sestdiena, februāris 28
piektdiena, februāris 27
SZF
Man gribējās uzrakstīt dienasgrāmatu, bet uznāca miegs, tapēc es vienkārši nopublicēšu SZF kafijas automāta un pīpētavas aprakstus, pieņemot ka tā nav konfidenciāla informācija.
Kafijas automāts:
Ir tikai viena vieta, kas fakultātes telpās ir nozīmīgāka par kafijas automātu, un tas ir dekanāts. Lai arī nākas sastapt cilvēkus, kas to noliedz, visdrīzāk tie parasti ir tādi, kam vēl nav pamatizglītības, vai arī tie ir slāvi, kas cenšas izkonkurēt SZF kafijas automātu ar savu, blakus esošajā Krievijā, esošo automātu, kas gan piedāvā lētākas kafijas cenas, taču katram, kas kaut ko sajēdz no latviešu burtiem, jau no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka tur kafija tiek pildīta nesmukākās krūzēs, un automāts arī nepieņem lata monētas, kas, ja pie varas būtu es, tiktu uzskatīts par kriminālu darbību. Kafijas automāts, bez savu primāro funkciju veikšanas, kalpo arī kā socializācijas procesu nodrošinātājs, jo pie tā gandrīz vienmēr var satikt kādu, ar ko tu negribi runāt, taču beigās ej smēķēt ar kafiju rokā un zināšanām par to, kas uzdots uz vakardienu, galvā. Tā nozīme studenta dzīvē ir tik liela, ka ir dzirdētas pat runas, ka pie fakultātes esošais Latvijas karogs ir nevis sakarā ar to, ka tur atrodas augstskola, bet par godu šim kafijas automātam, kas mēdz norīt 2ls pretī nedodot neko, vai neiedot krūzi, tādejādi ļaujot pusminūti skatīties, kā tava kafija aiztek uz labākiem medību laukiem, taču neskatoties uz šiem automāta mēģinājumiem paust savu protestu pret valstī esošo situāciju, tas būs tas uz ko tu vienmēr varēsi paļauties vairāk kā uz saviem kursabiedriem, Filipu Lastovski un pārējiem, kuri tev pirmsākumos varētu šķist uzticami.
Pīpētava:
Viena no lietām, ko nezin pat daudzi 3. kursa studenti ir tas, ka SZF nav ieejas. Vietā, kur šķietami vajadzētu atrasties ieejai, atrodas pīpētava, kas pulcē vienkopus lielāko daļu šī paraduma piekopējus. Protams vienmēr atrodas tādi, kas uzskata, ka viņi nav gana cienīgi, lai pīpētu pie SZF un tāpēc dodas pīpēt krievijas teritorijā, taču tos parasti ātri vien atpakaļ atgriež Slāvu izvirzītā sieviete, kuras uzdevums ir tev nesaprotamā valodā pavēstīt, ka, ja tu pīpēsi viņas zemē, dabūsi pa seju. Lai arī pīpētavā nav īpaši daudz objektu uz kuriem sēdēt, tas ir tikai tāpēc, ka fakultāte rūpējas par to lai mūsus studentiem būtu stipras kājas, kas viņus nekad nepieviltu naktīs skrienot pa Maskačkas ēnainajām ielām, cerībā izvairīties no savas naudas, telefona un sejas ziedošanas labdarībai.
Paldies par kūkām, man vēljoprojām iet lieliski.
Kafijas automāts:
Ir tikai viena vieta, kas fakultātes telpās ir nozīmīgāka par kafijas automātu, un tas ir dekanāts. Lai arī nākas sastapt cilvēkus, kas to noliedz, visdrīzāk tie parasti ir tādi, kam vēl nav pamatizglītības, vai arī tie ir slāvi, kas cenšas izkonkurēt SZF kafijas automātu ar savu, blakus esošajā Krievijā, esošo automātu, kas gan piedāvā lētākas kafijas cenas, taču katram, kas kaut ko sajēdz no latviešu burtiem, jau no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka tur kafija tiek pildīta nesmukākās krūzēs, un automāts arī nepieņem lata monētas, kas, ja pie varas būtu es, tiktu uzskatīts par kriminālu darbību. Kafijas automāts, bez savu primāro funkciju veikšanas, kalpo arī kā socializācijas procesu nodrošinātājs, jo pie tā gandrīz vienmēr var satikt kādu, ar ko tu negribi runāt, taču beigās ej smēķēt ar kafiju rokā un zināšanām par to, kas uzdots uz vakardienu, galvā. Tā nozīme studenta dzīvē ir tik liela, ka ir dzirdētas pat runas, ka pie fakultātes esošais Latvijas karogs ir nevis sakarā ar to, ka tur atrodas augstskola, bet par godu šim kafijas automātam, kas mēdz norīt 2ls pretī nedodot neko, vai neiedot krūzi, tādejādi ļaujot pusminūti skatīties, kā tava kafija aiztek uz labākiem medību laukiem, taču neskatoties uz šiem automāta mēģinājumiem paust savu protestu pret valstī esošo situāciju, tas būs tas uz ko tu vienmēr varēsi paļauties vairāk kā uz saviem kursabiedriem, Filipu Lastovski un pārējiem, kuri tev pirmsākumos varētu šķist uzticami.
Pīpētava:
Viena no lietām, ko nezin pat daudzi 3. kursa studenti ir tas, ka SZF nav ieejas. Vietā, kur šķietami vajadzētu atrasties ieejai, atrodas pīpētava, kas pulcē vienkopus lielāko daļu šī paraduma piekopējus. Protams vienmēr atrodas tādi, kas uzskata, ka viņi nav gana cienīgi, lai pīpētu pie SZF un tāpēc dodas pīpēt krievijas teritorijā, taču tos parasti ātri vien atpakaļ atgriež Slāvu izvirzītā sieviete, kuras uzdevums ir tev nesaprotamā valodā pavēstīt, ka, ja tu pīpēsi viņas zemē, dabūsi pa seju. Lai arī pīpētavā nav īpaši daudz objektu uz kuriem sēdēt, tas ir tikai tāpēc, ka fakultāte rūpējas par to lai mūsus studentiem būtu stipras kājas, kas viņus nekad nepieviltu naktīs skrienot pa Maskačkas ēnainajām ielām, cerībā izvairīties no savas naudas, telefona un sejas ziedošanas labdarībai.
Paldies par kūkām, man vēljoprojām iet lieliski.
pirmdiena, februāris 23
šalle+kafija
Es nevaru aizmigt. Es mēģināju 47 min un nevaru. Es jūtos stulbi.
