pirmdiena, marts 2

Atbildība

Nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas uzskata, ka ir spējīgi apiet sabiedrības pieņemtās normas vienkārši paziņojot "Es par sevi neatbildu!". Kāds sakars? Kāpēc mani neviens nav iepazīstinājis ar šādu problēmu risinājumu? Vai ir kaut kāds konkrēts saraksts ar situācijām vai apstākļiem, kurās es drīkstu neatbildēt par sevi? Kurš tajā brīdī tad atbild? Vai es varu piemēram valsts svētku parādes laikā iekraut pa seju prezidentam, un tad pateikt "Par šo atbildēs Ivars Brencis"? Es ļoti šaubos. Pie tam tās situācijas parasti ir visai parastas, piemēram, "ja tu iespļausi man kurpē, es par sevi neatbildu". Ja es spēju ar zināmu novēlošanos atbildēt par savu rīcību pat pēc 0.7 dziras "Merkurs", es ļoti šaubos, ka neliels apjoms siekalu var pēkšņi atņemt cilvēkam šīs spējas.
Līdzīgā kategorijā manuprāt ir arī tie cilvēki, kuriem smadzeņu darbība apstājas brīdī, kad tu viņus nosauc par lohiem, un viss ko viņi ir spējīgi turpmāk pateikt ir "Ko tu teici?" ar katru nākamo reizi paaugstinot balss skaļumu. Sākumā varētu likties, ka tās ir dzirdes problēmas, bet es saku 95% gadījumu problēma ir valodas apstrādē. Čista zinu, jo Mālpilī tādi džeki bija vismaz 20. Bet nav visiem jāsaprot tādas kompleksas struktūras kā "valoda". Spriežot pēc mana pēdējā Mālpiliešu profilu reida, dzīvē pilnīgi pietiek ar to, ka tu kačājies.

Runājot par atteikšanos no atbildības, nesen saskāros ar šo problēmu arī privātājā dzīvē. Kaut kad ļoti sen Laima nosapņoja, ka es viņu krāpju, un reāli dienu (nu vismaz vakaru, es neatceros, tas bija sen PIEDODDDDD) man bija jādzīvo ar pārmetošiem skatieniem un visām pārējām standarta izpausmēm, kuras tu saņem no savas draudzenes, kad tu pārguli ar citu sievieti viņas sapnī.
Pāris naktis atpakaļ es nosapņoju, ka, kamēr es ar visiem mierīgi virtuvē rijam kaut kādu kliņģeri, Laima augšstāvā tikmēr nokrāpj mani. Teikšu godīgi, pamodos diezgan neapmierināts ar dzīvi, un, protams, vainoju tajā Laimu. Un te bomba - viņa atsakās atvainoties un uzņemties atbildību par šo pāridarījumu! :l Es teikšu godīgi, man šīs nešķiet godīgi. Nešķita arī visu dienu, līdz izrādījās, ka tā ir bijusi atriebība par to, ka es viņu nokrāpu tajā pirmajā sapnī. Nav faking reāli uzvarēt nepamatotus strīdus ar dāmu, kura tev jāmīl. Šis ir kaut kas, kas būs jāmāca saviem bērniem.

Lūk, atbildība.

