Izgudrot divriteni no jauna - mans skatu punkts

[Side note: šis patiesībā ir Kļaviņa skatu punkts. Kļaviņam gan nav tik superfakingawesome blogs kā man, tāpēc izmantojot aptuveni 10 sekundes ilgu pierunāšanas taktiku, viņs ir panācis, ka es to publicēju te. Es gan ļoti ceru, ka nav tā, ka šis tagad ir Kļaviņa blogs. Bļeģ, Kļaviņ, ja tā ir, es esmu pissed >:l ]

Ievadvārdi - es nepārstāvu nevienu iesaistīto pusi. Mana interese par šo tēmu ir tīri akadēmiska. Humoru kā izteiksmes veidu izmantoju, jo neredzu citu veidu, kā attēlot šo absurdo situāciju.

Jau gandrīz četrus mēnešus esmu ārpus Latvijas. Pa vidu parastajiem jaunumiem (Krievija-Ukraina; aizdomīga vienveidība Facebook "Suggested Posts" sakarā; TVNet baneri spāņu valodā, utt.), pēdējā laikā ievērību gūst cīņa starp Zum Zum un Brum Brum divriteņu ražotājiem. Cik es noprotu, kaut kur perifērijā ir arī Dip Dap (un ZUM Balance Bike?), kas gan, šķiet, šajā cīņā tiek uzskatīti par old-school risinājumu, kam vairs nav nekādu tiesību neko iebilst.

Visa manā rīcībā esošā informācija nāk no sociālajos portālos apspriestā. Neesmu mēģinājis kontaktēties ne ar vienu no iesaistītajām pusēm, lai nebojātu brīnišķīgo iespēju dot "ieskatu no malas". Tiem, kas saka, ka mans "ieskats no malas" ir neobjektīvs - apsveicu! Protams, ka šis raksts ir subjektīvs un sekls. Ja mums kā patērētājiem būtu tendence aizrakties lietām "līdz saknei", mēs visdrīzāk nelietotu plastmasu, naftu, glutēnu un saules paneļus, un katru reizi pirmsvēlēšanu periodā puse no vēl atlikušajiem vēlētājiem izdarītu pašnāvību. Nemaz nerunājot par to, ka lielveikalā iepirkšanās laiks pārsniegtu laiku, ko mēs pēc tam pavadām preces patērējot.

Labi, pie lietas. Situācijas izklāsts īsumā - vieni (Brum) ir izgudrojuši divriteni (!) un otri (Zum) ir nozaguši no Brum ideju par divriteni (!!!). Nozaguši. Ideju. Par divriteni. Šis jau ir pietiekošs iemesls pārdomām. Dip Dap, kurus minēju sākumā, klusē. Ir skaidrs, ka viņi (arī latvieši) divriteni ir izgudrojuši (!?) vēl pirms abiem galvenajiem šī stāsta varoņiem, bet pagaidām izvēlas palikt novērotājos. Var jau būt, ka viņi beigās izrādīsies gudrākie tēli šajā stāstā.

Populārā folklora mums saka, ka Zum ir uzdevušies par investoriem Brum un pēc tam paši palaiduši Brum ideju kā savējo iekš KickStarter. Maitas. Nē, reāli, tā darīt ir stulbi. Es šo rīcību nemēģinu attaisnot.

Kādēļ Brum paši nepalaida šo divriteni Kickstarter, bet meklēja investorus produktam, kurš acīmredzami ir viegli imitējams, es nezinu. Par to sociālie mediji klusē. Mārketinga teorija šajā jautājumā ir diezgan lakoniska - visas konkurētspējīgās priekšrocības, kas ir viegli imitējamas, ir jāaizsargā no informācijas noplūdes. Es pieļauju, ka Kickstarter iespēja Brum cilvēkiem vienkārši nebija ienākusi prātā. Bet par savām kļūdām pašam arī ir jāmaksā, sakot "stulbi sanāca, nākošreiz būsim gudrāki", nevis jāpiesārņo sociālie mediji. Viegli imitējams produkts = jāmeklē vai nu finanšu, nevis stratēģiskais, investors, ko musdienās start-up uzņēmumiem mierīgi nodrošina Altum un arī tas pats KickStarter, vai arī jāpārdod ideja kādam, kam ir mārketinga resursi (izplatīšanas kanāli, ražošanas resursi, utt.). Trešais variants ir tāds, ko mēdz izmantot visvairāk - nolīst šķūnī un sākt ienīst visu pasauli par to, ka viņi visi ir zagļi. Un beigās pārdot produktu vietējā Ķekavas tirdziņā, lepojoties, ka uzņēmums, vismaz, ir savējais.

