sestdiena, janvāris 31

Orions

Orions Mālpils debesīs šovakar kautkā ļoti spožs.
Man patīk Orions, un nešauboties varu teikt, ka tas ir mans mīļākais zvaigznājs, jo Oriona jostu, es atceros no apmēram 4 gadu vecuma, kad kopā ar SiliņEdgaru gājām gar parku un saucām to par "zobenu", vēl tajā zvaigznājā ir Betelgeize, kura ir Vonneguta "Titāna Sirēnās" un vēl tur zem jostas ir M42, kas ir gan Xibalba no The Fountain, gan Magrathea no Hitchhikers Guide to galaxy. Vari saukt mani par nūģi, jo es tāds esu.
Ar to nemaz vēl viss nebeidzas! Es izlasīju "Twilight" un elle kā man patika ^__^. Vakar ap 01:00 izdomāju nedaudz palasīt, un kad izdomāju aizstaigāt līdz kungu istabai koridora pulkstens rādija jau 6:32. Es tiešām neesmu redzējis filmu, un varbūt es nododu visu vīriešu dzimumu kā tādu, bet kā ellē ratā vispār var nepatikt kautkas, kur ir TIK forši par vampīriem!?! Man protams no bērna kājas jau ir lielāks fanātisms par vampīriem un elfiem un viskautko tādu nekā normālam vidusmēra saprātīgam cilvēkam, un kādreiz top seriāls bija Bafija pret vampīriem. Tur protams vampīri bija pastulbi un idiotiski pēc skata un lielākoties neko citu nedarīja kā vien tika nodurti, bet nu tai laikā nebija īpaši lielas izvēles, ko skatīties, tapēc ņēmu to par labu esam.

Es nemāku noteikt dienas, jo man par to nav īpaši jādomā, bet to, ka šodien ir sestdiena es zinu, jo to man Ivars pirms kādas stundas pateica.
Trešdiena.
Nesen bija Sanita ciemos. Sanita ir forša, pat ņemot vērā to, ka viņai patīk braukt garām Tumšupei un viņa nesaprot, ka katra diena ir trešdiena. Vispār es jau no 22 apmēram sāku čīkstēt par savu galvu un to kā man nāk miegs, bet beidzās tas ar to, ka aizgājām gulēt kautkad pāri 6. Toties redzēju SAW V. Nebija nemaz tik sūdīgs, to filmu ir interesanti skatīties kautvai tapēc vien lai redzētu kādus trikus tas vecais ir izdomājis. Pēctam noskatījāmies vēl Phone Booth, kuru es itkā esmu redzējis, un tad es īsti nesaprotu kā tas laiks tik ātri pagāja līdz 6iem. Vēl Sanita cepa pankūkas (es iesitu olas bļodā!!!!!!!!) un man kārtējo reizi nākas pārliecināties, ka sievietes roka mājā ir kautkas ļoti derīgs. Es protams pats sevi uzskatu par labu pavāru, jo varu uzcept jebko, vienalga vai tie būtu kartupeļi vai pelmeņi vai olas vai pelmeņi, un maizi ari varu uztaisīt jebkādu, bet līdz tādām kulinārijas prasmēm kā Mārai man vēl ir tāls ceļš ejams. Ātrāk un izdevīgāk manliekas sanāk precēties.

Trešdiena.
Modos neatceros cikos, bet Sanita man bakstīja sānā un Ivars izlikās, ka guļ, bet patiesībā lasa. Ivars ir dīvains - iet gulēt vienalga cikos, bet domā, ka jāceļas 9os lai kāda trešdiena arī nebūtu. Tad Sanita vēl uzdrošinās iet pīpēt bez manis, kamēr man vēl gribas gulēt, un man ir jāmokas izvēlē vai gulēt tālāk vai pīpēt, un tad viņi izdomā, ka ir laiks celties, lai arī man vēl gribas gulēt. Sapratnes nekādas.
Tie uzskatīja par gudru tad skatīties kautkādu filmu, es - gulēt.
Smuki gulēju, tiktiešām, dažreiz ir tā, ka gulēšana ir smukāka nekā citās reizēs, vienīgais nepatīkamais bija tas, ka vienā brīdī es pamodos ar zīmuli degunā. Acīmredzami biju sācis šņākt vai kautkā savādāk traucēju viņiem skatīties.

Tad es neatceros kas notika, bet kautkad jau bija klāt trešdiena.

