pirmdiena, marts 31

Bļe

Nu jau pagājušas ir 57min kopš es pateicu čizō, ka es tuliņ sākšu rakstīt.
Piedod čirka, bet man uzbruk parak daudz informacijas un tada gara, ka es nespeju tureties pretī.

Tūliņ jau būs 7reiz 24 stundas kopš es kautko esu rakstījis vai pat vairāk un cik es noprotu, ja es šito nerakstīšu manliekas neviens ar mani neleposies tāpēc es saprotu, ka pienākums sauc un uzlieku The Killers un paceļu rokas un izstaipos un nodomāju "jel topiet nolādēti Jūs čizō brāļa spilveni".
______________________
______________________
1diena solijās būt laba diena vairāk vai mazāk.
Bet kā saka - solīts makā nekrīt.
Sanāca tā, ka ar Ivaru nogājām 15km (pa abiem kopā sanāk 30) un vēl pēctam samaksājām latu lai varētu kājās stāvēt līdz Rīgai.
Turpmākais gan ibja diezgan forši, jo nu es dabuju algu, neaizbraucu pie Brey kur saimis dirnēja pie datora un domāja, ka tā noteikti ir lieta, kas man šķiet tik interesanta, ka es varētu 7 gadus skatīties.
Vakarā ar A un Kūmu aizbliezām uz doublecoffee, uzspēlējām šahu un padzērām kako un samaksājām arī :D
Ārā pīpējot pienāca veca tante, kuras drēbes liecināja par to, ka viņai ir pilnīgi nospļauties uz modi un garšo šņabis un izmantojot zīmju valodu (mirkšķināšana ar aci un roku žesti) viņa izkrāpa no manis vienu cigareti. Labi ka ar to arī viss beidzās, jo nu man kautkā ir radies iespaids, ka ja sieviete tev mirkšķina ar aci, tas varētu nozīmēt ko vairāk par dalīšanos cigaretēs.
Kautgan neskaitot šito gadijumu es neatceros kad man kāda būtu pēdējoreiz ar aci piemiegusi.
Kapēc jūs nemiedzat man ar aci? Bļe!
Pēctam pavāzājāmies mēs biški un A sāka priecātiesu nuztaisīja gandrži nokusušā sniegā 2 eņģeļus un spriņģoja kā traka. Prieki. Galīgi prieki man :)
Tad vēl atradām pie operas milzīgu sniega bumbu kuru varēja velt vainu 1 valters vai 2 dvīnes, bet tikuntā viņa bija pārāk smaga, lai varētu viņu paspēt pārdabūt pāri ceļam vienā zaļās gaismas laikā.
Pēctam kautkad bija miegs.
___________________________________________

2dien es biju uz ēnu dienām.
Pirmie iespaidi ja godīgi visai sūdīgi. Kapēc?
Pirmkārt - pēc 15minūšu izmisīgas meklēšanas es sapratu ka ārā nav īsti kur apsēsties un uzpīpēt. Kā viņi tur izklaidējas es nezinu, bet kautkur bija rakstīts ka spēlējot futbolu.
Otrkārt - vestibilā vai kā to sauc bet jebkurā gadijumā tas ir tad kad ieiet tiko pa durvīm es dabuju sēdēt uz soliņa un man blakus bija taksofons. Es neiznu kapēc, bet man tas nelikās īsti stilīgi.
Anstrautu Lauris izrādijās diegan kruts un viņa draugs Dāvis arī un vēl meitene, kuras vārdu es neatceros arī bija diezgan forša. Ja gadijumā kad es tur iestāšos mani apmētās ar papīriem un grūstīs un katru dienu plēsīs manas brilles pārējie no kursa tad es tusēšos ar vecākiem kursiem.
Par studijām arī likās diezgan forši ka tur ir, jo vienam lektoram vārds ir Daunis un vēl ir viena cita, kura stāsta tā ka, kamēr nesāka runāt par pieminekļiem, man pat sāka likties ka vēsture ir interesanta. Kautgan varbūt ka viss ko stāsta cilvēks, kas pārtver un apēd studentu mestas zīmītes, šķiet interesants.
Un vēl - es esmu slavens! Kafejnīcā kurā var pa latu diezgan normāli paēst javien tev izdodas izstāvēt rindu, Lauris paprasīja kā izskatās džeks kurma ir kuģis uz galvas un es apjuku nu jo to viņš varētu zināt tikai ja būtu lasījis šitās muļķībasun izrādās - jā, kautkāda viņam draudzen esot teikusi ka es labi rakstot un šis ņēmis un sācis lasīt. Vareni. :)
Tad es piezvaniju Katrīnai un tai brīdi iedarbojās manas "es māku izlikties ka klausos"spējas.
Saruna pa telefonu:
W:Čau ko tu dari?
K:Neko sēžu istabā un man ir galģii depresija un viss ir pakaļā.
W:Tev nav ko darīt? Ok es braucu ciemos.

