Šovakar jau kuro gadu pēc kārtas ir 21 maijs, un tiem kas domā ka es rūpīgi gatavojos rītdienas sporta ieskaite ir mazāk saprāta nekā krievvalodīgam stulbam putnam.
Nu jau aiz muguras visa šitā sasodītā padarīšana, kautkad pirms 4 dienām vakarā nosēdos un nodomāju "johaidi" un biju pabeidzis savus pedejos majasdarbus 12gadu laika. Galīgi labi.
Un Dainis šodien forši pēc skolas pateica : "atnācām, uztaisijām jandāliņu 12 gadu garumā un "aizpišamies" prom". Vareni.
SASODĪTS, VARENI! ^__^
Un vēl mēs esam panākuši to (beidzot) ka direktore uz mūsu izlaidumu nenākšot, kautgan Edgars Siliņš teica, ka viņam esot solīts tas pats, et atvilkusies tāpat, tapēc viņas vārdam tā īsti neticu. Bet kā saka veci ļaudis - cerība mirst pēdējā! Vēl veci ļaudis saka "cerība striķis, kur muļķim pakārties" un "kad būs pensija?".
Kautkad nujau sen ar Daini pabeidzām "impregnēt vagonku" (tā runā īsti strādnieki) un algu vēl neesam saņēmuši.
Impregnēt man gan izklausās pēc darbības, kuras rezultātā gaidām bēbis (nu jo "pregnant" in das english un tad logiski butu impregnet meiteni), bet Dainis gudri teic, ka ta ir koka apstradasana ar pinotexu, lai viņš nepūst.
Vagonka ir dēļi, ko apsit ap māju, lai māja no ārpuses izsktītos tā kā parasti pirtis izskatās no iekšpuses.
Strādājot kabatiņās mums ibja tāda priekšrocība, kā pīpēt viņu mašīnās, visvairāk gan pīpējām "āzītī", jo tas bija vistuvāk, žigulis bija ciet, smagajā nelīdām, jo tas izskatijās jauns un pastāvēja iespēja, ka kāds varētu gribēt mums par to sadot pa muti, bet iepīpējām traktorā un vēl tādā autobusā vecā, kurš kādreiz veda kautkur skolniekus (neiznu vai vel tagad ved tāds pats), bet viņu mēdza saukt par pīli, jo viņam tāda priekša dīvaina bija.
Pīle ir putns kurš pēkšņina, tusējas ūdenī un tēviņiem ir zaļas galvas, un mazie viņi ir baigi smiekligi.
Un pagājušo 3dien bija laba skolas diena, jo es pirmās 2 stundas nogulēju, tad man piezvanīja dziļi sašutināts Dainis un es aizgāju uz 3šo, kas izrādās nenotika un tās brīvstundas laikā mēs izdomājām iet no skolas prom , tā ka izglītība tai dienā sita augstu vilni.
5dien es kā jau katrs sevi cienošs latvietis neapmeklēju muzeju naktis un tā vietā izvēlējos galīgi forši patusētes pa Mālpilī. Bija forši.
Muzeju naktīs dažiem arī nebija forši.
Tai naktī vēl es sev neapsveramu iemeslu dēļ paliku augšā līdz 5 (kamēr jūs nolādētie kretīni dzērāt vai gulējāt un kamēr Sanita brauca mājā ar riteni smieklīgākajā paskatā kādā es vien viņu varu iedomāties) un, ziniet, šito ir jādara biežāk.
Ap pus5 ārā iestājas bezlaika zona un tad var stāvēt un pīpēt un galīgi liekas, ka nav laiks ir tikai rīts un putni un nekas cits.
Nāksies atkārtot šito padarīšanu, kopš man ir beigušās īsās nakts papļāpāšanas ar FōgeļIevu, es biju galīgi aimzirsis un šitā man bija pirmā tāda agrā nomoda stunda pa ilgiem laikiem.
Vēl 5dien Saimi uztaisijām man dārzā siltumnīcu galīgi stilīgu ar zaļu plēvi un jauniem dēlīšiem un viņa bija tik smuka ka pašam prieks, un viņa bija pat tik smuka ka vienīgais vārds kādā Saimis viņu nodēvēja bija "telts". Tāds vārds kā siltumnīca vēl nav ielauzies viņa vārdu krājumā.