Čigāna spēcīgās rokas (un noteikti arī kājas) rezultātā man ir dīvaini ar galvu un tā reizēm sāp vienkārši tāpat, un citreiz no tā, ka es uzskrienu pa trepēm, vai izdaru kautko citu, no kā man sirds sāk sisties straujāk, taču vakar notika atklāsme! Tā kā, ja pieņem, ka man ir iespējama smadzeņtrīce, tad visdrīzāk man vaidzētu cauru dienu gulēt un nelasīt neko un nesēdēt pie datora, ko es protams veiksmīgi neievēroju, taču vakar pēc ilgi negulēta laika, 8 no rīta es jutos tik fantastiski, ka būtu pat ar mieru iet stroikā pastrādāt. Tā kā parasti pamostoties man reibst un sāp reizēm galva, tad mans secinājums ir, ka jo vairāk es neguļu, jo labāk es jūtos, un tapēc mans turpmākais plāns ir uzbrukt pārējām Krēslas grāmatām un iespējams cilvēkiem skaipā.

Vēl man ir telefons!
Ja jūs domājat, ka sadauzīts ekrāns ir pietiekami liels "bonuss" tad Jūs rūgti maldaties! Ivars ir uzlicis man skaistāko iespējamo zvanu kāds vien var būt, un tad 8 no rīta kad man jāceļas, jo pa istabu elles skaļumā dārd "ZAĶIEM RĪGU, ZAĶIEM RĪGU, JĀ JĀ JĀ JĀ!" tad es tiešām īsti nesaprotu cik ļoti miris es jau esu, un cik drīz būšu miris pa visam. Vēl manliekas kāds gudrīts man atsūtija īsziņu - tā tik turpini, es kādreiz noteikti uz viņu atbildēšu.

Un es jūtos lieliski ^__^
Šodien man bija smukākais sapnis pēdējā gadismtā, tā, ka es pamodos ar lielu C:, un es jūtos kautkā cits cilvēks, lai arī pat vēl neesmu dabujis brilles.
Viss, kas mani tagad interesē ir štrumbantes.

P.S. Kāds kretīns ir izzadzis riteni no koka. Varēja labāk atnākt pie manis paprasīt pagraba atslēgu un savākt kādu no tiem, kas pagrabā.

trešdiena, janvāris 28

Pats tu esi virsraksts, tizlais kretīn!

Man ir visādas problēmas.
Es piemēram esmu galīgi noguris un aizeju gulēt 3os bet lidz 4iem es trinos pa gultu un tā arī es neesmu aizmidzis.
Vēl manliekas es ari esmu dabujis mandeļpriekus reizē ar ivaru un tagad rijot siekalas sap un man ir aizdomas, ka es rīt modīšos nelaimīgs.
Vēl man ir problēmas ar meitenēm. Es tā izdomāju, ka būtībā tās ir divas:
1.Es esmu co-dependent bitch. Man visulaiku liekas, ka man ar kādu jābūt kopā, jo man kautkā galīgi gribas, lai man ir kāds par ko domāt un lai kāds domā par mani. Un vēl man patīk skūpstīties, bet tas tā mazāk svarīgi.
2.Man viss pārāk ātri apnīk, un tad tās meitenes, kuras es no sākuma mīlēt mīlēt pēctam ir ka vairāk nē un tas mani tracina. Es gribu lai man pasaka, kura ir labākā man par kuru labakas nav, lai es varu to aicināt uz randiņu un kadreiz precet. Izskatās ka jau sen ir cauri tie gadi, kad svarigi bija tik bucoties un nekas cits, un tagad es nevaru isti kopa ar nevienu nekad normali saiet, jo man ir aizodmas, ka beigsies stulbi. Tad kad es beidzot atrodu kautko, ar ko es cist esu parliecinats, ka viss bus zaibis un lidz muza galam, tad tai mani protams nevaig. Life sucks. Un tad sitas abas problemas kopa, ka man kadu vaig un tad tomēr nē sanāk visai stulbi.
Vēl es esmu duraks.
Vēl es esmu mūžā bijis tikai uz vienu randiņu, un pat tas nav manliekas īsts randiņš, jo ar meiteni es jau biju kopā. Tagad man ir plāni kautko aicināt uz randiņu un tad iet un jā. Es vēl īsti nezinu kā randiņā ir jauzvedas, bet es noteikti kautkur uzzināšu. Un vēl man jau gadiem liekas, ka es nevaru iet uz randiņu ja man nav rokas kalkulators (taka pulkstenis, bet pulkstena vieta kalkulators, kurs nerada laiku), bet taka mani sada kalkulatora meklejumi nav bijusi sekmigaki par manu zoologijas atzimi, tad es esu izlēmis, ka es varu iet uz randinu ari bez tada kalkulatora.

Vakardien es domāju, ka šodien būs trešdiena. Es biju tik pārliecināts, ka šodien ir trešdiena, ka es tam svēti ticēju līdz brīdim, kad ap 20iem vakara man Ivars pateica, ka sodien tresdienas tomēr neesot. Visai dīvaini. Ja es būtu Dievs, tad visas dienas būtu trešdienas, dažas sestdienas, un tad vēl varbūt kādreiz es ieliktu arī kādās citas dienas.

Rīt es domāju ierasties pie Pētera, kuram itkā esot telefoni, kurus tas ir gatavs iedot pretī saņemot tikai mana acs ziluma apsmiešanu, tā kā, ja tev gadijumā šķiet, ka vienam no mums varētu rasties vēlme kontaktēt ar otru, tad tu droši drīksti atsūtīt vēstuli ar savu numuru un pretī dabūsi manu, vai arī vienkārši kautkādu skaitļu kombināciju kuru es izdomāšu speciāli un individuāli tieši tev!
Ja Pēterim būs piciņas un viņš mani ar viņām cienās tad ritdiena varētu būt kautkā skaista diena.

Vēl es gaidu pavasari. Man tagad gribas lai ir saule daudz un sauss un tik silts, ka itkā ir silti, bet kad paliek nakts, lai ir nedaudz vēsāk, jo tad ir tā sajūta, ka tu vēlumā ej no andrejsalas prom, kur pa siltumu dzerts alus, un tad tevi pārņem smuks vēsums. Man izklausās šitas forši.

Un vēl man gribas brilles. Es neiznu kapēc, jo ar redzi man itkā viss ir galīgi labi, bet man liekas, ka ja man būtu brilles pēksni tad es būtu cits cilvēks. Es arī īsti nezinu kapēc lai es tagad gribētu būt cits cilvēks, bet ej nu saproti tādu, kas Ivara maja iet padzerties un attopas izēdis Ivara rosolu un pukstot, ka stulbi pieēdies un dzert nemaz patiesiba negribas.

Jauku Jums visiem dienu stulbie duraki ^___^ (Redz kā es uzrakstīju "Jums" ar lielo burtu!)
(AKDIEVS KA ES MILU AMERICAN BEAUTY ^_______^)

sestdiena, janvāris 24

PIEDZIVOJUMS!!

Vakar modos rīta dzestrumiņā ap kādiem 13iem vai jebkurā citā laikā, kad Ivars visdrīzāk jau pusdienā iet, jo Vitai bija svarīgi man pavēstīt "sodien skola festivals!! Bus krutis!!". Prieki kautkā, es varetu pat katru ritu sita manuprat mosties.Tad man bija bla bla ēst un kompis Ivara dzīvoklī un patīkamas atmiņas par to kā iepriekšējā vakarā ar Daini sēdējām tur sveču gaismā, dzērām alu un klausijāmies senas latvju dziesmas par aizgājušām jaunībām un mīlestībām un jutāmies kā kautkādi divi penši, kuriem atslēgta elektrība dzīvoklī. Jā mums ir nākotnes plāni! Pēctam vēl pagremdējāmies atmiņās par zvirbuļa taku ar tādu nostaļģiju, ka gandriz raudāt jāsāk, jo bija tiešām forši, bet nu nav svarīgi tas viss, jo es rakstu par vakardienas vakaru vispār nevis aizvakardienas nakti.17:04 izkāpu no autobusa Mālpils-Rīga un aizgāju līdz Ivara darbam satikt viņu, jo Agnese nemāk sarunāt normālus tikšanās laikus. Vēl es satiku Fotonu un Matīsu, kuram, kā tautās runā, esot garākais krāns kāds vien zināms, pats gan neesmu redzējis, bet Ivars teica, ka esot ļoti garš.Tad uz Ļeņingrad, atnak vini, aiziet vini, aizejam mes satiekam katrinu Space Dog un peksni es jau esmu piedzēries.Kautkādā prāta aptumsuma brīdī tika nolemts, ka mēs braucam pie manis uz kojām. Tā nu mēs izkāpjam no 15tā un laimīgi soļojam un slīdam uz ledus un krītam zemē un smejamies un ejam. Pēkšņi es sajūtu kā nenokurienes manā sejā ielido kautkas smags un es attopos uz zemes un man pretī ir čigāna seja. Es ceļos un situ tam pa seju un tas atkal iesit man un es atkal esmu zemē un tad tas iesit man vēlreiz. Man tā itkā nelikās, bet Agnese diezgan pārliecinoši teica, ka tā pēdējā reize esot bijusi ar kāju. Tā nu man cenšas atņemt maku, kuru es dot negribu un rādu viņam, ka tur skaidras naudas vispār nav un tad viņš saprot, ka maku pasu vinam nevajag. Agnese izdoma, ka vina ari grib paradit, ka vinai nav skaidras naudas, bet ak vai - nemaz nav pamanijusi, ka vinas maks sen jau ir Sergeja vai Ženādija maks. Tā nu tas beidzas ar to ka tiek savākts mans telefons un agneses maks un vēl atskrien čigānu sieviete vicinādama rokas virs galvas (nopietni, vina vicinaja rokas virs galvas) un bļāva kautko savā valodā, ko es nesapratu, bet pec sejas izteiksmes likās ka viņa bļauj vainu "ČIGĀNI NOZAGUŠI MANU BĒRNU" vai arī "OH LUCKY DAY"Tad čigāni aizgāja un mēs aizgājām uz kojām.Tai laikā, kad tas viss notika Saimis SpaceDogā ar kautkādiem LV patriotiem-barigām dzēra, domāja nez kur es esmu un plānoja iet sist krievus, bet aizdzērās pārāk.Cik ironiski ir tas? Un kas man par to visu sakāms? PIEDZIVOJUMS!! ^____^Saimim tagad itka rakstits profilā, ka šaujot čigānus pa 2ls stundā. Varētu varbut noalgot, jo vakarvakarā bija itkā plāns, ka mēs varētu noķer čigānu karali, kurš ir liels un resns un akordeons ir viņa organismam svarīgs orgāns, un tad sasiet viņam kājas un uzilkt tā ka viņš kokā karājas kā pinjata un sist ar koku un no viņa mūžīgi birtu sīcene laukā kā pasakās ^__^No rīta pamodāmies un viss par ko es tad spēju domāt bija kā sniegs no ausgtāko kalnu galotnēm kūst un'pārvēršās mazā dzidrā dzidrā strautiņā un met lokus starp klintīm un tek un tek līdz nonāk līdz kraujai kur pārvēšas ūdenskritumā un krīt un apkšā stāvu es ar atvērtu muti. Izklausās gandrīz pēc paradīzes! (lai būtu paradīze, tur ari meitenei jabut)Un tad es teicu, ka tas ūdens būtu destilēts, bet Agnese teica, ka no tāda nevar padzerties un no tējas arī ne un es izodmāju, ka man patiesība negaršo destilēts ūdens, tapēc tur tecētu tāds ūdens kāds Mālpilī pa krānu tek.Kojās istabiņas biedrs smieklīgais, kurš mani neienīst, vai vismaz nekada veidā to neizrāda, teica, lai ejam meklēt to čigānu. Dažreiz es brīnos kā tādi cilvēki līdz augstskolai tiek, kāda velna pēc lai es vlelgribētu to čigānu satikt? Tas telefons man taču pilnīgi vienalga (kādam majas nav kads lieks telefons? Vīni? Pēteri Zīrak?) un čigānus es vienkārši negribu redzēt.Ejot uz autobusu satikām Martu (kura ir mana māsa un dažreiz bļauj) un izstāstijām viņai piedzīvojumus. Tā kautkada muļķadesa, stāv un skatās uz mani ar žēlumu acīs kamēr es smejos, jūtas kā vecākā māsa un nesaprot vai smieties vai nē.Ja arī es esmu idiots, tad es ar to lepojos! ^__^Tagad es mammas darbā klausos Mūm un domāju par meiteni un par to avotiņu kalnos vēljoprojām. Ja kādam ir daudz bildes ar vides reklāmām Latvijā, kas ir bijušas un ir, drīksti ar mani draudzēties!Un netērē savu laiku aicinot mani draudzēties pat ja tev ir tik smuka profilbilde kā šitā:http://www.draugiem.lv/friend/?3607026tā vietā ej labāk izdari pasaulei kautko labu: samīļo kkādu kam to vajag, vai varbūt nevajag, uztaisi kādam siermaizi, uzraksti vēstuli vai izpildi mājasdarbu (:Jauku dienu jums muļķadesas, es vēljoprojām turos laimīgs ^__^

trešdiena, janvāris 21

otrdiena, janvāris 20

tomats

Iespējams 2. labākās dzimšanasdienas svinības manā mūžā.
Un kas tam bija nepieciešams? 2 cilvēki, sievietes prasmes cepšanā un tv3 nakts čats. Var jau būt, ka mana dzīve škiet diezgan primitīva cilvēkiem, kuri stundu nevar izlemt kuru jostu ar blingiem šodien vilkt, bet ziniet, Māra, Vīni, es jūs vienkārši mīlu bļe (:

Bla bla vakardiena un tad vakarā mēs ar Vīni jau šaujam pie Māras ar autobusu, kurā pēc Ivara rīcībā esošās informācijas kredītu itkā nopirkt nevarot. Māra ir Pole, kura mani k
ā izrādās nebija satikusi tik sen, ka man pat uzvedoties normāli viņai rodas aizdomas, ka es esmu paņēmis uz krūts. Itkā bija 3 ali, kuri garšoja pēc kvasa un aiz sevis atstāja tādu vīrišķīgu aromātu, ar kādu sacensties varētu varbūt vienīgi "Apinīts' vai īpaši stiprais "Vanags", bet Vīnis visai droši noteica, ka mana uzvedība ir visai parasta un tai nav nekāda sakara ar alkoholu.
Māra ir forša, lai arī viņa iespējams ir kautkāds vecmeitu sindroms, jo mēs vēl īsti neesam kājas noāvuši, kad viņa jau ir izplānojusi, ka izceps pankūkas, pīrāgu, tādu kā filmās (nepietika mīkla un sanāca kā nefilmās) un vēl man par godu lielāko bezē cepumu pasaulē. Sauc mani par stulbu, bet es piemēram neiznāju, ka bezē cepumu var radīt mājas apstākļos. Beigās, gan, lai piedod man Māras apbrīnojamās (bez sarkasma!) kulinārijas prasmes, bet tas bezē cepums tomēr nebija tāds pats kā tie kurus nopērk veikalā, jo šitas bija kautkāds mīksts. Varētu tas drīzāk būt bezē pīrāgs.

Vakarā izdomājām aiziet geocachingā un uztaisīt FTF (first to find, nevis fuck the females), bet Grīziņš Māras izpratnē ir kautkas, kur tu ej un tev met ar špricēm pakaļ, tapēc īsti tur vazāties negribējās un mazā prāta apjoma dēļ mēs tā arī neko neatradām. Kādam kretīnam jābūt lai nokodētu koordinātas tā, ka es nespēju viņas atkodēt? Man bļe patīk matemātika, bet tomēr tikai tikmēr, kamēr es tieku ar viņu galā.
Grīziņā es arī biju īstai un dzīvai vieglas uzvedības sievietei tuvāk nekā jebkad iepriekš mūžā, jo viņa stāvēja gandrīz pie ieejas Māras kāpņutelpā, un pat paspēja man paprasīt cigareti. Es neiedevu, pirmkārt man rokās jau bija pēdējā, un otrkārt es nevaru dot cigareti kautkam, kam no mēteļa ir izbāzta kāja laukā tā ka man bail. Man patīk sieviešu kājas, to es nenoliegšu, čist patīk, bet nejau kad kautkādā biedējošā veidā izbāztas no mēteļa.
Kamēr mēs kešojām viņa paspēja kādu arī apmierināt, jo kad mes izgājām viņa vel stāvēja, un kad nācām atpakaļ, viņa tika izlaista no mašīnas. Atri samērā. Man gan liekas, ka ja ir mīlēšanās mīlestība un viss pārējais, tad smukāk ir, ja tas iet visu nakti un par brīvu un ar kādu,kam nav biedējošas kājas, kas lien laukā no mēteļiem.

Pēctam pie Māras un ēst un tv3 nakts čats un viskautkas smieklīgs.
Mārai ja nemaldos Robis ir saplēsis ūdenspīpes to trubu un tagad ir jāpīpē bez trubas pa taisno no tā cauruma, un visa tā padarīšana sanāk galīgi kā skūpstīt meiteni, jo jāpieliecas un jāpagriež galva (lai mati tur neietu oglē) un tā un riktīgi smuki. Laigan ja man jāizvēlas starp skūpstīšanos un pīpēšanu es izvēlos nezinu kuru. Teikšu ka skūpstīšanos, bet tad tās pīpēšanas tomēr pietrūkst. Un vienā brīdī man ienāca prātā, ka smuki būtu, ja meitenei nāktu no mutes dūmi un tad varētu kopā, bet vispār tas nemaz nav tik smuki, jo es tā esmu darijis, un nu. Labāk tomēr atsevišķi. Laigan tā ir gudrākā taktika ko darīt, ja ir pēdējā cigarete un tu esi ar meiteni un abiem gribas pīpēt ļoti. (Nu sistēma, ka viens ievelk dūmus un tad iepūš otram mutē)

TV3 nakts čats ir smieklīgs kā elle. Viņi ir atraduši dumāko meiteni, kāda vien var būt un liek viņai but 4h kameras priekšā. Mēs ar Vīni piemēram bijām vnk gar zemi no smiekliem.
KAMĒR ATCEROS - Vīnis māk smuki noteikt laiku - pa tv iet reklāma "zvani man būsi mans vergs bla bla" un tad tas saka "oho, jau tik vēls?". Jā, man likās smiekligi.
Un tā meitene čatā ir vienkārši tiks tulba ka bail. Un es sēžu un runāju par to cik viņa stulba, un tad viņa pati kameras priekšā pasaka, ka viņai maza galva vai ka nav gudra un tad ir smiekli gandrīz līdz asarai.

Vēl tai čatā ir spēles, kur pa 1,50 sūt īsziņu ar atbildem un kautko arī vinnē citi. Mēs ar Māru pielauzām Vīni aizsūtīt un beigās viņš vinnē skuķeņu pulksteni. Tad viņš aizsūta savu adresi un viņam televizora pasaka "Ivar tavu adresi saņēmām, nosūtisim tev vinneto nagu komplektinu" (kas bija nakamas tur izspeles balva)un tad mums ir atkal jasmejas. Es piemēram lieku vinam aizsūtit "Bļe es gribu savu pulksteni nahuj",bet tas aizsūta "Bet man taču pienakas pulkstentins" vai kautko tadu. Tagad nevar isti saprast, kas tur beigās atnāks, bet nu nav ari tik svarigi manuprat.
Tā nu mēs arī skatījāmies tyo līdz pus5 rītā un mirām. Māra ar Ivaru vispar ir loti nepacietigi cilveki un gribeja skatities filmu jau atrak, bet es kā dzimsanasdienas pavelnieks nelavu un tikai pateicoties man mes dzirdejam labako anekdoti pasaule. Slinkums man ir tagad uzrakstit bet tas bija stasts par to ka skeiteris beigās izrādās karote un kautko stulbaku es ilgu laiku neesu dzirdējis.

Vispar man apnika rakstit,bet nu svarigakais ir tas, ka man bija tomāts ar 20 svecītēm, un kad es to saskaitiju tad bija tomats ar 19 svecitem un smuki kopumā.

Jauku jums visiem kautko. Un visi jus esat tādi kretīni ka bail. Es piemeram gaidu, ka man teiks lai man veicas milestiba, bet no visiem sveicejiem to pasaka tikai divi. Sukas nahuj bļe. Es vienmer novelu veiksmi milestiba, ari dienas kad nav svetki.

pirmdiena, janvāris 12

Kvadrātsakne no 3.

I fear that I will always be
A lonely number like root three

The three is all that’s good and right,
Why must my three keep out of sight
Beneath the vicious square root sign,
I wish instead I were a nine

For nine could thwart this evil trick,
with just some quick arithmetic

I know I’ll never see the sun, as 1.7321
Such is my reality, a sad irrationality

When hark! What is this I see,
Another square root of a three

Has quietly come waltzing by,
Together now we multiply
To form a number we prefer,
Rejoicing as an integer

We break free from our mortal bonds
With the wave of magic wands

Our square root signs become unglued
Your love for me has been renewed


Smuki (:
tur varēja būt jebkas cits, bet nē - kvadrātsakne no 3!
Man patīk gan mīlestība gan matemātika.

svētdiena, janvāris 11

We tried nothing, and it didn`t work.

Ja tu gadijumā, nekad neesi lasījis, manas apceres par mīlestību, zeķubiksēm (es esu redzējis Ivaru zeķubiksēs 20 gadu vecumā! HA!) un visu pārējo, tad tikko es sāņemu vēstulē visai smuku teikumu, kas apraksta būtībā visu, kas tevi gaida, ja tu šito lasīsi:
"vienkāršs skatījums. daudz laimes, paldies, ej dirst, kretīns."

Sāksim ar priekiem!
Es esmu tik stilīgs, ka pus5 no rīta man nav nekā labāka ko darīt, kā rēķināt cik daudz dažādos variantos var atbildēt šitajā testā:
http://www.43things.com/book/#quiz
Es īsti neapgalvotu, ka mana atmiņa ir labāka (lai gan par to, ko es atceros un to, kādas lietas aizmirstu pašam galīgi prieki) par kāmja, kurš būrī nevar atrast rituli, atmiņu, es to skaitli aprēķināju pēc kombinatorikas formulām, kas bija manā galvā. Varētu jau paskatīties kladē, bet ir aizdomas, ka es viņu noliku vietā, no kuras labākajā gadījumā viņu savāca kāds trūkumcietējs un izlīmēja mājās tapetes. (tur galugala bija smuki zimejumi un pareizi aprēķini).
Un tātad sanāca 1152741504606846975 <--------------- NEPAREIZS SKAITLIS dažādi varianti. Bet es vēljoprojām esmu pārsteigts par savu nulprocentu! Kāds, kam ir vairāk prāta var mēģināt pārrēķināt, jo es galugalā studēju komunikācijas, un ja gadijumā nesanāk tāpat, tad es neko nezinu, es rēķināju pavisam citu lietu un tu vari iet paņemt kredītu vai kautko tamlīdzīgu.

Es zinu kāda šodien diena bet tur atpakaļ man slinkums rēķināt, un man ir praktiski brīvlaiks tapēc precīzus dienu nosaukums jums šoreiz nedabūt. Piedod, bet kā sak - life sucks. (Un šodien es domāju vai es uz to varētu turpmāk atbildēt ar "yes, and that`s the best blowjob I`ve ever had")

Diena numur Omikrons!
Es biju Rīgā vēl agrāk nekā saprāts un pirmstam Mālpilī bija tik smuks rīts, ka tajā brīdī es gribēju apstādināt laiku un izdauzīt visiem logus lai visi skatās. Un kurš lohs pukstēja par tām izbalējušām lampiņām? Tik smuki izskatās ka bail!
Nodevu skolā bibliotekā grāmatu un samaksāju 30snt sodu par nokavētām dienām. Vispār es biju plānojis, ka man būs jāmaksā kautkas ap latu, bet laikam manas dienu rēķināšanas spējas ir gājušas zudībā.
Pēctam ar Ievu uz Enriko pulksteni.
JĀ ELVIJ!! Mēs tur bijām, un bez tevis, un arī bez apmaldīšanās visiem par brīnumu! Un tagad es tur māku aiziet neejot apkārt veselam kvartālam! Un vēl mēs bijām čilaut zonā vai kā to sauc un bez tevis un mūs no turienes arī izdzina bez tevis, bet nu vispār mēs ar Ievu izdomājām, ka mums patīk tavas brilles, tā kā uztraukumam nav pamata.
Ap 14 tad uz Ļeningrad un kopumā galīgi smuki. Prieks un laime ^__^
16 man bija jābūt skolā uz Ekonomikas eksāmenu nerakstīt, bet apskaīties kāda man izlikta atzīme. Un kas beigās izrādās? Man nemaz nebija jaierodas, sukas bļe. Bet nu prieki par to, ka es tur ierados mēros pālī un tad arī uz starpeksāmenu es biju pālī, un tad uz vienu ekonomiku es nebiju jo dzēru, un uz vēlvienu lekciju manliekas biju pālī, bet to itkā neviens nepamanija. Bet tā vispār es neesu alkoholiķis, man vnk patīk ekonomika. Nu man patīk pasniedzēja, ekonomika patiesībā ir kautkāds mesls.
Tad ar Baibu un Filipu uz kojām un Bauskas alus tagad maksā 74 santīmi. Kretīni kautkādi, lētāk sanāk ar trolejbusu pavizināties nekā alu dzert. Kojā neteiktu ka nesmuki, jo Filips un Baiba, lai arī maukas, kautkā ir diezgan forši. Un Filipam ir smuka istabiņa un Baibai krūtis.
Pēctam es, visvarenais plānu kaldinātājs, izplānoju ar Sanitu doties šahu spēlēt. Protams, viss notiek kā plānots, un kamēr Sanita mājās krāsojas vai maina ritenim ķēdi vai es nezinu ko dara, es Origo aizmiegu uz soliņa, jo pēdējoreiz gulēts aizvakar. Neesu vel izdomājis īsti vai tas ir smieklīgi vai arī vienkārši tizli, bet šaha spēlēšanu zināmu iemeslu dēļ atcēlu uz laiku. Protams, kad man nenāk miegs, un es viņai 01:00 zvanu tad jau protams visi ir zem segām, un nevienam mani vairs nevaig un pat čizo negrib pīrāgus cept. Sasodītie dienasgaismas bērni, iespīdēs jums kautkad saule acīs, un ieskriesiet krievu barā, tad redzēs kā ir!

Diena numur Perseus (ja tas vārds latviski tulkojas, tad es ceru, ka tas netulkojas kā "Sergejs", jo tā man tas vārds patīk)
Modos pus7 manuprāt un turpināju nemācīties eksāmenam.
Tā vietā es uzskatīju par gudru domu noskatīties "Mirrors", jo Ivars teica, ka esot laba. Ivars, tu esi lohs. Es domāju, ka neviens to vēl nav pamanījis, bet nu, ziniet, es neemu īsti šausmeņu fans, un tad skatīties filmu, kur tu skaties spogulī un kautkas deg, un tad sīkais sajūk prātā, un tad ja par to vēl nekas, beigās veca mūķene pārvēršas par kautko asiņainu un pretīgu, kas lec un nemāk runāt un tam seja ir tāda, ka es pat ar aizsietām acīm tai gaisa buču nesūtītu. Ja es gribēšu paskatīties uz pretīgu sievieti, tad es labāk.... neskatīšos neko. Kāda velna pēc, lai es gribētu skatīties uz kautko pretīgu?

Galīgi traki gribējās no rīta dzert un tā nu es devos uz super netto, kurā pārdod arī rozā poniju un kreklus meklēt dzērienu. Nesmuki ir tas, ka ja tu neesi čalis ar bārdu līdz krūtīm, kuram garšo alus no plastmasas divlitrenes ar nosaukumu "WALTER", tad neko īsti jēdzīgu tur nevar atrast. Viss, kas bija manuprāt kautcik ņemams bija Coca-Cola un kautkāda ledus tēja tādā pudelē, ka, ja man prasītu, es nešauboties teiktu, ka tur iekšā ir terpentīns. Tā kā kolu pudelē es neesmu pircis manuprāt kopš kāda 4. klases klasesvakara, tad izlēmu par labu terpentīna pudelē ielietajai ledus tejai. Teikšu kā ir - negaršoja slikti. Es gan nezinu kā garšo terpentīns, bet man šķiet ka savādāk. Dainis zin kā garšo benzīns, jo viņaprāt vaig dzert no visām bundžām, kuras Māris Ārents kautkur atstāj, tā kā varbūt kautkad šito tēmu ar viņu varēs pārrunāt.

Eksāmens diezgan smuki itkā, jautājumi diezgan viegli, un par tiem, kuriem es šaubījos, es ceru, ka nešaubījās priekšā sēdošā Ilze, un tad rakstu daļā es izvelku rakstāmo par reklāmu, kas ir labākais, ko es manuprāt tur varēju izvilkt.
Tad mājas un uzreiz gulēt, pamodos ap 21iem, un 22os atkal gāju gulēt. Jā, ja man nav kompis un draugu Mālpilī, tad es vienkārši guļu. Dažreiz es arī lasu, bet tā es vispār esu diezgan stilīgs, vienreiz iemetu trīnīti, atceros to tā, itkā tas būtu noticis vēl vakar.

Diena numur 8
Modos pus5. Jā es un pamostos pus5. Un tas nav tā kā 16:30 kā parasti, bet tā kā 04:30, kad ir rīts, un kad visi parastie ļautiņi vēl guļ, un sētnieks arī manliekas. Laigan par vīnu rituāliem neesmu īsti lietas kursā.
Ar kautko agru aizbraucu uz Rīgu, jo iepriekšējā dienā mans ģeniālais prāts lika man atstāt datora vadu kojās (ES MĪLU KOJAS :**************). Tad tur itkā interesanti un itkā nē, bet nu pirmoreiz mūžā es jutu, kā tas ir kad tev ir vājas kājas un šķiet ka ceļgalu vietā ir nekas, un rokas trīc un kāpjot pa trepēm lejā pīpēt gandrīz noripo un iespējams dabū spontāno abortu. Nu tie pēdējie divi par laimi nenotika, bet nu tikuntā. Un nē tas nebija tā terpentīna iespaidā, tas bija stress.
Un tagad es secinu, ka tas par ko es rakstu sanāk vispār šodiena. Gara diena kautkā, lai ari neko neizdarīju.
Un autobusa šoferim, kas brauc uz Mālpili zvanīja sieva un kautko teica kamēr viņš tirgoja biļetes, un tad viņš teica "zvani vēlāk, es tirgoju biļetes" un tad man viņš teica "nē nu ko var zvanīt, kamēr es tirgoju biļetes, aizbrauks mājās tad arī runās!!"

Un tā kā mana pēdējā laika rakstīšana ir retāka par Ilvara Raupa zobiem, tad es drīkstu atļauties rakstīt šitik garus ierakstus.

Un vēl es varu pastāstīt stāstu.
Reiz dzīvoja puisis un meitene. Puisis meiteni ļoti ļoti mīlēja, meitene viņu ne tik ļoti, un viņi uz nenoteiktu laiku pašķīrās, bet puisis nezaudēja cerību.
Stāsta beigas pagaidām. Neizklausās taču pēc bēdīga stāsta ne?

Labākais, kas man ir bijis ir pie Tevis.
Lai veicas Saulīt (: Un tas nav sarkasms. Bez jokiem.

trešdiena, janvāris 7

Taking a leap of faith.

Tu neguli, tu dzīvo pēc filma-kafija-pipet-filma-pipet-kafija-pipet-filma sistēmas, sēdi istabā bez aizkariem, un netīšām uzduries kautkādam testam netā -
Personality Quiz Results:
You are an Extroverted Lifelong Learning Self-Knower
0% of the 42985 people who have taken this quiz are like you.

Kautkā sajūtos īpašs ^____^

Un tas viss vēljoprojām ir sīkums murmuļi.
The Veils - Vicious Traditions.