Man šodien ir lekcijas no 10:30-18:00 un tajās stāsta par Platonu un Sokratu un Lasmane man atzinās, ka viņa nezināja kurš ir mans vārds un kurš uzvārds. Es nezinu kā ir iespējams, ka cilvēks, kurš pasniedz augstskolā vispār var pieļaut domu, ka vecāki savu bērnu varētu ienīst tik ļoti, lai dotu viņam vārdu Brūns. Un tad mani iespējamsw sautku Brūns Brūns.
Tajā lekcijā manliekas es gulēšu.
Tagad man CeliqIeva, kura saka tā: "un es aiziešu gulēt- wolis ir te, pamodīšos- wolis atkal ir te" atsūtīja man bildi ar plauktu un visa mana dzīve ir mainījusies. Es vēljoprojām nesaprotu kapēc gan lai man būtu nepieciešama bilde ar plauktu, bet es viņu nedaudz mīlu par to, ka viņa atsūtija.
Šorīt es modos jo man sita ar tējkaroti pa pieri pulksten 10:04. Mana mamma itkā mani mīl, bet es no rītiem viņu ienīstu. Itkā jau nekas, ka man sit ar tējkaroti pa pieri, tas tomēr ir labāk nekā pamosties ar zīmuli degunā, bet viņa no rītiem dara tā : "VALTĒĒĒĒĒĒER! JĀIZNES MISKASTE! VALTĒĒĒĒR MOSTIES. EUUUUU. MOSTĀAAS" un kad es prasu kapēc ellē ratā man šitādā agrumā būtu jāceļās un sāku argumentēt ka es varu miskasti iznest arī ja ārā ir tumšs, tad viņas atbilde vienmēr ir "Ir rīts!" vai arī "Nav pa dienu jāguļ!". Kā nav jāguļ!?! Ir jāguļ! Ja es neguļu pa dienu, kad tad ellē ratā lai es guļu un ja es negulēšu tad es nepratīšu noteikt laiku un 17:40 skatīšo, ka 18:02 sākas multenes un domāšu, ka tas ir pēc 2h vai arī sen jau beidzies.
Šodien es pabeidzu lasīt Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā" . Tā bija forša grāmata lai gan uz beigām čalis man nedaudz sāka taka krist uz nerviem - regulāri piedzeras, sit kanti 30gadīgām sievietēm, ar meitenēm nemāk apieties principā un vēl domā, ka dzīve ir sūdīga, lai gan lai kā arī negribētos es nespēju ienīst neko ko sauc Holden Caulfield. Tas vārds tomēr ir pārāk smuks.
Šodien es gribēju izlasīt "To Kill a Mockingbird", bet pamanīju kursa domubiedros, ka man teorētiski būtu jālasa Platons un izlēmu pateikt visam nahuj un izlēmu, ka mana šodienas jēga būs geocaching pāris koordināšu atminēšana un iemācīšanās atpazīt melno dzilnu arī pēc latīniskā nosaukuma (Dryocopus Martius).
Vēl es šodien izgāzu kafiju uz galda. Es gan neteiktu ka esmu neveikls, bet tā reizēm gadās. Es neteiktu arī,ka es esmu slinks un tipisks vīrietis, bet par gudrāko risinājumu es tajā brīdī uzskatīju kafiju saslaucīt ar šalli un izlikties ka neko nezinu. Tagad šalle smuki smaržo. Vēl es gribēju uzvārīt kafiju un izmērcēt šalli viņā pilnībā lai pēctam smaržo tā ka prieks, bet arī tam es izrādījos par slinku.
Bet kopumā es būtu labs vīrs - es protu gatavot ēst, ilgi negulēt, iemācīt bērniem šahu, izmazgāt drēbes veļas mašīnā (nesens dialogs ar māsu:
M:kādas drēbes tu tur ieliki mazgāties? (domāts noteikti vai rozā vai vilnas)
W:savas.)
vēl es esmu arī diezgan jauks, un es drīzāk pats mājā visu grīdu izmazgātu, nekā ļautu to darīt sievai.
Pie mums varētu nākt arī viesos, jo manuprāt es spēju būt arī ļoti viesmīlīgs, javien ciemos nenāk kāds ko es ienīstu.
Man šodien ir lekcijas no 10:30-18:00 un tajās stāsta par Platonu un Sokratu un Lasmane man atzinās, ka viņa nezināja kurš ir mans vārds un kurš uzvārds. Es nezinu kā ir iespējams, ka cilvēks, kurš pasniedz augstskolā vispār var pieļaut domu, ka vecāki savu bērnu varētu ienīst tik ļoti, lai dotu viņam vārdu Brūns. Un tad mani iespējamsw sautku Brūns Brūns.
Tajā lekcijā manliekas es gulēšu.
Tagad man CeliqIeva, kura saka tā: "un es aiziešu gulēt- wolis ir te, pamodīšos- wolis atkal ir te" atsūtīja man bildi ar plauktu un visa mana dzīve ir mainījusies. Es vēljoprojām nesaprotu kapēc gan lai man būtu nepieciešama bilde ar plauktu, bet es viņu nedaudz mīlu par to, ka viņa atsūtija.
Šorīt es modos jo man sita ar tējkaroti pa pieri pulksten 10:04. Mana mamma itkā mani mīl, bet es no rītiem viņu ienīstu. Itkā jau nekas, ka man sit ar tējkaroti pa pieri, tas tomēr ir labāk nekā pamosties ar zīmuli degunā, bet viņa no rītiem dara tā : "VALTĒĒĒĒĒĒER! JĀIZNES MISKASTE! VALTĒĒĒĒR MOSTIES. EUUUUU. MOSTĀAAS" un kad es prasu kapēc ellē ratā man šitādā agrumā būtu jāceļās un sāku argumentēt ka es varu miskasti iznest arī ja ārā ir tumšs, tad viņas atbilde vienmēr ir "Ir rīts!" vai arī "Nav pa dienu jāguļ!". Kā nav jāguļ!?! Ir jāguļ! Ja es neguļu pa dienu, kad tad ellē ratā lai es guļu un ja es negulēšu tad es nepratīšu noteikt laiku un 17:40 skatīšo, ka 18:02 sākas multenes un domāšu, ka tas ir pēc 2h vai arī sen jau beidzies.
Šodien es pabeidzu lasīt Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā" . Tā bija forša grāmata lai gan uz beigām čalis man nedaudz sāka taka krist uz nerviem - regulāri piedzeras, sit kanti 30gadīgām sievietēm, ar meitenēm nemāk apieties principā un vēl domā, ka dzīve ir sūdīga, lai gan lai kā arī negribētos es nespēju ienīst neko ko sauc Holden Caulfield. Tas vārds tomēr ir pārāk smuks.
