Tadadam!

Nedēļas mācība: tu nekad īsti nezini, kad tu esi viens.
Ziniet to vietu, kad stopējot tu nonāc kautkur, kur tuvumā nav ne mazākās dzīvības pazīmes un nebrauc arī mašīnas un tu esi kā viens pamests kautkādā Nārnijā un vari dziedāt, griezties ap savu asi, gulēt uz asfalta un visu pārējo? Izrādās tādas vietas nemaz nav.
Šo pirmdien nejaušs riteņbraucējs vairāksu kilometrus aiz Mālpils bija visai pārsteigts ieraugot ceļa vidū čali, kas pilnā balsī dzied "Teenage Mutant Ninja Turtles" melodiju un spēlē neredzamu ģitāru.

Tāpat arī nevar paļauties uz to, ka vienmēr būsi īpašs. Kafijas automāts, kas mēdza ar maisāmajiem aplaimot tikai mani, lai darītu zināmu, ka man būs laba diena, tagad ir sācis dot maisāmos visiem. Un man likās, ka starp mums ir izveidojusies saikne... Lai nu kā tik un tā neesmu dzirdējis par vēl kādu, kas dabūtu 3 maisāmos vienā krūzītē. Un tas neapšaubāmi ir augstāks attiecību līmenis par to, kas ir cilvēkiem, kuri dabū kafiju, bet nedabū ne maisāmo ne krūzīti un skatās kā viņu 45 santīmi aiztek uz Čigāniju. Tāpat arī Ketija šonedēļ nopirka kafiju par 1ls, taču nav īsti zinām vai naudu viņai neizdeva, vai viņa vienkārši aizmirsa paņemt. Es reiz nopirku kafiju pa 2ls un tā bija man pēdējā nauda un atlikumu čista neizdeva. Dārga tā mīlestība. Dārga.