piektdiena, decembris 19

Izgudrot divriteni no jauna - mans skatu punkts

[Side note: šis patiesībā ir Kļaviņa skatu punkts. Kļaviņam gan nav tik superfakingawesome blogs kā man, tāpēc izmantojot aptuveni 10 sekundes ilgu pierunāšanas taktiku, viņs ir panācis, ka es to publicēju te. Es gan ļoti ceru, ka nav tā, ka šis tagad ir Kļaviņa blogs. Bļeģ, Kļaviņ, ja tā ir, es esmu pissed >:l ]

Ievadvārdi - es nepārstāvu nevienu iesaistīto pusi. Mana interese par šo tēmu ir tīri akadēmiska. Humoru kā izteiksmes veidu izmantoju, jo neredzu citu veidu, kā attēlot šo absurdo situāciju.

Jau gandrīz četrus mēnešus esmu ārpus Latvijas. Pa vidu parastajiem jaunumiem (Krievija-Ukraina; aizdomīga vienveidība Facebook "Suggested Posts" sakarā; TVNet baneri spāņu valodā, utt.), pēdējā laikā ievērību gūst cīņa starp Zum Zum un Brum Brum divriteņu ražotājiem. Cik es noprotu, kaut kur perifērijā ir arī Dip Dap (un ZUM Balance Bike?), kas gan, šķiet, šajā cīņā tiek uzskatīti par old-school risinājumu, kam vairs nav nekādu tiesību neko iebilst.

Visa manā rīcībā esošā informācija nāk no sociālajos portālos apspriestā. Neesmu mēģinājis kontaktēties ne ar vienu no iesaistītajām pusēm, lai nebojātu brīnišķīgo iespēju dot "ieskatu no malas". Tiem, kas saka, ka mans "ieskats no malas" ir neobjektīvs - apsveicu! Protams, ka šis raksts ir subjektīvs un sekls. Ja mums kā patērētājiem būtu tendence aizrakties lietām "līdz saknei", mēs visdrīzāk nelietotu plastmasu, naftu, glutēnu un saules paneļus, un katru reizi pirmsvēlēšanu periodā puse no vēl atlikušajiem vēlētājiem izdarītu pašnāvību. Nemaz nerunājot par to, ka lielveikalā iepirkšanās laiks pārsniegtu laiku, ko mēs pēc tam pavadām preces patērējot.

Labi, pie lietas. Situācijas izklāsts īsumā - vieni (Brum) ir izgudrojuši divriteni (!) un otri (Zum) ir nozaguši no Brum ideju par divriteni (!!!). Nozaguši. Ideju. Par divriteni. Šis jau ir pietiekošs iemesls pārdomām. Dip Dap, kurus minēju sākumā, klusē. Ir skaidrs, ka viņi (arī latvieši) divriteni ir izgudrojuši (!?) vēl pirms abiem galvenajiem šī stāsta varoņiem, bet pagaidām izvēlas palikt novērotājos. Var jau būt, ka viņi beigās izrādīsies gudrākie tēli šajā stāstā.

Populārā folklora mums saka, ka Zum ir uzdevušies par investoriem Brum un pēc tam paši palaiduši Brum ideju kā savējo iekš KickStarter. Maitas. Nē, reāli, tā darīt ir stulbi. Es šo rīcību nemēģinu attaisnot.

Kādēļ Brum paši nepalaida šo divriteni Kickstarter, bet meklēja investorus produktam, kurš acīmredzami ir viegli imitējams, es nezinu. Par to sociālie mediji klusē. Mārketinga teorija šajā jautājumā ir diezgan lakoniska - visas konkurētspējīgās priekšrocības, kas ir viegli imitējamas, ir jāaizsargā no informācijas noplūdes. Es pieļauju, ka Kickstarter iespēja Brum cilvēkiem vienkārši nebija ienākusi prātā. Bet par savām kļūdām pašam arī ir jāmaksā, sakot "stulbi sanāca, nākošreiz būsim gudrāki", nevis jāpiesārņo sociālie mediji. Viegli imitējams produkts = jāmeklē vai nu finanšu, nevis stratēģiskais, investors, ko musdienās start-up uzņēmumiem mierīgi nodrošina Altum un arī tas pats KickStarter, vai arī jāpārdod ideja kādam, kam ir mārketinga resursi (izplatīšanas kanāli, ražošanas resursi, utt.). Trešais variants ir tāds, ko mēdz izmantot visvairāk - nolīst šķūnī un sākt ienīst visu pasauli par to, ka viņi visi ir zagļi. Un beigās pārdot produktu vietējā Ķekavas tirdziņā, lepojoties, ka uzņēmums, vismaz, ir savējais.

