svētdiena, novembris 21

KA BLAM (ir tas kā tas varētu skanēt, kad cilvēks sev izšauj smadzenes)

Vakar pulksten 13os no rīta es pamodos no tā, ka pie manām durvīm zvana, un neviens neiet viņas atvērt, kas ir viena no tādām situācijām, kas man tracina. Nevis tāpēc, ka man būtu grūti piecelties un aiziet atvērt durvis, bet tāpēc, ka es nezinu vai man to jādara, jo varbūt kāds cits mājā var to aiziet izdarīt, un tad es vnk būtu aplauzies izlienot no gultas.
Šoreiz tā gluži nebija.
Uzvilku savas UMBRO treniņbikses, kas patiesībā būtu ļoti laba lieta ko ņemt līdzi, ja tev grasītos izmest kaut kur nekurienes vidū, jo viņām iekšā ir tāds tīkls ar ko manliekas varētu labi ķert zivi. Protams nekāda lielā jēga, ja Tevi izmet tuksnesī.
Jebkurā gadījumā man kājās ir bikses, mugurā džemperis, un uz galvas kaut kāds viesulis. Es atveru durvis un priekšā stāv Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics, ļoti pieklājīgi apģērbušies un smaidot skatās uz mani, kamēr es skatos uz viņiem ar "vatafak?" un man uz galvas vēljoprojām ir viesulis.
"Sveiki" Ilze saka "mēs šeit staigājam apkārt un aptaujājam cilvēku viedokļus, varbūt mēs arī Jūs varētu aptaujāt?" es, protams, galvā nodomāju "protams", jo kurš gan normāls cilvēks, kas nenodarbojas ar cilvēktirdzniecību, kaut ko atteiktu Ilzei Jaunalksnei, un atkāpjos atpakaļ tā kā aicinot iekšā, ko viņi laikam uztvēra par smagi pohaina rīta pazīmi, jo teica "laikam jau Jums tādā agrumā galva nestrādās? " uz ko es saku "Jā" un man vienkārši dod žurnālu, uz kuras es sekundes simtdaļā izlasu "Bībele" un nodomāju "BĻĒĢ". Tai pašā sekundes simtdaļā arī es pamanu niecīgas, bet tomēr zīmīgas atšķirības šajos cilvēkos, kas viņus atšķir no īstajiem Nekā personīga žurnālistiem., un viņi pagriežas un smaidot aiziet.
Labs triks kristieši. Otro reiz es uz šito neuzraušos vairs.

Tagad man jādomā, kas būtu, ja viņi ienāktu iekšā, jo es, pieklājīgs būdams, ārā viņus nedzītu, bet, ja pie manis atnāk cilvēki, kas grib runāt par Bībeli es esmu diezgan stulba situācijā. Nez cik labi viņi saož melus. Es varētu izlikties, ka jau esmu kristīgs.

Man ir tāda nelaba tieksme aicināt pie sevis cilvēkus mājās, tapat vien, pieklājības pēc. Piemēram, kad nāk sociologs un rāda man coca-colas logo un prasa vai es zinu kas tas ir. Man liekas tas man ir kaut kā no bērnības, kad reiz es biju uz balkona 5 gadus vecs un man kāds vīrs prasīja vai es zinu kur dzīvo Ozoliņi. Es nezināju, bet teicu, ka viņš var ienākt pagaidīt manu mammu, jo viņa droši vien zinās. Ja Jūs zinātu cik mamma bija dusmīga. Acīmredzot šis vīrs, kuru tajā laikā es gan jau prātā galvā aprakstīju ar vārdiem "rūķis, cilveks lācis, Gendalfa draugs" patiesībā bija parasts "dzerajus mazpilsetus".
Iespējams to tieksmi aicināt mājās visus vēlāk nostiprināja arī tas, ka reiz atnāca vīrs pārdot enciklopēdijas (kā tas ir Amerikā!!!!!!) un Guntis, mammas bijušais draugs, teica "man tavas enciklopēdijas nevajag, bet vari ienākt iedzert kafiju", kas man likās ļoti ļoti ļoti stilīgi. Vēljoprojām nedaudz liekas.

Un gribi dzirdēt nelaimi? Viņu sauc Zane. Ūpis, man kaimiņš, vēljoprojām nav atradies/augšām cēlies un visdrīzāk es viņu nekad vairs neredzēšu ,un tagad viņa dzīvoklī dzīvo Zane, mammas kolēģe.
Zane ir interesants cilvēks. Pirmkārt viņa vienkārši piezvana pie durvīm un nāk iekšā, kas ir lieta, kas man NENORMĀLI besī ārā. Kapec tad zvana? Ko tad man darīt, ja viņa zvana un es negribu lai viņa ienāk (kā tas ir 100% gadījumu)? Un vienmēr, kad nāk iekšā saka vienu un to pašu joku "DZIRDĒJI VAI NEDZIRDĒJI, BET ES NĀKU IEKŠĀ" uz ko man vienīgā racionālā atbilde šķiet būtu iesist viņai ar lāpstu pa seju. Papildus vēl viņai ir kaitinošākā balss pasaulē (nopietni. tāda vēža slimas sievietes, kur īsti nav skaidrs kāda dzimuma cilveks runā) un nekam ko viņa saka nav jēgas. Runā vienā runāšanā, bet pilnīgi neko jēdzīgu nepasaka. Dažreiz es galvā iedomājos tādu ainu: viņa ienāk un bļauj "DZIRDĒJI VAI NEDZIRDĒJI, BET ES NĀKU IEKŠĀ", es sēžu savā istabā pie kompja, paņemu rokās revolveri un izšauju savas smadzenes pret sienu, atstajot smuku lielu sarkanu pleķi, kurš lēnām tek uz leju, un mana seja ir nokritusi uz klaviatūras ar degunu spiežot pogu rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr
Lūk, ļaudis - jauna dienasgrāmata.
Varbūt es turpmāk publicēšu tādu ierakstu katru reizi, kad es esmu Mālpilī un viņa ienāk pa durvīm. Varbūt, es to būšu aizmirsis jau rīt.


Vēl kāds stāsts ir vidusskolas - reiz mēs ar Daini (kāds pārsteigums) klasē ārdījāmies (kāds pārsteigums) un mūs izmeta no klases audzināšanas stundas. Ir diezgan liela iespēja, ka man tad bija īsi mati un liels džemperis, bet tik smalki neatceros. Tad mēs pie durvīm skaļi lasījām Lāčplēsi traucējot stundas darbu, kad tas apnika, aizgājām uz toleti, paņēmām toletes poda brilli (tā to tiešām sauc?) atvērām klases durvis šķirbā un uzmetām uz pirmā galda, kā rezultātā, skolotājai palika sarkana seja un uzsprāga galva, kamēr mēs aizbēgam mājās. Tā ir tāda normāla tradīcija Mālpilī - ja tevi no kaut kurienes izmet, tu atgriezies ar poda brilli.
Smieklīgais šajā stāstā ir tas - Dainis pirms pāris nedēļām runāja ar mūsu bijušo klases audzinātaju un atminējās šo atgadījumu, uz ko skolotāja teica, ka tas esot bijis NENORMĀLI smieklīgi, un viņa, lai savaldītu klasi, neesot varējusi smieties, un tapēc sadusmojusies vēl vairāk un palikusi nikna, lai arī viņāi tas likās tik ļoti ļoti smieklīgi.
Paskat tik. 5 gadi turēts noslēpumā kas tik neatklājas.

Vēl par lietam, ko es biju aizmirsis uzrakstīt:
Ļoti grūta lieta ko dzīvē izdarīt ir dzērumā McDonaldā teikt "vienu čīzburgeru, vienu čikenburgeru lūdzu". Tajā pašā laikā tā nav lieta, ko kādam vajadzētu teikt, jo, ja ir kaut viens cilvēks pasaulē, kas čikenburgeru varētu novērtēt augstāk par čīzburgeru, jo sevišķi dzērumā, tad šim cilvekam noteikti ir zināmas problēmas.

Un vēl smiekīģa saruna ar māsu apmēram pirms nedēļās vai divām. Es vēl guļu:
M-tev ir smēķi?
W-ja
M-iedosi?
W-man nav
M-bet tu teici tikko ka tev ir?!
W-bļeģ (nevis kā "bļēģ, uzrāvos", bet kā "bļeģ, tiešām nav" )

sestdiena, oktobris 30

Rūsis ir pālī, un cilvēkiem labs prāts.

Zini kā zināt kad tu tiešām esi tādā pāli, lai varētu teikt, ka esi "nost"? Pārbaudi cik tev kurpes kājās. Ja šis skaitlis nedalās ar skaitli 2, tad zini, ka tu esi.
Pašlaik Rūsis, kuru es pirms 15min atradu žaketē un ar vienu kurpi guļam uz grīdas savā istabā skaļi runā man nesaprotamā valodā, un tas, kas mani interesē visvairāk ir kā pie velna viņš tika mājās, jo nu tādā stāvoklī ceļš no LMA līdz mums nav obligāti tas īsākais, un mēs arī it kā dzīvojam 6tajā stāvā. Es zinu, ka man patīk gari teikumi, un tas varbūt apgrūtina lasīšanu, bet, ja man 12-gadi bija jāsēž skolā un jāmācās teikumu konstrukcijas, tad kāda velna pēc, lai es viņas neizmantotu katrā mīļā brītiņā!
LMA šodien laikam ir pirmkursnieku iesvētības, un pašlaik es sēžu un domāju vai man iet gulēt, vai arī rēķināties ar faktu, ka kaut kad mājās nāks arī Jānis.
Es pašlaik rakstu ar cigareti vienā rokā, un ja man datora vietā būtu rakstāmmašīna es diezgan labi varētu sajusties kā vecs un īgns rakstnieks, jo arī galds, uz kura stāv kompis ir tāds varen vecs, kuru kaut kad sen bija pircis Jāņa vectēvs.
Rūsis tikko paziņoja, ka ies mājās, izvēlās no gultas, iekāpa atpakaļ un izlikās, ka aizmidzis. Diezgan smieklīgi ir muļķot cilvēkus, kas ir peidzērušies ar "Arvīds arī atnāca ar tevi" un saņemt pretī nelaimīgu "KOOOOOOOOOOOOOOOOOOO??!!?!" Tad viņs izdomāja aiziet uz toleti, izklausījās, ka tur rīt arī varētu nebūt sienu, un tad aizvilkās atpakaļ uz istabu pa ceļam pārjautājot velreiz vai viņš tiešām atrodas Blaumaņa-34.
Nav viegla dzīve, kad esi pālī.

Lietas
, par kurām es gribēju uzrakstīt jau pasen sekos tagad.
Playboy ir žurnāls, kuru pirkt ir tik pat liela jēga kā nopirkt no kāda zāli. Un ar zāli es domāju to zāli, kas aug zālienos, nevis kaut kur Dienvidamerikā. Nopietni. Ja tev ir kaut kas, pilnīgi jeb kas, labāks par ko iztērēt naudu - kaut vai tās būtu 10 majonēzes paciņas - pērc to. Tas žurnāls ir tik nesmieklīgs, ka man pilnīgi gribas raudāt.
Gribat dzirdēt joku? "Kas ir sieviešu viagra? Dārglietas." Es to izlasīju Playboy.
Es vienkārši nesaprotu. Kādam ir kāda nojausma, kurā brīdi tas kvalificējas par joku? Jo man toč nav. Nevis tāpēc, ka būtu slikti jokot par sievietēm, bet tāpēc, ka ir slikti uzrakstīt nesmieklīgu teikumu vieta, kur ir atvēlēta vieta jokiem. Ar iepriekš uzdoto jautājumu man Filips ieteica griezties pie pašas Playboy redakcijas, jo šajos apstākļos medijiem it kā ir diez gan svarīgi atbildēt uz lasītaju vēstulēm, lai saglabātu reputāciju. BEt tai pat laikā varbūt man iesūtīt jokus pašam? Var būt man pat maksātu! Es varu izdomāt kādus 10 tādus jokus 2 minūtēs. Nopietni. "Kas Jānim nav uz galvas? Mati." HAHAHAHAHAHA
bēdīgi.

Cilvēki
, kuriem ir kaut kādas smieklīgas īpatnības ir mani labākie draugi. Zini, tās visas sīkās lietiņas, kas citiem traucē bet citiem liekas smieklīgas? Piemēram, Ketija nevar izturēt, ja istabā uz zemes atrodas drēbes. Vēl viņa cukuru liek klāt tējai tikai pēc tam, kad jau ieliets ūdens. Man ir paniskas bailes no lapsenēm, tādas, ka es esmu gatavs no braucošas mašīnas lēkt ārā. Ivars ēd visu, izņemot tīru speķi un olīvas.
Reiz es pazinu meiteni, kurai patika skatīties saulē.

Iesvētības
ir tāda lieta, kas liek man domāt par iesvētībām. Zini visus tos uzdevumus, kur iemet kādam pa seju ar kečupu, iesmērē matos olu un tad apvārta dubļos? Kuram viņi paīk? Nopietni, Tu vari nosaukt vismaz vienu cilvēku virs 14 gadu vecuma, kuram tas patiktu? Jo nu man nepatīk, ka man to dara, un tāpat man īpaši nepatiktu to daŗīt kādam citam.
Šogad SZF iesvētības man kaut kā patika, lai arī laiks jaukuma skalā no 5-100 ierindojās ap -3. Uzdevumus es īpaši nevaru aprakstīt, jo nedabūju visus redzēt bet varu pastāstīt par savu. No manām biksēm un Ivara džempera (piedod, Ivar, tev jau sen viņu vajadzēja savakt) uztaisījām cilvēka lelli, aiz kakla pakārām no tilta, pieskavojām reņģes un likām ar muti ņemt nost, jebšu - Maskačkas pinjata. Nav tas labākais, bet iespēju robežās man liekas, ka bija labi.
Bet gribi dzirdēt, labāko uzdevumu pasaulē? Ir bļoda, kurā peld dzīva siļķe, cilvekam ar zobiem viņa jāizvelk ārā un jāiesit komandas biedram pa seju. ! Šogad mēs to nedarījām, jo Uldim likās, ka tas būtu neētiski pret siļķi, bet, ja kāds mani nākamgad pieaicinās uz SZF iesvētību rīkošanu, ar prieku liktu darīt šo uzdevumu.

Un papildus tam, ka pēc tam sekojošajā fukšu ballē, papildus tam, ka man ir viskrutākās fotogrāfijas no visiem, es vel saņemu no Arvīda tādu komplimentu kā "Brūn, kad tu dejo ap tevi 2m radiusa neviena cilveka nav" WIN! Smieklīgi izdejojāmies ar Ketiju.

trešdiena, oktobris 20

Grozījuma punkts.

Sveiki ļautiņi, kas bijuši Lietuvā un visi, kam uzvārds nesākas ar burtu "Č".
Man ir šis tas sakrājies, tāpēc es pieceļos pusvienos naktī, uzvāru kafiju un tādā veidā parādu lielu FAK JŪ visiem normāliem strādājošiem cilvēkiem, kam rīt ir kādas paredzētas nodarbes ātrāk par 14:30.

