros iespējams jau pārāk ilgi. Saku - ziniet kā ir - es esmu brutālā pālī - ja es runāju huiņu, vienkārši sakiet, vai var iet arī prom, nav obligāti šis jāklausās. Viena no dāmām pieceļas un aiziet sēdēt galda otrā pusē. No galda otras puses pieceļas cita dāma, un atnāk sēdēt iepriekšējās vietā. Tomēr skaistāk, nekā, ja nekas nebūtu noticis! :D

Ap vieniem ieradās Niklāvs, kurš ir cilvēks, kurš labprāt jaungada svinību laikā iedzer ūdeni. Es nezinu kā tu, bet man nav ne jausmas kur Aigara dzīvoklī ir glāzes, un izlemju, ka šis ir arī labs nakts brīdis, kad iepazināt Niklāvu ar namatēvu. Dodamies pie Aigara, kurš tajā brīdī stāv un pļāpā ar kaut kādiem cilvēkiem, pieeju klāt un saku "Klau, kur varētu dabūt glāzi?", Aigars paceļ acis no zemes, paskatās uz mums un es minu, ka fakts, ka kāds grib ūdeni, viņam varētu būt bijis vienkārši pārāk liels šoks, jo tas, ko viņš dara ir vienkārši nokrīt atmuguriski un pazūd caurumā starp dīvanu un galdu. Kopš šī brīža es jau esmu 100% pārliecināts, ka jaunais gads ir uzsākts perfekti.
Ko gan citu gan varētu gaidīt no vakara, kur viena no 2015. gada pēdējām lietām ir redzēt video kā Jānis dejo, un viena no pirmajām 2016. gada lietām ir redzēt dzīvajā kā Jānis dejo.

Ap kādiem 03:00 sapratu, ka vjadzētu tikt līdz mājām pirms esmu parubijies. Es esmu tas džeks, kas parasti vienkārši vienā brīdī ballītē vairs nav. Case in point - tusējam pie jāņa pie Cēsīm, viņš man zvana 10:00 no rīta, lai prasītu kurā istabā es guļu, un es jau esmu savā gultā Jūrmalā. Es zinu, ka tā nav smuki, bet brīdī, kad es esmu izlēmis, ka esmu saguris, man nav īpaši spēcīgā vēlme teikt cilvēkiem "jajajaja es eju prom nenenenene nelej NELEJ ok šito vienu es izdzeru un eju NELEJ VAIRĀK ES TEICU" , bet man ir jauns risinājums problēmai - pieej klāt cilvēkiem, kam tas varētu pist, un iečuksti austiņā ka bija forši, bet tu pa kluso pazūdi. Plāna nepārdomātā daļa - cilvēki tik un tā pamana, ka tu ej prom. Pienāk Rūsis un saka "EU!!" un tad tu iečuksti ari viņam. Tad atnāk Aigarsu n tu dari to pašu. Tā līdz principā tu vairs neej pa kluso prom. Bet dzert neviens nelika. :)

Vēl šodien īsti neesmu sapratis atrisinājumu mīklai kādā tieši veidā es beigās atnācu mājās uz dzīvokli no pilnīgi otras centra puses, bet es nevaru noliegt, ka izjūtu spēcīgu lepnumu, ka kaut kādā maģīskā fakging veidā vēl biju spējīgs sev pagatavot vakariņas nenosvilinot dzīvokli.

No rīta pamostoties skatos - man ir gandrīz pilna cigarešu paciņa, kura 100% zinu, ka nav mana. Značit pagātnes Valters ir zaglis. Stāstu šo Jānim - viņš saka "Nē, viss ok, tu viņu nenozagi, es tev viņu iedevu". Jānis atradis cīgu pačku savā zābakā, un prasījis man - "Valter, tās ir tavas?" uz ko es pārliecinoši atbildēju "Jā" un Jānim no manas atbildes momentā bija skaidrs, ka tās NAV manas. Tāpēc viņš man viņas iedeva. Skaisti.

Principā, ja man būtu jāpastāsta manas izjūtas šajā pasākumā vizuāli, nevaru pašlaik iedomāties labāku veidu, kā šo:
View post on imgur.com


Ja man ir kaut kas jānovēl tev jaunajā gadā, es novēlu tikai šo - Dari lietas, ko mīli ar tādu pašu entuziasmu, kā mēs dzeram.
Lūk, dzīve.


svētdiena, decembris 27

For your eyes only

Klāt ir Ziemassvētku laiks, laiks pārdomām, ģimenei, asarām, skatoties bankas kontā. Mana māsa ilgāku laiku jau dzīvo Zviedrijā, tāpēc šķiet šim faktam vajadzētu tikt atspoguļotam arī mūsu attiecībās - iztulkoju ar google translate "fuck you". Pasaku to māsai pie svētku vakariņu galda - sejas izteiksme 10/10. Izrādās gan, ka tas ko saņēmu pretī nav gluži "fuck you" parastajā nozīmē, bet vienkārši "izdrāzt tevi". Perfekti. Bet kā dažas dāmas man stāsta - tas neesot incests, ja abas puses piekrīt. Labā ziņa ir tāda, ka tagad zinu, ko teikt zviedru dāmām, kā arī protu nepareizi pateikt "I like to move it move it". Māsas draugam (zviedrs) Ziemassvētkos uzdāvināju sarakstu ar ļoti nepopulāriem latviešu lamuvārdiem. Ir tomēr skaisti, kad māsa saņem dāvanu, un tur klāt pierakstīts "peteņkoferis".

Vai es kaut kad jau rakstīju, ka aizkari principā ir tādi dzīvē augstu uzkāpuši galdauti? Man šķiet, ka jā. Esmu beidzot atradis tam arī nelielu pierādījumu - pie gaisa tilta ir veikals ar spožām neona gaismām logā, kas liek domāt, ka nejauši esi pagājis garām mājām un attapies Vecrīgā. Ko tur pārdod? Tieši tā - galdautus un aizkarus. Būsim godīgi - principā viņi pārdod vnk auduma gabalus. Es domaju - vai, ja es ieeju un saku, ka gribu šos aizkarus un viņi maksā 10eur (ne mazākās nojausmas cik maksā aizkari. Čigāns ar aizkariem uz ielas appistu mani 100 faking %), un tad saku - nē, tad es labprātāk ņemšu šo galdautu - un joprojām rādīšu uz to pašu lietu, vai es saņemšu atlaidi?
Cilvēki ir dažādi, un tikai daži no viņiem nav idioti, tāpēc man ir stipra aizdoma, ka šim vajadzētu iet cauri. Bet es mīlu idiotus. Kāds no maniem draugiem sita kanti dāmai, kas teica, ka viņai dzimšanas diena ir vienā dienā ar Jēzu. Dzimšanas diena Martā. :l Viens no viņiem noteikti nav tas asākais nazis atvilknē.

Izgāju šodien cauri savām pierakstu īsziņām un sapratu, ka tā ir viena no manām pēdējā laika skaistākajām idejām - reāli būtu aizmirsis savus 85% pierakstīto lietu. Līdz ar to sekojošā informācija ir nedaudz mazāk aktuālā, tāpēc labāk neizmanto to kā argumentāciju jauniem pētījumiem nepārbaudot vēlreiz.
Kādu vakaru ar Laimu un Reini izdomājām, ka nu ir laiks pastkaršu izsūtīšanai, un laizot markas nonācām pie daudz skaistiem secinājumiem.
1. Cik faking skaista būtu izstāde, kurā tu vienkārši met ārā lietas pa logu? Vienkārši klavieres, rakstāmmašīnas, krāsu spaiņi, bērni, kas man besī, sautēti burkāni, utt. Tā kā Reinim tuvojās skates, atļāvu viņam šo ideju iesniegt, ja neizdodas tikt galā ar pārējiem darbiem. Sliktākajā gadījumā, ja pasniedzēji to neņem pretī, pa logu izlēkt var viņš pats.
2. Ziedoņdārzs ir interesantāka vieta, nekā man šķita pat pēc šai apkārtnē nodzīvotiem vairākiem gadiem. Pirmkārt - vai tu esi kādreiz piebradājis strūklaku ar zābakiem? Tā jau domāju. Otrkārt - tā ir vienīgā vieta, kuru zinu, kur ir speciāli atvēlēts placīts tādai lietai, kā "dārzeņu kapi". Grūti to pastāstīt vārdos, bet paskatoties uz to zemes pleķi ir uzreiz skaidrs, ka te dus neapēstas paprikas un no rosola izkasītie burkāni. Reinis gan saka, ka jāiet skatīties drīz, jo vasaras laikā iespējams tur būs rozes. Kas vispār jāliek uz dārzeņu kapiem? Uz parastiem liekam puķes. Varbūt uz dārzeņu kapiem jāliek vistas fileja.
3. Es mīlu vietas, kur kādreiz bija lietas, bet vairs nav. Kāpņu telpas izejas, kas nu ir kļuvušas par strupceļiem ļoti slinka cilvēka labirintā, publiskas vietas bez cilvēkiem, tukši veikali - ir kaut kas ļoti skaists tajā, kā lietas nepilda savu funkciju. Es melotu, ja teiktu, ka nesapņoju, ka kādu dienu pamodīšos un būs pazuduši visi pasaules cilvēki, un es vienkārši iešu veikalā gar plauktiem un ar roku gāzīšu uz zemes rindas vīna pudeļu.
4. Ir grūti būt cilvēkam, kas atsakās ēst pārtiku, no kuras reāli varētu būt sanākusi šmiga. Nākamreiz, kad kāds man stāstīs cik grūti ir ar gluten free diet, es teikšu nedirs - pamēģini nodzīvot dienu uz šmigan-free.
5. Būtu grūti būt pusaudzim, ja tu esi death - destroyer of worlds. Iedomājies, tev ir pubertāte, gribas mīlēties, ir pinnes, tavi garstāvokļi mainās līdz ar katru HIM dziesmu, bet visur, kur ej, ir tikai haoss, destruction un sāpes. Man reāli ir aizdomas, ka tevi pat uz izlaiduma balli neaicinātu.
6. Esi uzmanīgs ko runā, kad neesi mājās. Uz ielas apbrīnojām kādas mašīnas signalizācijas indikatoru, un tieši brīdī, kad mums ap 4iem no rīta iet garām kāds klejotājs, Laima saka "Šitas zilais visu nakti mauks". Jauks veids kā sapist cilvēkam vakaru.
7. Maizes printeris. Tu padomā par to. Es nevaru sagaidīt nākotni.