Īsumā - Meklēt investoru vienkārši imitējamai idejai ir tikpat gudri, kā, nezinu, iedot urlam paturēt savu zagto telefonu, ja zini, ka viņš līdz Latgalītei aizskries ātrāk par Tevi un pēc tam prasīt no viņa atpakaļ procentu? Piedodiet, man nekas labāks nenāk prātā.

Precizitātei piebildīšu, ka šajā stāstā, papildus vienkārši idejām, figurē arī kāds patents. Patents par divriteni (!?!, man drīz aptrūksies zīmju, kā izrādīt savu pārsteigumu). Ja mēģinām būt nopietni, patentam, šķiet, ir kāds sakars ar kaut ko no divriteņa konstrukcijas. Man kā vienkāršam novērotājam šis patents neasociējas ne ar ko. Mana hipotēze - šāds patents bija nepieciešams, lai Dip Dap nerīkotos pret Brum līdzīgi, kā tagad Brum rīkojas pret Zum.

Sabiedrības viedoklis ir gandrīz vienbalsīgs - Zum ir zagļi, Brum ir Tēvijas Varoņi. Dip Dap - velns viņu zina, kuru tas vispār interesē? Es, godīgi sakot, nemaz nezinu vai šāds uzņēmums vēl eksistē.

Ko es par šo visu domāju - mārketings, kas to būtu domājis, ir viena sarežģīta štelle.

Zādzību kā apsvērumu es gribētu atmest uzreiz - intelektuālā īpašuma zādzība ir juridiska lieta, par kuru, būsim reāli, reti kuram no mums parastajiem novērotājiem ir kāda nojausma. Tikpat labi mana piemājas restorāna īpašnieki ir nozaguši savas soļankas recepti no maniem vecvecākiem. Zinot, ka arī plikā paura aizķemmēšana ir patentēta (US 4022227 A), es uz šo argumentu nelieku lielu svaru.

Personīgi arī es uzskatu Zum par zagļiem. Taču laiks, kad ar vienkāršu sabiedrības vairākuma atbalstu pietika, lai cilvēku reāli sodītu par zādzību ir tālu pagātnē un labi, ka tā. Sist to cilvēku krustā, kuru pārējie visvairāk nosoda ir, khm, nekristīgi. ;) Lai iestādes noskaidro un piemēro atbilstošo sodu.

Pat ja tiesa izlems Brum par labu (maz iespējams), Zum uz to brīdi būs nopelnījuši tik daudz naudas un pieredzes, ka atmaksāt parādu Brum vairs būs tikai formalitāte. Daudzi iedomājas, ka visa pasaule apstājas, jo viņu pašu pasaule apstājas. Negribu sagraut sapņus, bet tā nav. Brum uz to laiku jau būs panīcis uzņēmums, kas savu enerģiju būs ieguldījis nevis attīstībā, bet gan kaut kādas miglainas taisnības pierādīšanā.

Tad ko darīt? Mums, novērotājiem, ir jāpaņem popkorns un jāmēģina noķert pēc iespējas vairāk izklaides. Šobrīd Brum nodrošina šo izklaidi pārpārēm.

Un ko par šo saka mārketinga teorija? Izrādās, ka produkts pats par sevi mūsdienās nesastāda nekādu vērā ņemamu konkurētspējīgu priekšrocību. Iemesls - visi, kam nav slinkums, izdomā jaunus produktus vai arī ( kā šajā gadījumā) izvēlas klonēt esošos.

Lielāka konkurētspējīgā priekšrocība slēpjas pārējos mārketinga rīkos: Cenošanā (RyanAir kādreiz, HumbleBundle, Radiohead pēdējie albumi), Izplatīšanas kanālos (Steam, Amazon, Tesco, nu jau arī Zum Zum), komunikācijā (Doritos, liela daļa no vietējiem ražotājiem), idejā (visi labdarības projekti) un tā tālāk un tā joprojām.

Es biju sagatavojis teorijas tekstu, kas bija trīsreiz garāks par šo, bet man pašam apnika viņu lasīt un atkļūdot, tādēļ izdzēsu.

Tad ko es iesaku:

1. Brum - Visa šitā soc.mediju padarīšana ir nožēlojama. Es nesaku, ka viņa jums kaitē vaidot produktu, taču viņa noteikti jums globālā mērogā nepalīdz. Un tēla kaitējums šeit ir diezgan labi redzams kaut vai pēc tā nabaga slavenā džeka atbildes (sameklējiet iekš Facebook). Apsēdieties visi pie galda un mēģiniet saprast mārketinga rīkus, kas ir jūsu rīcībā, lai pavērstu situāciju jums par labu. Varbūt, ka resursu analīzē atklāsies kāds pārsteigums. Varbūt, tirgus kapacitāti analizējot, jūs atradīsiet kaut ko, kas jums labāk palīdzēs konkurēt "Early majority" inovāciju difūzijas fāzē. Tas pat jums varētu ienest lielāku peļņu nekā tagad skriet pakaļ inovatoriem. Iespēju ir bezgalīgi daudz, taču jūs nez kādēļ esat ieciklējušies uz "first to market" tiesībām. Viss, tas vilciens ir aizgājis. Atcerieties, ka Zum ir paņēmuši pret pārmaiņām visjūtīgāko "direct marketing" ceļu. Vēl ir miljoniem citu izplatīšanas ceļu.

2. Zum - visdrīzāk, ka nekam no šī nebūs globālu seku. Turpiniet darīt to, ko jūs darāt. Es nekad ar jums netaisīšu biznesu, taču izskatās, ka jums tas īpaši neinteresē. Runājot emocionāli - šobrīd jums ir daudz lielāka iespējamība iznest Latvijas vārdu pasaulē, nekā Brum. Karma - par to jau jūs paši esat atbildīgi.

3. Dip Dap - manā prātā jūs esat no šīs situācijas iznākuši kā uzvarētāji. Vai tas atspoguļojas finanšu rezultātos - nav ne jausmas. Ja nē, tad, iespējams, ka cilvēks, kas atbild par soc.mediju komunikāciju jau ir kādus pāris mēnešus miris. Es, protams, jokoju.

Zinu, ka ir sarežģīti saprast to, ka taisnība ir elastīga, taču jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk augsim.

P.S. Jautājumi "A ja Tu būtu bijis šādā situācijā, vai Tu būtu tikpat neitrāls?" man šķiet līdz galam neapdomāti. Jebkurš, kurš ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību, ir vismaz vairākas reizes nokļuvis "uzmešanas" situācijās. Nevis tādēļ, ka pasaule ir pilna ar ļauniem cilvēkiem, bet gan tādēļ, ka "uzmešana" ir ārkārtīgi subjektīva padarīšana.

trešdiena, decembris 10

Bezdarbnieka piedzīvojumi #1

Es neatceros kur es to rakstīju, bet principā ir tā, ka, tā kā Ivars un Dainis ir devušies uz Irānu, nav labāka laika kā tagad, lai uzzinātu visu nepieciešamo info par LotR un HP trivia. Nav pagājuši ne 3 mēneši un Ivars no Gruzijas jau ir sniedzis atbildi uz manu svarīgo jautājumu - Dūdija Dērslija tēvu izrādās sauc Vernons.

Ja tu tagad sēdi un domā "kuram loham kkas tāds interesē? Bezdarbniekiem vai?" tad tu esi uzminējis pilnīgi 100% pareizi, jo es tagad pilnīgi oficiāli pirmo reizi mūžā esmu ierindojies bezdarbnieku rindās. Ja tu domā, ka tur nekādas rindas nav, tad pilnīgi acīmredzami tu vienkārši neesi bezdarbnieks.
Izrādās kļūt par bezdarbnieku nav nemaz tik grūti kā varētu domāt. Man šķita, ka tagad man būs pilnas dienas dažādu semināru un kursu, no kuriem atteikties nav iespējams, bet tomār kaut kā ar šo slodzi izdodas tikt galā.
Sāku savu piedzīvojumu dodoties uz savu tuvāko NVA, bez jebkādas info iegūšanas pirms tam, un nonākot tur sapratu, ka izrādās, ka normāli cilvēki reģistrējas pa telefonu. Tas nekas -  es tagad esmu bezdarbnieks, un skatoties kas vēl todien bija atnācis, man var piedot visu. Ja tev šķiet, ka būt bezdarbniekam nav necik stilīgi, tad acīmredzot tu neesi informēts ka man tagad ir savs aģents. :l Like whaaaaat? Kamēr es iepazinos ar savu aģentu, blakus onkulim arī savs aģents. Onkulim šodien bija jānāk atrādīt kādas darba meklēšanas aktivitātes viņš ir veicis (jābūt 4 divu mēnešu laikā). To skaitā der arī tādas kā "dzirdēju par darbu no kaimiņienes" vai "izlasīju atbilstošu vakanci avīzē sludinājmos". Cik viņam ir sanācis dabūt? 0. Bet atnāca paprasīt vai nevar dabūt pabalstu vēl 2 mēnešus, jo vienkārši tad jau var aiziet paātrinātajā pensijā. Cita sieviete tikmēr nezinu ko bīdija, bet rezultāts bija tik labs, ka ejot ārā no kabineta nenoturējās līdz durvju aizvēršanai un nosaucās "Zajebis!"
Mana aģente tikmēr man uzdod lērumu jautājumu, un katru reizi, kad es nezinu atbildi atkārto ar tādu skatienu un toni, ka es sāku domāt, ka varbūt labāk nevajadzēja nākt. Jautājumi tādi kā - "kāpēc pārtraucāt darba attiecības?". Domā pareizā atbilde ir "Jēkabs Groskaufmanis rupji mani aizvainoja"? Nē, izrādās 114. pants. Kā es pie velna šito varu zināt? Jocīgi arī nedaudz uz jautājumu "Pēdējās iegūtās augstākās izglītības profesija?" atbildēt ar "žurnālists". Kādu darbu meklēsiet? - programmētājs.
Līdz ko skaidrs, ka es mācos + strādāju par programmētāju pēkšņi es vairs neesmu švalis. Pēkšņi es esmu riktīgi kruts džeks. Man šķita kkas tāds notiek tikai datorikas fakultātē, bet izrādās nē. Momentā izprintēja man jau esošos darba piedāvājumus, kas atbilst manai kvalifikācijai, no kuriem zemākais atalgojums 600eur. Sāku domāt varbūt sen jau vajadzēja uz bezdarbniekiem iet.
Tajā pat laikā gaitenī starp visiem darba piedāvājumiem viens superlielisks tāds - "Meklē programmētāju, jāizstrādā uzņēmuma mājas lapā. Pēc tam iespējams turpināt darba attiecības uzturot uzņēmuma sociālo tīklu kontus". Vienkārši ko? :D Es nezinu vai tikai man tas šķiet smieklīgi, bet man izklausās pēc "Meklējam kādu kas māk dators".

Kas tad man tagad kā reģistrētam bezdarbniekam ir jādara? Jāapmeklē 1 seminārs (done) un 2 mēnešu laikā jāatsūta savs CV un jāveic 4 darba meklēšanas darbības (piemēram nosūtīt e-pastu). :l
Mēģināšu turpināt šo ierakstu, ja atradīšu laiku starp šīm neskaitāmajām darbībām.

Lūk, kā nestrādāt.

trešdiena, novembris 12

Mans veltījums Latvijai

Ilgi domāju kā saukt šo ierakstu. Skolā to vienmēr sauca par "Mans veltījums Latvijai", bet pēc atestāta saņemšanas man sāk šķist, ka ar šādiem vārdiem es vienkārši paziņoju pasaulei, ka esmu tik pat origināls, cik tāds labi iepelējis maizes gals.