Zinat to štelli trolejbusos (es nezinu par autobusiem, es ar autobusu tikai uz Mālpili braucu), kad trolejbuss ir garš, tad viņam vidū ir tas "grozījuma punkts" (tā to sauc, ja netici iegooglē)? Manliekas tā ir viena no krutākajām lietam pasaulē!! Ja tur būtu ķebļi vēl kur sēdēt, tad katrs brauciens ar trolejbusu būtu tik pat vērtīgs kā tas Lunaparks no Čehijas, kas reizi gadā ciemojas Mālpilī un, manliekas, nekad nav bijis Čehijā. Es nopietni saku - ja tu vēl to neesi darījis, nostājies tur vidū un vienkārši skaties kā pārējie pasažieri priekšdaļā grozās riņķī!! No manas skolas (15. trolejbuss) tur sanāk laikam kādi līkumi 4, ja kāds zin līkumaināku maršrutu, droši sakiet, tas ir vienkārši kaut kas galīgi foršs.
Vēl bieži braucot es iedomājos kas notiktu, ja trolejbuss tur vidū pārlūztu. Es ņemu vērā vietu, kur esmu apsēdies un domāju kā man būtu jādara lai ātri noreaģētu tādā situācijā un neizkristu vienkārši ārā (jo es biezi sēžu tuvu "grozījuma punktam") un cik reāli būtu pārvietoties pa trolejbusu ja viņš pēkšņi vienkārši nokristu vertikālā stāvoklī (tā ka šoferis uzēd zemi). Ja pasaulē nebūtu pensionāri, trolejbuss, manliekas, varētu būt tāda forša padarīšana.

Ir kaut kādi cilvēki, kuriem pamatskolā vienīgais draugs bija suns, un tāpēc viņiem bija pietiekami daudz laika, lai pievērsto tādai "zinātnei" kā Latviešu valoda, līdz ar to esmu saņēmis dažādus komentārus par vārda "manliekas" rakstīšanu.
Manliekas jāraksta brīdī kad tas ir iespraudums un to liek komatos, piemēram, Ivars, manliekas, ir nometis svaru, bet man nepareizi liekas.
Man liekas jāraksta tad, kad tev kaut kas liekas un tu to neraksti kā iespraudumu. Piemēram, man liekas, ka ja tu domā, ka es nepareizi rakstu vārdu "manliekas" tu neko nesaproti no skaistas vārdu rakstīšanas.
Kāpēc man ir taisnība neskatoties uz to ko saka jebkurš normāls cilvēks, kura īpašumā ir kāda Rūtas Kolužas grāmata? Paklausies kā tu runā (vai vellabāk - es). To iespraudumu nekad nesaka pa daļām, saka kopā. Vismaz es. Un To otru nē Es būtu gatavs par šito derēt, ka tā ir kaut kāda debīla viduslaiku latviešu valodas kļūda, kas ir pilnīgi normāla parādība laikā, kad cilvēki sadzeras etiķi un piedirš pils stūrus, jo "kanalizācija" ir vārds, kas apzīmē tikai to mazo meiteni, kas dzīvo aiz beigto lopu kalna.

Vēl tādas pāris lietas ir ko es gribētu pavēstīt saviem kursabiedriem, no kuriem 66% manuprāt man nav draugos, tā kā to var it kā nodot tālāk.
Lauma Ose - Ketija teica lai to neraksta (Jums arī liekas interesanti izdomāt kad likt komatu pirms "lai" un kad nē? Jo man jā!), bet šodien viņa uz tevi "lupīja" nevis tāpēc, ka viņa tevi koļītu vai ienīstu, bet vienkārši apbrīnoja tavas uzacis un gribēja tev pateikt, ka tev ir galīgi krutas uzacis, bet sakautrējās.
Marta Lenkeviča - Lai arī tavu uzvārdu es pareizi uzminēju tikai ar trešo reizi, tev šodien bija galīgi nikna frizūra Elīnas lekcijā. Un tā ka tiešām. Es tikko pacēlu abām rokām īkšķus uz augšu cik laba. Nopietni - es to tikko izdarīju.
Daiņa Pudeļa latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca: nikns - foršs; stilīgs; kruts; tāds, kāds nav Mārtiņš Ronis.
Ilga Lēmane - Mums kaut kas pateica (es čista nezinu kas), ka Tu domā, ka mēs ar Ketiju Tevi ienīstam, jo jocīgi uz tevi skatāmies. Nav taisnība. Tu mums patīc. Abiem. Ja mēs vēl kādreiz uz tevi jocīgi skatāmies, pārliecinies vai a)Tu nesēdi blakus Filipam Lastovskim, b) Tu nesēdi priekšā Filipam Lastovskim.


Un vēl ir svarīgs paziņojums - Mums dzīvoklī ir silti radiatori visās istabās. Arī birojā, bet birojā jau sen, bet tu jau tāpat to nezināji, bet nu tagad zini. Arvīds atnāca šorīt, iekāpa pannā, kas birojā tiek izmantota par pelnu trauku un atgrieza visur ar tām savām plaķenēm visu vaļā. Zajebis.
Vēl kāpēc šī diena ir zajebis? Es nokoļīju labāko numuru pasaulē. Piedodiet visas manas bijušās un esošās draudzenes, piedod Filip, piedodiet visi, kuru numuri man ir, bet es viņus visus mierīgi varētu izdzēst, jo šodien man numuru iedeva Viktors. WIN!

Jauku dienu, murmuļi.
Ja satiekat Katrīnu, pasakiet viņai kaut ko jauku, viņa jau nav vainīga, ka viņai nav gaumes.

piektdiena, oktobris 8

Tuncis manā vēderā.

Nav viegla dzīve, ja tomēr dzīvot ar cilvēkiem, kuru galvenās prasmes ir rokās. Jānis šodien atnāca un nogrieza pusi no maniem aizkariem. Tagad man it kā reize gan ir aizkari, gan es it ka sēžot pie galda redzu kas notiek ārā, ja pieņem, ka es esmu kārtīgi nomazgajis logus. Laikam tad sanāk, ka es drīzak runāju par rītdienu nevis šodienu, jo šodien nekādi logi netiks mazgāti.
It kā jau tie bija Jāņa aizkari, bet žēl tapat. Bija smuki.

Šodienas lielākie atklājumi ir:
a)kļavas lapas jau ir gatavas, jo pagāšreiz Ketijai atnesu zaļu, bet šodien jau ir dzeltena ar smuku caurumu.
b)Drēbju žāvēšanā daudz efektīvāks līdzeklis par fēnu ir gludeklis un tas mani priecē, jo mājās fēna nav, bet gludeklis ir. Protams man neviens nepastāsta, ka tur var izmantot dvieļus un tādā garā, lai to veiktu sekmīgak, un man to nākas izdomāt pašam ap laiku, kad es jau principā esmu beidzis darboties, bet tomēr arī it kā lepnums, ka izdomāju to pats. Ketijai gan labāk neprasi neko gludināt. Man bija nedaudz slapjas bikses vel un viņa sāka viņas gludināt, kad viņas jau man bija kājās, un ja nezinātu, domātu ka viņas dzīves misija ir vienkārši nosvilināt manu dibenu. Būtu stulbi ja nebūtu dibena.

Ja neskaita to, ka dzīvoklī tomēr kaut kā ir ļoti auksti, jo Mr Žilbērs uzskata par gudru atstāt vaļā logu birojā, un tad arī biroja durvis, bet tai pat laikā nav tik traki. Man ir dziļa ticība, ka Rīgas Siltums manā dzīvē ienesīs siltumu kaut kad drīz. Ja ne, jāsāk pievērsties Jēzum Kristum.

Šodien dzirdēju arī par ļoti smieklīgam derībām. Nu ne tā, ka es zinu par ko derēja, bet zaudētājs deva 4 solus. SOLUS! Es varētu derēt uz soliem katru dienu, lai arī nav īsti pārliecības kur es viņus liktu.

Vēl ir jauna informācija par Ivara bārdu - tajā var paslēpt manu pastkastes atslēgu, bet dzīvokļu atslēgas nē. It kā nedaudz apbēdinoši, bet tik un ta - labāk tā nekā nekā, un drošvien ir arī labi apzināties, ka tev ir vieta kur noslēpt pastkastes atslēgu brīžos, kad pastāv iespēja, ka kāds čigāns gribētu pieteikt monopolu uz tavu pastkasti. It sevišķi tagad, kad es grasos pirmo reizi mūžā abonēt.

Un vēl - es šodien noklausījos lekciju par eksperimentālo arheoloģiju, uzvilku bruņu vesti un dabuju ar zobenu pa plecu, gūžu un dibenu. YO.

Man atkal garšo tuncis un pasaulē valda miers.

ceturtdiena, oktobris 7

Oranžs.

Jānis man šodien pastāstīja, ka viņam esot Žilbēra sindroms. Man no sākuma likās ka tas ir sindroms, kuru tu vienkārši sev izdomā, un tad tev viņš ir bet izrādās nē. Tas ir kaut kas reāls, un nekādā veidā neiespaido tavu dzīvi, vienkārši, ja tu paliec pēkšņi dusmīgs, tu paliec arī dzeltens. Ja tas nav smieklīgākais sindroms pasaulē, tad pilnīgi noteikti es neesmu dzirdējis par kādu ļoti smieklīgu sindromu.

Ja neņem vērā faktu, ka es dzīvoju dzīvoklī ar kādu, kam ir žilbēra sindroms, man iet ļoti veiksmīgi. Šonedēļ es aizeju uz skolu, un, piemēram, pasniedzējs Orkāns, kurš gaidām katru 2dienu ap 16iem, mani nesola nošaut, tā vietā pasaka, ka nošaut vajadzētu visus no LR1 un pret mani izturas kā tāds mīļumiņš, cik nu tas ir Orkāna spēkos.
Tas man patīk, es eju tik priekšā, lasu Vonegūtu un mani nesūta kārties.

Vēl smuks stāsts. Atceries kā Ivars reiz kādus gadus iepriekš paredzeja, ka La Rocca nodegs? Droši vien ka ne, bet es atceros. Es pirms gadiem 2 uzdāvināju Brey dzimšanas dienā Mālpils Vidusskolā zagtu uguns dzēšamo aparātu. Pirms pāris dienām viņai aizdegās virtuve. YO! Ja tā nav paredzīga dāvana, tad tev vajadzētu sākt abonēt "Dienas pareģi" vai kā tur tie niknie žurnāli saucās. Narvesenā pa 49snt var nopirkt kkādu "Astrologa Yo". Tas droši vien arī derēs.

Runājot par žurnāliem vispār es nesen nopirku kaut ko foršu - "In Memoriam". Es zinu, zinu - mēs visi esam sapņojuši par izdevumu, kurā raksītu par tādām tēmām kā "populārāko kapakmeņu top 10" vai "Kā uztaisīt labu svecīšu vakaru". Beidzot šī iespēja mums ir dota, un "In Memoriam" ielej prieku katra cilvēka sirdī. Nav brīnums, ka Diena mirst. Kam gan tāda vairs ir vajadzīga.

Ir forši, kad ir forši, un rudens nāk skriedams. Es nonēsāju somā pastkarti mēnesi, jo nevarēju atrast pastkasti Rīgā, un re - rudens jau klāt. Visi savācam kļavas lapas, ieliekam spiesties, un tad sūtam līdzi visām vēstulēm, ieliekam visās grāmatās ko dodam citiem vai vienkārši atstājam kādam pie durvīm par ko papriecāties, kad lapu vairs nebūs.

pirmdiena, oktobris 4

dīvāns.

ānis Vaivars bija mans fizikas skolotājs, viņam bija džemperis un matos vienmēr viesulis. Viņa kabinetā (es vairs neatceros kā oficiāli 9.klasē sauc to telpu pie klases, kas paredzēta konkrētā skolotāja eksponātu uzglabāšanai un atpūtai) bija gulta un man ir ļoti stipras aizdomas, ka tajā starpbrīžos ar nelielu snaudu palīdzību regulāri tika ieveidots tas viesulis. Bet lai arī viņš bija smieklīgs, foršs un ar degunu reiz ieknābāja galdā, par viņu šoreiz nav stāsts.
Diezgan bieži fizikā bija laboratorijas darbi, lai arī es, neskatoties uz to, ka biju viens no diviem labākajiem skolniekiem klasē, nekad īpašu jēgu viņos nesaskatīju, jo man gandrīz nekad nebija skaidrs ar ko es nodarbojos, un visu to padarīšanu vairāk uztvēru kā advancētu matemātiku nevis fiziku un secinājumos ierakstīju vienkārši "grūtākais bija salikt svarus atpakaļ kastē". Lai nu kā pēc tiem parasti bija jautājumi saistībā ar fiziku, uz kuriem atbildēt varēja jeb ko, ja vien mācēja to pamatot kaut vai teorētiskā līmenī. Tur es arī iemācījos ka fizika ir tāda traka lieta, un tie likumi ir izdomāti tik labi, ka viņus apiet nevar, ja vien tu neesi Jēzus Kristus pats personīgi.
Tā nu vakar pēc ilgu gadu atpūtas saņēmu atkal mazu izaicinājumu no Jāņa. Mums ir birojs, kura platums ir 144cm platākajā vietā, un garums nav svarīgs. Birojā gareniski atrodas ari taisnstūrveida dīvāns, kura izmēri nav svarīgi, taču ir zināms, jebkurā no malām īsāka diagonāle ir 146cm. Uzdevums ir dīvānu pagriezt tā lai viņš būtu paralēli īsākajai nevis garākajai sienai. Es nezinu vai no šitā var īpaši daudz ko saprast, bet ienākot birojā, Rūsim vajadzēja 4sekundes lai pateiktu, ka tas nav izdarāms. Jānis pasauca mani un es protams būdams cilvēks, kas viegli māk pateikt "nē" jebkāda veida izaicinājumiem un derībām pavadīju minūtes 20 mērot domājot un grozot dīvānu. Un te nu nāk tāda kā stāsta morāle: dzīvē itin bieži dažādi cilvēki, tāpat kā fizikas likumi, saka ka kaut kas nav reāli izdarāms, un viņiem arī vienmēr ir taisnība. Izņemot tās reizes, kad taisnība ir man. Respektīvi pēc 20min domāšanas, ar Jāni izlēmām, ka tas nav izdarāms. Pašlaik. Jānis aiziet pēc zāģa un 4min vēlāk jau dīvāns ir tā kā vajag.
Lūk.
Es nezinu cik tas viss izklausās jēdzīgi, noderīgi vai interesanti, bet nu tā ir tāda lieta, par ko es sēžu un lepojos.

un dzīvoklī notiek šādi.

