Vakar kāds bija Twitterī iemetis linku ar Latvijā pieejamām novērošanas kamerām, kuru uzstādītāji nav obligāti baigi gudri. Nu reāli tur juelieru veikali kaut kādi? Manu kursabiedru vidū var atrast džeku, kurš varētu uztaisīt kaut kādu login sistēmu. Duraku bars :D Lai nu kā - tas ko daudzi nezin ir tas, ka daļa burvība slēpjas tajā, ka mēs varam ne tikai tās kameras paskatīties, bet reāli viņam piekļūt caur netu, kas paver dažādas iespējas. Varbūt tā tāda programmētāju (lasīt - nūģu) izklaide, bet man patīk piemēram ciemos pie vecmammas daudzīvvokļu mājā atrast neaizsargātus WiFi un no "Tenda P33837" nomainīt viņu vārdu uz "JUMS BŪS SŪDI" vai kaut ko tamlīdzīgu.
Kameras tomēr ir interesantāk, jo tas ko mēs varam darīt šeit, ir, ja viņām ir tāda funkcionalitāte, viņas grozīt apkārt. :D Paskatīties kas aptiekā notiek, frizētavā panācu, ka darbiniece skatās uz kameru kamēr viņu griežu, bet acīmredzot viņai tas nešķita interesanti.
Bet vislabākais ir šie vienkārši faking ģeniālie vārti!!! Poga lejā ļauj pārslēgties starp /Vērt vaļā/Stāvēt/Vērt ciet/Stāvēt/. Nu kā lai pat godīgs cilvēks vairs darbā pastrādā?
Viena mašīna gaidīja 3 minūtes un skatījās kā vārti virinās šurpu turpu, kamēr džeks neizturēja un iegāja iekšā. Citiem cilvēkiem pagaidu kamēr viņi sāk iet pa iebūvētajiem mazajiem vārtiem, un sāku vērt vaļā tad. Interesanti pavērot kā kurš brīnās par spoku vārtiem. Daži pat sāk cīnīties, jo necieš acīmredzot šādu vārtu nedisciplinētību.
Es zinu, ka es esmu krāns, bet ir jāvalda pasaulē haosam! Jaukā lieta šajā gan ir tā, ka šodien ieeju un skatos - nāk veca omīte ar spieķi un maisu otrā rokā. Viņai jau atvērt tos mazos vārtiņus čakars riktīgis, tāpēc es vienkārši sēžu - skatos - nospiežu pogu. Atverās vārti, viņa iziet neko daudz nedomājot, un es viņai aizveru viņus aiz mugurs. Man šķiet vienkārši fantastiski, ka mēs dzīvojam pasaulē kur šāda situācija vispār ir iespējama. Un tad es domāju - viņai nav ne mazākās jausmas par manu eksistenci, bet es bišķīt uzlaboju viņai dienu. Nez cik bieži es pats esmu upuris šādai underground labdarībai, to pat nenojaušot.
Lūk, h4xXx0r2 4 u.
EDIT: Apsveicu, mēs virinājām gana daudz, lai viņi to pogu izņemtu :D
ceturtdiena, maijs 28
ceturtdiena, maijs 21
Cilvēki uz ielas
Kādu dienu stāvu pie Origo luksaforiem uz tās mazās saliņas ar kebabu, un citiem maziem veikaliņiem. Pa placi staigā izmisis vīrieties, kas izskatās pirmstam savas drēbes izmazgājis zemes mašīnā, un visu mazgāšanas laiku degustējis Latvijas divču piedavājumu, un bļauj "MĀĀĀĀĀKS!!!!! MĀĀĀĀĀĀĀKSSSSS!!!". Reāli ilgi - es tur nostājos brīdī kad luksafors palika sarkans un nu jau laiks iet uz beigām, bet Makss neatsaucas. Čalis pats īsti arī laikam nesaprot kādās darīšanās Maks ir aizgājis, jo bļauj visos virzienos - uzbļauj cilvēkiem pie luksafora, uzbļauj Origo, uzbļauj Turkebabam utt. Es personīgi nezinu, bet manšķiet, ka, ja man nebūtu nocirstas kājas, ja man kāds būtu jāsauc ar tādu bļaušanu, es vienkārši aizbrauktu mājās. Pie luksafora stāvošie visi skatās uz Maksa meklētāju neizpratnē, pat kāds no diedelniekiem, kurš man saka ko tādu "Whats up with this guy, ne, klau labāk iedod man eiro". Pāris sekundes pirms luksafors nomainas uz zaļo no viena pusaizvērta veikaliņa placī izlien cits vīrs, kas es secinu ir Makss, jo ieraudzījis bļāvēju skrien viņam virsū un sauc "BRATĀĀĀN!!" un abi apskaujas. Skaisti - dzīvē tomēr arī romantika kā filmās.