Kad gāju skolā, rudens vienmēr bija tāds svētku laiks. Pirmajā septembrī dod puķes skolotājai, kas pēc pāris mēnešiem bļaus par to, ka tu ar Daini pīpē uz ielas. Mārtiņdienā nāc uz skolu skatīties kādus kēksus pārdošanai sagatavojuši mazāko klašu skolēni, un centies saprast kuram faking skolēnam varētu būt 25ls par ko nopirkt ķiveri zirgu jādelēšanai. Un arī valsts svētku periods parasti bija apvīts ar dažādiem pasākumiem, kā rezultātā reizināšanas un pareizas burta "a" rakstīšanas vietā nodarbojāmies ar rokdarbiem, taisījām Latvijas karti no zīlēm, pusdienās ēdām bietes ar krējumu pa vidu, līmējām pie galdiem aplikāciju papīru un citas lietas, ar kurām nodarbojas cilvēki, kam nav jāstrādā.
Kopš vidusskolas beigām gan ar to arī šie svētki man beidzās. Neesmu audzis patriotiskā garā, un valsts svētki man lielākoties ir vairāk brīvdiena, nekā svinības. Teikšu godīgi - taisījis kuģi vai māju no dārzā atrodamiem materiāliem neesmu vairāk kā gadus 10. Bet varbūt vienalga. Es tā sēžu un domāju, ka patriotismam nav jābūt vienīgajam iemeslam kāpēc šajās dienās nodarboties ar craftingu. Es reāli esmu pieaudzis cilvēks, kas mostas 6os no rīta, un es varu darīt ko es gribu.

Tad nu lūdzu - man šķita interesanti apskatīties cik labi atpazīstama varētu būt Latvijas karte, ja mēs noslēptu visu, izņemot, piemēram, ūdenskrātuves. Vai ceļus.
Izrādās, ka reālitāte ir visai boring, un to, ka tā ir Latvija var pateikt bez problēmām. Bet toties ir arī jaunas atklāsmes - zini kā visi vienmēr runā - Gauja un Daugava. Latvijas lielās upes, likteņu līkloči, mūžības takas, whatever. Reāli paskaties uz šito - Daugava tā kā konkrēti sabāž Gauju. Vēl nedaudz interesanti, ka Latgale nemaz nav tāda ūdens zeme, kādu man te cenšas iesmērēt. Jā, tur ir vairāk, bet nu nav jau tā, ka Kurzemē nekā nav. Vispār mums daudz ūdens ir, kas patiesībā ir tā diezgan cool.
Attiecībā uz ceļiem - man šķiet interesanti, ka lielie ceļi valsti sadala tādos nelielos reģionos, un pirmajā brīdī varētu domāt, ka tā ir rajonu karte, bet realitāte ir tāda, ka tā loģiski domājot tā sanāk tāda antirajonu karte, jo visi krustpunkti lielākoties visticamāk būs rajonu centros.

Lūk, kartes.



piektdiena, oktobris 17

Luksofori

Ja prasītu man, es nedomājot teiktu, ka luksofori ir riktīgi fucking awesome. Es pat atļautos iet tik tālu, lai apgalvotu, ka luksofors ir smukākais ikdienišķas pilsētvides objekts, un ja tev ir kādi iebildumi, ej sēdi uz savas grants čupas un uzgrauz bruģi, tu sukausi.
Bet tāpat, kā ar manu skaistumu, arī luksofori ir reizē gan kā svētība, gan arī lāsts. :<



Neesmu pārliecināts, vai esmu vienīgais šajā situācijā, jo pārējie manis sastaptie parasti izskatās diezgan relaksēti, bet lieta, kas man traucē dzīvot ikdienā ir šī: zini to situāciju, kad tu nonāc krustojumā reizē ar sarkano gaismu, un otrā pusē stāv kāds tavs paziņa, ar ko tu neesi kontaktējis vairāk, kā 17 dienas? Nu tā, ka, ja tas ir tavs kolēģis, viss chill, parādi 2-3 fakučus, paplāties kaut ko, un ej savās darīšanās. Bet tad tur ir kāds, ko varētu mierīgi nosaukt par Vilni, un tu principā saproti kāpēc visiem nav ļauts nēsāt līdzi šaujamieročus.
Vilni, mēs abi zinām, ka vismaz vienam no mums visticamāk ir kaut kur jāiet, līdz ar to nekāda komunikācija, kas iespaidīgumā pārspētu rokasspiedienu ielas vidū un varbūt 2 teikumus small-talka, reāli nebūs. Bet tagad, lūdzu, stāvam un bolamies. Mana go-to stratēģija pašlaik ir atrast maku somā, skaidri zinot, ka viņš ir manā kabatā. Ja jāgaida ilgi, vēl paskatos apkārt, bet obligāti - cilvēku "pamanu" tikai, kad reāli jau jāiet pāri. Bet ko man citu darīt? Tā nav mana, tā ir Rīgas Domes problēma NIL UŠAKOV!
Es nezinu, man reāli šitais tracina, un es nezinu ko darīt. Kā ir rīdziniekiem? Mālpilī nav neviena luksofora (vismaz oficiāli), līdz ar to visu bērnību es varēju vienkārši maukt pār ielu spēlēt fiškas jebkurā brīdī.
Daži Mālpilieši šķiet dzīvo šajā pasaulē vēl aizvien, kas ir viens no iemesliem kāpēc man besī doties pastaigās Rīgas ielās ar Jāni Bičkovski. Viņš vienkārši mauc pāri visur. Es saku "Jāni, wtf?", viņš man saka "Skaties, tas vēl nav otrajā robā nemaz ielicis" un lien uz ielas otru pusi pa kādas mašīnas apakšu. Citreiz viņš apstājas pie zaļā, pagaida līdz sarkanajam, un tad iet pār ielu. Sarkans labāk piestāvot viņa melnajam T-kreklam.

Bonusā varbūt tagad varam kādu nodirst.
Nesen ap pusvieniem naktī stāvu pie Origo mikriņu pieturas. Zini kas tur staigā otrdienas naktīs? Principā tikai lohi. Viens džeks, kas izskatās tikko no akas izlīdis man pienāk un saka "Klau vecīt vari lūdzu ātro palīdzību izsaukt?" saku "Nē"[Tiešām arī nevaru, tā bišķīt vieglāk ap sirdi]. Viņš ieiet valūtas maiņas punktā. Ārā nenāk minūtes 10. Kas zin, varbūt nomira.
Mikriņu stacijā stāv vīrietis. Viņam pienāk švalis un saka "Klau vari aizdot lūdzu bišku bisķu pietrūkst ceļam", Vīrietis neredz, ka švali aiz stūra viegli satrauktu gaida vēl divi švaļi, un saskaita cik tur tos centus vajag. Švalis silti pateicas un aiziet prom, tad ar abiem pārējiem draugiem ieiet LB. Nezināju, ka var mikriņu biļetes iepriekšpārdošanā pirkt. :l

Vēl redzēju vienu Ķengaraga modes skolas piekritēju Origo tuneļu kioskā pētām makus. Domāju - nez viņi zin, ka ne visos makos ir nauda? Man ir reāli stipras aizdomas, ka ir atsevišķu Rīgas rajonu iedzīvotāji ir dzīves laikā pirkuši krietni mazāk makus, kā pārējie.
Par makiem runājot droši vien obligāti jāpiebilst, ka man besī, un tā, ka konkrēti, tas džeks, kurš izdomāja sarežģīt dzimšanas dienu dāvanu pirkšanu kādām 7 nākamajām paaudzēm. Kāds sakars, ka es nevaru tagad dāvināt tukšu maku? Un nazi tipa arī nē. Tagad jāliek makā nazis, un reāli ej pēc tam jubilār izfunktierē kā šito saprast.

Lūk, es un Rīgas dzīve.

ceturtdiena, oktobris 9

Nedaudz par taviem nākamajiem IT speciālistiem

Šodien stacijā gāju pirkt biļeti un aiz viena stūra nejauši atradu pensionāri. Bet nevis tā, ka viņa tur stāvēja un pētīja biļešu sarakstu, bet tā, ka vienkārši nolikta kaktā. Es domāju visai nepieklājīgi no cilvēku puses tā vienkārši ņemt un izmest stacijā savus pensionārus, mums pārejiem ar to ir reāli jadīlo. >:l

 Reizem es nesaprotu vai manu pratu sak parnemt kaut kada nenormala velme pec lietu kartibas (ka pretarguments strada mantu stavoklis mana istaba), bet es atri klustu viegli aizkaitinats, kad kaut kas nestrada, ja iemesls tam ir elementars.
 Piemeram jau no pirma kursa auditorijas regulara problema ir tada, ka ejas starp galdiem lauj normala atruma parvietoties tikai rindam viena cilveka platuma. Ja tu megini spraukties kadam garam, tu it ka vari iedomaties, ka nodarbojies ar erotisku dibena berzēšanu kluba, lai gan jarekinas ar to, ka 90% te ir džeku. It ka viss butu OK, bet KATRU FAKING LEKCIJU ir cilveki, kas nostajas eja un sak kartot penalus somas, vai apspriest jebko, kas nebutu saistits ar macibam, un tad visi parejie ka duraki stav aiz muguras un gaida. Nu ta ka ka tu šito nesaproti?

