False Protagonist.

2 (vai arī kāds cits skaitlis) dienas atpakaļ man bija sūdīgakā diena Somijā.
Iedomājies dienu, kad Tev ļoti vajag uz toleti, tu no 6 stundām Seņkānes lekcijās par SPSS vispārejo svarīgumu atskrien mājās uz 5to stāvu, lai secinātu, ka toletes durvis ir aizslēgtas no iekšpuses, pa televizoru ir krievu stunda, tavā virtuvē caur sienu iztriecas milzīgs krāns un tu secini, ka vienīgā valoda kurā tu spēj komunicēt ir lietuviešu, taču saproti, kad pa televizoru krieviski saka "sigareti buģet plaķitj desjatj ļatov za pačku iz segodņa", ko dzirdot tu arī atceries, ka tu esi Saurons un tajā brīdī Frodo iemet gredzenu likteņkalnā, un visiem seriāliem nebūs jaunas sērijas veselu mēnesi, nahuj kautkādu olimpisko spēļu dēļ, un tas viss notiek 4 reizes pēc kārtas 2 stundu laikā.
Jā, tieši tik slikta diena.

Krievu stunda ir stunda, kura vismaz, kad dzīvojām Lāčplēša ielā, bija ap pulksten 17iem, kad visi uztveramie kanāli sāk raidīt krievu valodā, pat tie kurus nerāda, ieskaitot to, kad mēs uzslēdzam neesošu kanālu, un uzzīmējam hokeja spēli uz ekrāna, lai tikai paņirgātos par Aigara muļķīgo izpratni par to, kas ir svarīgs.

Diena sākās ar to, ka izrādijās, ka es esmu kautkur nahuj pazaudējis savu mīļāko kreklu, kas ir diezgan stulbi, jo tā bija pirātu krekla diena, tad izrādijās, ka es nevaru atrast arī savu nordea kodukarti, kas liedz man jebkādas iespējas turpmāk pārbaudīt cik tad īsti man vel naudas ir palicis. Meklējot kodu karti es atveru arī naktsskapīša atvilkni, kuru turpmāk aizvērt nav iespējams, mēģinu zvanīt Ketijai uz 2 dažādām kartēm, kuras abas ir izslēgtas, jo viņai redz dzīve nelikās pilnvērtīga, ja tev nav 3 dažādas kartes, pie reizes zvanot arī noskaidroju, ka mans telefons atkal ir izlēmis, ka es esmu gudrākais cilvēks pasaulē, un man nav jādzird citu muļķības, tāpēc vienkārši atslēdza skaņu. Papildus tam visam 2 debilas meitenes, kas runā vel debilākā valodā izlēma, ka turpmāk viņas vārot zupu stāvēs pie katla 15 minūtes divatā beztolkā aizņemot vietu virtuvē, kamēr vina turēs rokās kompi un runās skaipā ar tikpat debilu cilvēku no tikpat debilas valsts. Tad es domāju, ka man gribas ar kādu papļāpāt, un aizrakstu Elīnai Pr. kura nolemj, ka viss ko es rakstu ir pietiekami labs iemesls, lai izietu no skype. Ko gan citu var gaidīt no cilvēka, kuram ikdiena ir tāda, ka var lietot tādus teikumus kā "es šodien gāju pa mežu un redzēju..." . Tā nu aizvadot lielāko dienas daļu esot neapmierināts ar dzīvi kā tādu un gribot kādam normāli iedot pa seju, ap 23ijiem nolēmu ka gudrāk ir iet gulēt un mosties nākamajā rītā cerot, ka visi cilvēki, ko es ienīstu ir nomiruši, kas protams ir labs plāns, ja neņem vērā faktu, ka tieši ap šo laiku visi rīsi, ko Mails savā mūžā ir apēdis, ir dīvainā kārtā ar asinsrites palīdzību sasnieguši viņa smadzenes, kur cilvēka prātam neaptveramu ķīmisku reakciju rezultātā viņam prātā ir iešāvusies doma, ka turpmāk viņš ēdīs istabā, kas protams nešķiet nekas tik traks, ja tu neesi dusmīgs cilvēks, kurš cenšas aizmigt brīdī, kad 3m no tevis kāds čapstinās tā, it kā brīvo laiku pavadītu špricējot narkozi mutē, kad gribot negribot ir jāsāk apsvērt kādi plusi būtu, ja tev būtu dzelzs roka kā kiborgam, kuru varētu iešaut viņam sejā.

Vakardiena toties bija diezgan smuka diena.
Es beidzot aizvilkos uz veikalu, kurā man nekad nebija laika ieiet, lai gan ir neizprotami, kā var nebūt laika ieiet veikalā kurā pārdod galīgi smukas lietas un pulksteņus, un tas bija diezgan forši un arī pārdevējas ir riktīgas saulītes.
Vispār nav zināms veljoprojām ar ko te baro pārdevējus, vai arī viņus vienkārši sit, jo neesmu redzējis nevienu nelaimīgu pārdevēju, un lielākoties preču iegāde beidzas ar smaidiem, vai pērkot kreklu man saka "this is gonna look great on you!". Šitas man Somijā galīgi patīk.
Dienu pavadīju diezgan prodduktīvi priecājoties par to, ka visas pastkartes, kas nav Ivara pastkastē ir sasniegušas galamērķi, un izskatās ka pēc pastnieku izpratnes Ķengarags ir tālāk nekā Islande, ne velti, tas, kas pasvītro visus nepareizos vārdus ar sarkanu, pasvītroja tiko arī "Ķengarags".
Izpildīju pat laicīgi mājasdarbu, jo plānojām vakarā spēlēt "Risk", taču kā vēlāk izrādijās Alekss ir pimpis, un nav aizgājis uz padomi tai spēlei pakaļ. Skatoties Family Guy, it kā uztaisīju diezgan labu karti, kas ir labākā pasaules karte, ko es savā mūžā esmu uzzīmējis, taču neviens beigās negribēja spēlēt, kas, man ir aizdomas, varētu būt vainu tāpēc, ka Latvija bija lielākā valsts pasaulē, tāpēc, ka netīšām bija 2 Ēģiptes, vai visdrīzāk tāpēc, ka Islandes vietā es uzzīmēju vnk lielu kaķa galvu. Tā nu viņi nolēma iet spēlēt pokeru (izklausas debili tas vards) un aicināja mani, uz ko es atbildēju "Oh, I dont really want to play, and I think Im short on money so, probably better not, well I know 3 euros isnt that much, but still, I dont really feel like playing poker now. Ok, Im coming in 2min, wait for me." Jā, strīdēties ar sevi ir tikpat bezjēdzīgi kā likt Saimim kaut ko sareizināt.
Pokers ir labs, un ir smieklīgi, un no 14 cilvēkiem es izkritu kā 7tais un rēķinot ka es neesmu spēlējis sensensen, es uzskatu, ka tas ir diezgan labs rezultāts, lai gan jāpiemin, ka tur bija arī tādi cilvēki, kas iet uz visu banku, kad uz rokas ir 2 un 4, kas liek domāt, ka loģisko domāšanu viņiem iedalīja tajā paša vietā kur Saimim. Wow, divi Saimja joki tik īsā intervālā ir kaut kas neparedzēts! Bet es nevaru tā ņemt un vienkārši vienam savam draugam likt justies slikti.
Skudruci, tu esi lohs. Divi draugi. Pāra skaitļi man vienmēr likušies salīdzinoši foršāki, jo nu viņi ir AWESOOOOOOOOOME ja neņem vērā faktu, ka neviens no viņiem nav pirmskaitlis.

Un šodien es biju skolā. Skolā ir diezgan forši. Irja mani vēljoprojām mīl, lai arī es nokaveju 2,5 viņas lekcijas un ierodos paziņojot, ka kavēšu vel kautko, lai arī limits ir 2 un fotožurnālistikas lekcija arī bija galīgi interesanta, lai arī mani tracina, kad man blakus apsēžas kāds no Āfrikas un smarzo tik saldi, ka man sāk nepatikt, uzdod jautājumus, kas patiesībā nemaz nav īsti jautājumi, un kad es atbildu, skatās uz mani vel stulbāk nekā iepriekš, un man ir jāsāk domāt, vai es neesmu pateicis kaut ko latviski, lai arī esmu skaidrā.
Jā, dažreiz tu izdzer alu, un paprasi bariņam cilvēku lai atver logu, un tad nesaproti, kapēc visi tik debili skatās. Citreiz arī ir stulbi, kad tu mēģini pateikt kautkādu teikumu, kas ir neiespējams pat latviski, jo ir kaut kas, ko cilvēki, kas angļu un latviešu valodas stundās negulēja, drošvien sauktu par ilgstošās nākotnes pagātnes formas ilgstošā tagadne vai kautko tamlīdzīgu, bet nu teikuma vidū saprotot, ka šitas krastā neies var vienkārši pateikt "Oh fuck" un vienkārši aiziet prom pīpēt, atstājot Aleksu smejamies.
Jā, šķiet arī nācijas tēla radīšanā šeit esošie Latvieši darbojas diezgan labi, jo nu es esmu vienīgais čalis tiktāl, un meitenes nav daudz, un pēc Aleksa piedzīvojumiem Igaunijā, kur meitenes esot agresīvas, un čaļi gribot viņu nogalināt, un par ūdeni esot jāmaksā daudz naudas, ja vispār var nopirkt, viņs teica "I think I`d like living in Latvia! The girls are kind of passive, and guys just dont make sense". Jā es zinu, ka es neesmu gluži visu Latvijas iedzīvotāju atspoguļojums, un arī Rainis man ir pie vietas, kas visai tālu no prāta un sirds, bet nu. Es būtu priecīgs ja visi būtu tādi kā es. Tad arī prezidents biežāk nāktu ielās un dotu visiem pieci!
Tagad mans vēders gaida picu un kafiju. Ņam.
Jauku dienu, murmuļi, un šīs dienas termins ir "False Protagonist", kas izklausas ievērojami labāk par " wnk.g - e - r - kasperdens. ugale - rīga. mazais repers"