Šodien es gribēju izlasīt "To Kill a Mockingbird", bet pamanīju kursa domubiedros, ka man teorētiski būtu jālasa Platons un izlēmu pateikt visam nahuj un izlēmu, ka mana šodienas jēga būs geocaching pāris koordināšu atminēšana un iemācīšanās atpazīt melno dzilnu arī pēc latīniskā nosaukuma (Dryocopus Martius).
Vēl es šodien izgāzu kafiju uz galda. Es gan neteiktu ka esmu neveikls, bet tā reizēm gadās. Es neteiktu arī,ka es esmu slinks un tipisks vīrietis, bet par gudrāko risinājumu es tajā brīdī uzskatīju kafiju saslaucīt ar šalli un izlikties ka neko nezinu. Tagad šalle smuki smaržo. Vēl es gribēju uzvārīt kafiju un izmērcēt šalli viņā pilnībā lai pēctam smaržo tā ka prieks, bet arī tam es izrādījos par slinku.
Bet kopumā es būtu labs vīrs - es protu gatavot ēst, ilgi negulēt, iemācīt bērniem šahu, izmazgāt drēbes veļas mašīnā (nesens dialogs ar māsu:
M:kādas drēbes tu tur ieliki mazgāties? (domāts noteikti vai rozā vai vilnas)
W:savas.)
vēl es esmu arī diezgan jauks, un es drīzāk pats mājā visu grīdu izmazgātu, nekā ļautu to darīt sievai.
Pie mums varētu nākt arī viesos, jo manuprāt es spēju būt arī ļoti viesmīlīgs, javien ciemos nenāk kāds ko es ienīstu.
svētdiena, februāris 22
Murr.
Ja tu lasi šito tikai lai uzzinātu kā Ivaram ir apzagts dzīvoklis, tad lasi no beigām
Ir diezgan stulbi aiziet gulēt un nevarēt aizmigt, jo tad tā sanāk vēl bezjēdzīgāka laika šķiešana kā Seņkānes lekciju apmeklēšana (kas manuprāt ir bijusi bezjēdzīgākā nodarbe, ko es mūžā esmu darījis), ja vien man prātā neienāk kautkādi superlieliski plāni, kas, protams, vēlaizvien nav noticis.
Es varu paziņot prieka vēsti, ka es beidzot esmu atradis savu ibankas lietotāju numuru. Jā, varat nepateikties, es tāpat zinu, ka apmēram 95% kas šito lasa tikko akmens no sirds novēlās.
Vispār tā atrašana izvērtās gandrīz pusnelaimīga, jo aptuveni 5min pēctam kad ibju ielogojies ibanka es attapos amazon.com viena spiediena attālumā no 4 grāmatu (kuru man iespējams nemaz nevaig) pasūtīšanas.
Man patīk grāmatas. Ne visas protams, bet dažas grāmatas man patīk labāk par dažām meitenēm.
Tagad es lasu Catcher In The Rye, un man patīk ,lai arī vēl necik tālu es neesmu ticis. Jebkurā gadijumā man patīk labāk par Ziedoņa epifānijām, kuras man likās es baigi gribu lasīt, bet izlasījis 45lpp es sapratu, ka man ir pārāk garlaicīgi un aizmigu un vairāk nelasīju.
Man nepatīk viena meitene no viena kursa, un ja man būtu jāizvēlas vai lai pasaulē ir viņa vai Twilight grāmatas, tad es ņemtu to otro. Tas protams ir tāpat kā salīdzināt mīlēšanos un dzīvošanu Krievijā, bet es uzskatu, ka ne es ne mans Dievs nav vainīgs pie tā, ka viņa nāk uz skolu gatera strādnieka kreklā. Varat vainot savu Bībeles dievu, kurš tur spridzina kautkādas pilis nost, lai izraēļiem būtu kur dzīvot (un nemaz netaisiet tagad stulbas sejas, es lasīju veco derību (to ar bildēm) un visu zinu!!).
Ja kādam ir pieejams Melvin Burgess - Doing It, es dotu šokolādi, ja man to grāmatu iedotu jebkādā veidā (es varu lasīt arī ar krievu burtiem, angļu valodā no akmens plāksnēm).
Es esmu pašam negribot sācis aklimatizēties kojās! Pagājušonedēļ es tur biju 2 naktis un vēl vienu dienu līdz vakaram un tas manuprāt pašlaik ir rekords. Tas, ka savā istabiņā es pavadījis esmu tikai kādas 5min protams nav svarīgi. Man nepatīk savā istabiņā, jo tur nav mājīgi, ir nesmukas tapetes, un mani salamāja par to, ka man bija kājas uz galda. Vēl es kojās taisīju ēst pirmoreiz mūžā un tas arī nebija traģiski, lai gan pelmeņi nesanāca īsti tādi cepti, kā bija manos plānos.
Vēl kojās dzīvo piemēram arī Filips, kurš izskatās, ka domā, ka viņš mācās neklātienē, un arī glūņa, kurš glūn uz sievietēm un nogriež viņām pelmeņiem mazāku uguni, kamēr viņas neredz. Tīrs ļaunuma iemiesojums, ka es jums saku!!
Vēl es biju pie Čizo un Elvija.
Pie viņiem ir forši, un kā īres maksu viņi prasa kefīru un alu un pēctam tur var piemēram aizmigt, un no rīta Čizo tik klusi grabinās pa virtuvi, ka es nepamostos, un nemodina mani arī, kad es krācu un vicinos ar rokām pa gultu. Kojās manā istabiņā piemēram no rītiem reizēm ieslēdz gaismu un man izdeg acis, vai arī naktī dažreiz dauza durvis tā ka tikpat labi es varētu arī stroikā gulēt.
Elvijs ir Elvijs un viņam ir stilīgākās brilles, kādas esmu redzējis. Manuprāt nav iespējams ar brillēm izskatīties labāk par Elviju.
Čizo ir blonda un viņa dzer ļoti daudz kefīru. Pēctam viņa saka tā "TU GRIBI MANI SASPIEST?! TUR BŪS PAUKŠ UN KEFĪRS!". Vēl viņa zin tādu lietvārdu kā "putekļusukurs" (lietojams teikumā "man garšo dzērvenes ar putekļusukuru"
un vēl viņa pa telefonu kautkam stāsta nevis kā iet viņai, bet kā viņai iet SIMS. Viņa spēlē SIMS tik ļoti, ka piemēram mēs ar Elviju skatamies American Pie(un mēs noskatamies divus pēc kārtas un vēljorpojām mākam rēķināt!) un tad pēkšņio mums aiz muguras Čizo saka "es esmu stāvoklī!".