Braucot mājās nejauši noklausījos garlaicīgāko telefona sarunu jebkad. Reāli man ir ko darīt, es lasu grāmatu, bet viņa bija TIK garlaicīga, ka es vienkārši nevarēju vairs palasīt. Čalis ap 30, bet cik var noprast mākslas students runā ar potenciāu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos. Es gan dzirdu tikai sarunas vienu pusi, bet no tās var noprast, ka otrai pusei no vienas puses necik neinteresē ko viņš stāsta, bet no otras rokas ir saslēgtas aiz muguras rokudzelžos pie radiatora, tāpēc nevar nolikt klausuli. Stāsti tādi kā "vienreiz braucām ar zemessargu mašīnā un viņš brauca pa mežu uz 100km/h". Good shit. Mana mīļākā sarunas vieta tāda:"Štellīte..hehe jā šito vārdu es laikam no tevis iemācijos, baigi patīk. Bet tu no manis iemācījies - wait for it - skola. Ā nē to vispār izdomāja Velga no Saldus, un tad es dzirdēju kā viņa to saka, un domāju kāpēc teikt tādus gudrus vārdus - universitāte, fakultāte - var taču teikt vienkārši skola". Meitene gan noliedza, jo esot jau lietojusi šo vārdu pirms tam (yeah right) un tam sekoja 5min atvainošanās. Runāja visu Rīga-Melluži. Tās ir ~40-45min. Es reāli nesaprotu šito telefona runāšanu ilgo - ja gribi parunāties, satiekamies, iedzeram aliņu. Ja vienkārši kkas jāpasaka - vienkārši atraksti? Mans patīkamais telefona sarunas ilgums ir zem 10 sekundēm. Reāli ja man kāds piezvanītu un 5min stāstītu kā es no viņa iemācījos vārdu "skola" manšķiet tas cilvēks ir tā kā vispār no savas dzīves jāizdzēš.
Vilcienos vispār brauc daudz jocīgu cilvēku. Reiz meitene un pusis sēž katrs savā pusē ejai, čalo, rādā viens otram telefonā bildes, sarunas aizved līdz seriāliem. Meitene saka ka īpaši neko neskatoties bet tagad uzsākusi skatīties HIMYM, un liekoties smieklīgs. Džeks apvainojās nenormāli. Nu tā ka atlikušo daļu gandrīz nerunā vispār. :D Ko? Kāpēc? Acīmredzot dažiem ir ļoti strikta attieksme attiecībā pret gaumes lietām.
Citi ļoti labi cilvēki ir, kas, vismaz manuprāt, neprot lietot vilcienu. Viena liela daļa ir tie, kas brauc no rīta Tukums-Rīga un nopietni domā, ka viņi visu ceļu varēs braukt paši sēžot vienā krēslā, bet savu banānu liekot otrā krēslā. Kaut kad domāju uztaisīt kaut kādu kontu kur vienkārši likt bildes ar šiem cilvēkiem, jo viņu sejas vienmēr ir tik smieklīgas. Tā neko nenojaušot skatās ārā pa logu - "Kas? Banāns? Ā šis banāns? Jā, laikam būs mans. Ā kāds te grib sēdēt? Piedodiet, es domāju tie 15 cilvēki vienkārši grib stāvēt kājās vilcienā". Bet ir līmenis kad tas jau kļūst nepieklājīgi un to tu sasniedz brīdī kad sabiedrība tev maksā par to, ka tu smirdi. Nopietni, es esmu nedaudz šokā par to kāds mutes higienas līmenis ir pensionāru aprindās. Vai padomju laikos nemācijā neko tīrīt? Nu kaut priedes zariņu pakošļāt vai iedzet nedaudz saļarku? Ir 2 veidu pensionāri vielcienā - tie kam mutes nesmird, un tie, kam piemeties klepus no tā līķa, ko apēda pusdienās pirms 40 gadiem.
Bet superīgas omes redzēju vakar - katrā tajā sēdvietu blokā ir 6 vietas. Sēžam blakām divi bloki, abi pilni. No mana aiziet 2 cilvēki, mēs sēžam 4, no otra arī aiziet 2, abos tagad 4/6. Tante saka otrai - skaties rekur brīvs! Un abas pārvācas uz otru bloku atstājot 2/6 un 6/6. Ko? Tantes. Nedirsiet ka jums šitas netīšām sanāca. Man galvā visu laiku tāda disonanse attiecībā pret pensionāriem. No vienas puses es zinu, ka ja es būšu vecs un man nebūs ko darīt, ir diezgan liela iespēja, ka es vienkārši čakarēšu visiem pārējiem dzīvi, rīšu snikerus veikalā un tad izlikšos ka nezinu kur esmu, skatīšos skaļi porno vilcienā (vienu reizi viens džeks ļoti skaļi skatījās filmu telefonā, kurā kāds sita vilcienu. Viss vagons sēdēja neērtā klusumā kuru pārtrauc tikai sievietes sāpju bļāvieni. Good choice!) un tā tālāk, bet no otras puses tagad ir tā, ka man iekšā vienkārši kurinās dusmas redzot kā viņi uzvedas.
Un nobeigumā varbūt uz tādas sērīgas nots, bet šķiet skaistākais pēdējā laika novērojums - stāvu pie bankomāta rindā, pie blakus bankomāta čalis atkāpies no viņa kādu metru stāv un neizpratnes pilnu seju skatās uz ekrānu, uz kura rādās - konta atlikums 2.06EUR. Skatās kādu minūti. Ir 20 maijs. Dažreiz šķiet tu vari redzēt kā cilvēkam iekšā kaut kas nomirst. Paņēma karti un raudot aizskrēja prom. Patiesībā neraudāja, bet dažreiz cilvēki nezin kā jāuzvedas, lai sanāktu labs stāsts.
Lūk, dzīves.
Braucot mājās nejauši noklausījos garlaicīgāko telefona sarunu jebkad. Reāli man ir ko darīt, es lasu grāmatu, bet viņa bija TIK garlaicīga, ka es vienkārši nevarēju vairs palasīt. Čalis ap 30, bet cik var noprast mākslas students runā ar potenciāu gultas biedreni un dalās savos interesantajos dzīves piedzīvojumos. Es gan dzirdu tikai sarunas vienu pusi, bet no tās var noprast, ka otrai pusei no vienas puses necik neinteresē ko viņš stāsta, bet no otras rokas ir saslēgtas aiz muguras rokudzelžos pie radiatora, tāpēc nevar nolikt klausuli. Stāsti tādi kā "vienreiz braucām ar zemessargu mašīnā un viņš brauca pa mežu uz 100km/h". Good shit. Mana mīļākā sarunas vieta tāda:"Štellīte..hehe jā šito vārdu es laikam no tevis iemācijos, baigi patīk. Bet tu no manis iemācījies - wait for it - skola. Ā nē to vispār izdomāja Velga no Saldus, un tad es dzirdēju kā viņa to saka, un domāju kāpēc teikt tādus gudrus vārdus - universitāte, fakultāte - var taču teikt vienkārši skola". Meitene gan noliedza, jo esot jau lietojusi šo vārdu pirms tam (yeah right) un tam sekoja 5min atvainošanās. Runāja visu Rīga-Melluži. Tās ir ~40-45min. Es reāli nesaprotu šito telefona runāšanu ilgo - ja gribi parunāties, satiekamies, iedzeram aliņu. Ja vienkārši kkas jāpasaka - vienkārši atraksti? Mans patīkamais telefona sarunas ilgums ir zem 10 sekundēm. Reāli ja man kāds piezvanītu un 5min stāstītu kā es no viņa iemācījos vārdu "skola" manšķiet tas cilvēks ir tā kā vispār no savas dzīves jāizdzēš.