Es gribētu to saukt par Placebo, bet tā kā to lieto medicīnā, tad laikam īsti neskaitās.
Dzīvoklī ir lielākoties auksti, ja vien nav vilnas zeķes kājās un normāls adīts džemperis, tāpēc Ketija ir atvedusi sildītāju, kurš stāv apmēram tik pat stabili kā es pēc pudeles šņabja, bet tas nav būtiskākais. Tā nu mēs sildamies un priecājamies, bet visi pārējie salst. Taču tā kā Jānis deva zināmu ieguldījumu ūsu analīzes veikšanā uz vienu nakti mēs sildītāju piešķīrām Jānim un Rūsim.
Guļ viņi un sildas:
Rūsis: Eu, negribi to sildītāju izslēgt? Man ir reāli karsti!
Bet Jānis saka "Nē", jo viņam ir silti un viņš ir priecīgs. Tā nu viņi guļ laimīgi līdz brīdim, kad Jānis secina, ka ir aizmirsis ieslēgt sildītāju. Ja tas nav smieklīgi, es nezinu kas ir.

Te vispār ir forši. Mums ir lokālais cigarešu veikals, nodarbojamies ar tādām lietām, kā partiju kandidātu ūsu skaitīšana un es drīkstu aizņemties krējumu, ja pasaku, ka Rūsis ir skaista.

Vēl es šodien redzēju kā bariņš 12gadīgu meiteņu uzvilkušas mugurā miskastmaisus tusē pa pagrabu un domā ka ir spoki. Tas it kā būtu foršākais dienā, BET - es redzēju kā 2 kaķi atrod balonu. Loģiski domājot 2 kaķi un balons nav nekas, kas pastāv ilgi, bet nē - apmēram pusstundu viens no viņiem balonu ķēra un otrs no balona vienkārši bēga, kamēr viņiem sāka apnikt un es aizgāju un viņiem to balonu atņēmu.
Ja tu kaut ko atņem diviem kaķiem, dienu var droši uzskatīt par izdevušos.

svētdiena, septembris 5

Pasaules gals.

Tiek lauzti zvēresti, grāmatas dedzinātas, mātēm tiek atņemti bērni, bērniem tiek atņemti vecāki, cieš badu ļaudis un slāpes un mirst, un Valters Brūns reģistrējas tvitterī.

otrdiena, augusts 31

DRRRRRRRRRRRRRRRRm

Hei, ļaidos! Man nav ko darīt, tāpēc es sēžu birojā un rakstu. Ne tas nenozime, ka man ir darbs, tas vienkarsi nozime to, ka kamer mana istaba nevar redzet gridu, jo tur ir pilns ar tapetem, apmetumu un 93. gada avizes Diena izlaidumiem, mes atdusamies labakaja parodija par vardu istbaa, kadu es esmu redzejis. Ta ir apmeram 1,5x3m liela telpa ar superdebilam tapetem un hanteli. Runa ka kadreiz esot bijusi meitas istaba. Man liekas ta bus bijusi viena no tam gimenem kur meitu uz 9 gadiem iesledz istaba, lai ivna nemiletos. Par biroju to sauc, jo.. nu tas ir birojs un viss.
Ja man ir jauns vecs dzivoklis un tas ir nikni!
Es nezinu, es kaut ka esmu loti loti sajusma. Vakardienu un sodien principa veltiju visu tapesu (kuras bija limetas 5 slanos, lidz ar to pec norausanas istabas lielums palielinajas par 2kv/m) rausanu nost, caurumu aiztaisisanu, socializesanos un brauksanu pec poda. Cik biezi tu esi braucis pec poda? jo es nebiju vispar pirms sodienas. Tagad mums ir pods un tas ir nenormali kruti, jo pirms tam nacas iet uz Barona centru, un vardi āiziesu uz toleti" nozime, ka tas cilveks aiziet uz minutem 20.
Man ir ari lieliski dzivokla biedri pagaidam. Janis Cibovskis, kuram nav mati, bet ir fiksits un vins mak izdarit tadas lietas ka uztaisit tami durvju restauresanai un sudigi nolakot galdu. Vel ir Marta, kura ir iespejams garaka meitene ko es pazistu. Ne nav gan, bet ir loti gara, bet ari loti jauka un man vina patik un vinai ir milzigs galds un vina man lauj izmantot savu spaktellapstinu kas tikai tuvina musu draudzibas saiknes. Vel ir Ketija. Vel ir Rusis, kuru es pagaidam neesmu saticis, bet izklausas pietiekami lidzigi vardam Lusis, un tas, manliekas, ari jau ir labs sakums musu draudzibai. Vinam ari ir Vards garaks par uzvardu, kas ir loti zimiga cilveka kvalitates ipasiba.
Ja mes pipejam, remontejam un dzeram divci. Pagaidam dzive nevaretu but ipasi skaistaka
Mjau.

piektdiena, augusts 20

Šodien bija rudens, laiks vilnas zeķēm!

Ir labi, ka pasaule ir iekārtota tā, ka, ja ārā līst lietus, es varu pilnīgi mierīgi pavadīt dienu nodarbojoties ar neko un nejusties par to sūdīgi. Amen. Nav tā, ka man nepatīk vasara, bet ir tā, ka man šodien patika rudens. Ja man būtu nauda smēķiem, es labprāt gribētu lai rudens ir arī rīt, lai ar kūpošu pīpi zobos varu aiziet savākt kļavas lapas, ko ielikt herbārijā un nodomāt ko labu par to, ka ir tik vēss, ka jāvelk džemperis, bet tai pašā laikā arī viss tāds svaigs. Ja man piedāvātu vasaru kaut kur Indijā ar +40grādiem bez ūdens un blakus beigtai govij, vai tādu smuku apmākušos sausu rudeni, kas ir tieši tik vēss, lai varētu vel sēdēt ārā džemperī, dzert kafiju, pīpēt un gudri spriest par savu bezdarbību - es izvēlētos miljons latus. Ja man būtu miljons lati varbūt arī man būtu pilnīgi pohuj kāds laiks ārā. Būtu forši tā, ka man būtu miljons lati un es to nezinātu. Es tik pirktu cīgas un ietu pie zobārsta, bet nauda nekad nebeigtos. Izklausās pēc sapņu dzīves nedaudz. Pirms iepriekšējā teikuma pārlasīju rūpīgi, vai neesmu nekur ierakstījis "liti". Ja kādam ir miljons liti, tad drošvien vienīgais, ko tāds ar savu dzīvi var iesākt, ir nosaukt savu dēlu par Pzverkas un nopirkt delfīnu.
Bet es gribēju rakstīt par rudeni. Tik sen nebija bijis tā, ka atverot logu man paliek vēsi, ka es atļāvos šodien sevi apveltīt ar filmu skaitu, kas mazāks par 4, nedalās ar 2 un nav 1 un nav arī 18. Un visas veiksmīgi. Piemēram, ja tev kādreiz ārā līst lietus, balkonpriekšā traktors rok bedri un liekas, ka tu es slinks un idiots, tad es nezinu īsti neko labāku par American Movie. Man patīk filmas par cilvēkiem. Par tā kā reāliem cilvēkiem, nevis sievietēm ar uzvārdu "Bredšova", kuras pasaulē sievietes Indijā seko līdzi jaunākajai modei. Citreiz es domāju, ka būtu forši, ja manai dzīvei būtu teicējs, vai tai būtu kaut kāds soundtrack`s. Tā arī pats citiem par godu citreiz galvā iestāstot ("..un Ivars, maz nojaušot, ielēja tasi tējas, kamēr viņa bārdā atspīdēja visas Latves zilgme..." /Rainis/) vai kaut kur steidzoties drīkst neveikli iedziedāt "Eye of the tiger" cerot, ka pārējie sapratīs, lai arī pats Rokiju neesmu redzējis nekad mūžā, un arī tuvākajā laikā neplānoju neko lietas labā darīt. Taču ja manai dzīvei teicējs būtu kāds ar uzvārdu "Bredšova", un man tas būtu katru dienu jādzird, es domāju es tik pat labi varētu arī izšaut sev smadzenes vai/jeb iet studēt socioloģiju. Pavisam savādāk būtu, ja tas būtu Morgans Frīmens. Es nezinu ko par teiktu fizikas likumi, bet man liekas Morgans Frīmes arī ar vienu maizes šķēli varētu visu pasauli pabarot, un katru reizi kā viņš kādam iedod 5, tas cilvēks uzreiz paliek par miljonāru. Ja man piedāvātu kurš Morgans es gribētu būt, es būtu Morgans Frīmens un katru rītu sveicinātu savus kaiminus ar smaidu sejā.
Manliekas es atkal nerakstu par rudeni. Tagad ir tāds stulbs brīdis, kad man it kā nāk miegs, un, šķiet, ka visi kas gribētu ar mani pārmīt kādu vārdu vai otrādak ir jau miegos, bet iet gulēt šķiet kaut kā nepiedienīgi, tā nu es te sēžu un neko nedaru. Varētu uztaisīt tēju, bet tad gribētos pīpēt. Kā zināms Mālpilī 24h veikali vairs nav, un arī ja būtu.. tad es ietu pirkt smēķus.
Vēl arī pie reizes paziņošu - Lūdzu neaizmirstiet visi mani uzaicināt arī feisbukā! Jā, es esmu arī tur, un tas, ka Jūs man esat draugos, nenozīmē neko, ja Jūs man neesat feisbukā, jo tā vienkārši ir. Ja tu domā, ka es tev visu laiku nerakstu draugos, tad varbūt uzaicināsi feisbukā un mēs kļūsim par labākajiem draugiem ,tad es varu teikt tikai - OKEJ - tu domā pilnīgi pareizi, un es neuzskatu par draugu nevienu, kas man nav draugos abos šajos portalos. Sõrī Ivar, Daini, Jums vienkārši ir pienācis laiks...
Es tikko nožāvājos, kamēr man ausī bija pirksts. Es derētu uz pastkarti, ka Tu tā nekad neesi darījusi, bet ar tām derībam ir tā man kaut kā liekas, ka lai arī es vienmēr vinnēju, es nekad neko nevinnēju. Vinnēt. Vinēt. Ja to raksta ar vienu "n" es vienkārši esmu lohs.
Vēl kāda lieta, ko obligāti gribu pastāstīt. Kuram no mums dzīvē gan nav gadījusies situācija, kurā esam nonākuši Ivara Brenča draudzenes lomā. Gandrīz ikkatram. Bet šādās situācijās ir ļoti svarīgi ievērot etiķeti, kā arī izdomāt, kur ar ivaru aiziet paēst, jo nav noslēpums, ka Ivars ir diezgan perverss gastronomisks izvirtulis, un ēd visu, kopā ar visu, kas nav olīves. olīvas. ai, velns viņ zin. Tātad jautajums būtu uz kurieni Ivaru vest. Un lūk arī atbilde - restorāns, kafejnīca, vai kas ellē tas ir "Vīns un Zivis". Ja tev šitas neliekas smieklīgi automātiski, tu neesi cienīgs Ivara draugs. Iesaku ar viņu iepazīties tuvāk. Mazs paskaidrojums - Ivara iesaukas - Vīnis, Ivis.

Un šā ieraksta nobeigumu varbūt veltīšu pāris dzejas rindām: "(Negaidot esmu iekritis !) Ja budu ruki tvoi celovat !!!" /Edgars Vigants/
Kā arī daļa cita šī autora darba:

"Šajā tumšajā vakara,

Apskauj mani cieši, cieši.

Un nelaid mani vaļā,

Jo bez tevis man būs augsti"


Es nezinu. Es zinu, ka es pats neesmu nekāds pareizrakstības karalis, un cieņu no Anitas Randeres savā laikā izpelnījos tik vien tāpēc, ka nemācēju muti aizvērt un ārpusklases lasīšanas kladi rotāja Harijs Poters un citas grāmatas, kas kopumā gan jau ik mēnesi x reizes pārsniedza to, ko bija iesniedzis Jānis Bičkovskis (x>9; x<8apgāzies), bet es vienkārši nevaru saprast kā var ierakstīt profilā kaut ko tādu: "skola kur gan citur pagaidam bet velak var but tur kur bija labi vai buss mehanikis velak celtnieks bet tas viss ar laiku naks var but galdnieks ... VisaS kas patiks var but var but laiks radis".

un sevi uzjautrinot es vienkārši ielieku komatu pirms šīs "ar laiku naks var but galdnieks" teikuma daļas, un gardi nosmejos par to kā Edgars ciemiņus gaida. Vai varbūt vienkārši Jāni Bičkovski.


Nu ko. Skatoties uz Solveigas Žīgures bildi un cenšoties izdomāt, kura no abām ir tā, kas iztukšoja to zaļo aldari, nemanāmi ir paskrējušas vēl 3minūtes un laikam ir laiks iet gulēt. Zini kas man patīk ar minūtēm? Tas ka viņas var apzīmēt tā "`", piemēram 17` . Vai nav ģeniāli? Es rādu ar īkšķi uz augšu un zinu, ka man atkal ir taisnība. Ja būtu kāds cilvēks ar kuru es nekad nederētu tas varbūt būtu es pats. Vai arī Ainārs Šlesers. Viņš, zini, tāds viltīgs izskatās, manliekas ja pakāš nekādus alus neatdod un tādā garā.

piektdiena, augusts 13

lūūūdzu šonaksn kaut ko jauku

Es šodien atceros visādus cilvekus un visādas lietas, kas vairs nav taisnība, vai tām nav nozīme, vai ir aizmirstas. Tā ir tāda viena sasodīti laba sajūta, un ja es varētu izvēlēties vinu superspēju tieši tagad, tad, iespējams, tā būtu apturēt laiku un iedzert alu ar katru cilvēku ko es gribu un cik ilgi es gribu, un nebūtu slikti, ja arī viņi to gribētu.
Es esmu vienīgais, kam ir tā sajūta, ka lasot, ko es esmu rakstījis sen, manā galvā automātiski konstruējas tās sajūtas un domas, kuras man bija to rakstot? Tas ir tā kā Butterfly Effect, tikai es nekur īsti pa īstam neceļoju.
Man ir bišķiņ plāniņš satikt visādus cilvēkus, uz alu, jo es negribu vis kaut ko aizmirst.
Vel es nedaudz arī esmu dusmīgs par to, ka man kaut kad nācās izdzēst visas vēstules draugos. Nolādētie darbinieki visu naudu par statistikām norij eklēros un nevar lielākus serverus bļe nopirkt.

Un šodien bija laba diena, jo es biju pie Daiņa, peldējos pie Daiņa upē aukstā, mētaju lidojošo šķīvīti un apgāzu suni.
Vel gandrīz braucu ar traktoru, bet Dainis nemācēja iedarbināt un nācās vilties. Ir stulbi vilties, kad tu domā, ka tu tuliņ brauksi ar traktoru. Kopumā jutos nedaudz kā sendienās atkal, kad svarīgas bija tādas lietas, kā kur lai dabon kādus spēļu diskus, kas nav krievu valodā, un kā pie velna lai iegaumē kas ir fotosintēze uz rītdienu bioloģijā. Man besī domāt par to kur lai dabon naudu, darbu, kā lai pārskaita to sasodīto īres maksu dzīvoklim, ja pārvaldniece atbild uz epastiem ar ātrumu 1 meils nedēļā, un iespējams šonedēļ ir laiks atbildēt uz Dormeo spamu. Ja tas tā turpināsies, es apsveru domu nakamgad būt Taizemē. Tā tiešām.
Vel man tagad ir vēstuļu draugs. Tāds īsts. Ar kuru tikai sarakstas un nesatiekas. Vienīgi es esmu slinks un grūti pieķeros rakstīšanai. Manliekas būs forši.