 Bet varbut man nevajadzetu but parsteigtam. Liela dala manu kursabiedru man liek brinities, ka mums Latvija te vispar eksiste tada lieta, ka IT nozare, jo, ja no studijam ara katru gadu nak tie paši ar ko te studeju es, mums pietiktu cilveku labi ja 3 uznemumiem. Sen neesmu rakstijis apdeitus savu kursabiedru gaitam tapec ludzu nedaudz Tētis un Dans:

  [Tetis] vēl joprojām spridzina.
 Veselais saprāts un mazāk alkohola? Nē, tas nav priekš tēta. Pēdējā laikā tas, kas tētim it īpaši iepaticies ir informācijas monopols. Varbūt tas kaut kā silda patīkamas atmiņas par padomju gadiem, bet tas, ko Tētis ir dara ir a)Vienmēr ar visiem ir kaut ko parunājis b)Tālāk šo informāciju dod tikai caur meilu. Tā kā tev ir kkādi materiāli, kas vajadzīgi visam kursam, kurus tu vari nohostēt pilnīgi jebkur, kaut draugiem.lv, bet nē, visu var saņemt tikai pa meilu. Tā kā nākamajā semestrī mūs sagaida prakse, sākam interesēties par prakses vietām. Ir zināms, ka vienam pasniedzējam ir excel fails ar iepriekšējo gadu prakses vietām, kurām tad var paskenēt cauri, lai saprastu, kur vispār skatīties. Kāds šo failu paprasa kursa čatā, un Tētis atbild - jā viņam esot. Lai atraksta epastu, viņš atsūtīšot. Lai cik ļoti negribētu, aizrakstu arī es, un tā nu mēs visi rakstītāji saņemam... pilnīgi citu informāciju. (Vienkārši 3 prakses piedāvājumus, kas sūtīti uz meilu).
 Atbild čalis.
 Čalis: saņēmu! paldies! bet man vairāk interesēja lielā tabula ar pagājušā gada prakses vietu statistiku
Tētis: tā, Tu to neteici! :) Un tas nav mans uzdevums "urķēties" pasniedzēja nedarbos, starp citu, tā var arī nebūt vispār, bet, ok, es viņam uzrakstīšu un arī pajautāšu, vai nau iesnaudies šajā jomā (par praksēm kā tādām) :)
CitsČalis: te ir tā lielā tabula [links] aizrakstīju viņam kaut kad senāk un viņš man atsūtīja. priekā!
Tētis: [Vienkārši iebombī no tā faila (kuru visi tagad var nolādēt) pirmā sheeta 100 rindas kursa čatā]
CitsČalis: tajā dokumentā ir arī citi gadi ;)
Tētis: labi, ja kādu tas fails interesē, tad var dabūt! tetis@navigator.lv
Čalis: upload failiem.lv > share link, lūdzu
CitsČalis: tas jau tika augstāk izdarīts, tikai spams pa virsu tika uzlikts [links]
Tētis: es sūtīšu tiem, kam tas vajadzīgs, man nevajag, ka adresi čakarē u autoru arī
TĒTI VIENKĀRŠI KO TU FAKING DZER? KAM ŠITAIS IR IZDEVĪGI?

[Dans]
Dans vēljoprojām nav mainījies. Nāk ar mums tusēt, un nevienam no mums nav skaidrs kāpēc. Bet tas nekas, jo no otras puses mēs iegūstam daudz ārkārtīgi derīgas informācijas. Lūk, pēdējās 3 manas tiešās komunikācijas reizes ar viņu:

1.) Dans, laika pavēlnieks
D: Apsveicu tevi!
V: Ar ko?
D: Šodien trešdiena!
V: Jā ir.
D: Un tad rīt ceturtdiena!

 2.) Dans, jokdaris
/* skatoties uz Relaxen reklamu */
D:Tev vajadzētu Relaxen..
V: ...
D: ..tad tev būs Relaxen!

 3.) Dans nelaimē
D: Baigi sāp kāja
V:...
D: Sāp kāja, šorīt laikam sasitu
V:...
D:Hmm, laikam kājā sāpes iemetušās

 Lūk, šitie džeki kaut kad būs telefona otrā galā, kad tev kkas ar kompi neies tā, kā vajag.