pirmdiena, februāris 23

šalle+kafija

Es nevaru aizmigt. Es mēģināju 47 min un nevaru. Es jūtos stulbi.
Man šodien ir lekcijas no 10:30-18:00 un tajās stāsta par Platonu un Sokratu un Lasmane man atzinās, ka viņa nezināja kurš ir mans vārds un kurš uzvārds. Es nezinu kā ir iespējams, ka cilvēks, kurš pasniedz augstskolā vispār var pieļaut domu, ka vecāki savu bērnu varētu ienīst tik ļoti, lai dotu viņam vārdu Brūns. Un tad mani iespējamsw sautku Brūns Brūns.
Tajā lekcijā manliekas es gulēšu.

Tagad man CeliqIeva, kura saka tā: "un es aiziešu gulēt- wolis ir te, pamodīšos- wolis atkal ir te" atsūtīja man bildi ar plauktu un visa mana dzīve ir mainījusies. Es vēljoprojām nesaprotu kapēc gan lai man būtu nepieciešama bilde ar plauktu, bet es viņu nedaudz mīlu par to, ka viņa atsūtija.

Šorīt es modos jo man sita ar tējkaroti pa pieri pulksten 10:04. Mana mamma itkā mani mīl, bet es no rītiem viņu ienīstu. Itkā jau nekas, ka man sit ar tējkaroti pa pieri, tas tomēr ir labāk nekā pamosties ar zīmuli degunā, bet viņa no rītiem dara tā : "VALTĒĒĒĒĒĒER! JĀIZNES MISKASTE! VALTĒĒĒĒR MOSTIES. EUUUUU. MOSTĀAAS" un kad es prasu kapēc ellē ratā man šitādā agrumā būtu jāceļās un sāku argumentēt ka es varu miskasti iznest arī ja ārā ir tumšs, tad viņas atbilde vienmēr ir "Ir rīts!" vai arī "Nav pa dienu jāguļ!". Kā nav jāguļ!?! Ir jāguļ! Ja es neguļu pa dienu, kad tad ellē ratā lai es guļu un ja es negulēšu tad es nepratīšu noteikt laiku un 17:40 skatīšo, ka 18:02 sākas multenes un domāšu, ka tas ir pēc 2h vai arī sen jau beidzies.

Šodien es pabeidzu lasīt Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā" . Tā bija forša grāmata lai gan uz beigām čalis man nedaudz sāka taka krist uz nerviem - regulāri piedzeras, sit kanti 30gadīgām sievietēm, ar meitenēm nemāk apieties principā un vēl domā, ka dzīve ir sūdīga, lai gan lai kā arī negribētos es nespēju ienīst neko ko sauc Holden Caulfield. Tas vārds tomēr ir pārāk smuks.
Šodien es gribēju izlasīt "To Kill a Mockingbird", bet pamanīju kursa domubiedros, ka man teorētiski būtu jālasa Platons un izlēmu pateikt visam nahuj un izlēmu, ka mana šodienas jēga būs geocaching pāris koordināšu atminēšana un iemācīšanās atpazīt melno dzilnu arī pēc latīniskā nosaukuma (Dryocopus Martius).

Vēl es šodien izgāzu kafiju uz galda. Es gan neteiktu ka esmu neveikls, bet tā reizēm gadās. Es neteiktu arī,ka es esmu slinks un tipisks vīrietis, bet par gudrāko risinājumu es tajā brīdī uzskatīju kafiju saslaucīt ar šalli un izlikties ka neko nezinu. Tagad šalle smuki smaržo. Vēl es gribēju uzvārīt kafiju un izmērcēt šalli viņā pilnībā lai pēctam smaržo tā ka prieks, bet arī tam es izrādījos par slinku.
Bet kopumā es būtu labs vīrs - es protu gatavot ēst, ilgi negulēt, iemācīt bērniem šahu, izmazgāt drēbes veļas mašīnā (nesens dialogs ar māsu:
M:kādas drēbes tu tur ieliki mazgāties? (domāts noteikti vai rozā vai vilnas)
W:savas.)
vēl es esmu arī diezgan jauks, un es drīzāk pats mājā visu grīdu izmazgātu, nekā ļautu to darīt sievai.
Pie mums varētu nākt arī viesos, jo manuprāt es spēju būt arī ļoti viesmīlīgs, javien ciemos nenāk kāds ko es ienīstu.

3 komentāri: