Uz ielas pienāca džeks un paprasīja vai nevar ieķīlāt pie manis savu telefonu. Es atteicos, jo nekad par šādu biznesa avantūru nebiju domājis. Saku uzreiz - es kļūdījos - tagad man ir vairāk jautājumu, kā matemātiskās analīzes eksāmenā. Kāds bija tas telefons? Vai varbūt es varēju nopirkt kaut ko par 5eur? Kā tieši izpaustos tā atķīlāšana man arī līdz galam nav skaidrs - piezvanīt viņš visticamāk man nevarēs. Mēs it kā varētu jau tagad sarunāt, ka tiksimies pēc 3 dienām pie Laimas pulksteņa, brīdī kad saule pieskarās LNB virsotnei, es stāvēšu ar rozi, bet viņam jāsāka parole senebreju valodā. Un ja nu tas telefons ir zagts - es reāli varētu būt izglābis kāda cilvēka informāciju. Šī vispār varētu būt burvīga nodarbošanās - uzpirkt zagtus telefonus un pārdot sarakstes/bildes/pierakstus tam, kas sola vairāk. It kā kompis(nedirsies, telefons ir kompis) ir nācis mums atvieglot dzīvi, bet tādam cilvēkam, kā man tas ir reizē svētība, bet reizē arī lāsts - man reāli ir vēl viena vieta, kur pazaudēt lietas. Man piemēram šobrīd ir pazuduši pāris notepadi. Nav gluži tā, ka es varētu vienkārši zvanīt mentiem par šito. Vispār cik lielai jābūt lietai, kas pazūd, lai būtu pieklājīgi zvanīt mentiem? Ok, es domāju piekritīsi man, ja es teikšu, ka atnākot mājā un secinot, ka tava māja vienkārši nav, kaut kādā brīdī, ja nu galīgi nav ko darīt rindā pēc alkohola, varētu piezvanīt mentiem. Tajā pat laikā diez vai tevi uzņemtu baigi silti, ja tu zvanītu un prasītu vai viņi nezin kur ir garie papīrīši. Diezgan ātri gan skaidrs, ka izmēram nav nozīme - bērnu varētu ielikt tādā palielākā atvilknē, bet neviens nebrauks meklēt manekenu. Man vismaz tā šķiet. Bet ja nozog veikalam? Ak dievs, es ceru, ka kāds policijas darbinieks ir uztaisījis manekenam "Wanted" plakātu. Bet īsumā skaidrs - man vienkārši vajag dārgus notepadus. Es varētu ielikt savos notepados adreses uz bitcoin makiem, ar 50 eur iekšā varbūt? Man gan ir bail, ka, ja es ar šo zvanīt mentiem, iespējams viņi tiešām atbrauktu. Vai šī skaitās kukuļdošana? Droši vien, ka nē, ja es nepiemiedzu ar aci. Kukuļdošana vispār tāds interesants koncepts - kā tieši tu iemācies iedot kukuli? Standartā jau šķiet vieglākais veids droši vien ir ielikt dokumentos naudu un tad sliktākajā gadījumā teikt "ooooo mana pazudusī naudiņa, jau domāju, ka līdz mēneša beigām nezivilkšu bez šī piecīša", lai gan nevar būt, ka kaut kas sāk skaitīties kā kukulis tikai brīdī, kad tu nosūti gaisa skūpstu, vai konkrēti pasaki "lūdzu ņemiet šo naudu un nelieciet mani cietumā".
Es biju aizbraucis uz Grobiņu, un tagad nezinu ko tieši es domāju, kad sāku rakstīt šo teikumu, jo principā tur vienkārši nekā nav - 3 tinder meitenes, 1 graffiti, viens hoverboards un kafejnīcas slēdzas 18os. Labā ziņa gan tāda, ka apkārt ir gana daudz lauku ceļu, lai pat tāds džeks, kā es, kurš neko jaudīgāku kā mikseri nav vadījis gadus 15, tiek pielaists pie stūres. Ok, bet nu good enough - šis vismaz var kalpot kā vieglais ceļš uz ieraksta virsrakstu.
Es nezinu vai par šo pienākas nosodījums, bet zini ko es reāli nesaprotu? To vīriešu vēlmi sasveicināties stāvus. Vai kāds no mums plebejiem ir kādreiz citam aizrādījis par to? Bla-bla-bla respekts - es te džeki atnācu pačilot un aliņu iedzert, taču sēdi. Tas kļūst vēl jo muļķīgāk ja pienāc pie kāda, kas piemēram sēž uz sola pie galda, un tad piecelties tā kā īsti nevar ko ne? Nu ko, sociālās normas, ko tagad jūs sukas darīsiet? Un tas ko dara ir tas smieklīgais ietupiens, kad cilvēks principā palecās uz dibena ar cerību, ka paspēs sasveicināties, pirms nokritīs atpakaļ. No vienas puses jau nevar neko pārmest - visai ambiciozi, es nekad tik ļoti neuzticētos savām levitācijas spējām. Bet besī konkrēti. Un arī par to "cieņas" izrādīšanu - nu reāli čali, ja tevi aizvaino sēdoši cilvēki, iespējams, tikai iespējams, problēma nav viņos. Nevar gan noliegt, ka fakts, ka esi līdz kaut kurienei aizvilcies ir tādas cieņas vērts, ka principā es nesaprotu kāpēc viss krogs nepieceļas kājās un nesāk dziedāt himnu pie katra vīrieša ierašanās.
Jaunumi pārdevēju ziņās - BP narvīša pārdevēja man prasot filtrus atbildēja, ka nav - kāds atnāca un visus izpirka un viņa nezinot kurš. Tagad jādomā - ko tieši es varētu būt darījis, ja viņa zinātu kurš? Sameklēt dzīvesvietu un iemest ķieģeli logā ar lapiņu "Nākamreiz šis ķieģelis būs Tavas sievas sejā, filtrupidar"? Vienmēr jau, protams, risinājums ierakstīt sudzibas.lv - filtri nebūs joprojām, bet toties emocijas izlādētas.
Lūk, dzīve.