Forši :)
bet beigās Katrīna bija galīgi priecīga skatoties kā valters ak stroikas darbinieks Brūns sēž uz grīdas un cenšas izodmāt kas uz puķupodā izskatīsies smukāk - sirsniņa vai puķīte.
Man patīk pie katrīnas jo tur skan okeānu mūzika un manliekas ka viss ir labi un vēl katrīna dod pienu padzerties :)

_________________________________________________

3dien es pamodos, paskatijos pa logu un gandrīz sāku raudāt, jo bija plānota stroika, bet ārā bija visai daudz sniega un krita vēl.
Uzvilku 2 apakšbikses 2 zeķes katrā kājā un 3 džemperus, bet tad piezvanija Dainis un pateica "ej mājā" un es galīgā svētlaimē aizgāju gulēt un nebraucu uz Talsiem.
Kautkad ap neatceros cikiem bet dienā es pamodos un sajutos kautkā nosvīdis. Mistika.

Tākā A tusējās pa māju un lielākā daļa cilvēku, ko es vairāk vai mazāk vēlētos redzēt bija Talsos, tad es bliezu pie katrīnas.
Tramvajā notika riktīga maģija un kāds bija nolādējis manas acis un es neredzēju kontroli iekāpjam un bridi kad es viņu pamaniju un devos uz aimuguri tad jau tur man bija priekšā vēlviena kontrole ar palielu ķermeni un berrgmaņa galvu uz pleciem. es nostājos pie durvīm un nodomāju "8 sekundes līdz tallinas ielai" un tad man piebikst akāds pie pleca un saka "biļetīti lūdzu" un es skatos uz viņu un atveras durvis un es zinu, ka ja es bēgšu, tad viņš mani vienkārši ķers un to es negribu tapēc es vienkārši skatijos uz viņu un teicu "man gribas ēst, es nenopirku biļeti." vispār diezgan smieklīga cilvēka un izrādijās ka arī lieliem vīriem ir sirds un mēs novienojāmies par pussodiņu un visiem prieks izņemot mani.
Savācu katrīnu un bliezām pie uģa.
Nevar taču iekāpt divreiz pēckārtas kontrole - tas ir pretdabiski.
Maģija pastāv :D
Iekāpa vēlviena kontrole, bet šoreiz man bija biļete un lai nolādētes viņu kājas un arī tās nozīmes, bet kontrole man neko nespēj padarīt ja man ir biļetes imunitāte.

Un galīgi sūdīgi rakstās kautkā pašlaik jo man nepatīk pa ilgiem laikiem rakstīt tapēc es neatbildu par to kas te ir sarakstīts un man girbas kādam iespert jo tik daud zir daudzp ar daudz.

Pie uģa mes bijām 3 h, kuru laika viņš pilnīgi un garīgi mani izsūca, tad ar kājām iazgājām uz centur (tas ir no alfas) un bijam uz Hamletu kur bija smiekligi un pectam pikojāmies kas bija forši.

Naktī aizbraucām pie elizabetesm kurai ir kādas 20 sabrinas pusaugu bruves grāmatas daļas un vēl maziņš minka un šausmenīte 4 datorā. Vēl vināi mājā ir tik auksts, ka es domāju naktī varbūt gulēt uz grīdas un apsegties ar gultu.
Manliekas tā bija viena no ģeniālākajām manām idejām pēdējā laikā.
Bet bija forši naktī - izrādijāsk a gultas galā ir kautkāda sennelietota kartupeļu bedre kurā iespējams ir līķis un vēl par kautko gāja runa kamēr izrādijas ka ir jau gandrīz 5.
_____________________________________________________



4dien mēs ar Katrīnu nokavējām atvērto durvju dienas 11 un arī prakstiskās nodarbīubas kautkādas, bet tā vietā mēs patusējām ar skudruci un skatijāmies CSI sēriju par cilvēkie mkuriem patīk pārģērbties par dzīvniekiem un tad mīcīties un jenots nokoļija vilkam kaķeni zilo, bet vilki ir monogāmi bet jenoti maukuļi un vilks palika dusmīgs un nogalināja jenotu un vēl izrādās ka tā zilā kaķene ir kautkāds plikpaurains džeks ar brillēm un viss viņa kaķenes kostīms ir ar spermu un tad es domāju akdievs ja tādi cilvēki pastāv, tad manliekas, ka tas kas dala cilvēkiem saprātu nav īsti sava uzdevuma augstumos.

Pēctam mēs bijām 14 ja nemaldos ar katrīnu uz atverto durvju dienām un tur es satiku Līgu un Filipu. Filipu es nepazīstu bet Līga atpazina mani un es viņu nē jo domāju ka kautkas Katrīnu sveicina bet vispār forši. Kad es tur tikšu iekšā man būs ar ko sēdēt.

Un pēctam mēs atkal bliezām pie katrīnas un es pabeidzu puķupodu.
Vismaz tā man likās.

Vakarā atnāca skudrucis un aigars uz dzivokli un mes normali vakariņās apēdām čipšu paku un izdzērām kolu un vafeļtrti notiesājām un gājaām gulēt.

__________________________________________________

Es manliekas kādu ienīstu jo man galigi negribas rakstīt tapēc es tagad iešu pīpēt un fak un elle būs divas deiansgrāmatas lai dievs stāv jums klāt bļe.

aaaaaa

Nē nepārprotat man ir lielisks garstāvoklis, bet es nespēju koncentrēties uz rkastīšanu kamēr man pa galvu maisās kautkādi labirinti un cilvēks kam ir nogrieztas kājas un viņu vietā piemontēti riteņa pedāļi un batuts un tas kā es naktī samīļoju cieši A un tas kā mēs ar Katrīnu smējāmies par to ka LU SZF visiem kas netiek budžetā nogriež kājas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru