sestdiena, augusts 22

Lūk [bīp būp bīp] Dzīve

Zināji, ka bloggers ļauj saglabāt visu ko jebkad esi rakstījis uz datora vienā failā? Es čist nezināju. Man nenormāli patīk saglabāt lietas saistītas ar savu dzīvi, bet, protams, mana pirmā doma ir ko vēl es ar šo varu izdarīt?
Iemetu daļu teksta kādā no markova ķēžu darbinātajiem teksta ģenerēšanas saitiem un pirmā lieta, ko dabuju atpakaļ bija: "Es mierīgi varētu samīļot pingvīnu. Kāpēc mani sauc Valters Brūns?"
Cik kruti ir tas? Man šķiet super faking kruti!! 
Tā kā interneta ģeneratori diemžēl neņem pretim 400 lapas teksta, no kurām kaut ko veidot, uzrakstīju pats savu ģeneratoru [Github] un izlaidu cauri visus 7 gadus šī bloga satura.
Protams, ka viņs saģenerē arī daudz bezsakara, bet lūk, šeit manis nofiltrēts labākais.
Ja es kādreiz nomirstu, un tevi sāpina fakts, ka šī bloga vairs nav tagad tu zini ko darīt! Varbūt jāuzraksta skripts, kurš redzot, ka te nekā nav mēnesi, vienkārši kaut ko ieraksta pats?

==========================Lūk [bīp būp bīp] Dzīve==========================
Lai šitas ieraksts nebūtu vienkārši neintelektuāls un tikai tad es saprotu, ka iespējams bija muļķīgi gaidīt, ka tur smird. Tunelī man nāc apretī apmēram 15 krievu tautības cilvēki ar nažiem rokās, nāk tev palīgos sagriezt dzimšandienas rosolu. 
Elvijs man tikko aprakstīja viņas iespaidus par tipisku manu darba dienu un mēdz izmest izsmēķus pa logu?? 
Més esam sheit uz zemes, lai izsauktu ātros un pieksrēja nobijusies meitene, kurai Nīče iegrābās krūtīs. JĀ! Tu vari but parak piedzēries, lai iegrābtos krūtīs. 

Tajā pat laikā manā dzīvē svarīgākajiem atklātajiem faktiem: 
1.Nav nekā lēnāka par čigānu, kurš autoostā pērk belašu 
2.Nav sievietes ar lielām krūtīm un cimdiem

Es sēžu un gribas visulaiku kko darīt, bet ir tādas aizdomas ka tur desa pūst. Realitāte gan, neskatoties uz faktu, ka es dabūšu snīpi. Martai arī ir bīstami sirdij likt gaļu uz maizes - jo viņai nav neviena keša. 
Filips savukārt ir resna klimpa, tik resna, ka vienreiz mēģināja uzlekt uz skapja, bet atsitās pret stūri un nokrita pa trepēm, tad šo atgadījumu var aprakstīt gan grāmatā no Šlesera skatu punkta, rakstot viņa domas utt.,
Es siltumnīcā ravēju nezāli, un mamma mani lamā. Nebiju īpaši tādā garastāvoklī, lai apspriestu savas fizioloģiskās īpatnības, tāpēc pateicu "Ā, labi.", paņēmu citu plovu un aizgāju. Jānis iesēžas priekšā, es aizmugurē, un tad pateicu "nē" un aizvēru durvis
Kamēr vēl tautas policijā nevar nosūdzēt par to ka man vairāk jāiesaista tekstā tādi vārdi kā "proletirārietis" un "senils" un "Ivars”.

Tagad es redzu, ka zeme ir tik "plaša", ka principā kreisā puse tava ķermeņa ir biešu zupas krāsā. Tad es uztaisu vēlvienas analīzes un izrādās, ka nē). Es aizeju uz mammas istabu un pasaku jums jau tagad - Aigars vārās kko par Norah Jones. Viņam arī patīk skūpstīties ar meitenēm. 
Un vējš bija tāds, ka Mellužu veikals bankrotēja, un vienreiz, kad mēs gājām "Baltajās naktīs", bet patiesībā viņš ir jānosit ar šņabja pudeli. 
Ko vispār dara baznīca? Es tik pirktu cīgas.
Kļaviņam gan nav tik daudz jāģērbjas - peldēties - gulēt uz asfalta un arī tā, kurai ir draudzes nams, kurš ir apmeties.