Es gribu iepazīties ar foršu cilvēku, kuru es vēl nepazīstu.
Es gribu skriet naktī pa pļavu plikām kājām.
Es gribu stāvēt uz celma, kas smaržo pēc sveķiem.

Mani sen neviens nav sabāris. Varbūt es kaut ko nedaru pareizi.
Varbūt es izvēlēšos savu sievu pēc tā kāds viņai uzvārds.

otrdiena, augusts 10

Čing Čong Trumpis

Čing Čong Trumpis (Karšu spele, balstita uz patiesiem notikumiem)

清丛王牌
Ar vienu karšu kavu labi pietiek lidz 5iem speletajiem, labi ir sakot ar 3, bet noteikti nebutu ieteicams spelet mazak ka diviem, jo savadak speles defekta del, nav iespejams uzvaret.
Sakuma katram speletajam tiek izdalitas 3 uz leju verstas (aizklatas) kartis, kuras atrodas uz galda vai govs vedera (atkariba no ta, kur notiek spele). Uz šim kartim tiek uzliktas uz katras pa uz augšu verstai kartij (kopa atkal 3) un 3 kartis katram speletajam rokas, kuras citiem nerada. Atlikušas kartis novieto nemamo karšu cupina.
Speles merkis ir atbrivoties no visam kartim, kas ir roka un uz galda un nepacelt jaunas lidz bridim, kad spele ir palicis tikai viens speletajs ar kartim.
Sakuma veicot izlozi uz akmens-škere-papirits vai labak - Rock-Paper-Scissors-Lizard-Spock (visit link) nosaka pirma gajiena veiceju.
Pirma gajiena veicejs noliek pirmo karti un spele turpinas tada virziena, kada atrodas otras vietas ieguvejs sakuma izloze.
Karšu nozime.
2 - trumpis, drikst likt uz jebkuras karts, nakamajam jaliek karts, kas lielaka par 2.
4 - caurspidiga karts, drikst likt uz jebkuras karts, nakama gajiena veicejs liek karti ar tadu vertibu, kadu prasa karts, kas ir pirms 4 (piemeram ja zem 4 ir 6, tad liek 6, 2 vai augstaku par 6)
5 - klusešanas karts. Ja uz galda atrodas viens 5 tad visi kluse lidz bridim, kamer tiek uzlikts vel viens 5 vai tiek novakta cupina. Ja uz galda atrodas tris 5 - kluse, ja cetri -nekluse. Ja kads ierunajas pec 5 nolikšanas, tas nem augša cupinu, kas ir uz galda.
7 - drikst likt uz jebkuras karts, kad uzlikts viens vai tris 7 pec kartas nakamajam ir jaliek karts ar vertibu mazaku par 7. Ja divas tad jaliek lielaku par 7.
8 - Čing Čong karts un speles galvena karts. Liekot uz galda 8 licejam ir jasaka "Čing Čong ". ja tiek likti divi 8nieki tad Čing Čong saka cilveks pirms liceja, ja tris 8nieki, tad cilveks, kas ir pirms cilveka, kas ir pirms liceja. Ja attiecigais cilveks nepaspej pateikt Čing Čong pirms nakama gajiena veicejs uzliek savu karti (kurai jabut lielakai par 8, vai tam jabut 2niekam vai 7niekam) vinš pacel cupinu. Ja jebkura speles bridi kopš pirmo karšu pacelšanas kads pasaka Čing Čong , kad vinam tas nav jasaka, vinš pacel visu cupinu.
Ercena 9 - apmaina vietam 2 speletaju redzamas kartis, reize ari apmainot vinu vardus/ iesaukas (par iesaukam sikak pie ercena duža)
10 - Drikst likt uz jebkuras karts iznemot viena vai tris 7niekiem, automatiski aizsuta visu cupinu uz naves kambari (noliek nostak)
Ercena A (vertiba lielaka par kungu, nestrada ka 1) - Licejs drikst dot jebkuram speletajam iesauku, kura vinam saglabajas lidz konkretas partijas beigam, ja netiek mainita. Katrs, kurš uzruna šo cilveku nepareiza varda tiek apveltits ar cupinas pacelšanu.
Gajieni notiek jau iepriekš minetaja seciba, no sakuma speletajs drikst izmantot tikai kartis kas ir roka, liekot tadu karti kadu drikst likt nemot vera iepriekšejas karts magiju. Ja iepriekšejai kartij nav nekadas magijas spejas, tad jaliek karts, kas ir tada paša vertiba vai augstaka. ja uz rokas nav karts, kas atbilstu šiem noteikumiem, nem vienu karti no nemamo karšu cupinas, ja nevar uzlikt ari šo karti, tad nem augša visu cupinu. Kad uz rokam beidzas kartis, izmanto redzamas 3, kas noliktas uz virsmas, nenemot visas reize roka. Ja pacel un nevar nolikt, patur roka. Kad beigušas atklatas kartis, tad izmanto uz galda atlikušas, aizklatas kartis, kuras sava gajiena nem pa vienai minot un cerot, ka bus deriga, ja nevar izlietot patur roka. Aizklatajam nevar pieklut kamer ir kaut viena atklata karts. Aizklatas nevar izmantot kamer roka ir kaut viena karts.
Uz speles galda, ka jau var noprast sava gajiena drikst likt ari vairakas vienadas kartis.
Ja uz galda cupina atrodas 4 vienadas kartis pec kartas (vienalga vai licis viens cilveks vai 4 pec kartas katrs pa piem. 3niekam) cupina dodas uz naves kambari.
Kad tiek nodzesta cupina, iet velreiz tas kurš lika pedejo karti. Kad kads pacel cupinu, iet tas, kurš atrodas rinda pirms ta, kurš pacela kartis.
Ja Nemamo karšu cupina vairs nav kartis, tad kartis no naves kambara samaisa un noliek jaunu nemamo cupinu.

Speletajs kuram pirmajam beidzas kartis sak slavinašanu - t.i. nosaucot varda/iesauka cilveku, kurš liek karti (tadejadi slavina vina eksistenci). Ja slavinatajs ir parak lens un ir apgajis vesels aplis bez slavinašanas, vinš pacel cupinu. Ja slavinatajs slavina nepareizi, vinš pacel cupinu. Kad nakamajam speletajam beidzas kartis vinš parnem slavinašanu un pirmais slavinatajs tad var atpusties no slavinašanas, tacu, ja šis otrais, piemeram, uzraujas uz Čing Čong , iepriekšejais slavinatajs atkal atgriežas amata.
Speletaji kuri nolikuši kartis var atkal pacelt šadas situacijas: nepareizi slavin, runa kad ir 5nieka magija, nesaka cing cong, kad jasaka vai saka Čing Čong , kad nav jasaka. Ja, karšu beigšanas neatbrivo no 5 un 8 magijas, ka ari iesauku magijas un citam magijam, kas var ietekmet. Speletajam kas nolicis visas kartis nevar piešut atklatas kartis ar ercena 9. Ar ercena 9 vienmer maina visas kartis, kas ir atklatas, piemeram Šmitam ir 3 atklatas un Ivss_xx neviena, es uzliekot ercena 9 izdaru ta ka Ivss_xx ir 3 atklatas kartis un Šmitam neviena, tacu nevar dalu karšu atstat kkur citur. Neaizmirst ka mainas ari iesaukas.
Pedejais speletajs, kurš paliek ar kartim rokas ir ķīnietis.

trešdiena, augusts 4

The Maple Leaf.

An old man was sitting on the porch of his house, a steaming cup of coffee in one hand and a smoking cigarette in the other. It was silent.

A storm was coming, there was no doubt, the ache in the old bones couldn`t be mistaken, and it was so silent and grey, as it always is right before the storm. He loved it. At his age he only had love for three things left – coffee, cigarettes and the beautiful silence before the storm, and now he had all of them at the same time, although doctor had forbidden at least two of them.
He was alone – the town was empty – there was no traffic, there was no sound. The new generation had left the town for bigger cities and the old one had died. There were no friends and no strangers, he was sitting all alone with his coffee and the endless silence.
A bright orange maple leaf floated above the road along his house. The old mans` eyes wide open were looking at the leaf. It was something strange, in the surrounding grayness the bright leaf looked as if it had come from another world. The old mans` heart filled with excitement and joy, feelings he last felt when playing chess with Oliver, about 7 years ago. He tried to think – where it might had come from? There were no maple trees in this town – at least none he could think of. Was it even the right season for maple leaves to turn orange?
He kept his eyes on the leaf that was floating gently down and then up again, depending on the breezes. He felt unexplainable peace every time it went up and then terrible fear every time it went down. As if leafs` life would depend on staying in the air. OH NO! He gasped when the leaf floated only few inches above the ground, but then it got pushed upwards again. He couldn`t think of any reasonable action he should do – should he try to catch the leaf? Or maybe let it float and hope it`ll never fall? The storm wasnt far anymore. You could feel it in the air.
It seemed that the leaf was heading up, above his house, when suddenly a wind came and blew it crashing into the ground. A silent gasp came from the mans` lips and there was a sound of breaking glass. Thunder clapped and small raindrops started to fall on the ground.

An old man was lying on the porch of his house, a broken cup of coffee was next to him and a smoking cigarette butt in his hand. His heart was silent.

Noone is gonna water Elmers` flowers anymore.

piektdiena, jūlijs 23

Kā atrast lieliskākos dzīvokļabiedrus pasaulē!

Dārgie kolēgas, un cilvēki, pret kuriem mans naids mērāms ar skaitli, kas mazāks par 7.
Tā kā nāk jauns mācību gads, kura laikā ir mistiskā kārtā nepieciešama arī vieta, kur apmesties, nomazgāt muti un uzvārīt roltonu, mēs ar Ketiju meklējam dzīvesvietu, jo diemžēl nevienam no mums nav vēlmes dzīvot kojās, kur uz sienām līmētas tapetes, uz kurām zīmētas flīzes un kāds filozofisks teiciens krievu valodā.
Tā nu griežos pie Jums, jo varbūt kādam ir tieši brīva istaba, nevajadzīgs dzīvoklis vai vēlme pašam iet dzīvot uz ielas, lai tikai dotu rūmi tādiem brīnišķiem cilvēkiem, kā mēs.
Dzīvokli meklējam tādu, kurā būtu tādas ērtības kā elektrība, ūdens un siltums. Vēlams arī logi, bet tas nav tā galīgi obligāti.
Aptuveno cenu diemžēl kopā ar komunālajiem pat aukstajos mēnešos nevaram atļauties vairāk par 80ls/mēnesī, jo tomēr esam studenti, un neviens mūs darbā, kur maksātu miljons latus sekundē pieņemt negrib.
Paši esam ļoti jauki cilvēki, mākam gatavot ēst, daram gan to laikam reti, bet es ļoti labi māku mazgāt traukus.
Pārklājam arī ļoti dažādu interešu spektru, kas Jums varētu būt izdevīgi.
Es:
māku uztaisīt kājām gaisā stāvošu grāmatu plauktu
māku dzert kafiju
zinu daudz par Hariju Poteru un Gredzenu pavēlnieku, kā arī nedaudz māku salabot datoru
māku pateikt kura filma manuprāt ir sūds
zinu dažādus faktus no Bībeles
Neskatos hokeju
Ketija:
Zin kas ir Edīte Piafa
Māk lietot skrubi
Zin vārdus visām Sekss un Lielpilsēta galvenajām varonēm, kā arī atceras no pirmās filmas kurš ir kuras vīrs.
Ir dažādu auskaru īpašniece
Iespējams ir lasījusi kaut ko no Dostojevska
Ēd jogurtu

Ja gadījumā tev vēljoprojām ir šaubas par to vai tev tiešām varētu patikt Ketija, tad es droši varu teikt - JĀ! Nepaies ne mirklis, kad tu jau attapsies pats/pati likdams draugos šādus video:

pirmdiena, jūlijs 19

Kā es satiku Lauri Anstrautu.

Tā vien šķiet, ka vasara ir vienīgais laiks, kad jebkuram cilvēkam ir attaisnojums būt sasvīdušam jebkurā diennakts laikā.
Es rakstu, jo kā nekā ir noticis tā, ka vienā gadā esmu zaudējis gan savu klubu gan festivālu nevainību, un es domāju tas ir nopietnāks iemesls nekā Lauras Abarones velme lai viņai aizpilda anketinu.
Varu teikt uzreiz godīgi, ka man par Positivus bija pilnīgi pohuj jau kopš pirmās reizes, kad es par tādu dzirdēju, bet tagad nākamgad es laikam esmu pat gatavs par to maksāt.
Jebkurā gadījumā sanācā tā, ka caur darbiņiem radās iespēja apmeklēt vietu,kur uzstāsies paši MUUUUUUUUSE, par brīvu, un ja man kaut ko piedāvā un tas ir par brīvu, tad man parasti ir grūti atteikties.
Garumā baigi man izklāties negribas tāpēc es uzrakstīšu par lietam kas man patika pašam.
1.Telšu pilsētiņa. Ir nikni ka tik daudz cilveki dzīvo teltīs vienā vietā, ka vienīgais veids kā zināt kur ir tava telts ir vispirms iet līdz uzrakstam "SEX" un tad meklēt "Prieka Krūgas nometnes" baneri, kurs gan vienā brīdī bija nolauzts, taču atkal salabots. Es pat varētu braukt uz pasākumu, kur vienkārši ir tik daudz cilvēki teltīs un nekas īpaši cits nenotiek. Stulbi vienīgais ir tas, ka no rīta sanāk pamosties, un īsti nevar saprast vai tu jau esi miris, vai paspēsi nomirt kamēr Elvijs izvelsies no telts. Arī pusdienlaiku aiziet pagulēt ir apmēram tas pats, kas ielekt jūrā, jo ir tik slapji ka vai traks.
2.Cilvēki. Es satiku kaut kā daudz pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus un neivenu lohu, ka prieks man bija galīgs. Es varētu uzskaitīt it kā visus, bet es domāju, ka pietieks pateikt, ka es satieku Lauri Anstrautu. Katrīnu nesatiku vispār. Vēl es satieku Maiju Acid Rain laikā, kurai manuprāt vispār bija jābūt kaut kur Grenlandē visu savu atlikušo mūžu un par to man ir tik pat liels prieks kā par Scissor Sisters. Vēl tās meitenes, kuras es sveicināju ar "ā, es jau Jus atceros" sveicienu - es čista neatceros, kur es esmu jus redzejis. Es zinu, ka esmu, bet es neatceros.
3.Kafija par brīvu. Es zinu, ka Merrild tikai cenšas panākt lai es katru dienu pērku tikai Merrild, bet man tas ir pilnīgi pohuj, ja man dod par brīvu kafiju. Katra vieta, kurā dod pa brīvu kafiju 5-100 baļļu skalā automātiski vienkārši nopelna 20 papildus balles.
4.Grafitij yo čempionāts. Ir kautkas par ko man pilnīgi pohuj, ja neskaita 2 džekus, kuri pēc citu stāstītā, kad jāzīmē rokenrols, kamēr visi pārējie sāk zīmēt, vienkārši dzēra alu un dejoja lejot alu zemē, tad uzzīmēja dzeltenu fonu baltam trīsstūrim, sarkanu noti vidū, izspēra ar kāju darbā divus caurumus, aizgāja iegūlās miskastē un turpināja dzert. Pēc tam vēl laikam iesprauda savā darbā benāri. Lūk, pirmoreizi mūžā redzu mākslasdarbu, kas kā jau lielākā daļa, izskatās pēc sūda, bet es būtu gatavs maksāt vairāk. Diemžēl aizveda uz vāciju uz muzeju.
5.Grupas, kuras man patīk.
Man patīk grupas, kuras man patīk. Neko iepriekš nemeklēju un vienkārši netīšām sanāca pabū uz Everything is Made in China un Sons of Noel and Adrian, kurus gan īpaši labi nevarēja dzirdēt, jo izklausījās, ka uz lielās skatuves sācies pasaules gals, kā arī, kāds varbū zin kas tieši spēlēja otrajā dienā uz Cēsu alus skatuves ap 20:47. Dzirdēju tikai nedaudz bet izklausījās labi, Nav gan īsti skaidrs vai tas bija tieši tajā pulkstenī, bet tā man liekas, jo ap to laiku man Ketija atsūtīja "mb var dabut alu te", kas man lika nekavējoties pamest to vietu.
Un protams Scissor Sisters, kas bija vnk tik nikni, ka pat SKudrucim patika. Mīlu viņus 4reiz un varētu arī apprecēt visus, kas nav džeki. Tiešām prieki prieki, varētu mīlēties viņu koncerta laikā.
6.Grupas, par kurām man pohuj.
Piemēram Muse. Neesmu dzirdējis viņiem mūžā nevienu foršu dziesmu, bet tas protams nav šķērslis mums ar Skudruci aiziet un izārdīties tā ,ka man vēljoprojām ir problēmas ar kakla un muguras kustināšanu, un cik noprotu, Skudrucim ir apgrūtināta runāšana. Tas ir tā smieklīgi. Vēl kaut kādi vācu mākslinieki laikam tika izmesti no pasākuma, jo nofočēja backstage`ā Muse muguru. Es bildi ar Muse muguru pat pret vienu cigareti nemainītu. Ha.
Jebkurā gadījumā man ir prieks, pat neskatoties uz to, ka tur ir stulbākā jūrmala kādā esmu bijis.
Nu re, tagad es laikam pēc gada šito pats varēšu izlasīt un iespējams izlemt ka vajag braukt atkal.