Vilcienos vispār brauc daudz jocīgu cilvēku. Reiz meitene un pusis sēž katrs savā pusē ejai, čalo, rādā viens otram telefonā bildes, sarunas aizved līdz seriāliem. Meitene saka ka īpaši neko neskatoties bet tagad uzsākusi skatīties HIMYM, un liekoties smieklīgs. Džeks apvainojās nenormāli. Nu tā ka atlikušo daļu gandrīz nerunā vispār. :D Ko? Kāpēc? Acīmredzot dažiem ir ļoti strikta attieksme attiecībā pret gaumes lietām.
Citi ļoti labi cilvēki ir, kas, vismaz manuprāt, neprot lietot vilcienu. Viena liela daļa ir tie, kas brauc no rīta Tukums-Rīga un nopietni domā, ka viņi visu ceļu varēs braukt paši sēžot vienā krēslā, bet savu banānu liekot otrā krēslā. Kaut kad domāju uztaisīt kaut kādu kontu kur vienkārši likt bildes ar šiem cilvēkiem, jo viņu sejas vienmēr ir tik smieklīgas. Tā neko nenojaušot skatās ārā pa logu - "Kas? Banāns? Ā šis banāns? Jā, laikam būs mans. Ā kāds te grib sēdēt? Piedodiet, es domāju tie 15 cilvēki vienkārši grib stāvēt kājās vilcienā". Bet ir līmenis kad tas jau kļūst nepieklājīgi un to tu sasniedz brīdī kad sabiedrība tev maksā par to, ka tu smirdi. Nopietni, es esmu nedaudz šokā par to kāds mutes higienas līmenis ir pensionāru aprindās. Vai padomju laikos nemācijā neko tīrīt? Nu kaut priedes zariņu pakošļāt vai iedzet nedaudz saļarku? Ir 2 veidu pensionāri vielcienā - tie kam mutes nesmird, un tie, kam piemeties klepus no tā līķa, ko apēda pusdienās pirms 40 gadiem.
Bet superīgas omes redzēju vakar - katrā tajā sēdvietu blokā ir 6 vietas. Sēžam blakām divi bloki, abi pilni. No mana aiziet 2 cilvēki, mēs sēžam 4, no otra arī aiziet 2, abos tagad 4/6. Tante saka otrai - skaties rekur brīvs! Un abas pārvācas uz otru bloku atstājot 2/6 un 6/6. Ko? Tantes. Nedirsiet ka jums šitas netīšām sanāca. Man galvā visu laiku tāda disonanse attiecībā pret pensionāriem. No vienas puses es zinu, ka ja es būšu vecs un man nebūs ko darīt, ir diezgan liela iespēja, ka es vienkārši čakarēšu visiem pārējiem dzīvi, rīšu snikerus veikalā un tad izlikšos ka nezinu kur esmu, skatīšos skaļi porno vilcienā (vienu reizi viens džeks ļoti skaļi skatījās filmu telefonā, kurā kāds sita vilcienu. Viss vagons sēdēja neērtā klusumā kuru pārtrauc tikai sievietes sāpju bļāvieni. Good choice!) un tā tālāk, bet no otras puses tagad ir tā, ka man iekšā vienkārši kurinās dusmas redzot kā viņi uzvedas.
Un nobeigumā varbūt uz tādas sērīgas nots, bet šķiet skaistākais pēdējā laika novērojums - stāvu pie bankomāta rindā, pie blakus bankomāta čalis atkāpies no viņa kādu metru stāv un neizpratnes pilnu seju skatās uz ekrānu, uz kura rādās - konta atlikums 2.06EUR. Skatās kādu minūti. Ir 20 maijs. Dažreiz šķiet tu vari redzēt kā cilvēkam iekšā kaut kas nomirst. Paņēma karti un raudot aizskrēja prom. Patiesībā neraudāja, bet dažreiz cilvēki nezin kā jāuzvedas, lai sanāktu labs stāsts.
Lūk, dzīves.
Abonēt:
Ziņas (Atom)