piektdiena, februāris 27

Svešas sievietes

Vakar iegriezos Tērbatas/Lāčplēša TOP! pēc pāris aliņiem, un sastapos, ar to, ko drošivien sastopas katrs vīrietis, kas savas sievietes atstāj novārtā :(. Pie kases sēž Irēna, kā allaž omulīgi pīpstinot pircēju produktus tempā, kas liek domāt, ka viņa ir nevis darbā, bet nodarbojas ar kādu mehānisku hobiju mājā pie TV. Tikušies neesam vien tikai 3 mēnešus, bet mana sirds jau sāk pukstēt straujāk. TOP pārdevējas tomēr man bija gandrīz kā kolēģes, zināju, ka pie Irēnas tiksi cauri bez steigas, bet ar smaidu, pie Evijas savukārt uz tevi izbesīti paskatīsies, taču rinda uz priekšu kustas straujāk. Vēl trešā pārdevēja, kuras vārdu vairs neatceros, vienmēr lika izņmet austiņas, lai pateiktu "Labdien!" vai kādu komentāru par izskatu - šī bieži tā vietā lai apkalpotu mani pirms tam 2 minūtes papļāpā ar Eviju un tad tā starp citu paņēma no manis naudu.
Šoreiz uzlieku uz letes savus 3 aliņus, skatos kā tie dodas savā ceļojumā pa lentu, nonāk Irēnas rokās, mēs saskatāmies un es redzu.... vairs nepazīst ;______; 4 gadus lolotas attiecības, neskaitāmas paciņas biezpiena un plova, TOPa siltie aliņi un pikantās maizītes, un nu - viss cauri. Lūk, kas notiek, kad sievietes draugiem.lv salasās, ka visi vīrieši esot kā autobusi. Skarba dzīve, bet ko darīt, var tikai nedaudz ieraudāt sev kabatā.

Nedaudz patīkamāks kontakts ar svešām sievietēm man sanāca uz barona ielas. Dodos pie Niklāva un pa ceļam mēģinu apiet nedaudz lēnāk ejošu meiteni, sauksim viņu par Annu, bet pēkšņi mans ceļš ir bloķēts, jo Anna atpleš rokas un nelaiž mani garām suka. Skatos pretim nāk 2 citas meitenes, sauksim viņas par Maiju un Normundu, kas skatās uz Ms Bloķētāju un smaida pa visu seju, jo droši vien visas trīs ir labākās draudzenes un vakaros zvana viena otrai pa rozā telefonu. Tā kā es nekur tālāk netieku, arī es atplešu rokas sveicienam un uzsmaidu Maijai un Normundam, kamēr Anna to, kas notiek viņai aiz muguras neredz. Maija un Normunds, kā jau tas parasti notiek, sasalst uz trotuāra un skatās uz mani ar sejām, kas pauž tādas bailes, kādas laikam esmu piedzīvojis tikai tad, kad reiz domāju, ka man pakaļ nacisti atbraukuši, bet izrādījās vienkārši Laima ejot prom uzmodināja, lai atvadītos.
Anna nolaiž rokas, un es viņai paeju garām un nepievēršot uzmanību trijotnei dodos vienkārši tālāk.
Šādos gadījumos man laikam nav iebildumi, ka cilvēki traucē satiksmi. :)

Nobeigumā vēl tāda neliela recepte labai vasaras dienai:
Nepieciešams 1 stacionārs sarkans telefons, 1 galdiņš, 1 stikla kupols (gan jau der arī akvārijs).
Jāpieslēdz telefons mājās pie līnijas, tad, kad ciemos ieradies kāds, ar ko neesmu pazīstams jau vairākus gadus, vai arī kāds, kas atsakās gan būt interesants viesis, gan doties mājās, ir jādod ziņa Jānim Bičkovskim, lai viņš uzvana uz telefonu, jāsadauza kupols, jāpaceļ, un tad ātri jāskrien prom, un jāielec pie sētas jau gaidošā mašīnā un jābrauc prom dzert.
Pa lielam izmaksas es minu varētu būt kādi 20eur + benzīns. Es teiktu totāli vērts.

piektdiena, februāris 13

Parasta cilvēka finanses

Vakar saņēmu ziņu no sava kvēlākā fana Reiņa Kasparsona, prasot kur gan ir jaunākais ieraksts, par kuru viņš man katru mēnesi maksā 50 latus. Atskatoties pagātnē jāatzīst - tik tiešām rādās, ka pēc pēdējā bloga ieraksta, pār šo vietu kontroli pārņēmis Kļaviņš, un iekārtojis to tieši tāpat kā savu blogu, ieturot nu populāro minimālisma stilu ar 0 ierakstiem dienā.

Lai ko vērstu par labu, esmu iegājis tādā damage control režīmā, ka vienu brīdi biju uz datora reizē atvēris 4 excel failus, tā kā laikam pašam vin būs jāatzīst, ka šis ir visai nopietni.
Tu zināji, ka no swedbank var dabūt konta izrakstu Excel failā? Kāpēc es to nezināju? Es neesmu no tiem cilvēkiem, kam ir tik sūdīgas spējas atrast interesantas nodarbes, ka katru mēnesi jāskaita čeki, bet ja man piedāvā gatavus datus, es ļoti labprāt apskatītos cik tieši naudas es iztērēju tādiem pirkumiem, kā piemēram šņabis.
Diemžēl gan mēs dzīvojam pasaulē, kur tik smalki detalizēta informācija vismaz man pieejama nav, taču labā ziņa, ka kaut kāda informācija ir, un tā kā es esmu Swedbank klients kopš ~2008 un citu banku esmu lietojies tikai ~0.5 gadus es saku HAIJĀ un pisam iekšā manos naudas datos.

Vispirms varam apskatīties uz laiku. No vienas puses nekā baigi interesanta te nav, bet no otras ir diezgan patīkama sajūta, kā mana alga visā šai periodā ir tikai un vienīgi augusi. :) Ir viens liels pīķis, kur Eiropas Savienība izlēma man iedot palielu naudas apjomu studijām Somijā, bet pārējais viss pa lielam diezgan smuki kā tādi mietpilsoņa sirdspuksti atbalsojas katrā algas dienā.

Ja apskatamies pa mēnešiem, tad acīmredzot es esmu no tiem džekiem, kas septembrī kautkur izrauj naudu, lai sapirktu jaunus penāļus, kuru zīmējumi ir ar 3D tehnoloģijām un dinozauriem. Bet ja godigi, es īsti nezinu kāpēc tā. Nu it kā sākas skola, kas nozīmē arī studiju kredīta un stipendijas ienākšanu manā dzīvē bet tas arī viss. Diezgan smuki var redzēt, ka IN un OUT atšķiras visai maz, no kā secinām, ka es dzīvoju no algas līdz algai. Tipiski. Nolādētie studenti.

Ja skatāmies pa dienām, tad reāli ir skaidrs, ka ir grāmatveži, kam patīk algu maksāt pirmdienās, un ir Valteri Brūni, kuri viņu notriec otrdienā. Tagad vispār domāju, ka gribētu redzēt bišķīt lielākas izlases datus - nu simt punkti ir tā, ka vismaz vēl kāds dienu pirms algas kasa no grīdas nost pastēti, bet dienu pēc ēd Vincentā.

Attiecībā uz ienākumiem - baigais borings. Reāli visu dzīvē acīmredzot nosaka alga. No otras puses ir diezgan smieklīgi, ka šajā grafikā ir iekļuvis Zelta Drudzis, kas ir televīzijas šovs, kur es aizgāju līdzi Čizo, sabāzu viņu kaut kādos erudīcijas jautājumos, un aizgāju mājās ar 300Ls :l.

Bet ar izdevumiem ir bišķīt sūdīgāk, jo katrs veikals sevi norādā 17 dažādos veidos, un sagrupēt to visu normāli ir pārāk liels pisaks. Pirmkārt no ši grafika es izņēmu ārā skaidrā izņemto naudu, jo tā ir kādi 30% un padara pārējo grafiku vēl grūtāk lasāmu. Bet nu es pamēģināju un sakārtoju aptuveni 90% atlikušo datu, un pats jaukākais man šķiet tas, ka 10% no tiem ir aizgājuši Tērbatas ielas topiņā par pinkantajām bulciņām, sūdīgu siltu alu un plovu. Nomīts, Filips un Laima šeit galvenokārt tik augstu ir dēļ īres maksājumiem, bet Jānis man vienkārši ir 500 eiro parādā, taka davai suka maksā ragā.

Es nezinu cik tas ir gudri, bet tagad šķiet, ka nākamās 6gades plānam vajadzētu būt iedabūt krietni augstāk kaut ko tādu, kā veikalu Kupidons+ vai piemēram frizieri.
Un reāli mans ieteikums Swedbank būtu veidot cilvēkiem šādus grafikus, nevis tikai mēģināt minēt vai es RIMI nopirku datoru, vai tomēr drīzāk samaksāju par peldi baseinā. Reāli motivē maksāt vairāk ar karti!