6dien un 7dien es neatceros ko es darīju, bet nesatraucies, par to nav jābrīnas, es priecājos ka es vēl atceros savu vārdu un kas ir tā šņācošā skaņa radio starp stacijām.
1dien bija haļavna skola un pēctam aizbliezām un tā vienkārši ar Daini un Vīni iestājāmies Jaunajos Vanagos JĀ MĀRA. Tagad mēs esam "jaunie dadži"laikam un pēc 2 nedēļām mēs laikam būsim vecie dadži jo tads mēs būsim iesvētīti. Un nē tam nav ne mazākā sakara ar kautkādiem jaunajiem sargiem vai kautko citu kur cilvēki guļ barakās un domā izaugt un iet armijā un visu atlikušo mūžu kopumā pavadīt kā idioti. Vismaz es tā ceru. Ja tā tur izrādīsies, ka būs es esmu ar pirmo vilcienu no turienes ārā.
2dien es aizgāju gulēt 01:00 no rīta, tad 03:00 tad 06:00, tad 08:00 un tad es cēlos 10:00. toties es esmu noskaidrojis to, ka Emīlu ir vieglāk pamodināt nekā Saimi un ka Emīlu pamodinot viņš taisa tādu "es vispār nemaz neguļu" balss intonāciju un prasa cik pulkstens.
Un tagad man ir jauna pase.
Vēl man ir jauns kaķis, kurš ir tik mazs ka pirms nedēļas nemācēja staigāt īsti, bet tagad viņš ir iemācijies atrast kastīti, iet, paēst pats, palekties (galīgi smieklīgi) baidīties no dažādiem objektiem (manas čības un telefons), skriet un ņaudēt un ietriekties ar galvu dīvāna malā.
Tātad kopumā viņam ir gandrīz tikpat daudz funkcijas cik Katrīnai.
Skolā rīt izliek atzīmes un es esmu uzstādijis savu rekordu un man ir labākās atzīmes everā.
Kautkā labi galīgi.
Un krievuvalodā man neapsveramu iemeslu dēļ gribēja šodien samazināt atzīmi par to ka vienā uzdevumā es ierakstu ka Jānis Kalniņš piedzēries ir rokkoncertā, un manī neklausijās kad es skaidroju, ka uz rokkoncertiem neviens skaidā neiet, un pēctam vēl sāka piesieties par to, ka man uz krievvalodas DB ir Hitlers virsū. Tas man dzīvē kādreiz iegāzīšot. Es neuzdrošinājos pateikt, ka viņa maldās, jo hitlers ir miris un viņš nevarētu mani nekur iegāzt pat ja es stāvētu uz ļoti ļoti slidenas grāvja malas, jo man bija paŗāk bail par savu atzīmi.
Tagad man tur ir bezgalība ja pagriež papīru pa 90 grādiem.
Un 1dien es Rīgā redžeju kā tante iedod bomzim maizes kukuli un pasmaidiju.
Vēl es uzzināju, ka nevar ielikt cilvēku cietumā par eksāmenu atbilžu tirgošanu ja viņš tirgo pareizas atbildes. Var ielikt, ja tirgo nepareizas, jo tad tā ir krāpšana. Smieklīgi, ne? :D Man arī tā liekas.
Un vēl kautkad man sāpēja vēders un es sēdēju un smaidiju un brīnijos. Man vēders nebija kādus gadus 2 sāpejis manliekas un es nezināju ko darīt un jutos kautkā forši.
Nu neija forši es neesu slims kkāds, bet bija forši tā ka es biju apjucis.
Bet toties man patīk sajūtak ad es ilgi neesu ēdis uun/vai pīpējis.
2dien rītā ap 10:32 es stāvēju ar mazāk kā latu autoosta un domāju ko man gribas vairā kēst vai pīpēt, jo ēdis es nebiju no iepriekšējās dienas 15:30 un pīpējis no iepriekšējās dienas kādiem 23:42, beigās es nopirku padzerties un galīgi priecīgs aizbraucu uz Cēsim.
Un arī tagad es nesākšu mācīties ieskaitei, bet vienkārši paklausīšos mūziku vai noskatīšos filmu vai iešu gulēt.
Un tev jauku dienu murmuli!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru