otrdiena, marts 30

Zoja nav arī krievietes īstais vārds!

Šis dienasgrāmatas ieraksts principā sākās ar "Blue screen of death", kurš uzradās man nezināmu iemeslu dēļ, bet šķiet tāda jau ir arī viņa būtība.
Zini kā saka, ka kad mirst visa dzīve paiet gar acīm? Es savu gribētu kā kino zālē un neskatīties viens. Lai arī Čizo uzdod tādus jautājumus kā "kāpēc tam čalim ir bikses?", "kāpēc viņš iet?" un "kāpēc tur apakšā burti iet?" un Elvijs vispār manliekas skatoties filmu aizmirst, ka viņš skatas filmu, un citi noskatās un vienkārši neko nesaprot, man patīk skatīties filmas tomēr kopā ar kādu. Es Tevi uzaicinātu.
Es gribetu, lai arī mani citi uzaicinātu uz savam filmām.
Ja beigās izrādās, ka es esmu kaut kā ta kā "Truman Show" tad lūdzu parādiet man to visu pirms es nomirstu.
Un tad pēc filmas Dievs varētu uzmest man blue screen of death. Jo, ja pēctam ir paradīze, tad es tur gribēšu dzīvot ar domu, ka čalim, kam tas pieder ir reāli laba humora izjūta. Tas ir tāpat, kā neviens negrib no čigāniem dzīvokli īrēt. Un kāpēc lai nebūtu laba humora izjūta radībai, kas uztaisa veselu baru ļautiņu, kas blakus karātavam un dunčiem izgudro arī tādas lietas kā apsildāmus poda vākus un tik labas pastkartes kā šī: http://www.deanmorriscards.co.uk/images/large/cards/DMA-93_LRG.jpg

Zini kāds ir lielākais mīnuss ja aizej gulēt un nenāk miegs? Tev nenāk miegs.
Nē nopietni, tajā laikā, ko es esmu pavadījis vienkārši vārtoties pa gultu es ar kājām uz Ķīnu varētu būt aizgājis. Pa īsāku ceļu nekā tu doma. Nē nevar parādīt, aizveries.
Es biju plānojies cleties rīt 8os, paēst uzpīpēt saulē, noskuties un nomazgāties, aiziet nedaudz paskriet un pastrinkšķināt Mailsa ģitāru, kamēr viņu kaut kur Itālijā aplaupa. Tagad nekā, simt punkti es tik agri nepiecelšos, izklausas ticamāk, ka es vienkārši vel būšu augšā.
Es gribu iemācīties spēlēt ģitāru, apmēram tāda līmenī, ka es varu nospēlēt kaut ko tā, ka man pašam patīk, jo doma par to, ka tad man būtu iespēja vienkārši nakts vidū gulēt rapšu laukā, zināt zvaigznājus un radīt mūziku šķiet kautkā galīgi galīgi laba.

Un runājot par zvaigznājiem es sāku domāt, ka iespējams savu otro dēlu es varētu nosaukt par Perseju.
Es domāju varētu būt viņam forši bērnībā, ka būtu pasakas tik senas kā Grieķija ar viņa vārdu, un vēlāk zināt, ka ir zvaigznājs ar viņa vārdu. Es gribētu lai ir zvaigznājs Brūns Valters. Vienīgais es domāju, ka varbūt viņu apsmietu, jo vārds it kā ir nedaudz jocīgs, bet nu mani arī kādreiz apsmēja par uzvārdu, lai arī man, manuprāt, ir viens no krutākajiem uzvārdiem kādu es zinu. Vismaz kopā ar manu vārdu. Ak, slavināt sevi ir tik labi, kurš gan cits, ja ne pats.

Un lūk http://doyourealizepeoplechange.blogspot.com/ paldies par Jonsi-Tornado. Lai arī man parasti besī lapas, kuras atverot sāk skanēt mūzika, kuru es negribu dzirdēt, jo es pats labāk māku izdomāt, ko es gribu klausīties, un tad man tiem cilvēkiem vienkārši gribas aizsūtīt vēstuli ar lielu peni un ierakstu "Tu esi lohs", šitas kaut kā tomēr bija ļoti jauki tieši tagad.

Tagad man arī prātā maisās jautājums - kas pie velna ir "stencil art"? Es zinu, kas ir stencil un es zinu, kas ir art, bet tie abi kopā ir kaut kas kas vienkārši nav kopā. Tas ir tāpat kā teikt "Raiņa dzeja", ir Rainis un ir dzeja, bet tie abi kopā vienkārši nav. Trafaretzīmēšana, kā es to tagad nolemju saukt, man vienmēr licies kaut kas galīgi forši un tā, bet tagad kad es pēkšņi izlemju atklāt un atklāju cik tas ir viegli, man rodas nopietns jautājums cik daudz tur ir no mākslas, ja pat es to spēju izdarīt. Nē nopietni, es reiz izvilku kvadrātsakni no 7ciparu skaitļa bez kalkulatora, kam it kā vajadzētu raksturot to cik tuvu es esmu mākslai. Reiz es uzzīmēju sirdi, un Aigars to nosauca par pupu (kā augu nevis krūti), un, ziniet, Aigars iet baznīcā, tā ka viņš brīvdienās nemaz nevar apsmiet cilvēkus.

Un es gaidu vasaru. Erasmus man ir diezgan zajebal un ziema veljovairāk. Es esmu izlēmis (un es ceru, ka tā arī būs) ka es atradīšu to savu listi ar lietām, ko var darīt vasarā, vai arī sastādīšu jaunu ar aptuveni 90 lietām un mēģināšu darīt tā, lai katru dienu izdarītu vismaz vienu. Es domāju sākt ar krītiniem uz asfalta. To es gribu tagad.

Apmēram tā.
Pie reizes arī lai nerastos pārpratumi - gribi zināt kā noteikt vai diena ir izdevusies?
Ja tu atklāj cik viegli ir taisīt stencilus un mīlējies tā, ka aizsvīst logs, tad zini -ir!
Murmuļiem priekus!

1 komentārs:

  1. Zinu, Tev noteikti būs pilnīgi vienalga, ka es te kaut ko ierakstīju. vienkārši gribēju pateikt, ka laikam nekad vēl nebiju pilnīgā bezfilmā lasījusi kaut ko tik garu. Un šonakt man patika. Lai arī neatceros - kas, bet PATIKA! :)

    AtbildētDzēst