trešdiena, jūlijs 14

Sirdsprieciņam.

Sveiki murmuļi. Es zinu, ka es slinkoju. Lūk, mazliet sirdsprieciņam :)
Jauku Jums visu kā dzīvē tā mīlestībā.

Angus And Julia Stone - "Big Jet Plane" (Official Video) from Quenelle_culturelle on Vimeo.

sestdiena, jūnijs 19

Izrādās, vasara ir klāt!

Es nesaprotu vai es esmu vienīgais, kam tā ir, bet man pēdējos gados baigi lēni pielec, ka ir pienākusi vasara. Kādreiz, piemēram, 6. klasē, kad man patika Lilita Gaile, kurai tagad ir lielas krūtis, un kura strādā BAFā, skolas beigšanos nevarēja nepamanīt, pēdējā maija dienā cēlos stundu vēlāk, neskatījos pa televizoru multeni "'Činzo" un gāju uz skolu, lai ieēstu kliņģeri un iedzertu koka-kolu kopā ar klasesbiedriem, no kuriem puse man drošvien likās dumi, paņemtu liecību, kuru droši vien rotāja 5nieks sportā, lai gan tam nebija svara (nekam nebija svara kamēr matemātikā nav zemāk par 8) un soļotu mājās, kur mamma būtu nopirkusi saldējuma kasti un prasītu kādā sakarā man ir tikai 6 latviešu valodā, un nevienam no mums nebija ne jausmas, ka vēl 8 gadus vēlāk man šķitīs ka pareizrakstības un divdabja teicienu ievērošana ir paredzēta tikai Ketijai un cilvēkiem ar 80-to gadu frizūrām. Un skaidrs - vasara ir klāt! Eju pārsist celi, izrakt alu Daiņa siena šķūnī, iemest džumpi un līdz 12iem naktī spēlēt pie Ivara Nintendo tā ka īkšķiem āda nogājusi no to slidināšanas pa pogām, kas atradās uz visai nesmuka un neērta paskata pultīm.
Tagad kaut kā pierasts ka vasarā vel ir eksāmeni, izlaidumi, sesija vai stroika, un šogad, kad it kā neviena no tiem nav, tik un tā gandrīz jau ir pienākuši Jāņi, kamēr es vel domāju, ka "vasarā jāizdara tas un tas". Jāņi parasti ir tāds apskaidrības laiks, lai cik absurdi tas arī neizklausītos.
Nav jau it kā arī tā, ka es uzvestos nevasarīgi - biju Polijā, pāris dienas esmu pavadījis salīdzinoši ilgās slēpņošanas tūrēs un vel veselu lērumu nedarot neko, dzerot alu, skatoties filmas un mīlējoties tā ka aizsvīst logi pat istabā, kurā logu skaits ir lielāks par 2. Vasara rit tā, kā viņai jārit, tikai man tas kaut kā nepielec.
Lai gan nu ir skaidrs viss. Plauktā stāv spainītis ar daudziem milzīgiem asfalta krītiņiem un es gaidu ciemos Ketiju lai ietu naktī zīmēt. Pēc "naktī zīmēt" varbūt tagad šito ierakstu atradīs kāds 12 gadus vecs Saimja fans, kurš pavadīs 2h lasot un tad mani nolādēs, jo sapratīs, ka tas nav par grafeitij. Stulbi būt tev. Ko lai citu saka. Ar krītiņiem es gribu iet zīmēt jau 2 gadus, bet kaut kā tas kā nav noticis tā nav, bet es iešu, un tas būs forši. Zīmējot ar krītiņiem forši ir tas, ka man nav jābūt labam māksliniekam, vajag tikai noteiktu daudzumu muļķības un no rīta nevienam neienāks pat prātā, ka tas ir bijis čalis, kuram palicis gads līdz Bakalaura grāda iegūšanai. Ja sabiedrībai kopumā būtu vismaz tik daudz muļķības es domāju viss būtu kaut kā smukāk.
Rīt es mēģināšu doties uz Margaritas izlaidumu. Kaut kad kādu laiku atpakaļ es domāju, ka man katru vasaru jāiet uz kādu izlaidumu un jāsveic kāds, bet tad protams es nonāku pie secinājuma, ka es nepazīstu tik daudz cilvēkus, kas tagad taisītos kaut ko beigt, un vispār es arī neatceros vai es pagājušo gad uz kādu izlaidumu biju. Tomēr it kā tai pat laikā vienmēr var sveikt tādus cilvekus kā Līvu Gaili (kuras vārdu es noteikti tagad atceros nepareizi), kuru tu nekad mūžā neesi saticis, bet pietiek, ka Čizo pasaka, ka viņa ir forša, un tu aiznes puķes meitenei, kura staro kā maija saulīte un dod tev bučas neņemot vērā to, ka Jūsu pazīšanās laiks ir aptuveni 4 sekundes.
Vēljoprojām es arī pīpēju. Es it kā tagad necenšos atmest, bet tā doma, ka, ja es varu atrast lapu, kurā cilvēki ar labām sirdīm pārdod Duglasa Adamsa grāmatas par 1,50Ls tad es vienkārši skatoties uz to cigarešu paciņu nesaprotu ko es daru, jo nu par to naudu tad es varētu nopirkt visas grāmatas ko gribu un vēl atļauties paēst. Lūk. Vēstijums nākamajām paaudzēm. Ja Jūs kādā brīdī secināt, ka cigaretes maksā lētāk nekā principā jebkura grāmata, kurā ir vairāk par 5 vārdiem tad nebrīnaties, ka Jūsu dēls Sergejs tā vietā lai iemācītos visus alfabēta burtus, nevis tikai "FĒNIKSS" labāk izvēlas iet kopā ar Anatoliju mašīnām lukturus zagt. Amen.

Es tagad izdomāju, ka es varētu nedaudz pagulēt. jauku Jums dienu murmuļi.

pirmdiena, jūnijs 14

Spellbound.

To laiku, ko es nepavadu bezjēdzīgi es visdrīzāk pavadu slēpņojot, nodarbojoties ar mīlestību (kas ietver gan mīlēšanos, gan vienkārši pīpēšanu kopā uz palodzes) vai skatoties filmas.
Labākais filmu draugs man vēl joprojām ir Līme. Ta kā paziņu lokā es esmu drošvien labi zināms kā kretīns, kuram, ja iesaka filmu, tā visdrīzāk netiks redzēta, sliktākajā gadījumā tu vēl tiksi apsmiets, tad man kaut kā neviens īsti neko neiesaka, un tie, kuru viedokļos es varētu arī kaut cik klausīties, jo pieļauju iespējamību, ka kaut kādā mērā gaumes varētu saskanēt, filmas man neiesaka, jo vai nu neskatās, vai arī visu ko grib ieteikt, es jau esmu redzējis.
Līme gan tā nedara. Nu citreiz dara gan, bet lielākoties es esmu apmierināts ar visu ko atrodu un man ir prieks.
Es sēžu un smaidu par to cik gan skaista ir pasaule, ja ir tādas lietas kā Spellbound un American Beauty.

Kaut kad nesen es biju pie zobārsta. Izrādās plombes ir tāda lieta, kas nepastāv mūžīgi, un tagad bija tā, ka zobārste man vienkārši iebāza mutē vienu no tiem dzelžiem un izrāva plombi ārā, kas man likās diezgan uzjautrinoši, lai gan reizē arī nedaudz bailīgi. Un tad man vēl sataisa citu zobu un beigās ir jāmaksā nahuj 25 ls. Es zinu, ka es lietoju vārdu "nahuj" nepareizās vietās un vispār nepareizā valodā, bet ja tu gribi pie kaut kā piesieties, pēdējo 4 dienasgrāmatu laikā noteikti var atrast pietiekami daudz pareizrakstības kļūdu, lai anulētu mana latviešu valodas eksāmena rezultātu un aizliegtu vispār viņu kādreiz vēl likt. Man patīk kā tas nahuj tur izskatās, un es uzskatu ka ikdienā tas manu valodu padara tikai bagātāku, varbūt ne izsmalcinātaku, toties labāk var nolasīt manas emocijas. 25lati ir daudz. Ja ar mani saderētu normāli tad es varu derēt ka es ar to naudu varētu mēnesi ēdienam iztik (sanāk taka divas derības tagad). Lai nu kā zobs vismaz ir kārtībā un cilvekiem labs prāts, lai arī manliekas es varētu aizlidot uz Somiju un salabot tos zobus tur un tas viss kopā man izmaksātu tik pat un vel piedevām es varētu pateikt kādam "yks olut".

Vakar biju ar Elviju izbraucienā ap Siguldu un tas bija tā diezgan forši. Piemēram tagad es zinu, kur mežā atrodas mājiņa ar daudz Jēzus bildēm un grāmatu kurā var rakstīt vēlēšanās, un ja tu esi kristietis tev viņas arī piepildīsies, iespējams. Man gan jau nepiepildītos tāpat, jo es pie baznīcas pīpēju, un Elvijs uzskatīja, ka tas ir slikti, lai gan man īsti zināšanu par to nav. Ja es būtu mācītājs es ļautu baznīcā iekšā pat pīpēt kaut kur aizmugurē, lai gan pālī gan neļautu nākt. Un ja man kādreiz kaut kas prātā mainīsies, un cilvēki no manas draudzes šito izlasīs ganjau sados pa muti. Drīzāk jau kaut ko citu kā kristieši soda - piesitīs krusta vai nemetīs kolektē naudu. Lai nu kā vēl tur bija arī ļotiļoti jauka kafejnīca, kur rakstīts "ceļiniek, ienāc un pasēdi" vai kaut kas tāds, īsti neatceros, mēs ar Elviju lasīt nemācējām, tapēc neiegājām, lai arī Elvijs nedaudz gribēja, bet Ivars iegāja un izrādās tur pa brīvu vienkārši cepumi stāv un var sev kafiju uztaisīt. Kaut kas tāds ir vienkārši TIIIK forši, ka gribas ticēt ka cilvēki ir jauki.

Un šodien es nedaru īpaši neko. Biju aizgājis uz amatierteātra izrādi, kas man likās tik pat laba, kā jebkura cita amatierteātra izrāde, kurā es nepiedalos, un es to neskaitītu pie augstas kvalitātes, lai arī nekāds teātru speciālists neesmu. Ceru, ka Dainis šito nelasīs. Lai gan Pzaura Lemse noteikti izlasīs meklējot vai viņas vārds nav pieminēts un uzreiz Dainim visu izstāstīs. Nezinu īsti arī vai man būtu jājūtas labi vai slikti, ka es vēl 20 gados varu samelot kasierei, kura iespējams man ir arī kaut kāda radiniece, ka esmu skolnieks. It kā gan biju skuvies. Bafā vienas un tās pašas pārdevējas kādreiz man prasīja dokumentus atkarībā no tā vai es biju skuvies vai nē, un es neteiktu ka tā ir tā sliktākā taktika. It kā vidusskolniekiem mēdz būt bārda, bet nu tik daudz bārda kā Ivaram mēdz būt tikai cilvēkiem vārdā Modris, kuri strādā mežā un vidusskolā biežāk modē ir mazas ūsiņas,, kas noteikti nav līdzvērtīgas pasei vai tiesībām.

Es šito visu sāku rakstīt tikai tāpēc, ka man ilgi lādējās (jā lādējās, pašol nahuj) filma, un nebija īsti nekā cita ko darīt, jo kafiju taisīt nevarēja, jo kafijas vienkārši nav. Es pēdējā laikā nerakstu daudz, un nevis tāpēc, ka manā vienmuļajā dzīvē, kurā mani pamet visas meitenes un es esmu bezdarbnieks, nekas nenotiek (es tur kko sameloju, nevajag neko atkal iespringt), bet kaut kādu iemeslu pēc man to tik biezi vairs negribas darīt, vai citreiz kad girbas man ir slinkums. Un tad es citreiz it kā neredzu jēgu un tad vēl kkas saka "tu esi lohs" vai "eu to blogeris, tu jau blogo, yo, ieblogo kautko par šito plēvi, ko es siltumnīcai uzsitu" un man vispār vairs negirbas, bet tad es domāju, ka pēc 1 gada, kad es gribēšu palasīt kaut ko ko es ap šito laiku esmu domājis , es apskatīšos un nekā nebūs un tad es domāšu "tu esi lohs".