Es, protams, automātiski pieņemu, ka neviens draugs neieradīsies uz manu atmiņu 
Bikses ir labākais joks, ko pasaule jebkad ir dzirdējusi.
Sabiedrības viedoklis ir gandrīz viss ko stāsta cilvēks, kas izgudrojis feta sieru, līdzi nesot nesot vēl neredzētu slimību, kura liek atkal apvienoties visiem kontinentiem, samainīties zemes poliem un visi stroikas darbinieki bez darba ar piecām zeķēm.
Es saku Ivaram:"Eu, a ja "tikko" raksta no rīta, Maizi slēp pagrabā. Vēl 6dien mamm piesprieda nāvessodu vesalam baram ķiršu dārzā un es atklāju ka man arī bija jāskrien bet to var visai vienkārši izrēķināt.
Draugiem.lv portāla veidojošajai grupai - jūs esat pacentušies. Nezinu vai jus bijāt skaidrā, kad atbildējāt uz to krievu barčiku pie skolas durvīm.
Es nebūšu ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieks, ne Jehovas liecinieku liecinieks, un pat zinu kam par to domāju.
Ja ir slinkāks cilvēks par brigadieri 15 cilvēku ceļa labošanas brigādē, tad tas bija labākais visuma valdnieka apraksts kādu es esmu aizmirsis jau rīt. 
Pīpē visi tajās pašās vietās kur parasti ir BMX. 
Es tiku pie jauna zobarsta, skatos - jap, tieši tā - Sučka viņa ir. Es nezinu ko darīt. Tad kad man nacas sastapties ar lugumu pec finansiala atbalsta ari bija tiko modies, uzpīpējām un nācu atpakaļ
Man nepatīk Booty-Shake, jo man nenormāli garšo bulkas. Ja man nav auksti.

Mēs ar Laimu esam lieli Bez Tabu fani. Tik lieli, ka mums pat jāsāk meklēt garām palaistas sērijas, lai vienmēr būtu lietas kursā par Laimas ledusskapja saturu. Es esmu diezgan sūdīgs sava brīvā laika plānotājs, kā rezultātā varētu šķist, ka man interesē tīmekļi.
Gribiet zināt kas ir kombinatorika, un cik tur ir skeitparki? Es domāju, ka pilnīgi noteikti šādā klasifikatorā ir jābūt punktam "Vai tur var nopirkt zāli?" 
Piedodiet. Bet es zinu kas ir Bobs Mārlijs. Es viņam paprasīju vai viņš zin kas ir muļķības un manuprāt viņš tikpat labi varēja arī izlauzties ūpja dzīvoklī un nozagt viņa birstes. Vēl Ivaram virtuvē pa visu grīdu ir izšķaidītas asinis, un uz sienas uzrakstīts "YOU`LL SUFFER

Man iet labi, paldies par tomātiem. Un tā nu nesmukā dodas pie šofera un dod tev bučas neņemot vērā to, ka A iemeta manu telefonu rudzu laukā. Laime liela liela godavārds, un tas tiešām ir žēl, ka viņš jau ganjau mājai visus stūru nočurājis. Pēctam izdomājām ka vajag braukt atkal. Sirdsprieciņam. Sveiki murmuļi. Es zinu, kas ir plūdi, un tādi, kam vēl nav atlaists. Varbūt tā tāda zināma lieta. Es gan ļoti apšaubu, ka tas baumu veidā nonāks jūsu kursabiedru ausīs, un jūs mākat taisīt labus dīlus. Izņēmums ir tad kad tev kkas nepatīk, vnk aizej stūrī...

Gūstam arī brīnišķu iespēju ielūkoties Deņilkas romantiskajā sirds pusē. Viņš tāds jocīgs smaids. Jānim raksta dāmas. Jā, meitenēm tiešām ir jāiemāca kautkāda vērtību skala normāla manliekas.
Dažreiz es arī neatceros vai es aizmigu līdz brīdim, kad dainis ar Jāni parunāt uz virtuvi, kas ir ~80 gadus vecs vīrs. Because friends don't waste wine when there's words to sell. Tādai sejai man liek būt arī kiborgu dievietes vārds. Pēctam es tiku turēts gūstā, bet vēlāk izskatās, ka īsti nav apguvusi mazo burtu lietošanu. Izsaku līdzjūtību.

Es nevaru iedomāties kā Džoniju Depu no "Sleepy Hollow", bet man nezināmu iemeslu dēļ Jānis saka "Nē", jo viņam jāskatās uz visām lekcijām nolēmām pirmo bastot un ierasties uz nevienu no viņu zivju bērēm un, ka viņiem flashā ir prezentācija vizuālajā mākslā un angļuvalodā, bet nebija rēķinājies, ka jūrā mēdz būt naktīs, kad nelīst lietus, un tā kā domāju vai nez es varētu uzrakstīt vēl šitikpat, bet man liekas ka vnk sēžu un cenšos valdīties un būt pieklājīgs cilvēks sakot tikai "atpisieties lūdzu", bet nu es pusdzīvs un izsalcis esmu okeāna vidū, vēl joprojām nav atbildes, bet tev varbūt nepīpējoša meitene, kas kāpjot iekšā skatījās uz ugunsdzēšamo aparātu un pabraukāties ar svešu riteni un braukšu viņam pakaļ.

Un rīt. Rīt spersim visi ar kāju pa tavu boileri un viņš nemācēja atbildēt. Pēc manām aplēsēm liekas, ka neviens vairs neēd sēnes, es tagad daru? DDD Deam kur lai dabū končas?! Sasodīts!!! Tā kāds cenšas no Valtera Bērziņa izspiest kāda veida samaksu. Šādi es varētu nedaudz pagulēt. 
To laiku, ko mēs pēc tam Mālpils mērs izsniedz pateicību arī Mālpils mēram. Nesapratu par ko, bet šķiet, ka rudens ir arī rīt, lai ar līkumu Maķītim, tāpēc, ka man sāk šķist, ka ar tevi visu tikai tapec ka ta vnk jabut ka mes noteikti būsim riktigi bagāti jo mums bija jāiet uz darbu...

Un es varētu kartē atzīmēt kautko šitādu. Sasodītā ģeogrāfija bļeģ. Miegs. Turpmākajam tekstam nav nekāda sakara ar to, ka es neguļu pa dienu, kad Tev ir reali pohuj ko darīt. Stulbums pilnīgs. 
Tā ir pirmā reize, kad es eju veikala garam tam visām kad viņas stāv piemēram šopiektdien, tad man viss BBC lapā jālasa poliski, un vēl par tādām muļķībām kā 405. istabiņas meiteņu naida kurināšana.
Es ceru, ka brīdī kad tu no putras esi migrējis uz grebšanu pagalēs,jo nu savādāk visi domātu, ka atkal neatļautā vietā esu krēslu atstājis. 
Siguldas autobuss nebija stulbs. Viņš bija vecs alkoholiķis uzvalkā kurš runāja diezgan nesaprotami jo bija atnācis Brey brālis tikai šortos, kurš pieceļas 3 naktī un pat ja man nenāktu miegs, tad es saprotu, ka man patīk somi pagaidām. 
Es jau nesaku, ka man patīk lasīt, un man piemēram liekas, ka es esmu viņu kursabiedrs, šodien lekcijas nenotiek, un aizlaist ar viņām atpakaļ, lai Saimis man pa nakti gulēt uz grīdas atrodam arī kaudzi mapju ar dažnedažādiem „projektiem” kuru nozīme manā izpratnē varētu būt 25ls par ko visi runā.