Viņi ir ļoti jauki, un es neturu uz viņiem ļaunu prātu par to, ka viņi mani nav aicinājuši uz nevienu no viņu zivju bērēm un , ka viņiem mājās nav Lukas evaņģēlijs.
Vēl es biju pie Katrīnas.
Pie Katrīnas arī ir forši, jo viņas istaba atrodas citā laika telpā, un ir kā liels būris pa kuru lidinās divi putni, kurus sauc Ceturtais un Piektais (kas ir viņu kārtas numurs, kāds viņiem būs, kad viņus apēdīs kaķis). Vēl viņai ir neieslēdzama duša, un vecāki, no kuriem mamma domā, ka wolis ir kautkas, kam ir problēmas ar alkoholu un tētis ir tāds : "bet nu ir normāli būt tēvam un nepamanīt,ka meitene gultā blakus wolim nav gluži Tava meita?
man liekas,ka vecaku rokasgramatā ir jābūt kautkam rakstītam par šito."/Katrīna/
Vēl es biju arī pie Brey kautkad, bet par tik senām lietām nevar rakstīt, jo tad fakti galvā sagrozās un es varu uzrakstīt, ka piemēram Skudrucis dzēra džinu rozā krāsā, kaut arī patiesībā viņš dzēra bezalhakolisko alu un teica, ka tas ir garšīgs.
Un es uzskatu, ka man iet labāk nekā, piemēram, 3.februārī un man ir jauna klade, jauna soma, kurā var ielikt gan dvieli gan kladi un vēl man galva sāp arvien retāk un vēl es gribēju uzrakstīt kautko par krūtīm, bet to es nedarīšu, jo to manliekas aizliedz ētika vai kautkas tamlīdzīgs. Varjau būt, ka es kļūdos.
Un Ivaram apzaga dzīvokli!
Zaglis ir bijis ar ļoti izkoptām zagšanas spējām un manuprāt viņš tikpat labi varēja arī izlauzties ūpja dzīvoklī un nozagtr viņa birstes. Cik es zinu no Ivara mammas, tad garnadzis (re- es rakstu kā īsts "Kurzemes Vārda" žurnālists) iekļuvis mājā pa vaļā atstāto balkonu un izārdījis visas atvilknes (iespējams meklēdams Ivara HP kārtis) un nav paņēmis datoru, uz kura var spēlēt DOOM3 uz pilnām grafikām un baidīties, un nav paņēmis Ivara istabas vidū mētājošo fotoaparātu, kurš iespējams maksā vairāk nekā visas manas drēbes kopā un nav paņēmis arī Ivaram uz galda tornītī saliktos stāvošos 13latus. Neko neiznu par parasto telefonu, bet ja zaglis būtu bijis Dainis, viņš noteikti zagtu to, jo sen pirms pāris (kādiem 15) gadiem, kad Dainis aizdedzināja māju, viņš no mājas laukā svarīgo lietu nešanu sāka ar parasto telefonu.
Vēl Ivaram virtuvē pa visu grīdu ir izšķaidītas asinis, un uz sienas uzrakstīts "YOU`LL SUFFER".
Nē, es mānos, bet ta sir tikai tapēc, ka man savādāk liekas, ka tā laupīšana tik interesanta nemaz neizklausās.
Pagaidām izskatās, ka tas ir vienkārši bijis Ūpis, kurš sajaucis dzīvokļus, un meklējis pa atvilknēm savu svarīgo blociņu, kurā puse no pierakstītajiem vārdiem ir "otrdiena".
Manliekas es varētu uzrakstīt vēl šitikpat, bet man ir aizdomas, ka Pēteris varētu uz to reaģēt ar kautko tādu kā "es nevaru tik daudz burtus izlasīt
" tapēc es beigšu ar vārdiem "The only way to get smarter is by playing a smarter opponent"
The only way to get smarter is by playing a smarter opponent - Fundamentals of Chess; 1885
Ir diezgan stulbi aiziet gulēt un nevarēt aizmigt, jo tad tā sanāk vēl bezjēdzīgāka laika šķiešana kā Seņkānes lekciju apmeklēšana (kas manuprāt ir bijusi bezjēdzīgākā nodarbe, ko es mūžā esmu darījis), ja vien man prātā neienāk kautkādi superlieliski plāni, kas, protams, vēlaizvien nav noticis.
Es varu paziņot prieka vēsti, ka es beidzot esmu atradis savu ibankas lietotāju numuru. Jā, varat nepateikties, es tāpat zinu, ka apmēram 95% kas šito lasa tikko akmens no sirds novēlās.
Vispār tā atrašana izvērtās gandrīz pusnelaimīga, jo aptuveni 5min pēctam kad ibju ielogojies ibanka es attapos amazon.com viena spiediena attālumā no 4 grāmatu (kuru man iespējams nemaz nevaig) pasūtīšanas.
Man patīk grāmatas. Ne visas protams, bet dažas grāmatas man patīk labāk par dažām meitenēm.
Tagad es lasu Catcher In The Rye, un man patīk ,lai arī vēl necik tālu es neesmu ticis. Jebkurā gadijumā man patīk labāk par Ziedoņa epifānijām, kuras man likās es baigi gribu lasīt, bet izlasījis 45lpp es sapratu, ka man ir pārāk garlaicīgi un aizmigu un vairāk nelasīju.
Man nepatīk viena meitene no viena kursa, un ja man būtu jāizvēlas vai lai pasaulē ir viņa vai Twilight grāmatas, tad es ņemtu to otro. Tas protams ir tāpat kā salīdzināt mīlēšanos un dzīvošanu Krievijā, bet es uzskatu, ka ne es ne mans Dievs nav vainīgs pie tā, ka viņa nāk uz skolu gatera strādnieka kreklā. Varat vainot savu Bībeles dievu, kurš tur spridzina kautkādas pilis nost, lai izraēļiem būtu kur dzīvot (un nemaz netaisiet tagad stulbas sejas, es lasīju veco derību (to ar bildēm) un visu zinu!!).
Ja kādam ir pieejams Melvin Burgess - Doing It, es dotu šokolādi, ja man to grāmatu iedotu jebkādā veidā (es varu lasīt arī ar krievu burtiem, angļu valodā no akmens plāksnēm).
Es esmu pašam negribot sācis aklimatizēties kojās! Pagājušonedēļ es tur biju 2 naktis un vēl vienu dienu līdz vakaram un tas manuprāt pašlaik ir rekords. Tas, ka savā istabiņā es pavadījis esmu tikai kādas 5min protams nav svarīgi. Man nepatīk savā istabiņā, jo tur nav mājīgi, ir nesmukas tapetes, un mani salamāja par to, ka man bija kājas uz galda. Vēl es kojās taisīju ēst pirmoreiz mūžā un tas arī nebija traģiski, lai gan pelmeņi nesanāca īsti tādi cepti, kā bija manos plānos.
