.

Labdien, mani sauc Valters Brūns un man ir problēmas ar gaļu.
Šodien es stāvēju RIMI ilgi pie desu plaukta un nevarēju saprast kādu lai desu pērk, jo parasti kāds cits nopērk un es ēdu. Un tur bija sapuvusi desa un mamma vienreiz teica, ka Itālijā tā esot delikatese, bet cik zinu, te īsti nav Itālija un tad varbūt tomēr kādam vaidzētu pateikt kādam no veikala, ka tur desa pūst. Vēl tur bija žāvēta un arī nesmuka un visādas stulbas desas.
Es nopirku tādu ar sieru, jo tur virsū bija rakstīts "desa" un "siers" un tie abi man garšo, un tapēc es nopirku un nemaz nav slikti.

No rīta tai veikalā, kur es pērku cīsiņus mīklā, bija tāda rinda, ka es ieeju veikalā un jādomā, ka šņabi dod pa brīvu un tapēc brokastis nahuj nebija. <-tur atpakaļ ir lamuvārds, un tur lejā arī.
Bļe uz neko vairs nevar paļauties.

Skolā es šodien biju ar kreklu un šlipsi un tagad es domāju vai šito triku vēl atkārtot, jo visiem tas likās kautkā tik pretdabiski, ka man vairākas reizes prasa vai man šodien darba intervija un Baiba pat notic, ka es pēctam uz dzimtsrakstu nodaļu.
Lūk kāpēc visi ir idioti. Varētu padomāt, ka es arī kādreiz nevarētu būt zolīds.

Un pēc skolas mana dzīve ir brīnumjauka un skaista un interesanta.
Tātad:
Es ēdu, tad es dzēru tēju, tad es skatījos Hausu, tad es skatījos Hausu, tad es skatijos Hausu, tad es dzēru tēju, tad es skatījos Hausu, tad es skatījos Hausu, un tad jau kautkad zvanīja Saimis un tad es aizgāju.
Kafejnīcā kautkādā bijām, kur ir smuka visai tā kas visu atnes un aiznes, bet auskari viņas gan man kautkā nepārāk. Un vēl tur Ants un Aigars un viņus visus 3 var apsmeit un viņi par to neapvainojas un tas ir forši.
Pēctam dzīvoklis un atkal Hauss.
Es nezinu, kas būs tuvākajā laikā, kad beigsies Hauss.

Un vēl man skaipā atkal kautkas atrada un to cilvēku es ienīstu vispār tagad. Ja tev tu kaut pieļauj domu, ka es varētu tevi ienīst, es lūdzu, nemeklē mani skaipā. Un vēl es skatijos uz stikla kolas to glāzi un tad es domāju, ka man girbas iemest kādam ar stikla glāzi pa galvu un redzēt kas notiks.

Un vēl ir kautkas foršs, ka es uzrakstu dienasgrāmatu un neviens viņu neredz, jo tā notika vakar un Ivars teica, ka tā arī agrāk esot bijis.
Ivaram ir 3 kastes HarijPoter kāršu.
Dainim ir zināšanas par politiku.

Un sētnieks zem Saimja loga man neizprotamu iemeslu dēļ nebija sagrābis tās lapas, kas vēl bija kokā, tā kā tur lejā atkal ir dzeltens. Pilnīgi prieks.



Un es nezinu vai stulbs esu es vai tu, bet man gribas atlūzt tev uz pleca un smaidīt un saskarties ar plaukstām un klusēt.
Un es galīgi nezinu kapēc man šito uzrakstīt ir tik grūti kā elle.
Un to visu virs šitā es uzrakstīju tikai, lai uzrakstītu šito, un es galīgi nezinu, vai es no rīta nepamodīšos un neizdzēsīšu.