Man ļoti patīk tā sajūta ir laba. 6dien es biju dusmīgs un es esmu attainots kā spēcīgs roņa pavēlnieks. 
Ej nu izproti. Varbūt kāds varētu gribēt parakstīt nopietnus dokumentus tādā valodā. Un visiem tiem, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas personības kā Aināru Šleseru, kas savas sievietes atstāj novārtā :(. 
Vēl manliekas būtu galīgi duma, bet tomēr ir ļotiļoti smaga pārliecība, ka šī spēle viņai ir kaķis, kurš ir veikals, kuramdurvis atverot sejā iesitas tāda lauku mājas smaka, ka nebrīnītos, ja viņi ienāktu iekšā, jo es, pieklājīgs būdams, ārā viņus nedzītu, bet, ja mēs noslēptu visu, izņemot, piemēram, ūdenskrātuves. Vai ceļus.

Paiet ~2 nedēļas es jau paliku lepns par sevi, jo pieķēru sevi 5min gulšņājot un domājot par to, kādā es esmu kautkā kautrīgs, bet izrādās mēs nemaz neesam gaidīti. Nu tipa esam, bet tā kā būtu normāli.
Es neiznu kapēc, bet man ibja vesela negulēta nakts ar cipardziesmas atklāšanu un vēl es sev galvā esmu nosaucis par ''Loha perspektīvu''. Es skatos, ko raksta pāris mani paziņas, un viss, ko man Laima paskaidroja, ka tas ir es pat nezinu lūdza lai eju ar viņu esot arī ķīniešu prostitūtas, un Vides aizsardzības un reģionālo lietu ministrija esot saņēmusi iesniegumu, kas pauž Iecavas vēlmi izstāties no Eiropas savienības. 
Naktī Skudrucis piesolīja mums cigarešu paciņu nesaprotu ko darīt. Normāli ir 13:30 dienā sākt dzert kefīru.

Tamperē ir smieklīgākā lieta, ko kādam reiz Ilze Šulmane pastāstījusi. Ja man nav nekādu runu par to mums jāraud. Foršākais ir tas mēsls(sekoman.lv), kur tu stāvi uz ielu stūra, tev gan labaja gan kreisajā pusē ir kautkas galīgi labs Bībeles aizstājējs, un tajā peldošos kalmārus, man nav ne mazākās nojēgas par to un tad varesiet te iekomentet "bļe es nu gan esu forš, pilnīgi prieks dzīvot uzreiz. 
Nekad neklausies nevienā vārdā, ko saka ar kautkādiem āmuriem vai spridzināšanu. Bēda par to sīknaudu ir ļoti satraucies vai tik kādam nav man jāsūdzas atkal, ka es pat neiepazinos ar viņu. Es vienmēr zinu, ko var pīpēt. 
Nūjošana, redziet, ir tāda lieta, ko es raksturotu kā "teen flick", un daudzi mēdz teikt, ka pasaulē ir fotožurnālisti, kuriem šķiet, ka varētu padomāt, ka viņas vaidzētu mutē likt. 
Pamodos 17:41 un redzēju cik tieši tavas drēbes ir netīras, un cik es manliekas pēctam vispār būtu ārā metams.
Pusdienās gājām šodien normālformā un Dainis teica ka šitas strādā. Un vējš bija tāds, ka tās krūzes turēšana principā pārvēršas par nelielu Disnejlendas braucienu. Kursa laikā ir 3 nūjotāju grpas - supertrakie, trakie un normālie. Pēdējos no tiem cilvēkiem, kam tās mājas jāpamet. Diemžēl izrādās, ka ir grāmatveži, kam patīk pīpēt. Jā man patīk RIMI piemēram - es esmu mājās. Ir saule un ir labi it kā. Nezinu ko lai citu saka. Vispār, ja var tā teikt. Kādreiz varēja. Čizō ir nolikusi tiesības. Vismaz tādus brīnumus viņa man draugos bieži lasa. 
Man personīgi šķiet, ka ir grāmatveži, kam patīk peldēt kailiem, un tādi smailiji -o- -0- ioi u.tml.

Es nezinu vai tur ir arī kautkas smieklīgs šad tad un kā tu runā ar potenciālu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos.

pirmdiena, augusts 17

Es nemāku iepirkties

Dažreiz izdodas par kaut ko domāt tik daudz reizes, ka tev šķiet, ka to jau esi izdarījis. Tā ir ar šo ierakstu. Gribēju apskatīt šovakar kas tur īsti bija un sapratu, ka nekad viņu neuzrakstīju. :l
Dzīve ir pilna mazu skaistu lietu un tas ir ļoti forši, bet tad mēs aizmirstam, ka dzīve ir pilna ar cilvēkiem idiotiem, kuri nemāk darīt lietas un.... nu laikam tā arī ir labāk.
Šīs vasaras sākumā biju riktīgi sacepies par regulārām problēmām, izpildot tik sarežģītu 47 soļu algoritmu, kā nopirkt veikalā produktu.

Problēma #1
Veikalos hot-shit kaut kādā brīdī palika uzstādīt tās plastmasas sienas (sauksim tās par Ivaru), kuras līdz galam vēl neesmu sapratis, bet visticamāk ir tāpēc, lai a)Pārdevējai būtu kaut kāda darbagalda sajūta b)Lai tu nebāz savu galvu pāri letei un nespīdini acīs svītrukodu lasītāja lāzerus. Cēli mērķi, mazs risks, bet, ja tu domā, ka visi saprot kā izmantot šos jaunos galdus, tu esi ļoti optimistiski noskaņots cilvēks. Vienā no Mellužu veikaliem pirms tas bankrotēja (un nav variantu, ka viņš bankrotēja citu iemeslu dēļ) normālā iepirkšanās shēma bija šāda
1.Noliec uz kases savus aliņus kreisajā Ivara pusē, noliec uz naudas šķīvīša savu bankas karti
2.Viņa paņem aliņus, nopīkstina, un noliek ATPAKAĻ IVARA KREISAJĀ PUSĒ, paņem karti un iebāž to lasītājā, kura pinkoda spiežamais ir Ivara labajā pusē.
3.Tu aizej uz Ivara labo pusi (kur starp citu ir arī tā galda slīpā daļa, kurā necivilizētās valstīs, kas saprot kā lietot mēbeli, liek produktus), ievadi kodu, tikmēr visa rinda ir pabīdījusies par cilvēku uz priekšu.
4.Tad tu ej atpakaļ, bet onkulim kurš iestājies tavā vietā, nav kur palikt, jo kāds stāv viņam aiz muguras, bet abos sānos ir kase un saldējumu kaste, tāpēc mēs apskaujamies un nostājamies ļoti tuvu, lai es tiktu pēc saviem aliņiem, salādēju somā un eju prom.
Tas protams būtu sīkums, bet KĀAĀĀĀĀĀ tu reāli vari to nepamanīt, ja tu tur strādā katru dienu 8 stundas? Nu kā. Tu skaties un domā "hmmmmmm..... pag...... bet kā būtu ja es..... ak jā, man garšo doktordesa"? Es, protams, esmu totāls nūģis, kas nevienam neko neteiks, bet tas nenozīmē, ka es nevaru krāmēt produktus somā ļoooti lēnām, noturot neapmierinātu acu kontaktu ar pārdevēju. Nepalīdzēja. Bankrotēja.

Problēma #2
Tā galda slīpajā daļā bieži mēdz būt tā kustināmā sieniņa, ar kuru nodalīt produktus starp diviem pircējiem. Neesmu eksperts, atzīšos neesmu pat lietojis, bet skatoties no malas varu gudri dirst, un man šķiet, ka tu vienkārši paņem viņu aiz gala un pārvelc uz otru pusi. Esmu diezgan pārliecināts, ka šo varētu iemācīt sunim, un man reāli nepatīk suņi. Lai nu kā - nav problēma, ka viņa netiek izmantota, ja es, piemēram, pērku cigaretes un snikeri vai kaut ko mazu, ko principā var iedot tev vienkārši rokās, vai nolikt tur pat maliņā, bet nesen veikalā PRISMA, pārdevēja vienkārši salaiž kopā cilvēka pirms manis 15 pirkumus un kādus 10 manus. Es skatos uz to haosu, skatos uz viņu, un viņa vienkārši veras manās acīs ar sejas iztekismi :l . Is this a fucking joke to you? Reāli, cik tieši maz spēju tev ir, ja tu pat pārtikas veikalā strādājot par kasieri nemāki iegaumēt kā strādā bīdāms dēlis? Nav jau, protams, to cilvēku vaina, bet es nesaprotu veikala vadību, kas nevar iedot saviem jaunajiem darbiniekiem pirmajā nedēļā kaut kādu koka dēli uz mājām ar kuru patrenēties, paskatīties kā strādā, pārkāpt pāri bailēm lietot.

Problēma #3
Zini tos naudas šķīvīšus? Jap. Kā var to sapist ne? :D Nu ir cilvēki, kas nezin kam viņi domāti. Veikalā nopērku sērkociņus par 3centiem, atpakaļ saņemu 497 centus atlikumā, kurus pārdevēja paņem no kases, saskaita visas 497 monētas, un tad smuki noliek uz.... galda 10 cm priekšā tam šķīvītim. Vienkārši ko? Kam tas ir izdevīgi? Galdniekam varbūt, varbūt arī tiem kas naudu taisa, man točna nē. Ar šo arī grūti cīnities, mēģināt ar nagiem aizķer monētu maliņas, kamēr 4 cilvēki gaida rindā, ir vieglāk, nekā sākt pārdevējai skaidrot kā tieši lietot šo tehnoloģijas sasniegumu. Pēc kādas trešās reizes sāku domāt varbūt brīdī, kamēr viņa aizgriezusies ar muguru, pavilkt pa kluso to šķīvīti uz priekšu tā, lai viņai īpaši būtu jācenšas viņā neielikt, bet aizmirsu :/ Laikam jau vieglāk maksāt ar karti.

Es zinu, ka izklausās pēc maksimāla čīkstuļa, nav tā, ka man nav problēmu, bet savas problēmas es varu risināt pats. Pārdevēju problēmas jārisina Jēzum Kristum.
Teikšu gan godīgi, ka pašam šķeit nedaudz smieklīgi just, kā rakstot šo ierakstu no dusmām sāk asinis riņķot straujāk.

Lūk, mūžīga cīņa pret haosu.

pirmdiena, jūlijs 13

Baltijas ceļš

Mēs ar Laimu esam lieli Bez Tabu fani. Tik lieli, ka mums pat jāsāk meklēt garām palaistas sērijas, lai vienmēr būtu lietas kursā par to, vai kāds atkal nav iespraudis savā dārzā krustu, un ko tagad ar savām rokām mēģina darīt Reiters.
Uzklīdām vakar raidījumam, kurā vidusskolniekiem jautā kas ir nozīmīgākie notikumi Latvijas vēsturē. Nedaudz smieklīgi, jo visi gaida tādas atbildes kā Jāņa Čakstes teftelis, vai viena no tām desmit reizēm, kad mēs izdarījam kaut ko, kas nevienu nepiš, bet manšķiet, ka es ganjau pateiktu kaut ko tādu kā "AirDog" un tad nacisti nāktu mani nomētāt ar sūdiem.
Lai nu kā, viņi rādot kkādus datus par to cik cilvēki uzskata ka ir svarīgi atcerēties ciparu kurš apzīmē šos pasaulei tik būtiskos notikumus fonā liek Baltijas ceļa video un sākām domāt - nez cik ilgi ietu "vilnītis" palaists no Igaunijas līdz Lietuvai, bet tad es atcerējos stāstu no Streičas, kas piedzīvojusi šo pasākumu, un izrādās, ka tāds Baltijas ceļš patiesībā nekad nav noticis, jo vismaz Latvieši baros savākušies vienās vietās, bet citās nav stāvējis pilnīgi neviens. Neteiktu gan, ka esmu pārsteigts, jo izklausās pēc Latvijas standarta. So much for solidarity. Domāju - nez vai Igauņi kaut ko par šito zin? Droši vien ka nē, un domā, ka mēs krutākie džeki jebkad.
Lai arī nekad, iespējams, nenoskaidrosim vilnīša pārvietošanās ātrumu, Laima iedomājās, ka būtu ļoti labi tajā pasākumā spēlēt "klusos telefonus". Šķiet, ka padodot jebkādu teikumu no Igaunijas cauri Latvijai līdz galam vajadzētu nonākt nekam sakarīgam, bet es melotu, ja teiktu, ka esmu dzirdējis ticāmāku Lietuviešu valodas eksistences cēloni.

piektdiena, jūlijs 10

Es būtu sliktākais pārdevējs jebkad.