Vēl kojās dzīvo piemēram arī Filips, kurš izskatās, ka domā, ka viņš mācās neklātienē, un arī glūņa, kurš glūn uz sievietēm un nogriež viņām pelmeņiem mazāku uguni, kamēr viņas neredz. Tīrs ļaunuma iemiesojums, ka es jums saku!!
Vēl es biju pie Čizo un Elvija.
Pie viņiem ir forši, un kā īres maksu viņi prasa kefīru un alu un pēctam tur var piemēram aizmigt, un no rīta Čizo tik klusi grabinās pa virtuvi, ka es nepamostos, un nemodina mani arī, kad es krācu un vicinos ar rokām pa gultu. Kojās manā istabiņā piemēram no rītiem reizēm ieslēdz gaismu un man izdeg acis, vai arī naktī dažreiz dauza durvis tā ka tikpat labi es varētu arī stroikā gulēt.
Elvijs ir Elvijs un viņam ir stilīgākās brilles, kādas esmu redzējis. Manuprāt nav iespējams ar brillēm izskatīties labāk par Elviju.
Čizo ir blonda un viņa dzer ļoti daudz kefīru. Pēctam viņa saka tā "TU GRIBI MANI SASPIEST?! TUR BŪS PAUKŠ UN KEFĪRS!". Vēl viņa zin tādu lietvārdu kā "putekļusukurs" (lietojams teikumā "man garšo dzērvenes ar putekļusukuru"
un vēl viņa pa telefonu kautkam stāsta nevis kā iet viņai, bet kā viņai iet SIMS. Viņa spēlē SIMS tik ļoti, ka piemēram mēs ar Elviju skatamies American Pie(un mēs noskatamies divus pēc kārtas un vēljorpojām mākam rēķināt!) un tad pēkšņio mums aiz muguras Čizo saka "es esmu stāvoklī!".Viņi ir ļoti jauki, un es neturu uz viņiem ļaunu prātu par to, ka viņi mani nav aicinājuši uz nevienu no viņu zivju bērēm un , ka viņiem mājās nav Lukas evaņģēlijs.
Vēl es biju pie Katrīnas.
Pie Katrīnas arī ir forši, jo viņas istaba atrodas citā laika telpā, un ir kā liels būris pa kuru lidinās divi putni, kurus sauc Ceturtais un Piektais (kas ir viņu kārtas numurs, kāds viņiem būs, kad viņus apēdīs kaķis). Vēl viņai ir neieslēdzama duša, un vecāki, no kuriem mamma domā, ka wolis ir kautkas, kam ir problēmas ar alkoholu un tētis ir tāds : "bet nu ir normāli būt tēvam un nepamanīt,ka meitene gultā blakus wolim nav gluži Tava meita?
man liekas,ka vecaku rokasgramatā ir jābūt kautkam rakstītam par šito."/Katrīna/
Vēl es biju arī pie Brey kautkad, bet par tik senām lietām nevar rakstīt, jo tad fakti galvā sagrozās un es varu uzrakstīt, ka piemēram Skudrucis dzēra džinu rozā krāsā, kaut arī patiesībā viņš dzēra bezalhakolisko alu un teica, ka tas ir garšīgs.
Un es uzskatu, ka man iet labāk nekā, piemēram, 3.februārī un man ir jauna klade, jauna soma, kurā var ielikt gan dvieli gan kladi un vēl man galva sāp arvien retāk un vēl es gribēju uzrakstīt kautko par krūtīm, bet to es nedarīšu, jo to manliekas aizliedz ētika vai kautkas tamlīdzīgs. Varjau būt, ka es kļūdos.
Un Ivaram apzaga dzīvokli!
Zaglis ir bijis ar ļoti izkoptām zagšanas spējām un manuprāt viņš tikpat labi varēja arī izlauzties ūpja dzīvoklī un nozagtr viņa birstes. Cik es zinu no Ivara mammas, tad garnadzis (re- es rakstu kā īsts "Kurzemes Vārda" žurnālists) iekļuvis mājā pa vaļā atstāto balkonu un izārdījis visas atvilknes (iespējams meklēdams Ivara HP kārtis) un nav paņēmis datoru, uz kura var spēlēt DOOM3 uz pilnām grafikām un baidīties, un nav paņēmis Ivara istabas vidū mētājošo fotoaparātu, kurš iespējams maksā vairāk nekā visas manas drēbes kopā un nav paņēmis arī Ivaram uz galda tornītī saliktos stāvošos 13latus. Neko neiznu par parasto telefonu, bet ja zaglis būtu bijis Dainis, viņš noteikti zagtu to, jo sen pirms pāris (kādiem 15) gadiem, kad Dainis aizdedzināja māju, viņš no mājas laukā svarīgo lietu nešanu sāka ar parasto telefonu.
Vēl Ivaram virtuvē pa visu grīdu ir izšķaidītas asinis, un uz sienas uzrakstīts "YOU`LL SUFFER".
Nē, es mānos, bet ta sir tikai tapēc, ka man savādāk liekas, ka tā laupīšana tik interesanta nemaz neizklausās.
Pagaidām izskatās, ka tas ir vienkārši bijis Ūpis, kurš sajaucis dzīvokļus, un meklējis pa atvilknēm savu svarīgo blociņu, kurā puse no pierakstītajiem vārdiem ir "otrdiena".
Manliekas es varētu uzrakstīt vēl šitikpat, bet man ir aizdomas, ka Pēteris varētu uz to reaģēt ar kautko tādu kā "es nevaru tik daudz burtus izlasīt
" tapēc es beigšu ar vārdiem "The only way to get smarter is by playing a smarter opponent"The only way to get smarter is by playing a smarter opponent - Fundamentals of Chess; 1885
piektdiena, februāris 13
13
Var jau būt, ka manu viedokli nav vērts ņemt vērā, jo es par sportu uzskatu šahu, bet manuprāt cilvēks, kurš izlēma, ka Piektdiena 13-tais ir nelaimīgs datums ir vainu prātā jucis, vai arī Pēteris Zīraks, kurš pēc savas izvēles drošvien spēj noteikt 28 nelaimīgus datumus katrā mēnesī.
Šodien man last.fm noskanēja 16000-tā dziesma un tie bija manuprāt Baložu Pilni Pagalmi. Tagad es esmu tik stilīgs, ka drošvien drīkstu izdot albumu ar savām dziesmām un parakstīties kā "ReiniX".