Lūk, finanses.

piektdiena, decembris 19

Izgudrot divriteni no jauna - mans skatu punkts

[Side note: šis patiesībā ir Kļaviņa skatu punkts. Kļaviņam gan nav tik superfakingawesome blogs kā man, tāpēc izmantojot aptuveni 10 sekundes ilgu pierunāšanas taktiku, viņs ir panācis, ka es to publicēju te. Es gan ļoti ceru, ka nav tā, ka šis tagad ir Kļaviņa blogs. Bļeģ, Kļaviņ, ja tā ir, es esmu pissed >:l ]

Ievadvārdi - es nepārstāvu nevienu iesaistīto pusi. Mana interese par šo tēmu ir tīri akadēmiska. Humoru kā izteiksmes veidu izmantoju, jo neredzu citu veidu, kā attēlot šo absurdo situāciju.

Jau gandrīz četrus mēnešus esmu ārpus Latvijas. Pa vidu parastajiem jaunumiem (Krievija-Ukraina; aizdomīga vienveidība Facebook "Suggested Posts" sakarā; TVNet baneri spāņu valodā, utt.), pēdējā laikā ievērību gūst cīņa starp Zum Zum un Brum Brum divriteņu ražotājiem. Cik es noprotu, kaut kur perifērijā ir arī Dip Dap (un ZUM Balance Bike?), kas gan, šķiet, šajā cīņā tiek uzskatīti par old-school risinājumu, kam vairs nav nekādu tiesību neko iebilst.

Visa manā rīcībā esošā informācija nāk no sociālajos portālos apspriestā. Neesmu mēģinājis kontaktēties ne ar vienu no iesaistītajām pusēm, lai nebojātu brīnišķīgo iespēju dot "ieskatu no malas". Tiem, kas saka, ka mans "ieskats no malas" ir neobjektīvs - apsveicu! Protams, ka šis raksts ir subjektīvs un sekls. Ja mums kā patērētājiem būtu tendence aizrakties lietām "līdz saknei", mēs visdrīzāk nelietotu plastmasu, naftu, glutēnu un saules paneļus, un katru reizi pirmsvēlēšanu periodā puse no vēl atlikušajiem vēlētājiem izdarītu pašnāvību. Nemaz nerunājot par to, ka lielveikalā iepirkšanās laiks pārsniegtu laiku, ko mēs pēc tam pavadām preces patērējot.

Labi, pie lietas. Situācijas izklāsts īsumā - vieni (Brum) ir izgudrojuši divriteni (!) un otri (Zum) ir nozaguši no Brum ideju par divriteni (!!!). Nozaguši. Ideju. Par divriteni. Šis jau ir pietiekošs iemesls pārdomām. Dip Dap, kurus minēju sākumā, klusē. Ir skaidrs, ka viņi (arī latvieši) divriteni ir izgudrojuši (!?) vēl pirms abiem galvenajiem šī stāsta varoņiem, bet pagaidām izvēlas palikt novērotājos. Var jau būt, ka viņi beigās izrādīsies gudrākie tēli šajā stāstā.

Populārā folklora mums saka, ka Zum ir uzdevušies par investoriem Brum un pēc tam paši palaiduši Brum ideju kā savējo iekš KickStarter. Maitas. Nē, reāli, tā darīt ir stulbi. Es šo rīcību nemēģinu attaisnot.

Kādēļ Brum paši nepalaida šo divriteni Kickstarter, bet meklēja investorus produktam, kurš acīmredzami ir viegli imitējams, es nezinu. Par to sociālie mediji klusē. Mārketinga teorija šajā jautājumā ir diezgan lakoniska - visas konkurētspējīgās priekšrocības, kas ir viegli imitējamas, ir jāaizsargā no informācijas noplūdes. Es pieļauju, ka Kickstarter iespēja Brum cilvēkiem vienkārši nebija ienākusi prātā. Bet par savām kļūdām pašam arī ir jāmaksā, sakot "stulbi sanāca, nākošreiz būsim gudrāki", nevis jāpiesārņo sociālie mediji. Viegli imitējams produkts = jāmeklē vai nu finanšu, nevis stratēģiskais, investors, ko musdienās start-up uzņēmumiem mierīgi nodrošina Altum un arī tas pats KickStarter, vai arī jāpārdod ideja kādam, kam ir mārketinga resursi (izplatīšanas kanāli, ražošanas resursi, utt.). Trešais variants ir tāds, ko mēdz izmantot visvairāk - nolīst šķūnī un sākt ienīst visu pasauli par to, ka viņi visi ir zagļi. Un beigās pārdot produktu vietējā Ķekavas tirdziņā, lepojoties, ka uzņēmums, vismaz, ir savējais.

Īsumā - Meklēt investoru vienkārši imitējamai idejai ir tikpat gudri, kā, nezinu, iedot urlam paturēt savu zagto telefonu, ja zini, ka viņš līdz Latgalītei aizskries ātrāk par Tevi un pēc tam prasīt no viņa atpakaļ procentu? Piedodiet, man nekas labāks nenāk prātā.

Precizitātei piebildīšu, ka šajā stāstā, papildus vienkārši idejām, figurē arī kāds patents. Patents par divriteni (!?!, man drīz aptrūksies zīmju, kā izrādīt savu pārsteigumu). Ja mēģinām būt nopietni, patentam, šķiet, ir kāds sakars ar kaut ko no divriteņa konstrukcijas. Man kā vienkāršam novērotājam šis patents neasociējas ne ar ko. Mana hipotēze - šāds patents bija nepieciešams, lai Dip Dap nerīkotos pret Brum līdzīgi, kā tagad Brum rīkojas pret Zum.

Sabiedrības viedoklis ir gandrīz vienbalsīgs - Zum ir zagļi, Brum ir Tēvijas Varoņi. Dip Dap - velns viņu zina, kuru tas vispār interesē? Es, godīgi sakot, nemaz nezinu vai šāds uzņēmums vēl eksistē.

Ko es par šo visu domāju - mārketings, kas to būtu domājis, ir viena sarežģīta štelle.

Zādzību kā apsvērumu es gribētu atmest uzreiz - intelektuālā īpašuma zādzība ir juridiska lieta, par kuru, būsim reāli, reti kuram no mums parastajiem novērotājiem ir kāda nojausma. Tikpat labi mana piemājas restorāna īpašnieki ir nozaguši savas soļankas recepti no maniem vecvecākiem. Zinot, ka arī plikā paura aizķemmēšana ir patentēta (US 4022227 A), es uz šo argumentu nelieku lielu svaru.

Personīgi arī es uzskatu Zum par zagļiem. Taču laiks, kad ar vienkāršu sabiedrības vairākuma atbalstu pietika, lai cilvēku reāli sodītu par zādzību ir tālu pagātnē un labi, ka tā. Sist to cilvēku krustā, kuru pārējie visvairāk nosoda ir, khm, nekristīgi. ;) Lai iestādes noskaidro un piemēro atbilstošo sodu.

Pat ja tiesa izlems Brum par labu (maz iespējams), Zum uz to brīdi būs nopelnījuši tik daudz naudas un pieredzes, ka atmaksāt parādu Brum vairs būs tikai formalitāte. Daudzi iedomājas, ka visa pasaule apstājas, jo viņu pašu pasaule apstājas. Negribu sagraut sapņus, bet tā nav. Brum uz to laiku jau būs panīcis uzņēmums, kas savu enerģiju būs ieguldījis nevis attīstībā, bet gan kaut kādas miglainas taisnības pierādīšanā.

Tad ko darīt? Mums, novērotājiem, ir jāpaņem popkorns un jāmēģina noķert pēc iespējas vairāk izklaides. Šobrīd Brum nodrošina šo izklaidi pārpārēm.

Un ko par šo saka mārketinga teorija? Izrādās, ka produkts pats par sevi mūsdienās nesastāda nekādu vērā ņemamu konkurētspējīgu priekšrocību. Iemesls - visi, kam nav slinkums, izdomā jaunus produktus vai arī ( kā šajā gadījumā) izvēlas klonēt esošos.

Lielāka konkurētspējīgā priekšrocība slēpjas pārējos mārketinga rīkos: Cenošanā (RyanAir kādreiz, HumbleBundle, Radiohead pēdējie albumi), Izplatīšanas kanālos (Steam, Amazon, Tesco, nu jau arī Zum Zum), komunikācijā (Doritos, liela daļa no vietējiem ražotājiem), idejā (visi labdarības projekti) un tā tālāk un tā joprojām.

Es biju sagatavojis teorijas tekstu, kas bija trīsreiz garāks par šo, bet man pašam apnika viņu lasīt un atkļūdot, tādēļ izdzēsu.

Tad ko es iesaku:

1. Brum - Visa šitā soc.mediju padarīšana ir nožēlojama. Es nesaku, ka viņa jums kaitē vaidot produktu, taču viņa noteikti jums globālā mērogā nepalīdz. Un tēla kaitējums šeit ir diezgan labi redzams kaut vai pēc tā nabaga slavenā džeka atbildes (sameklējiet iekš Facebook). Apsēdieties visi pie galda un mēģiniet saprast mārketinga rīkus, kas ir jūsu rīcībā, lai pavērstu situāciju jums par labu. Varbūt, ka resursu analīzē atklāsies kāds pārsteigums. Varbūt, tirgus kapacitāti analizējot, jūs atradīsiet kaut ko, kas jums labāk palīdzēs konkurēt "Early majority" inovāciju difūzijas fāzē. Tas pat jums varētu ienest lielāku peļņu nekā tagad skriet pakaļ inovatoriem. Iespēju ir bezgalīgi daudz, taču jūs nez kādēļ esat ieciklējušies uz "first to market" tiesībām. Viss, tas vilciens ir aizgājis. Atcerieties, ka Zum ir paņēmuši pret pārmaiņām visjūtīgāko "direct marketing" ceļu. Vēl ir miljoniem citu izplatīšanas ceļu.

2. Zum - visdrīzāk, ka nekam no šī nebūs globālu seku. Turpiniet darīt to, ko jūs darāt. Es nekad ar jums netaisīšu biznesu, taču izskatās, ka jums tas īpaši neinteresē. Runājot emocionāli - šobrīd jums ir daudz lielāka iespējamība iznest Latvijas vārdu pasaulē, nekā Brum. Karma - par to jau jūs paši esat atbildīgi.

3. Dip Dap - manā prātā jūs esat no šīs situācijas iznākuši kā uzvarētāji. Vai tas atspoguļojas finanšu rezultātos - nav ne jausmas. Ja nē, tad, iespējams, ka cilvēks, kas atbild par soc.mediju komunikāciju jau ir kādus pāris mēnešus miris. Es, protams, jokoju.

Zinu, ka ir sarežģīti saprast to, ka taisnība ir elastīga, taču jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk augsim.

P.S. Jautājumi "A ja Tu būtu bijis šādā situācijā, vai Tu būtu tikpat neitrāls?" man šķiet līdz galam neapdomāti. Jebkurš, kurš ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību, ir vismaz vairākas reizes nokļuvis "uzmešanas" situācijās. Nevis tādēļ, ka pasaule ir pilna ar ļauniem cilvēkiem, bet gan tādēļ, ka "uzmešana" ir ārkārtīgi subjektīva padarīšana.

trešdiena, decembris 10

Bezdarbnieka piedzīvojumi #1

Es neatceros kur es to rakstīju, bet principā ir tā, ka, tā kā Ivars un Dainis ir devušies uz Irānu, nav labāka laika kā tagad, lai uzzinātu visu nepieciešamo info par LotR un HP trivia. Nav pagājuši ne 3 mēneši un Ivars no Gruzijas jau ir sniedzis atbildi uz manu svarīgo jautājumu - Dūdija Dērslija tēvu izrādās sauc Vernons.