Nobeigumā - ja arī tev kādreiz ir nepieciešamība 16gadniekam pastāstīt par kontracepciju, es nezinu labāku veidu kā to darīt, kā braucot mašīnā un dziedot pari Gotye - Somebody I Used to Know. Iespējams mēs ar Niklāvu varētu vienkārši izdot albumu ar dziesmām, kas tev iemāca dzīvot.

Lūk, mēģinu pieķert šī gada stāstāmo.

svētdiena, decembris 20

Rekviēms negaidītam bērnam

Ir kaut kāds zināms šarms mirstošā būtnē. Misija Marss bija lieta, ka mira jau no pirmās dienas. Ja neko daudz nezini - īsumā 6 cilvēkiem sadirsa, ka viņi piedalās sociālajā eksperimentā, ieslēdza vienistabas dzīvoklī uz 9 mēnešiem, un atstāja atrofēties.
Zīmīgākie varoņi:
Marbels - atsakās uzvilkt kreklu. Džeks, kurš šovu saskatīja kā burvīgu iespēju sadabūt sev sirdsdāmu. Nopietni čali? Vieglākais veids kā dabūt meiču ir būt ieslēgtam kopā ar viņu, un vēl 4 cilvēkiem? Var taču arī kauties ar govīm.
Nils Kārkliņš - šovā izvēlējās iesauku "Ralfs" :l
Hasija - 13gadīga meitene ieslodzīta 18gadīgas meitenes ķermenī, visticamāk vēl nav informēta par seksu, tāpēc nesaprot ko Marbels no viņas grib.
Tad vēl tur bija 2 vienādi džeki, un boring meiča, kuru aprakstam es JAU esmu iztērējis par daudz zīmju.

Satura nekad nebija daudz, taču ik pa laikam bija interesanti uzmest aci vai tie cilvēki tur vēl nav nomiruši, vai pārgājuši kaut kādā pirmatnējā dzīves ritmā. Tuvu. Kaut kādā brīdī pēkšņi tika izlemts, ka lidojot uz Marsu varētu notikt arī izbalsošanas, kā rezultātā šķiet izbalsojušies visi dalībnieki.
Vakarnakt gribēju apskatīties kā iet nabaga cilvēkiem, un secināju, ka viss, kas ir palicis livestreama bufferī iestrēgusi pēdējā šova minūte.



Tas ir kaut kā reizē smieklīgi un saldsērīgi skaisti. Es esmu totālā sajūsmā par šādu lietu iemūžināšanu, un nu, reāli mums ir pēdējā minūte realitātes šova. Izskatās, ka piektdienas vakarā jaunieši nākuši vienkārši iedzert brīvās telpās. Tajā pat laikā lapā nav sižeta ar pēdējiem notikumiem un Twitter konts miris kopš Novembra vidus. Tā atklāsme, kad tu saproti, ka skaties uz kaut ko mirušu, ir tomēr nedaudz sajūsminoša.

Galu galā, lai arī 6 cilvēki par to samaksāja ar pusgadu savas dzīves, es teiktu, ka varbūt varam to saukt par sociālo eksperimentu, kura hipotēze bija, ka bariņš dulburu var uztaisīt realitātes šovu. Hipotēze neapstiprinājās.
Lai vieglas smiltis, Misija Marss.

Lūk, kaut kā beigas.