ceturtdiena, jūnijs 25

Matu sprādzes

Viena no lietām, kas manī, katru reizi redzot, raisa tādu iekšēju prieku, ir tas, ka no meitenēm matu sprādzes birst kā no pinjatām (arī kad nesit). Tās ir kā maizes drupačas, kurām sekojot, tu vari cerēt ka kaut kur tuvumā nonāksi pie dāmas, un šķiet kaut kā skaisti, ka, vismaz manuprāt, tas notiek neapzināti.
Kad tu atved mājās dāmu uz savu vecpuiša dzīvokli, tā ir lieta, par kuru sēdēt un smaidīt nākamajā rītā vācot kopā istabu. Es viņas atrodu uz galda, atvilknēs, somā, šķiet pat kaut kad bikšu kabatā, viņas vienkārši ir visur, tāds jauks atgādinājums ikdienai, ka kaut kur pasaulē ir dāmas. :) Vai varbūt viņa jau ir paspējusi iezīmēt tavu dzīvokli, kā savu jauno ligzdu? Nemāku teikt, bet manšķiet tam nepieciešama jau smagāka artilērija (blūzīte, krēms, kaklarota).
Līdz šim nebiju par to domājis, bet šķiet vispār ir jābūt uzmanīgam, ja neesi strikts monogāmijas piekopējs, un atnes mājās svešas sprādzes. Nezinu vai meitenes viņas spēj atšķirt, bet es, šķiet, varētu izdarīt secinājumus situācijā, kad es pērku tikai melnas sprādzes, bet manam džekam pie bokseršortiem piesprādzēta viena rozā.
Ja nebūtu tā, ka viņas jānēsā matos, vai kaut kādā veidā jāizmanto vizuāli redzamā veidā, varētu pirkt ļoti specifiskas "color coded" sprādzes, kuras vienmēr varētu atpazīt. Nezinu kāds ir vienas sprādzes mūža ilgums, bet minu ka pāris mēnešu-gadu laikā, varētu noklāt gana lielu teritoriju, lai varētu sākt viņas atrast neatceroties, ka būtu tur bijusi iepriekš. Vai redzēt tādu sava bijušā drauga jaunās draudzenes matos. :D

Tas šķiet kaut kā nepareizi, bet no otras puses šie, manuprāt, ir sīkumi, kas piedod dzīvei tādas kā garšvielas. Smuki, jauki, silti sirdī.

Lūk, sīkumi.

otrdiena, jūnijs 2

Komunikācijas masterpiece

Esi kādreiz domājis kādas mūsu slavenības ir cilvēki īstajā dzīvē? Piemēram, es biju pārsteigts redzot, ka Dons intervijās uzvedās kā normāls čalis nevis Lauris Reiniks. Bet vai Lauris Reiniks pirts dzerstiņā arī ierodas baltā uzvalkā, vai tomēr tas ir džeks, ar kuru iztriekt pāris aliņus, slēpjoties no lietus kaut kādā stroikā? Vai dabūt pa muti no Andra Kiviča ir jābaidās arī cilvēkiem, kas viņu satiek ikdienā? Tā ir kaut kāda pasaule, kas no manis lielākoties ir slēpta, tāpēc es varu tikai minēt, bet pavisam nesen un nejauši uzzināju kāda ir komunikācija ar Kombuļu Inesi.

Neatceros kādā veidā, bet uzklīdu Kombulienes video, kurā viņa piedāvā uzfilmēt video sveicienu "gan iekšā, gan ārā". Diemžēl nav atstātas pilnīgi un absolūti nekāda veida informācijas kur un kādā veidā nepieciešams ar viņu sazināties, tāpēc viss ko es varu izdarīt ir atstāt komentāru pie video un aizrakstīt googles kaut kādā messaging rīkā (hangout?).

Paiet ~2 nedēļas es jau esmu pilnībā aizmiris par šo gadījumu, kad pēkšņi redzu no Ineses uzaicinājumu draudzēties Facebook un atrakstītu ziņu gan tur, gan google hangouts.


Tekstu rakstīju diezgan lielā steigā, jo biju, uzskatu pamatoti, satraucies, ka māksliniece atkal dosies savā saspringtajā darba dunā, un es iedzert nedabūšu nekad. Šķiet nedaudz smieklīgi arī fakts, ka es nebiju vēl izdomajis ko es varētu apsveikt, bet noorganizēt dzeršanu ir viegla izeja no situācijas gandrīz vienmēr.
Īsti nezināju ko tieši gaidīt tāpēc iedevu vēl pāris instrukcijas Inesei, lai paskatītos kā viņa tiek galā ar jau nedaudz sarežģītākiem uzdevumiem.

Video gaidīju nedēļas nogali. Sajūta nedaudz kā pirms Ziemassvētkiem, bet šajā gadījumā tavi vecāki ir izdzēruši kādu litru momenta līmes, līdz ar to tu kinda rēķinies, ka, ja gribēji riteni, vari dabūt arī prostitūtu. Patiesībā tā bija viena no manām lielākajām bažām - saņemt atpakaļ vienkārši kaut ko ko es negribu redzēt, un vairs nevaru izdzēst no savas atmiņas.
Realitāte gan, neskatoties uz manām īpaši sarežģītajām instrukcijām, izrādījās diezgan patīkama:



Kā redzams, par to svečturi un augli man droši vien vajadzēja nosūtīt kaut kādu vizuālu shēmu, lai būtu skaidrs ko tieši es prasu. Savukārt par frīstailu man ir īpaša sajūsma, ka viņai tāds jau ir gatavs :D. Bet būsim godīgi - vai tad frīstailā ir nozīme tekstam? Mākslai robežas nevar uzlikt pat hiphops.
Jebkurā gadījumā es uzskatu ka naudu esmu iztērējis labi un diezgan brutāli piedzēros ar Janci un Matīsu darbadienas vakarā.
Ar to viss tā kā varētu būt arī beidzies ,bet nu kādu nedēļu vēlāk FB redzu jaunas ziņas no Ineses.



Tas..... tā normāli. Es nešaubos ka šāda tipa ziņas tu arī saņem no sava priekšnieka utt, bet man šķita nedaudz mulsinoši. No otras puses, ja sieviete pati sūta man savas bildes bez uzaicinājuma, ess domāju to var uztvert tikai komplimentāri.

Lūk, komunikācijas masterpiece.