Ja tu tagad sēdi un domā "kuram loham kkas tāds interesē? Bezdarbniekiem vai?" tad tu esi uzminējis pilnīgi 100% pareizi, jo es tagad pilnīgi oficiāli pirmo reizi mūžā esmu ierindojies bezdarbnieku rindās. Ja tu domā, ka tur nekādas rindas nav, tad pilnīgi acīmredzami tu vienkārši neesi bezdarbnieks.
Izrādās kļūt par bezdarbnieku nav nemaz tik grūti kā varētu domāt. Man šķita, ka tagad man būs pilnas dienas dažādu semināru un kursu, no kuriem atteikties nav iespējams, bet tomār kaut kā ar šo slodzi izdodas tikt galā.
Sāku savu piedzīvojumu dodoties uz savu tuvāko NVA, bez jebkādas info iegūšanas pirms tam, un nonākot tur sapratu, ka izrādās, ka normāli cilvēki reģistrējas pa telefonu. Tas nekas -  es tagad esmu bezdarbnieks, un skatoties kas vēl todien bija atnācis, man var piedot visu. Ja tev šķiet, ka būt bezdarbniekam nav necik stilīgi, tad acīmredzot tu neesi informēts ka man tagad ir savs aģents. :l Like whaaaaat? Kamēr es iepazinos ar savu aģentu, blakus onkulim arī savs aģents. Onkulim šodien bija jānāk atrādīt kādas darba meklēšanas aktivitātes viņš ir veicis (jābūt 4 divu mēnešu laikā). To skaitā der arī tādas kā "dzirdēju par darbu no kaimiņienes" vai "izlasīju atbilstošu vakanci avīzē sludinājmos". Cik viņam ir sanācis dabūt? 0. Bet atnāca paprasīt vai nevar dabūt pabalstu vēl 2 mēnešus, jo vienkārši tad jau var aiziet paātrinātajā pensijā. Cita sieviete tikmēr nezinu ko bīdija, bet rezultāts bija tik labs, ka ejot ārā no kabineta nenoturējās līdz durvju aizvēršanai un nosaucās "Zajebis!"
Mana aģente tikmēr man uzdod lērumu jautājumu, un katru reizi, kad es nezinu atbildi atkārto ar tādu skatienu un toni, ka es sāku domāt, ka varbūt labāk nevajadzēja nākt. Jautājumi tādi kā - "kāpēc pārtraucāt darba attiecības?". Domā pareizā atbilde ir "Jēkabs Groskaufmanis rupji mani aizvainoja"? Nē, izrādās 114. pants. Kā es pie velna šito varu zināt? Jocīgi arī nedaudz uz jautājumu "Pēdējās iegūtās augstākās izglītības profesija?" atbildēt ar "žurnālists". Kādu darbu meklēsiet? - programmētājs.
Līdz ko skaidrs, ka es mācos + strādāju par programmētāju pēkšņi es vairs neesmu švalis. Pēkšņi es esmu riktīgi kruts džeks. Man šķita kkas tāds notiek tikai datorikas fakultātē, bet izrādās nē. Momentā izprintēja man jau esošos darba piedāvājumus, kas atbilst manai kvalifikācijai, no kuriem zemākais atalgojums 600eur. Sāku domāt varbūt sen jau vajadzēja uz bezdarbniekiem iet.
Tajā pat laikā gaitenī starp visiem darba piedāvājumiem viens superlielisks tāds - "Meklē programmētāju, jāizstrādā uzņēmuma mājas lapā. Pēc tam iespējams turpināt darba attiecības uzturot uzņēmuma sociālo tīklu kontus". Vienkārši ko? :D Es nezinu vai tikai man tas šķiet smieklīgi, bet man izklausās pēc "Meklējam kādu kas māk dators".

Kas tad man tagad kā reģistrētam bezdarbniekam ir jādara? Jāapmeklē 1 seminārs (done) un 2 mēnešu laikā jāatsūta savs CV un jāveic 4 darba meklēšanas darbības (piemēram nosūtīt e-pastu). :l
Mēģināšu turpināt šo ierakstu, ja atradīšu laiku starp šīm neskaitāmajām darbībām.

Lūk, kā nestrādāt.