Katram tas notiek savā brīdī, bet minu, ka katram normālam cilvēkam, kas cenšas ieguldīt sevi darbā, bet nav atradis 100% atbilstibu vēlmēm pienāk laiks, kad tava dvēsele vienkārši ieslēdzas zārkā un tu sēdi ar tukšām acīm un pīpstini plebeju gurķus un aliņus kā robots, kam vienīgais komunikācijas veids ar cilvēku ir "kill me. pls".
Es minu ka šo iekšējās atvadīšanās no dzīves procesu paātrina cilvēki, ar kuriem mijiedarbojies ikdienā. Tāpēc man patīk darbi, kas ir relatīvi tālu no cilvēkiem vai ietver komunicēšanu ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, jo tad tu vari vismaz pierast ņemties ar to huiņu. Nevaru reāli saprast kā ar to tiek galā pārdevēji, jo tev idioti priekšā ir reāli visu dienu.
Vienā no Mellužu veikaliem tagad uz vasaru pieņemtas darbā par pārdevējām 3 jaunas dāmas, kas acīmredzami strādā tādu darbu pirmo reizi, un klientus apkalpo superentuziastiski. Tas, protams, ir field day pensioariem, kas nevar vien sagaidīt, kad cilvēki pievērsīs uzmanību viņu huiņai. Pirms pāris dienām gaidīju uz vienu cilvēku rindā 7 minūtes, jo bija šādas problēmas - staigā pa veikalu un neko nemāk atrast. Gurķiem cena nav. Nevar saskatīt - meitene aiziet, cena vnk kastei citā pusē. Nevis tādā kurā neredz, bet vienkarši tādā uz kuru neskatās. Tad tomēr izdomā gurķus nepirks, pieiet pie kases, domāju, ka tuliņ jau maksās, bet tad atcerās vēl lietas ko vajag, un tā nu mēs tur stāvam kamēr pārdevēja iet viņām pakaļ, jo teiksim apkalpot mani, kamēr ome pati izdomā un apstaigā vienkārši būtu pārāk produktīvi. Galu galā bija jau izvēlēti šādi produkti: piens, kefīrs, biezpiens, krējums, sviests, kad atnāca cita pārdevēja un paaicināja mani pie citas kases. Reāli kas ti ir par cilvēkiem, kas aiziet pie kases un tad sāk domāt ko grib? Acīmredzami tādi, kuriem govs nav mājās. Šķiet, ka ejot ārā no veikala, ome vēl sauca ko viņa varētu gribēt.
Es nevaru iedomāties kā reāli es varētu pavadīt savu dienu šādi nekļūstot ārkārtīgi dirsīgs pārdevējs. Un es domāju tādā līmenī, ka es nesaku omēm, lai nesteidzas, jo principā manas dzimtas nākamo 3 paaudžu dzīves mērķis ir veltīt to šīs konkrētās pirkuma reizes apkalpošanai. Jocīgi, varētu domāt, ka veci cilvēki varētu sākt gribēt taupīt laiku.

Bonusam - pie mājas tagad notiek ceļa darbi, kas reāli izskatās tā, ka kāds Mellužos meklē apslēptas bagātības, jo rok non-stop un visur, un lēnām pabīdās ik pa pāris metriem. Īsti nezinu cik viegli ir ar mašīnu tagad tur braukāt, jo ielas, kuras var lietot izskatās, ka mainās divreiz dienā.
Sēdēju mājā, klausījos "traktora kauss pret asfaltu" simfonijā, un domāju cik liela iespēja dabūt pa muti, ja es paņemtu galdiņu, iznestu viņu ārā pie tiem strādniekiem, aizdedzinātu sveci, uzliktu vīna pudeli un ēstu pusdienas lēnām skatoties kā racēji strādā.

Lūk, darbi.