Īsumā - Meklēt investoru vienkārši imitējamai idejai ir tikpat gudri, kā, nezinu, iedot urlam paturēt savu zagto telefonu, ja zini, ka viņš līdz Latgalītei aizskries ātrāk par Tevi un pēc tam prasīt no viņa atpakaļ procentu? Piedodiet, man nekas labāks nenāk prātā.

Precizitātei piebildīšu, ka šajā stāstā, papildus vienkārši idejām, figurē arī kāds patents. Patents par divriteni (!?!, man drīz aptrūksies zīmju, kā izrādīt savu pārsteigumu). Ja mēģinām būt nopietni, patentam, šķiet, ir kāds sakars ar kaut ko no divriteņa konstrukcijas. Man kā vienkāršam novērotājam šis patents neasociējas ne ar ko. Mana hipotēze - šāds patents bija nepieciešams, lai Dip Dap nerīkotos pret Brum līdzīgi, kā tagad Brum rīkojas pret Zum.

Sabiedrības viedoklis ir gandrīz vienbalsīgs - Zum ir zagļi, Brum ir Tēvijas Varoņi. Dip Dap - velns viņu zina, kuru tas vispār interesē? Es, godīgi sakot, nemaz nezinu vai šāds uzņēmums vēl eksistē.

Ko es par šo visu domāju - mārketings, kas to būtu domājis, ir viena sarežģīta štelle.

Zādzību kā apsvērumu es gribētu atmest uzreiz - intelektuālā īpašuma zādzība ir juridiska lieta, par kuru, būsim reāli, reti kuram no mums parastajiem novērotājiem ir kāda nojausma. Tikpat labi mana piemājas restorāna īpašnieki ir nozaguši savas soļankas recepti no maniem vecvecākiem. Zinot, ka arī plikā paura aizķemmēšana ir patentēta (US 4022227 A), es uz šo argumentu nelieku lielu svaru.

Personīgi arī es uzskatu Zum par zagļiem. Taču laiks, kad ar vienkāršu sabiedrības vairākuma atbalstu pietika, lai cilvēku reāli sodītu par zādzību ir tālu pagātnē un labi, ka tā. Sist to cilvēku krustā, kuru pārējie visvairāk nosoda ir, khm, nekristīgi. ;) Lai iestādes noskaidro un piemēro atbilstošo sodu.

Pat ja tiesa izlems Brum par labu (maz iespējams), Zum uz to brīdi būs nopelnījuši tik daudz naudas un pieredzes, ka atmaksāt parādu Brum vairs būs tikai formalitāte. Daudzi iedomājas, ka visa pasaule apstājas, jo viņu pašu pasaule apstājas. Negribu sagraut sapņus, bet tā nav. Brum uz to laiku jau būs panīcis uzņēmums, kas savu enerģiju būs ieguldījis nevis attīstībā, bet gan kaut kādas miglainas taisnības pierādīšanā.

Tad ko darīt? Mums, novērotājiem, ir jāpaņem popkorns un jāmēģina noķert pēc iespējas vairāk izklaides. Šobrīd Brum nodrošina šo izklaidi pārpārēm.

Un ko par šo saka mārketinga teorija? Izrādās, ka produkts pats par sevi mūsdienās nesastāda nekādu vērā ņemamu konkurētspējīgu priekšrocību. Iemesls - visi, kam nav slinkums, izdomā jaunus produktus vai arī ( kā šajā gadījumā) izvēlas klonēt esošos.

