ņamņam

5 no rita un nenak miegs. Jūtos kā mājās.
Principā es pielīdu pie kompja jau kādu laiku atpakaļ, jo gribeju kaut ko uzrakstīt, jo Ketijai pārāk nāk miegs, lai ar mani runātos, bet ta vieta, lai kaut ko rakstītu es sāku diskutēt par ceļošanas laikā iespējamību Līmē, un ta nemanot paiet diezgan daudz laika.
Es nesaprotu kā cilvēki var noteikt 100 dažādus vīnus.
Es paņēmu un atzīmēju Līmē ka man patīk visi 100 vīni, jo man reāli nav ne mazākās nojēgas par viņiem, un noteikti katra no tiem glāze maksā vairāk nekā viss kas man pašlaik ir mugurā kopā, bet tā kā es mūžā neesmu dzēris negaršīgu vīnu, es pieņemu ka arī visi tie man garšotu.
Vispār es kautko par draudzību gribēju rakstīt.
Es it kā esmu sabiedrisks cilvēks un ta, bet pēkšņi nonākot kojās ar 70 nepazīstamiem cilvēkiem un pilsētā kurā es pazīstu vienu cilvēku aptuveni 1 dienu, es secināju, ka es esmu diezgan kautrīgs situācijās, kad nezinu kā uzvesties. Tagad jau ir normāli ja neskaita to krievieti. Sākumā visi domāja, manliekas, ka es esmu vienkārši kautrīgs Latvju puisis. Tagad manliekas visi domā ka es esmu vnk jocīgs. Nu ne visi, lielākoties angļi. Divas Itāļu meitenes domā, ka es esmu slavens latviešu ziepju operu režisors.
Angļi ir mani labakie draugi, jo a) ir viegli saprast visu, ko viņi saka, b) vini saprot manus jokus.
Es nevaru draudzeties ar cilvekiem, kuri nesaprot manus jokus. Angļi ir forši, un lai ari dažreiz nevar izsekot manam domu gajienam, bet kamēr es nepieminu Hitleru, smejas pat Harijs.
Cilvēks ar ko es nekad nedraudzēšos ir krieviete.
Mani tracina ja es nesaprotu cilvēkus, un nezinu kā man jāuzvedas, un ta nolādētā krieviete nesaka man čau (KĀ PIE VELNA VAR NETEIKT MAN ČAU ERASMUSĀ!!) ir okupējusi manu vietu virtuvē, un kad vina ar mani runā es nesaprotu ko pie velna viņa no manis grib. Itkā nav nedraudzīga pret mani, bet es labak draudzētos ar ķiegeli nekā ar viņu. Es vienmēr zinu, ko var gaidīt no ķieģeļa, un ķieģelis var būt arī noderīgs. Tā krieviete nevar būt noderīga, jo es nesaprotu kas pie velna notiek viņas galvā.

Es jau diezgan ilgi esmu Helsinkos. Ketija mācās kā psiha, es īsti neko nedaru.
Šodien iemēģināju savas pārliecināšanas spējas uz pārdevēju "Alepā".
Reizēm man dokumentus neprasa, bet vispār Somijā es lielākoties vazājos apkārt ar pasi somā vai kabatā, jo nu viniem patīk skatīties uz dokumentiem. Šodien gan pirku alu, bet nekā līdzi nebija un tad nu..
7:bla bla bla somiski
W:nah, sorry i dont have any documents with me if you need a drivers licence or a passport.
7:You dont have them at all?
W:no, of course i have a passport, I just dont have it with me
7:well do you have anything else? (un šeit es zinu ka es jau esmu izvilcis laimīgo lozi, jo nu ne reizi man nav nemts preti nekas cits ka pase)
Un tad es radu vinai savu studenta karti, uz kuras vina nemak gadu atrast un skatas uz studenta numuru, un principa izskatijas ta, ka es vinai arī čeku par nopirktu sviestu varetu vnk but iedevis un vina man visu pardotu. Zajebisiņā.

Man patīk viskautko pārbaudīt ar cilvēkiem. It sevišķi ja te nevienam nav ne mazākās nojēgas par to kas es esmu.
Kojās pārliecināju, kaut ko ka esmu nenormāls kristietis.
Alex parliecinaja italietes ka esmu ziepju operu režisors.
Studentu vakarā parliecinājām somus ka esmu brits.
Studentu padomē izlikos par austrālieti.
Studentu padomē izlikos par svarigu personu.

Tā forši. Vienīgais ko es pagaidām vel nevaru izdarīt ir pārliecināt poļus ka esmu polis. Itkā pieeju un saku " Djenj dobrij žbžbžbžbžbžb" bet nu vini saprot tikai to djenj dobrij. Es arī.

Jaiet smēķēt.
Gribas nedaudz pelmeņus un alu.