Jā, man mājās ir Laura Reinika bilde, kurā viņš ir parakstījies kā "Lauris ReiniX". Ja es kādreiz kautkur parakstos iekļaujot savā vārdā burtu "X" lai būtu stilīgāks par visiem citiem (piemēram Valters Xrūns vai ValXers vai vnk ReiniX) es atļauju sev sist pa seju.
Vispār es tagad nemaz negribēju rakstīt neko, bet man bija kādam jāpavēsta, ka man bija jauka diena.
Jauku jums nakti/rītdienu. Bučiņas un viss pārejais.
Šodien man last.fm noskanēja 16000-tā dziesma un tie bija manuprāt Baložu Pilni Pagalmi. Tagad es esmu tik stilīgs, ka drošvien drīkstu izdot albumu ar savām dziesmām un parakstīties kā "ReiniX".
Jā, man mājās ir Laura Reinika bilde, kurā viņš ir parakstījies kā "Lauris ReiniX". Ja es kādreiz kautkur parakstos iekļaujot savā vārdā burtu "X" lai būtu stilīgāks par visiem citiem (piemēram Valters Xrūns vai ValXers vai vnk ReiniX) es atļauju sev sist pa seju.
Vispār es tagad nemaz negribēju rakstīt neko, bet man bija kādam jāpavēsta, ka man bija jauka diena.
Jauku jums nakti/rītdienu. Bučiņas un viss pārejais.
sestdiena, februāris 7
Rapsis!
Šonakt es gulēju 1 stundu, bet tās stundas laikā paspēju izsapņot sapni, kurā man bija jāglezno kopā ar kādreizējās keramikas skolotājas meitām. Kādreiz man patika keramika. Kādreiz man galīgi patika keramikas skolotājas meitas, bet viņas bija krietnus 3 gadus vecākas par mani, tāpēc es ar viņām pat nerunāju. Viena no viņām šodien arī brauca autobusā.
Es biju meklēt somu. Es veikalos, kad man japerk kautkas ģērbjams neesu īpaši labāks par skuķenēm, tapēc es parasti kautko pirkt eju viens, lai man neviens nevilktos pakaļ un nekristu uz nerviem. Nopirkt kautko gan ir grūti, jo es parasti neko nevaru izvēlēties, un ja eju pirkt apavus, tad visdrīzāk atgriežos mājās ar jaunu grāmatu, biksēm un kautkādu lietu, kas man vispār nemaz nav nepieciešama, bet vienkārši gribējas nopirkt.
Vēl man krīt uz nerviem pārdevēji, tie, kas, ja es ilgāku laiku skatos uz kedām" sāk lūrēt man virsū ar "es jums labprāt palīdzēšu seju". Man parasti gribas pa to seju iemest ar akmeni drīzāk, tapēc es vienkārši eju prom uzreiz. Gandrā man šodien pārdevējs gandrīz uzbrauca ar riteni, un vienā citā veikalā bija smuka zaļa soma, bet pārdevēja man pateica "sveiki" un uzsmaidija, un es tāpat, un tad es izgāju no veikala, un nevarēju vairāk atgriezties, jo viņa mani bija ievērojusi. Vienīgais, kas paglābj izpalīdzīgos pārdevējus no mūžīga lāsta no manas puses, ir tas, ka Skudruča darbs arī ir visu dienu stāvēt un izskatīties izpalīdzīgam, un tad es nevaru nolādēt arī viņu.
Jā man ir problēmas ar veikaliem. Tapēc man patīk RIMI piemēram - es tur ieeju un neviens uz mani neskatās un negrib palīdzēt, un es varu staigāt cik ilgi gribu un skatīties uz visu ko, kamēr es izdomāju, ko es vispār gribu pirkt. Manispēc visu varētu pārdot RIMI. Es vienreiz RIMI nopirku bikses. Tās bija labas bikses.
Somu es tā arī neatradu, bet nopirku kladi, un atkal bija prieks. Es zinu, ka prieku vienmēr var dabūt ieejot grāmatnīcās, bet tas ir pārāk bīstami, jo tad es mēdzu notriekt pārāk daudz naudas. Saimim manliekas tas liekas smieklīgi, jo es atceros, kā viņš mani vilka no Rozes grāmatnīcas laukā, kamēr es staigāju gar plauktiem ar izmisuma pilnu sejas izteiksmi. Iespējams tas izskatijās tā -> <:/ . Vienreiz viņš mani arī nelaida Elkora iekšā, jo es sāku kautko trakot, ka man nepietiek naudas lai nopirktu kautkādas filmas, ko tur DVD pārdeva. Atpakaļceļā spīdēja saule, un bija smuki, ka mani pat nesatrauca fakts, ka man nezināmu iemeslu dēļ, visi, kas autobusā sēdēja 2 krēslu radiusa no manis, sarunājās krievu valodā. Pie pašas Malpils ir liels lauks kurš ir liels liels, un viss nosnidzis un spīdēja saule, un tur izskatījā vienkārši kā paradīze, jo tas lauks ir ar kalniem un tik tālu cik acis rāda, un kautkāda sieviete gāja pa to lauku pa sērsnu un izskatījas traki smuki. Ja rīt spīdēs saule, es domāju uz turieni aiziet. Vēl netālu no tās vietas vasarā ir nenormāli nenormāli forši, jo viss ir dzeltens, jo tur aug augs, kura nosaukumu es aizmirsu, bet iespējams tas skanēja līdzīgi vārdam "Pudzāns" (Pēc nelielas apspriedes secināju, ka tas augs, ko es domāju laikam ir rapsis). Vasarā tur es iešu vīnu dzert un spēlēt šahu vai vēlnezinu ko, jo tur viss ir traki traki foršs, un var sēdēt tajos rapšos, un var darīt ko grib, kaut mīlēties, jo no apkārtnes pilnīgi neko nevar redzēt, kas tai laukā notiek. Smuki kautkā. Un tad protams es biju iekāpis autobusā, kas brauc uz Sidgundu! Sidgunda ir vieta, kur ir 4 mājas, bet autobuss 2reiz dienā no Mālpils domā, ka viņam tur obligāti ir jāiebrauc 15min katrā virzienā, lai izlaistu vienu omi, kas Mālpilī centrā sapirkusi pilnu maisu ar olām un šņabi. Es ienīstu tur braukt, un neesu dzirdējis vēl no neviena, ka kāds to neienīstu. Bet šodien tur bija smuki! Spīdēja saule un tā, un es pirmoreiz mūžā pamaniju, ka tur daudzstāvu mājām ir nosaukumi. Vienai bija "Kristāli" un vienai "Dimanti" un tad es skatījos nez kāds dārgakmens būs nosaukums trešajai, bet, iespējams mani pievīla redze, bet tur uz plāksnītes man izskatījās, ka ir rakstīts vienkārši "Pēteris". Es nezinu cik dumam jābūt, lai tā nosauktu māju, bet es gribētu tam cilvēkam paspiest roku! Ja man būs kaimiņi, tad viņu māju varētu saukt "Pēteris", lai, kad pie manis nāktu ciemiņi, mēs varētu apsmiet viņu māju. Vai arī tai mājā varētu dzīvot Skudrucis, un tad viņš varētu nākt pie manis un apsmiet savu māju. Vēl Sidgundā ir pietura, kurā bija rakstīts "Lorenso" "Poмбик" un "Petrijs". Es nezinu kādā pālī jābūt, lai izdomātu sevi saukt par Petriju. Vēl tur bija rakstīts "ALĪNA DURA". Un es esu tikko tagad pamodies un protams visi ar ko es varetu gribet runat guļ. Forši, un tie saucas draugi. Tad kad Jums vaidzēs ar mani runāt es arī aiziesu gulēt :P (heh, šitādu smailiju es praktiski nekad nelietoju)
Es biju meklēt somu. Es veikalos, kad man japerk kautkas ģērbjams neesu īpaši labāks par skuķenēm, tapēc es parasti kautko pirkt eju viens, lai man neviens nevilktos pakaļ un nekristu uz nerviem. Nopirkt kautko gan ir grūti, jo es parasti neko nevaru izvēlēties, un ja eju pirkt apavus, tad visdrīzāk atgriežos mājās ar jaunu grāmatu, biksēm un kautkādu lietu, kas man vispār nemaz nav nepieciešama, bet vienkārši gribējas nopirkt.
Vēl man krīt uz nerviem pārdevēji, tie, kas, ja es ilgāku laiku skatos uz kedām" sāk lūrēt man virsū ar "es jums labprāt palīdzēšu seju". Man parasti gribas pa to seju iemest ar akmeni drīzāk, tapēc es vienkārši eju prom uzreiz. Gandrā man šodien pārdevējs gandrīz uzbrauca ar riteni, un vienā citā veikalā bija smuka zaļa soma, bet pārdevēja man pateica "sveiki" un uzsmaidija, un es tāpat, un tad es izgāju no veikala, un nevarēju vairāk atgriezties, jo viņa mani bija ievērojusi. Vienīgais, kas paglābj izpalīdzīgos pārdevējus no mūžīga lāsta no manas puses, ir tas, ka Skudruča darbs arī ir visu dienu stāvēt un izskatīties izpalīdzīgam, un tad es nevaru nolādēt arī viņu.
Jā man ir problēmas ar veikaliem. Tapēc man patīk RIMI piemēram - es tur ieeju un neviens uz mani neskatās un negrib palīdzēt, un es varu staigāt cik ilgi gribu un skatīties uz visu ko, kamēr es izdomāju, ko es vispār gribu pirkt. Manispēc visu varētu pārdot RIMI. Es vienreiz RIMI nopirku bikses. Tās bija labas bikses.
Somu es tā arī neatradu, bet nopirku kladi, un atkal bija prieks. Es zinu, ka prieku vienmēr var dabūt ieejot grāmatnīcās, bet tas ir pārāk bīstami, jo tad es mēdzu notriekt pārāk daudz naudas. Saimim manliekas tas liekas smieklīgi, jo es atceros, kā viņš mani vilka no Rozes grāmatnīcas laukā, kamēr es staigāju gar plauktiem ar izmisuma pilnu sejas izteiksmi. Iespējams tas izskatijās tā -> <:/ . Vienreiz viņš mani arī nelaida Elkora iekšā, jo es sāku kautko trakot, ka man nepietiek naudas lai nopirktu kautkādas filmas, ko tur DVD pārdeva. Atpakaļceļā spīdēja saule, un bija smuki, ka mani pat nesatrauca fakts, ka man nezināmu iemeslu dēļ, visi, kas autobusā sēdēja 2 krēslu radiusa no manis, sarunājās krievu valodā. Pie pašas Malpils ir liels lauks kurš ir liels liels, un viss nosnidzis un spīdēja saule, un tur izskatījā vienkārši kā paradīze, jo tas lauks ir ar kalniem un tik tālu cik acis rāda, un kautkāda sieviete gāja pa to lauku pa sērsnu un izskatījas traki smuki. Ja rīt spīdēs saule, es domāju uz turieni aiziet. Vēl netālu no tās vietas vasarā ir nenormāli nenormāli forši, jo viss ir dzeltens, jo tur aug augs, kura nosaukumu es aizmirsu, bet iespējams tas skanēja līdzīgi vārdam "Pudzāns" (Pēc nelielas apspriedes secināju, ka tas augs, ko es domāju laikam ir rapsis). Vasarā tur es iešu vīnu dzert un spēlēt šahu vai vēlnezinu ko, jo tur viss ir traki traki foršs, un var sēdēt tajos rapšos, un var darīt ko grib, kaut mīlēties, jo no apkārtnes pilnīgi neko nevar redzēt, kas tai laukā notiek. Smuki kautkā. Un tad protams es biju iekāpis autobusā, kas brauc uz Sidgundu! Sidgunda ir vieta, kur ir 4 mājas, bet autobuss 2reiz dienā no Mālpils domā, ka viņam tur obligāti ir jāiebrauc 15min katrā virzienā, lai izlaistu vienu omi, kas Mālpilī centrā sapirkusi pilnu maisu ar olām un šņabi. Es ienīstu tur braukt, un neesu dzirdējis vēl no neviena, ka kāds to neienīstu. Bet šodien tur bija smuki! Spīdēja saule un tā, un es pirmoreiz mūžā pamaniju, ka tur daudzstāvu mājām ir nosaukumi. Vienai bija "Kristāli" un vienai "Dimanti" un tad es skatījos nez kāds dārgakmens būs nosaukums trešajai, bet, iespējams mani pievīla redze, bet tur uz plāksnītes man izskatījās, ka ir rakstīts vienkārši "Pēteris". Es nezinu cik dumam jābūt, lai tā nosauktu māju, bet es gribētu tam cilvēkam paspiest roku! Ja man būs kaimiņi, tad viņu māju varētu saukt "Pēteris", lai, kad pie manis nāktu ciemiņi, mēs varētu apsmiet viņu māju. Vai arī tai mājā varētu dzīvot Skudrucis, un tad viņš varētu nākt pie manis un apsmiet savu māju. Vēl Sidgundā ir pietura, kurā bija rakstīts "Lorenso" "Poмбик" un "Petrijs". Es nezinu kādā pālī jābūt, lai izdomātu sevi saukt par Petriju. Vēl tur bija rakstīts "ALĪNA DURA". Un es esu tikko tagad pamodies un protams visi ar ko es varetu gribet runat guļ. Forši, un tie saucas draugi. Tad kad Jums vaidzēs ar mani runāt es arī aiziesu gulēt :P (heh, šitādu smailiju es praktiski nekad nelietoju)
trešdiena, februāris 4
BIG BIG LOVE!
Pēc 3 pilnīgi un absolūti negulētām naktīm, kad gāju gulēt pēc tam kad bija uzaususi saule un modos, kad tā sen jau spīdēja kautkur, kur cilvēki domā, ka trīsstūrim ir 0 malas (sveiki Amerika!) tā ap 22 piemēram vakar, šodien aizgāju gulēt 03:12. Nezinu īsti kā vēl to izskaidrot, bet manuprāt tas ir dēļ tā, ka es tik ļoti šausmīgi biju vīlies sevī par to, ka man nepatika Hausa jaunā sērija un Heroes es vienkārši nebiju spējīgs noskatīties līdz galam, jo lidojošais vīrs ir vienkārši kretīns, Surešam gribas pateikt "pis atpakaļ uz Indiju, kretīn" un vienīgie vārdi, kas man ir palikuši priekš karsējmietenes, kura pirmajā sezona man likās visai simpātiska un jauka ir "tu esi palikus galīga suka, tu suka! Es tevi vairs nemīlu!!" (es ceru, ka ar laulību 3šajā sezonā nav tāpat). Šo rakstot es jūtos tiktiešām dusmīgs un, ja man neskanētu Foals - Big Big Love, es iespējams mestu pret sienu kādu no miljons mantām, kas atrodas uz mana galda.
Es esmu tiktikko modies kautkā pēkšņi parasta sapņa vidū un mostoties vēl sapņa iespaidā ar milzīgu C: sejā domāju par Simonu un to, kapēc gan bijusī klases audzinātāja Ina ir likusi man izdomāt kā, lai dziesmā "Nevis slinkojot un pūstot." ievij pantiņos atskaņu "mirst" - "dirst".
Ja es pat sapņos sāku palikt rupjš, tad es domāju tikpat labi es varu arī dienasgrāmatā ierakstīt "kuce". KUCE! (es ļoti, atvainojos, es godavārds tā patiesībā nedomāju, es nezinu no kurienes tie lamuvārdi nāk, un manuprāt tai dziesmā tik tiešām neko nevajadzētu mainīt. Vēlreiz atvainojos)
Vēl mani kautkā priecē draugiem.lv jaunā viedokļu izteikšanas iespēja.
Varbūt Laura izteiktais viedoklis par mani "Bruņotais Valters ir mans kursabiedrs." nav tieši tas ko es gaidīju, jo manuprāt tas mani īsti neraksturo kā personību, taču Pētera viedoklis lika pasmaidīt. Viss ko viņš tur rakstijis laikam ir taisnība. Savas dienasgrāmatas man tiešām reizēm liekas ļoti stulbas un es esmu pogas nospiešanas attālumā, lai Jūs viņas nekad nesaņemtu, un reizēm es to pogu arī nospiežu, un laikam par to, ka cilvēki nesaprot, kad es stāstu kas notiek kautkur es arī neapšaubu, jo nereti manu dziļo domu gājienu, kas tiek pasniegts lielā sajūsmā un ļoti ātrā runā, pavada sejas izteiksme kas izskatās apmēram šādi l:L(skatīt no šīs puses <-)
Pats es vēl neesmu saņēmies salikt par visiem viedokļus, lai arī kārdinājums ir liels. Galvenokārt tas ir tapēc, ka man nezināmu iemeslu dēļ es negribu rakstit neko, kas manuprāt to cilvēku varētu aizvainot (jo daži redz ir gatavi bezmazvai krustakaru pret mani uzsākt, jo es aizsūtu draugos vēstuli, kura satur vārdu kombināciju "ej dirst") un man negribas rakstīt arī jaukas lietas, jo ir bail, ka cilvēki vēl padomās, ka es esmu kautkas galīgi jauks.
Tagad vispar es jūtos lieliski. ^___^
Jauku jums dienu, murmuļi!
Foals - Big Big Love (Fig. 2)
Es esmu tiktikko modies kautkā pēkšņi parasta sapņa vidū un mostoties vēl sapņa iespaidā ar milzīgu C: sejā domāju par Simonu un to, kapēc gan bijusī klases audzinātāja Ina ir likusi man izdomāt kā, lai dziesmā "Nevis slinkojot un pūstot." ievij pantiņos atskaņu "mirst" - "dirst".
Ja es pat sapņos sāku palikt rupjš, tad es domāju tikpat labi es varu arī dienasgrāmatā ierakstīt "kuce". KUCE! (es ļoti, atvainojos, es godavārds tā patiesībā nedomāju, es nezinu no kurienes tie lamuvārdi nāk, un manuprāt tai dziesmā tik tiešām neko nevajadzētu mainīt. Vēlreiz atvainojos)
Vēl mani kautkā priecē draugiem.lv jaunā viedokļu izteikšanas iespēja.
Varbūt Laura izteiktais viedoklis par mani "Bruņotais Valters ir mans kursabiedrs." nav tieši tas ko es gaidīju, jo manuprāt tas mani īsti neraksturo kā personību, taču Pētera viedoklis lika pasmaidīt. Viss ko viņš tur rakstijis laikam ir taisnība. Savas dienasgrāmatas man tiešām reizēm liekas ļoti stulbas un es esmu pogas nospiešanas attālumā, lai Jūs viņas nekad nesaņemtu, un reizēm es to pogu arī nospiežu, un laikam par to, ka cilvēki nesaprot, kad es stāstu kas notiek kautkur es arī neapšaubu, jo nereti manu dziļo domu gājienu, kas tiek pasniegts lielā sajūsmā un ļoti ātrā runā, pavada sejas izteiksme kas izskatās apmēram šādi l:L(skatīt no šīs puses <-)
Pats es vēl neesmu saņēmies salikt par visiem viedokļus, lai arī kārdinājums ir liels. Galvenokārt tas ir tapēc, ka man nezināmu iemeslu dēļ es negribu rakstit neko, kas manuprāt to cilvēku varētu aizvainot (jo daži redz ir gatavi bezmazvai krustakaru pret mani uzsākt, jo es aizsūtu draugos vēstuli, kura satur vārdu kombināciju "ej dirst") un man negribas rakstīt arī jaukas lietas, jo ir bail, ka cilvēki vēl padomās, ka es esmu kautkas galīgi jauks.
Tagad vispar es jūtos lieliski. ^___^
Jauku jums dienu, murmuļi!
Foals - Big Big Love (Fig. 2)
Abonēt:
Ziņas (Atom)