Lielāka konkurētspējīgā priekšrocība slēpjas pārējos mārketinga rīkos: Cenošanā (RyanAir kādreiz, HumbleBundle, Radiohead pēdējie albumi), Izplatīšanas kanālos (Steam, Amazon, Tesco, nu jau arī Zum Zum), komunikācijā (Doritos, liela daļa no vietējiem ražotājiem), idejā (visi labdarības projekti) un tā tālāk un tā joprojām.

Es biju sagatavojis teorijas tekstu, kas bija trīsreiz garāks par šo, bet man pašam apnika viņu lasīt un atkļūdot, tādēļ izdzēsu.

Tad ko es iesaku:

1. Brum - Visa šitā soc.mediju padarīšana ir nožēlojama. Es nesaku, ka viņa jums kaitē vaidot produktu, taču viņa noteikti jums globālā mērogā nepalīdz. Un tēla kaitējums šeit ir diezgan labi redzams kaut vai pēc tā nabaga slavenā džeka atbildes (sameklējiet iekš Facebook). Apsēdieties visi pie galda un mēģiniet saprast mārketinga rīkus, kas ir jūsu rīcībā, lai pavērstu situāciju jums par labu. Varbūt, ka resursu analīzē atklāsies kāds pārsteigums. Varbūt, tirgus kapacitāti analizējot, jūs atradīsiet kaut ko, kas jums labāk palīdzēs konkurēt "Early majority" inovāciju difūzijas fāzē. Tas pat jums varētu ienest lielāku peļņu nekā tagad skriet pakaļ inovatoriem. Iespēju ir bezgalīgi daudz, taču jūs nez kādēļ esat ieciklējušies uz "first to market" tiesībām. Viss, tas vilciens ir aizgājis. Atcerieties, ka Zum ir paņēmuši pret pārmaiņām visjūtīgāko "direct marketing" ceļu. Vēl ir miljoniem citu izplatīšanas ceļu.

2. Zum - visdrīzāk, ka nekam no šī nebūs globālu seku. Turpiniet darīt to, ko jūs darāt. Es nekad ar jums netaisīšu biznesu, taču izskatās, ka jums tas īpaši neinteresē. Runājot emocionāli - šobrīd jums ir daudz lielāka iespējamība iznest Latvijas vārdu pasaulē, nekā Brum. Karma - par to jau jūs paši esat atbildīgi.

3. Dip Dap - manā prātā jūs esat no šīs situācijas iznākuši kā uzvarētāji. Vai tas atspoguļojas finanšu rezultātos - nav ne jausmas. Ja nē, tad, iespējams, ka cilvēks, kas atbild par soc.mediju komunikāciju jau ir kādus pāris mēnešus miris. Es, protams, jokoju.

Zinu, ka ir sarežģīti saprast to, ka taisnība ir elastīga, taču jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ātrāk augsim.

P.S. Jautājumi "A ja Tu būtu bijis šādā situācijā, vai Tu būtu tikpat neitrāls?" man šķiet līdz galam neapdomāti. Jebkurš, kurš ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību, ir vismaz vairākas reizes nokļuvis "uzmešanas" situācijās. Nevis tādēļ, ka pasaule ir pilna ar ļauniem cilvēkiem, bet gan tādēļ, ka "uzmešana" ir ārkārtīgi subjektīva padarīšana.

Bezdarbnieka piedzīvojumi #1

Es neatceros kur es to rakstīju, bet principā ir tā, ka, tā kā Ivars un Dainis ir devušies uz Irānu, nav labāka laika kā tagad, lai uzzinātu visu nepieciešamo info par LotR un HP trivia. Nav pagājuši ne 3 mēneši un Ivars no Gruzijas jau ir sniedzis atbildi uz manu svarīgo jautājumu - Dūdija Dērslija tēvu izrādās sauc Vernons.

Ja tu tagad sēdi un domā "kuram loham kkas tāds interesē? Bezdarbniekiem vai?" tad tu esi uzminējis pilnīgi 100% pareizi, jo es tagad pilnīgi oficiāli pirmo reizi mūžā esmu ierindojies bezdarbnieku rindās. Ja tu domā, ka tur nekādas rindas nav, tad pilnīgi acīmredzami tu vienkārši neesi bezdarbnieks.
Izrādās kļūt par bezdarbnieku nav nemaz tik grūti kā varētu domāt. Man šķita, ka tagad man būs pilnas dienas dažādu semināru un kursu, no kuriem atteikties nav iespējams, bet tomār kaut kā ar šo slodzi izdodas tikt galā.
Sāku savu piedzīvojumu dodoties uz savu tuvāko NVA, bez jebkādas info iegūšanas pirms tam, un nonākot tur sapratu, ka izrādās, ka normāli cilvēki reģistrējas pa telefonu. Tas nekas -  es tagad esmu bezdarbnieks, un skatoties kas vēl todien bija atnācis, man var piedot visu. Ja tev šķiet, ka būt bezdarbniekam nav necik stilīgi, tad acīmredzot tu neesi informēts ka man tagad ir savs aģents. :l Like whaaaaat? Kamēr es iepazinos ar savu aģentu, blakus onkulim arī savs aģents. Onkulim šodien bija jānāk atrādīt kādas darba meklēšanas aktivitātes viņš ir veicis (jābūt 4 divu mēnešu laikā). To skaitā der arī tādas kā "dzirdēju par darbu no kaimiņienes" vai "izlasīju atbilstošu vakanci avīzē sludinājmos". Cik viņam ir sanācis dabūt? 0. Bet atnāca paprasīt vai nevar dabūt pabalstu vēl 2 mēnešus, jo vienkārši tad jau var aiziet paātrinātajā pensijā. Cita sieviete tikmēr nezinu ko bīdija, bet rezultāts bija tik labs, ka ejot ārā no kabineta nenoturējās līdz durvju aizvēršanai un nosaucās "Zajebis!"
Mana aģente tikmēr man uzdod lērumu jautājumu, un katru reizi, kad es nezinu atbildi atkārto ar tādu skatienu un toni, ka es sāku domāt, ka varbūt labāk nevajadzēja nākt. Jautājumi tādi kā - "kāpēc pārtraucāt darba attiecības?". Domā pareizā atbilde ir "Jēkabs Groskaufmanis rupji mani aizvainoja"? Nē, izrādās 114. pants. Kā es pie velna šito varu zināt? Jocīgi arī nedaudz uz jautājumu "Pēdējās iegūtās augstākās izglītības profesija?" atbildēt ar "žurnālists". Kādu darbu meklēsiet? - programmētājs.
Līdz ko skaidrs, ka es mācos + strādāju par programmētāju pēkšņi es vairs neesmu švalis. Pēkšņi es esmu riktīgi kruts džeks. Man šķita kkas tāds notiek tikai datorikas fakultātē, bet izrādās nē. Momentā izprintēja man jau esošos darba piedāvājumus, kas atbilst manai kvalifikācijai, no kuriem zemākais atalgojums 600eur. Sāku domāt varbūt sen jau vajadzēja uz bezdarbniekiem iet.
Tajā pat laikā gaitenī starp visiem darba piedāvājumiem viens superlielisks tāds - "Meklē programmētāju, jāizstrādā uzņēmuma mājas lapā. Pēc tam iespējams turpināt darba attiecības uzturot uzņēmuma sociālo tīklu kontus". Vienkārši ko? :D Es nezinu vai tikai man tas šķiet smieklīgi, bet man izklausās pēc "Meklējam kādu kas māk dators".

Kas tad man tagad kā reģistrētam bezdarbniekam ir jādara? Jāapmeklē 1 seminārs (done) un 2 mēnešu laikā jāatsūta savs CV un jāveic 4 darba meklēšanas darbības (piemēram nosūtīt e-pastu). :l
Mēģināšu turpināt šo ierakstu, ja atradīšu laiku starp šīm neskaitāmajām darbībām.

Lūk, kā nestrādāt.