Un starp citu es izlasīju "To Kill a Mockingbird" un man patika. Man patīk grāmatas un es ceru, ka tas nekad nemainīsies.

otrdiena, jūnijs 8

Labākais treileris pasaules vēsturē.

Katram sevi cienošam cilvēkam patīk treileri, un ja tu esi pie pilna prāta vari nemaz nemēģināt man ieskaidrot savādāk. Es, piemēram, kad eju uz kino esmu ļoti satraucies, un uzskatu, ka skriet ātrāk, lai paspētu uz treileriem ir svarīgāk nekā pirkt popkornu un kolu, kura tāpat tiks izdzerta treileru laikā.
Tagad pateicoties Elvijam es esmu atradis visu laiku labāko treileri pasaules vēsturē, kādu es vien zinu.
Tiem kas nezin, Elvijs ir Čizo draugs, kurš tās 6 dienas nedēļā, kad neiet uz skolu, pavada brīvo laiku taisot uzlīmes, zīmējot sev uz pleca enkuru un manu seju uz papīra.
Tad nu lūk:


Kā arī, tiem cilvēkiem, kas ļoti ļoti gribētu būt Slipknot fani, bet tomēr neko nevar padarīt pie tā, ka Justin Beiber viņiem patīk labāk, varu piedāvāt šito.

otrdiena, jūnijs 1

Dzyen Dobriy pzCky

Man ir aizdomas, ka es neesmu rakstījis nepieklājīgi ilgi.
Es it kā varētu izdomāt 17 dažādus attaisnojumus sākot ar to, ka esmu atpakaļ Latvijā un man nav laika rakstīt, jo nepārtraukti jāskatās cik lēti alus un cigaretes maksā un beidzot ar to, ka es salaboju savu gultu, tāpēc man visu laiku jāguļ.
Jebkurā gadījumā es nolēmu, ka gudrāk to attaisnojumu domāšanas laiku drošvien būtu veltīt rakstīšanai.
Lai arī ļaudis varētu domāt, ka puisim no Mālpils normālās dienās lielākā daļa laika aiziet siera aplūkošanā un braukšanā ar mašīnu uz veikalu, uz kuru varētu aiziet ar kājām pa to laiku, kamēr tā mašīna tiek iedarbināta, kopš atgriešanās man garlaicīgi ir bijis manuprāt aptuveni tikai stundas 4h, kurās es ietveru to laiku, kas bija sapnī.
Jā vienu dienu es sapņoju kā man nekavējoties no šortiem ir jāuzšuj lielas palags kurā varētu ietīt māju, un man prātā ienāca "man ir garlaicīgi :/"
.

Es biju Polijā.
Es zinu, ka katram cilvēkam, kuru es cienu kaut maz drusciņ, tipiskā Polijas ainava saistās ar nokaltušu koku izkaltušas pļavas vidū un kopumā krāsu palete ir apmēram tik pat plaša kā filmā "Freds Otto Šķauda" kamēr populāciju sastāda kāds Zemnieks ar 16. gadsimta šūtām drēbem, dārza dakšu un kraukli uz viena pleca.
Pārsteigums vai ne, bet izrādās tā nav taisnība. Ja neņem vērā faktus ka, uz restaurāniem rakstīts "RESTAURACJA" un slēpņošana ir tik pat populārs sporta veids kā savu smadzeņu izšaušana, Polija ir diezgan forša zeme priekš zemes, kuras valūta ir aptuveni tik pat vērtīga kā 2 toletes papīra ruļļi.
Pirmkārt es Polijā iegaršoju kas īsti ir īsts Poļu lieta, ko pārdod Kebaba veikalā, un ja ir kaut kas labāks par to tad, kad tu esi piedzēries, tad es neredzu nevienu normālu iemeslu, kapēc man neviens par to nav paziņojis. Es rakstu "lieta" jo es īsti nezinu kas tas bija (kaut kāds rullis, kurā iekšā salāti un gaļa) bet čista zinu, ka tas nebija kebabs, jo es vienreiz ēdu kebabu un arī tas bija labs.
Lieta, kas Polijā, vismaz spriežot pēc manas pieredzes, noteikti netiek augstu vērtēta ir apkalpojošā sfēra. Es nezinu kas viņiem tur visiem ir, bet es nesaprotu neko. KFC, kas ir stulbākā iestāde uz zemes (es drīzāk ietu uz to krievu barčiku pie skolas ieraut 50gramus, nekā uz turieni velreiz) piemēram lika mums gaidīt 20min, kamēr mēs ar Saimi dabūjām savu vistu. Vistu. Kā tu domā, cik grūti ir pagatavot kaut ko ar vistu, iestādē, kurā gatavo ēdienu tikai ar vistu? McDonalds personāls izrādīja lieliskas angļu valodas zināšanas "-french fries, -what? -french fries, free potatoes, those potatoe sticks right there -oh, fri?" kā arī ņemot komplektu ar Big Mac, kolu un kartupeļiem, zini, ka tajā komplektā nav iekļauta kola un kartupeļi.
Pats Tomas, kurš it kā organizēja mūsu atrašanos tur it kā bija foršs, bet arī tā nedaudz kaut kā jocīgs. Piemēram apsola karstas pusdienas, kuras mēs gaidam līdz 15:30, tad izlēmuši, ka drīz mirsim, braucam uz Maķīti, kad viņs zvana un saka, ka ir atvedis. Izrādas atvedis maizi un desu un čipšus (kas acimredzot, Polijā tiek definēts kā "hot food" nevis tāpēc ka karsts, bet tāpēc ka seksīgs), lai gan tas tomēr ir labāk par manu sākotnējo teoriju mašīnā pēc viņa zvana, kad šķita, ka viņš mums pusdienās mierīgi varētu būt atvedis arī ledenes. Vakarā mums it kā bija apsolīts kaut kads šņabis, lai gan par to es neesmu īsti pārliecinats, un arī to nācās gaidīt 2h, kad pats Tomass jau bija krietnās burās un nevarēja saprast kāpēc noliekot 8 čaļiem priekšā 2 pudeles liķiera, viņas maģiski iztukšojas 3min laikā.
Bet tik un tā Bialystoka bija ļoti smuka un Polija noteikti ir labāka par Lietuvu, kur zeme ir tik plakana, ka man nav ne mazākās nojausmas kā tāda teritorija vispār var pretendēt uz valsts statusu. Lietuvā mums sanāca nomaldīties, jo nenobraucām no šosejas pareizā brīdī, kā rezultāta no šosejas nonācām uz parasta ceļa, no kura uz slikta ceļa, izbraucām cauri ciematam, kurš atradās tik ļoti nekur, ka man šķiet cilveki tur pat lietuviski neprata runāt, un beigās cauri rapšu laukam nonākam kapos, kur pēc tam vispār vairāk ceļa nav. Daži pavecāki braļukas kapos norādīja virzienu uz "Kedaynai", bet aizmirsa piebilst, ka tā ir pilsēta ar lielāko, smirdīgāko (burtiski - smirdēja ta, ka man nedaudz gribējās izrotāt busiņa salonu ar savu kuņģa saturu) kalnu, kādu manas acis skatījušas, un reizē arī pilsēta, no kuras vienīgais ceļš, kas ved ārā, ir tas pats, pa kuru tu iebrauci.
Vēl Polijā bija arī Dainis bez pases, bet tas nav īpaši svarīgi, jo tu drošvien tāpat viņu nepazīsti, ja vien neesi Elvijs.

Pēc Polijas satiku Ketiju uz ielas konkrētā pālī pēc 2 aliem un aizgājām vēl pēc pāris aliem. Ļeņingrad man tovakar īpaši nepatika, bet toties I Love You patika gan, un tur es varētu kādreiz arī atgriezties.

Vēl es biju pie Skudruča un Valmierā, kur bija diezgan forši, bet tagad ir laiks streļīt Oskaram smēķi, nevis tik daudz rakstīt, jo savādāk ļaudis sāks brīnīties, kāpec viņam tik ilgi jārullē pāri manai dienasgrāmatai, lai izlasītu mazāk svarīgu cilvēku dienasgrāmatas.
Gribēju tik no Valmieras obligāti tagad pieminēt, ka gājām gar stroiku un tur bļāva "Eu Anatolij padod piecīti" kas ir tik foršs teikums, ka mēs ar Ketiju jau sākām to lietot brīžos kad jāsit 5. Ja kādreiz es tev saku tā vai vienkārši "Eu Anatolij" tad zini, ka ir laiks dot 5. Situācija ir savādāka, ja tava māte tevi ir nodēvējusi par Anatoliju, bet tad es tevi nemaz nepazīstu un gan jau neko tādu neprasīšu.

Jauku dienu.
My Angus Please Stay.

trešdiena, maijs 12

Mājās.

Ja kādam vēl ir nezināšana, bet interese, tad lūdzu - es esmu mājās.
Pēdējās dienas Somijā bija diezgan satriecoši zajebis.
Alex kaut kad februārī teica "We have to get you to the club before you leave" un ar Itāļu meitenes palīdzību, kura pilnīgi nopietni man saka "that place is totally not club, its really cool", un iespējams pati nezinot meloja man vairāk nekā pienākas, es tomēr tiku pierunāts iet uz vietu, kur tu stāvi rindā, lai stāvetu rindā pēc alus, bet nu kas par to, ja to alu tev beigās nopērk par brīvu. Es gan neesmu nekāds klubu eksperts, bet beigās tā vieta izrādījās tomēr galīgi sakarīga, lai arī bildes liecina kko pilnīgi citu. Es īsti nezinu kā ir iespējams uzņemt pāri simts bildēm, kurās pilnīgi visi cilveki izskatās galīgi debīli, bet nu tas drošvien piederas pie klubu procesa. Skaitot plusu un mīnusus varētu sakārtot lūk kā:
+
Var traki izārdīties.
Īsti nesaprotamu iemeslu dēļ vēderā ielīst liels daudzums alkohola, par kuru es neesmu maksājis
Var iesist pļauku Timam, tikai tāpēc, ka tev viņš patīk, lai arī tas nonāk pretrunā ar to, ka Alekss teica "wolis, you cant do that, only the queen slaps Tim!"
Var redzēt kā Tims, kurš ir tik sasodīti pieklājīgs, ka pat somu meiteni, kura ienāk kojās un mēģina pārdot dildo, piedzeras un tad atlūzt viņa gultā, viņš nevar izdzīt, un tas ir jādara Kisai, sēž pieklājīgi dzerot alu, kad pēkšņi pieceļas, saka 'Prodigy!" un sāk dejot. Par to meiteni gan attaisnojums varētu būt tāds, ka drošvien nav gudri dzīt ārā kādu, kurš ir resnāks, nekā tu garš, bet lai nu kā, Tims ir zolīdākais vīrs, ko es zinu.
Var redzēt smukas lampiņas.
Var pēc tam teikt ka es bijis klubā, vel pie tam tik ilgi, ka ieslēdz gaismas un saka "pišat visi prom" somu valodā, jo ir 4 no rīta, un meitene kuras vārdu es nezinu uzlej man uz kājas alu.
Var redzēt kā somu čalis ļoti cenšas bučoties ar nezināmas izcelsmes meiteni, kurai sejas izteiksme ir tāda, ka vai nu tas ir viņas brālis, vai arī viņai vienkārši viņš patīk tik ļoti, ka izšaut smadzenes šķiet pavisam normāls pasākums, ar kuru nodarboties brīvdienās. Vienīgais izskaidrojums kuru es dabuju par to kāpēc viņa tur turpināja sēdēt bija "fucking europeans - just too polite to say no".
Var paspiest roku durvju apsargam tikai tāpēc, ka esi no Latvijas (nav ne jausmas kapēc, bet nesūdzos).
-
Jāgaida rindā.
Jāgaida atkal rindā.
Jāmaksā par ieeju.
Ir kaut kādas meitenes kuras pienāk no muguras un apķeras ap gurniem, un nelaižas vaļā vienalga kur tu ej, domājot ka spēlē čūsciņu, tik ilgi, kamēr tev uzkrīt piedzēries Fanda.
Sāp nākamajā dienā kājas.
Pus dienu pavadi cenšoties atcerēties kapēc tev kabatā ir karote.

Kopumā es teiktu, ka tas ir visai neslikti.
Pēdējā lielā ballīte kojās arī bija visai jauka, kur visi paraksta viens otram kreklus un karogus, kur tu vari ierakstīt "I`ll slap you while you are reading this" un to arī izdarīt. Smieklīgi ir diezgan arī ja atnāk sliktais apsargs un cenšas visus izdzīt, bet cilvēki tikai turpina dzert un prasa viņam, lai viņš paraksta karogus, kas soma smadzenēm ir pārāk mulsinoši, un viņš vienkārši aiziet.
Pirmspēdējā ballīte arī it kā bija jauka, jo tā vietā, lai uz viņu ietu mēs 6 cilvēki pavadījām 3h lecot ar lecamauklu vairāki cilvēki reizē, un mūsu pagaidu rekords bija 5 cilvēkiem 3 veiksmīgi secīgi lēcieni, kas ir nenormāli kruti ņemot vērā, ka neviens no mums nav no cirka. Vēlāk gan nācās visu pārtraukt jo kads nozaga mūsu galda spēli, kuras meklēšanā neatņemamas sastāvdaļas bija iestumt veļas ratus Fandas istabā, nozagt Aleksa gultas veļu un arī uz pusstundu aizmirst ka mēs kaut ko meklējam, bet nu beigās izrādās ka tās ir spāņu meitenes, kuras sadusmojās par to, ka es neļāvu viņām runāt visu laiku pārtraucot ar "no no no porke uno" lai arī ko ellē tas nenozīmētu.
_____________________________
Un tā nu kaut kā negaidot pēkšņi jau bija klāt pēdējā nakts, kas ir nakts kurā gulēt neiet, bet tā vietā skatās Mythbusters un uzdāvina labakajai no Lietuvietēm visus savus makaronus.
Esi kādreiz mēģinājsi bērt strūklakā veļas pulveri? Nu ja nē, tad es varu pateikt, ka viena paka veļas pulvera un pudele trauku mazgājamā ir stabili par maz. Ir forši, ja ir cilvēki, kuri dara ar tevi visu tikai tapec ka ta ir tava pēdējā nakts, pat tad ja viņi tomēr atsaka, kad tu saki "lets beat the shit out of Harry". Jebkurā gadījumā es pirmoreiz atradu pīli. Tas ir tā, ka tu skaties - vai kāds labs akmens nolikts pie strūklakas, bet kad tu ņemt, tā ir pīle.
Vēl varu pateikt, ka nev nekādas jēgas mēģināt izmantot kačalku kā svarus. Čista nav. Tas ko es nosvēru kā 15kg beigās sver 8, un izrādās es esmu bezjēgā izmetis kreklus un džemperus un bikses un uzdāvinājis Cīosiai Ketijas krūzes, bet par to man nav bēda, jo tas tomēr ir otrs foršākais cilvēks, ko es satieku Somijā.
Un tad man ir foršs rīts ar īru tēju ar pienu (kas it kā nav ti ktraki bet tik un tā liet pie tējas pienu ir tik pat jēdzīgi kā strīdēties ar īstu kristieti) un redzēju cik tieši lieli krūšturi ir Bekijai un Anna man uzdāvināja savas dzimšanasdienas smēķi.
Un tad, kad es izgāju no istabas, lai ietu uz autobusu, un Cīosa to pamanot bļauj "WAIT! FUCK SCHOOL, IM COMING WITH YOU!" un tad pēdējoreiz apskaujot galīgi smaidīgus cilvēkus, kas Tev patīk, un smejoties par Aleksu kurš pidžammā pavada līdz ārdurvīm, un tad sēžot pieturā pīpējot, kamēr Cīosa skraida ar fotoaparatu jo vinai acimredzot ir par maz tavas bildes, Tu atceries cik ļoti Fanda, Tims un Harijs iepriekšējā vakarā spieda rokas ar smaidiem kā īsti draugi un atceroties kapēc tev kabatā ir karote, zini, tu sāc domāt, ka tu varbūt nemaz negribi mājās.

Lai nu kā es esmu mājās.
Ir saule un ir prieks, un ir forši būt vietā, kur viss ir tāds pats kā bija - Balode skolā nav pie pilna prāta, vecmammas kaķis veljoprojām ir resns un ārā ir daudz pienenes. Un zini, ja tevi lidostā sagaida ar alu un sieriņiem kā arī tas slavenais Saimis, kaut kā ir tomēr ļoti ļoti forši.
Nu ko nu es varu teikt. Man nepietrūks Somijas, man nepietrūks to pilnīgi vienādo ballīšu 4 reizes nedēļā 4 mēnešus no vietas, man nepietrūks sūdīgo logbooku kešos un augstās cigarešu cenas un ziemas, bet kaut kā bišķiņ tomēr ir sirdī prieks, ka ir daži cilvēki, kas tomēr ir bijuši gana smieklīgi, draudzīgi un dīvaini, lai sēžot lidmašīnā Tu sāktu nožēlot, ka varbūt pie tām durvīm tomēr nepieklauvēji pietiekami daudz reizes.

Jebkurā gadījumā es esmu mājās un man ir prieks.
Amen.

trešdiena, maijs 5

Kaijas.

Zini faktu, kad tu paliec vecs un sāc palikt dīvains, ne īpaši gudrs un uzskati celšanos 5 no rīta lai risinātu krustvārdu mīklas, kamēr tava kaimiņiene izkrīt pa logu, un pēc tam tevi rāda televīzijā sakot, ka tavuprāt viņa izdarīja pašnāvību, jo nemācēja runāt, un vienīgais cilvēks, kura prāta šis notikums paliek ilgāk par 17min esi Tu un es? Nu redz, man liekas, ka tu to nevari zināt, jo ja tu neesi vecs, Tu nezini kā tas ir, un ja tu esi, nu tad tu visdrīzāk šito nelasi, jo neesi nopircis internetu. Jebkurā gadījumā mani sāka mākt šaubas no rīta vakardien, vai arī aizvakardien, es īsti vairs nesaprotu, kāda te dienu kārtība ir, un šķiet, ka ne man, ne arī manam ķermenim nav ne mazākās nojēgas, par to vai man būtu jāguļ tagad vai nē. Bļeģ. Lūk, vēl, neatceros kad pēdējo reizi es pabeidzu teikumu ar to pašu domu, kas man bija sākumā, tā vietā lai novirzītos uz pilnīgi kaut ko citu.
Jebkurā gadījumā es gribeju runāt par kaijām. Ap 5 no rīta es no pīpētavas iztraucēju divas kaijas, un tad man likās, ka viena no ģeniālākajām lietām, kurām es varētu veltīt savu laiku ir spēlēt pacietības spēli ar Kaiju. Jā, manā pasaulē ir pilnīgi normāli stāvēt nekustīgi pīpētāju placī un 5min domāt vai tā kaija laidīsies lejā vai tomēr man ātrāk apniks nekustēties. Kaija protams neuzvarēja, kas gan dažiem varētu būt pārsteigums. Zini - katra diena, kad tu vismaz kaut kādā veidā esi pārāks par kaiju, jau ir automātiski izdevusies. Visiem tiem, kas tagad domā "bet kā, kaijas taču ir nenormāli krutas" es varu pateikt aizveries. Zini kā, kad tu skaties pa gabalu lido kaijas, un tev viņas īpaši nepatīk, bet tai pat laikā nav arī gluži tā, ka liktos viņas stulbas? Tas ir tāpat kā pa gabalu uz čigāniem skatīties. Kaijas ir pilnīgi debilas, torīt viena dabuja čipsi un tad divas stāvēja un vienkārši bļāva viena uz otru un grozija galvu tik smieklīgi, ka man nācās smieties tik skaļi, ka viņas lidoja prom. Ja pasaulē ir kaut kas stulbāks par putniem, tad tās ir tikai zivis, bet nu tu jau protams arī nevar būt īsti gudrs, ja tev Dievs ir ielicis vēderā balonu, kas neļauj noslīkt.
Runājot par Dievu, es tikai gribu pateikt, ka es ceru ka Tev nav radies kautkāds maldīgs priekšstats ka es būtu ateists. Jutta tā ierakstīja mūsu kopdarbā, un, zini, es biju diezgan sašutis. Tas ka man albumā ir 17 bildes ar Jēzu, nenozīmē, ka es vienkārši smejos(nozīmē gan), bet gan to, ka man ir humora izjūta. Un tad it kā var padomāt, ka man par šito varētu stulbi sanākt, kad es nomiršu, bet nu - vainu Dievam ir humora izjūta, vai arī visi joki nāk no elles, un tad padomā - it kā paradīze, bet nav joki. Izklausās pēc stāvēšana pie galda ar nenormāli garšīgiem ēdieniem viesības, kurās Tu neesi ielūgts. Tas otrs savukārt izklausās pēc pamošanās pohainam kaut kādā pirtī 3km no Ikšķiles bez naudas, kopā ar Saimi. Neesmu gan speciālists, bet nu es teiktu, kamēr ir joki, tikmēr viss zaibis.
Un par Jēzu - Es it kā domāju vai tās bildes ir pieklājīgi kaut kur rādīt, un vispār cik pieklājīgi ir ķiķināt rakstot kaut ko klāt Jēzum, bet nu parādiet man vienu cilvēku, kurš ir pie pilna saprāta un izpētīdams šito lapu http://jesus-withyoualways.com/artist.htm neatrod absolūti pilnīgi neko smieklīgu. Nē nerādiet. Man patīk dzīvot ar domu, ka cilvēkiem ir humora izjūta.

trešdiena, aprīlis 28

Satelīti.

Man gribas kaut ko uzrakstīt, bet negribas neko stāstīt.
Runā, ka bilde pasaka vairāk kā 1000 vārdi, bet tomēr ir forši zināt kurus no tiem vārdiem ir domājis pats autors, jo kā jau pirms literatūras eksāmena runājamās daļas sapratu - vienalga kādu tēmu tu izvelc, to vienmēr var novirzīt uz kokiem, tomēr dažreiz vajag apstāties runāt par kokiem. Es nezinu vai tur ir kaut kāds sakars, bet nu es pats sapratu, ko es ar to gribu teikt.

Gribi zināt kas ir smukāks par Sigur Ros?
Sigur Ros+Jonas Bendiksen.
Man ir aizdomas, ka drīz es to eseju zināšu no galvas. Ir tomēr smuki, ka pasaulē ir fotožurnālisti, kuriem šķiet, ka mani interesē kas vairāk par Šleseru un Aišas padusi.

Satelīti.
http://inmotion.magnumphotos.com/essay/satellites

sestdiena, aprīlis 17

Its saturday - I think we should do something illegal!

Es gribu normāli piedzerties vietā, kur es visu saprotu kur es esmu, ir kāds kiksesurš pieskatītu, ka man bikses kājās ir uz pareizo pusi un kāds vēl lielākā pālī par mani.
Izskatās ka man pietrūkst Latvija, Čizo ar Elviju un Saimis.
Vēl es domāju cik liels daudzums izdzerta alus skaitās saprātīgs, jo Māra Pole un aluskaste ir kaut kas, ko es gribu darīt drīz, ja vien Māra ir cilvēks, kurš galīgā pālī nesāks domāt ka jāsāk cept kūka, jo man ir aizdomas, ka tas varētu beigties nelabi.
Šeit es tik ļoti piedzerties nevaru, jo nu vispār negaršīgāks alus maksā divreiz dārgāk, neviens izņemot poļus un Bido kurš ir konstantā pālī, nedzer tik ātri cik es un tad kad es esmu pālī tādu teikumu, kā "nu ja man būtu tāda seja, es nevis sistu kanti, bet meklētu kādu, kas iedos man pa seju, lai gan tas drošvien varētu būt grūtāk, ja esi vāciete" es sāku veidot mēģinot izmantot kaut ko, ko varētu saukt drošvien par past simple drunk continious future backwards present third form kas beidzas vienkārši ar to, ka es apjūku un aizmirstu ko teikt un mēģinu iemainīt Aleksam alus bundžu pret iespēju viņam sist pļauku jebkurā laikā un vietā pēc manas izvēles, bet nolādētie angļi dzer apmēram tik ātri cik Tims ir garšs un nekāda prieka nav pat no tā, līdz ar to vienīgā izklaide paliek pārliecināt Maiki, ka ja viņa atdabūs no lietuvietēm Latvijas bijušo jūras teritoriju, viņa varēs paturēt visus delfīnus.

Bļe, krieviete nāk mājās, un bļauj pa koridori suka nahuj.
Man, lai arī sākumā ļoti nē, tagad patīk Maija, kura nāk uz starpkultūru komunikācijas kursu, jo viņai ir diezgan foršs dzīvoklis, kurā ir patvāris (HA) par kuru viņa nezin kuram tas pieder, un to nezinaja ieprieksejie iemitnieki, un ari iemitnieki pirms tiem, grupas darbi ar viņu ir smieklīgi, un pagājušajā lekcijā viņa pateica krievietei lai aizveras, un es gribēju dot pieci, bet man likās, ka tas būtu pārāk nepieklājīgi pat priekš manis.
Nē, nepārprotiet mani, man nav nekas tik ļoti pret krieviem, kā nekā Saimis ir viens no maniem labakajiem draugiem, un sākumā es ar viņu gribēju draudzēties, bet nu pēc visa šī laika, es varu droši teikt ,ka viņa ir viens no cilvēkiem, kuru es visvairāk esmu ienīdis savā mūžā. Viņu arī it kā kaut kas bildināja. Vainu tam čalim loti patīk World of Warcraft un viņš savu vēderu var izmantot par alus galdu, vai arī tur ir bijis tāds alkohola līmenis asinīs, ka jāsāk runāt par asiņu līmeni alkoholā.

Tamperē tagad ir supersmuks laiks, un āra iet ir forši. Labs laiks nāk arī ar visādiem bonusiem, piemēram, es atrodu smukāko vietu Tamperē, kas ir reizē arī viena no smukākajām vietām, kur esmu bijis, kā arī var atrast placi 50m no kojām, par kura eksistenci 3 mēnešus man nebija ne jausmas.
Var arī iet kešot daudz. Biju 5h ar Miilu, kura ir kaut kas galīgi smieklīgs un foršs, tikai brīva laika viņai ir apmēram tikpat daudz cik man naudas palicis, un tas nav sevišķi daudz. Biju pēctam arī ar Fandu. Fanda ir smieklīgs, un viņam par kešošanu diezgan pohuj, bet toties viņam patīk rapties skursteņos. Čehijā brīvajā laikā viņš brauc ar riteņiem kāpt skursteņos. Nē, nevis visādās augstās lietās, piemēram torņos UN skursteņos, bet tikai skursteņos. Īsti nezinu kapēc, bet nu ko citu var gaidīt no cilvēkiem, kuri domā, ka viņu valoda neizklausās pēc krievu valodas, kurā vienkārši daudz "žž" burti salikti. Jebkurā gadījumā es esmu atradis savu 300to slēpni, un manliekas tas ir pietiekami daudz, lai es varētu to turpmāk saukt par savu hobiju, lai arī ziemās es ņemu 3 mēnešu brīvlaikus, un tagad es jūtos apmēram tikpat īpašs, kad es dabuju kaut kādu diplomu mākslas skolā. Neatceros īsti par kaut ko, bet kaut kur man ir bilde, un manliekas man tad bija smieklīgs džemperis. Varbūt tā tomēr bija cita bilde, īsti neatceros, bet jebkurā gadījumā man tagad patīk fakts, ka man bija smieklīgs džemperis.

Vēl es nedaudz domāju par vārda "leģitīms" eksistenci - vai es tiešām zinu, ko tas nozīmē, un kādi ir plusi un minusi iekļaujot to savā vārdu krājumā. Pēc nelielas apdomāšanās, es tomēr izlēmu, ka laikam nevajag to darīt, jo tas vairāk piestāv tādiem cilvēkiem, kuriem vārds sākas ar Dainis Pudelis.

Vēl man ir nelieli prieki par plejeri. Es eju pa ielu un pīpēju sarkano marļiku, kas noteikti liek cilvekiem domāt, ka es klausos kaut ko, ko klausās tikai Pēteris Zīraks un Lauris Baturs, kur lirikas ir apmēram tādas kā "es atrakšu tavu kapu un izdrāzīšu tevi galvaskausā", bet tu tāpat to nesaproti, jo solists pamatskolā logopēda vizīšu laikā kaut kur dzēra šņabi, un tagad īsti vairs nav nozīmes vai dzied Krieviski, Somiski vai "es esmu pa pusei debils" valodā, jo tu tāpat nesaproti kas tur notiek, kamēr patiesībā man drošvien skan kautkāds Cindy Lauper - Time after Time. Vispār man liekas ka arī Ivars kaut ko tādu klausās, bet tas drošvien ir tāpēc, ka viņš pāri bārdai neredz, ka tas ko viņš uzslēdz nav Coldplay.
Kā var izdrāzt kādu galvaskausā un kāpēc vispār lai kāds kaut ko tādu darītu? Es gan neesmu pasaules modīgākais čalis, netvitteroju un arī īsti nezinu, kas ir tas ko apzīmē ar Justin Beiber, un 20 gadu vecumā klubā neesmu bijis, bet nu vismaz šitām pārejām lietām es varu atrast vismaz kaut kādu izskaidrojumu, kas galvenokārt ir saistīts ar cilvēku stulbumu, bet nu tomēr.

Kāds ir plejera latviskais vārds? Noteikti jābūt kautkādam kabatatskaņotājam vai kautkam tādam.

Un zinko vēl? skolas veikaliņā bez cigaretēm, pasaulē garākajiem salmiņiem, smukām pastkartēm un skavotājiem var nopirkt arī markas! Tas ir takā krutākais skolas viekaliņš pasaulē vai tomēr krutākais skolas veikaliņš pasaulē?
Runājot par markām, tā dāma kas man kautkad teica, ka man ir jāraksta vestuli droši var atsūtīt to adresi vēlreiz, jo tas, ka es pārmeklēšu vēstules, lai viņu atrastu ir apmēram tikpat droši, kā sēdēt pie stūres, ja es sēžu blakus, un tu esi Čizo.

otrdiena, marts 30

Zoja nav arī krievietes īstais vārds!

Šis dienasgrāmatas ieraksts principā sākās ar "Blue screen of death", kurš uzradās man nezināmu iemeslu dēļ, bet šķiet tāda jau ir arī viņa būtība.
Zini kā saka, ka kad mirst visa dzīve paiet gar acīm? Es savu gribētu kā kino zālē un neskatīties viens. Lai arī Čizo uzdod tādus jautājumus kā "kāpēc tam čalim ir bikses?", "kāpēc viņš iet?" un "kāpēc tur apakšā burti iet?" un Elvijs vispār manliekas skatoties filmu aizmirst, ka viņš skatas filmu, un citi noskatās un vienkārši neko nesaprot, man patīk skatīties filmas tomēr kopā ar kādu. Es Tevi uzaicinātu.
Es gribetu, lai arī mani citi uzaicinātu uz savam filmām.
Ja beigās izrādās, ka es esmu kaut kā ta kā "Truman Show" tad lūdzu parādiet man to visu pirms es nomirstu.
Un tad pēc filmas Dievs varētu uzmest man blue screen of death. Jo, ja pēctam ir paradīze, tad es tur gribēšu dzīvot ar domu, ka čalim, kam tas pieder ir reāli laba humora izjūta. Tas ir tāpat, kā neviens negrib no čigāniem dzīvokli īrēt. Un kāpēc lai nebūtu laba humora izjūta radībai, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas lietas kā apsildāmus poda vākus un tik labas pastkartes kā šī: http://www.deanmorriscards.co.uk/images/large/cards/DMA-93_LRG.jpg

Zini kāds ir lielākais mīnuss ja aizej gulēt un nenāk miegs? Tev nenāk miegs.
Nē nopietni, tajā laikā, ko es esmu pavadījis vienkārši vārtoties pa gultu es ar kājām uz Ķīnu varētu būt aizgājis. Pa īsāku ceļu nekā tu doma. Nē nevar parādīt, aizveries.
Es biju plānojies cleties rīt 8os, paēst uzpīpēt saulē, noskuties un nomazgāties, aiziet nedaudz paskriet un pastrinkšķināt Mailsa ģitāru, kamēr viņu kaut kur Itālijā aplaupa. Tagad nekā, simt punkti es tik agri nepiecelšos, izklausas ticamāk, ka es vienkārši vel būšu augšā.
Es gribu iemācīties spēlēt ģitāru, apmēram tāda līmenī, ka es varu nospēlēt kaut ko tā, ka man pašam patīk, jo doma par to, ka tad man būtu iespēja vienkārši nakts vidū gulēt rapšu laukā, zināt zvaigznājus un radīt mūziku šķiet kautkā galīgi galīgi laba.

Un runājot par zvaigznājiem es sāku domāt, ka iespējams savu otro dēlu es varētu nosaukt par Perseju.
Es domāju varētu būt viņam forši bērnībā, ka būtu pasakas tik senas kā Grieķija ar viņa vārdu, un vēlāk zināt, ka ir zvaigznājs ar viņa vārdu. Es gribētu lai ir zvaigznājs Brūns Valters. Vienīgais es domāju, ka varbūt viņu apsmietu, jo vārds it kā ir nedaudz jocīgs, bet nu mani arī kādreiz apsmēja par uzvārdu, lai arī man, manuprāt, ir viens no krutākajiem uzvārdiem kādu es zinu. Vismaz kopā ar manu vārdu. Ak, slavināt sevi ir tik labi, kurš gan cits, ja ne pats.

Un lūk http://doyourealizepeoplechange.blogspot.com/ paldies par Jonsi-Tornado. Lai arī man parasti besī lapas, kuras atverot sāk skanēt mūzika, kuru es negribu dzirdēt, jo es pats labāk māku izdomāt, ko es gribu klausīties, un tad man tiem cilvēkiem vienkārši gribas aizsūtīt vēstuli ar lielu peni un ierakstu "Tu esi lohs", šitas kaut kā tomēr bija ļoti jauki tieši tagad.

Tagad man arī prātā maisās jautājums - kas pie velna ir "stencil art"? Es zinu, kas ir stencil un es zinu, kas ir art, bet tie abi kopā ir kaut kas kas vienkārši nav kopā. Tas ir tāpat kā teikt "Raiņa dzeja", ir Rainis un ir dzeja, bet tie abi kopā vienkārši nav. Trafaretzīmēšana, kā es to tagad nolemju saukt, man vienmēr licies kaut kas galīgi forši un tā, bet tagad kad es pēkšņi izlemju atklāt un atklāju cik tas ir viegli, man rodas nopietns jautājums cik daudz tur ir no mākslas, ja pat es to spēju izdarīt. Nē nopietni, es reiz izvilku kvadrātsakni no 7ciparu skaitļa bez kalkulatora, kam it kā vajadzētu raksturot to cik tuvu es esmu mākslai. Reiz es uzzīmēju sirdi, un Aigars to nosauca par pupu (kā augu nevis krūti), un, ziniet, Aigars iet baznīcā, tā ka viņš brīvdienās nemaz nevar apsmiet cilvēkus.

Un es gaidu vasaru. Erasmus man ir diezgan zajebal un ziema veljovairāk. Es esmu izlēmis (un es ceru, ka tā arī būs) ka es atradīšu to savu listi ar lietām, ko var darīt vasarā, vai arī sastādīšu jaunu ar aptuveni 90 lietām un mēģināšu darīt tā, lai katru dienu izdarītu vismaz vienu. Es domāju sākt ar krītiniem uz asfalta. To es gribu tagad.

Apmēram tā.
Pie reizes arī lai nerastos pārpratumi - gribi zināt kā noteikt vai diena ir izdevusies?
Ja tu atklāj cik viegli ir taisīt stencilus un mīlējies tā, ka aizsvīst logs, tad zini -ir!
Murmuļiem priekus!

piektdiena, marts 26

High school of interpretation

Nākot no skolas man pretī nāca 2 pieauguši vīri uzvalkos, kas izskatījās pietiekami nopietni, lai tikko būtu kādam pārdevuši papīru ar uzzīmētu krānu par 5iem miljoniem. Viens no viņiem man pamāj ar roku un es izņemu austiņas un lūk:
#1:Hello! Do you know where is the high school of interpretation?
W:? vat?
#2:We are looking for the university!
W:Well the main building is right there, and the Linna building of social sciences is right here, what do you need?
#1:We like cafeteria
W:Well theres cafeteria in both of them
#2:THANK YOU, THANK YOU VERY MUCH!
un abi aiziet.
Vēl līdz šim brīdim es nesaprotu vai viņiem tiešām vajadzeja interpretācijas augstskolu, vai viņi vienkārši vazājas apkārt čakarēdami cilvēkus, lai gan interpetācijas augstskola izklausas pēc kautkā gana kruta, lai to kāds meklētu. Varbūt tur māca kā interpretēt šadus jautājumus.

Somija veljoprojam it ka ir diezgan normala, lai ari pamazam sak gribeties majas un neko nedarit.
Augstskolas akademiskais personals šeit arī diezgan foršs, jo viena daļa man patīk, un otra daļa izskatās ka dovien dara kā pārbauda meilu un uzskata ka studenti ir garīgi atpalikuši, kādi mēs arī esam.
Viens kurs bija ielikts tik debila laikā, ka 6 cilvēkiem 2dienās 12os sākās 3 lekcijas kuras viņi gribetu apmeklēt, un pēc rindas ar meiliem un visa pārējā un no rītiem es saņemu atvainošanās pilns vestules, ka viss tiks labots. Protams. Tagad viens no kursiem sakās 13os. PIZĢETS pārmaiņas. Nevaru saprast via ta sieviete ir stulba vai vienkārši stulba.
Vel no cita kursa mani atšuj jo mans vārds redz neesot uz kautkādas listes kura drošvien ir printēta noslēpumu kambarī un man ir pohuj jo es tāpat viņu negribeju ņemt.
Jā, skolā ir noslēpumu kambaris, kuru meklējot tu pavadi 20min, kad pēkšņi apkart uzrodas 4 somi, no kuriem tu pazīsti tikai vienu meiteni un visi man rāda kur man jaiet, lai ari neko neesmu prasijis. Nav ne mazākās jausmas kā viņi to zin, bet nu īpasi arī neinterese kamer es nonaku kur man janonak.
Vēl man bija viena no labakajām dienām Somijā.
Es atradu savu pirātu kreklu, atradām piedzerušos čali kāpņutelpā, Cīosa man atdeva veselu paku tabakas un 2 gumijas tārpus un Harijs izvizināja veļas ratos. Kad visi cilvēki paliek tik labi, tu gribot negribot sāc domāt, ka Tev tuvakajā laika kāds sados pa muti.

Un šīsdienas sapnis man māca par draudzību.
Es sapnoju kā pārguļu ar Elīnu Pr., kas ir arī Cīosa un vel 2 meitenes, kuras es nepazistu, jebkura gadijuma man beigās tomēr nav ne jausmas ar ko es pārguļu, bet sapnī tas nav svarīgi, tad es pēkšņi esmu pie Māras Poles, kur ienāk Ivars ar lielu monitoru un saka ka tā ir jaudīgākā videokamera pasaules vēsturē, un viņam ir nekavējoties viņa jāliek uz statīva. Pa vidu tam visam es nepārtraukti cenšos izvairīties no viena suņa, kurš grib mani piekaut, jo es itka esmu nozadzis viņa saulesbrilles, un tad loģiski domajot es Elīnai prasu "Are we like friends with benefits?" jo nu nekadas nopietnas attiecibas Erasmusā nevar būt, un mes itka esam draugi, bet parguļam, tad tas izklausās pēc šitā, uz ko man atbild " Friends?! Friends in Erasmus!!? Come ooooon!"
Jā, erasmusa draugu nevar būt.


Un atceramies Mertonu?
Nu lūk, mazāk kruti, bet toties masīvāk!
http://www.youtube.com/watch?v=LfamTmY5REw&feature=player_embedded

otrdiena, marts 16

False Protagonist.

2 (vai arī kāds cits skaitlis) dienas atpakaļ man bija sūdīgakā diena Somijā.
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.

Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.

Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.

Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.

Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"

trešdiena, marts 10

Neretas vidusskola - FUCK YEAH!

Gribi dzirdēt kaut vienu normālu iemeslu kāpēc gan lai cilvēks, kurš gājis gulēt 7:44 celtos 09:36?
NERETAS VIDUSSKOLA FUCK YEAH!
Par Neretu pāris vārdos varētu teikt, ka tā ir pilsēta, kura, lai arī sākumā Google Maps to uzrāda vienkārši kā punktu upes vidū, ir tradīcijām un sievietēm pēc 30 bagāta, un drošvien būs arī pirmā pilsēta Latvijā, kurā varēs lietot Google Street View. Droši vien jau ka nē, bet nav arī svarīgi tas tagad, protams, ja vien tu neesi no Neretas, ko nevarētu apgalvot Ginta Petrone, kura savu brīvo laiku pavada apmeklējot Neretas vidusskolu (FUCK YEAH) un spelējot tvisteri bez tvistera, kā mēs to redzam šeit: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=78517626 .
Neretas vidusskolai arī ir diezgan jauka mājaslapa, kurā ir pieejami dažādu interesantu aptaujiņu rezultāti, taču šodien nav viņu laimīgā diena, jo pie jautājuma „Vai gaidi pavasari?” Es atbildēju „Bļe nē!!”. Pirmkārt tur tādas atbildes nav, es nospiedu vienkārši „Nē”, bet viņiem vajadzēja redzēt KĀ es to nospiedu, Otrkārt es meloju, jo patiesībā gaidu un Treškārt es neesmu cilvēks, kurš iepazīstoties var teikt „ Sveiki, esmu Jurševics Borščs, lepns Neretietis!”līdz ar to viņu iegūtie dati ir 3reiz neprecīzi, un varu derēt, ka šovakar arī Ilze Šulmane mierīgi negulēs.
Lai nu kā tas viss sākās šādi: (Man nav ne jausmas, kas ir R.Misūne, lai gan pieņemu, ka viņai ir kāds sakars ar Neretu, es negalvoju ka runāju tieši ar viņu).
R.Misūne: Labdien, zvanu Jums sakarā ar projektiņu!
W: (Vat?) Nu, labi
R.Misūne: Šeit no Neretas vidusskolas mums tas projektiņs map sap labprup (nav ne jausmas ko tas nozime)
W: Nu, labi
R.Misūne: Nu, kad uz viena datora atver to programmu, tad viss iet, bet uz citiem mums prasa I.P. adresi
W: (cenšos atcerēties kā debiliem cilvēkiem izstāstīt kā pārbaudīt I.P. adresi) Bet cik ļoti Jums liekas, ka Jūs esat piezvanījusi uz pareizu numuru?
R.Misūne: (pārbauda) Nē nu es zvanu pareizi numurs tāds kāds te firmas mājaslapā rakstīts!
W: Nu es ne vienā firmā nestrādāju, un ātrumā arī nekādus risinājumus Jūsu problēmai piedāvāt nevaru
R.Misūne: Bet kapēctad tur ir tas numurs?
W: Kā lai es pie velna zinu, nahuj tas numurs ir, es esmu Somijā un es gribu gulēt, kas tā ir par mājaslapu
R.Misūne: nu šitā dmpap.lv (tā arī pa burtiem nosauc)
W: simt punkti atcerēšos!
Tad apmēram arī saruna beidzās.

Likās smieklīgi, un tā kā man tajā brīdī bija ļoti tracinošs sapnis, kurā man bija Ķīnā jābrauc ekspedīcijā bet kuģa kapteinis bija ļoti stulbs un kuģis ūdenī visulaiku rotēja ap horizontālo asi, nespēdams noturēt līdzsvaru un es psihoju, kamēr blakus uz ekrāniem rādijās tādas Ķīniešu gudrības kā „The wisdom that rotates is that of controversial, even more when counterwise” (Jā- Vat?) un tā kā man tas bija atbesījis nolēmu celties un ir labi it kā.

Nezinu ko tālāk darīšu, bet nu es uzskatu, ka diena jau ir izdevusies. Pirmajā brīdī gribēju aizrakstīt kautko tiem dmpap, bet nu pārdomāju, jo nevarētu jaunu teikt, ka man katru dienu no Neretas zvana.
Lūk!

Jānis Egliņ tu tikmēr vari apskatīties šo:
http://www.imdb.com/title/tt1307824/Nedaudz apskatījos un izskatījās interesanti.
Pārējie varat nemaz nelūrēt, un nav nekādu tiesību apsmiet, jo kamēr Jūs tur fanojat par Džastinu Beiberu un saviem ierakstiem tvitterī, man ir manas nūģa vajadzības, kas jāapmierina.