Kā es satiku Lauri Anstrautu.

Tā vien šķiet, ka vasara ir vienīgais laiks, kad jebkuram cilvēkam ir attaisnojums būt sasvīdušam jebkurā diennakts laikā.
Es rakstu, jo kā nekā ir noticis tā, ka vienā gadā esmu zaudējis gan savu klubu gan festivālu nevainību, un es domāju tas ir nopietnāks iemesls nekā Lauras Abarones velme lai viņai aizpilda anketinu.
Varu teikt uzreiz godīgi, ka man par Positivus bija pilnīgi pohuj jau kopš pirmās reizes, kad es par tādu dzirdēju, bet tagad nākamgad es laikam esmu pat gatavs par to maksāt.
Jebkurā gadījumā sanācā tā, ka caur darbiņiem radās iespēja apmeklēt vietu,kur uzstāsies paši MUUUUUUUUSE, par brīvu, un ja man kaut ko piedāvā un tas ir par brīvu, tad man parasti ir grūti atteikties.
Garumā baigi man izklāties negribas tāpēc es uzrakstīšu par lietam kas man patika pašam.
1.Telšu pilsētiņa. Ir nikni ka tik daudz cilveki dzīvo teltīs vienā vietā, ka vienīgais veids kā zināt kur ir tava telts ir vispirms iet līdz uzrakstam "SEX" un tad meklēt "Prieka Krūgas nometnes" baneri, kurs gan vienā brīdī bija nolauzts, taču atkal salabots. Es pat varētu braukt uz pasākumu, kur vienkārši ir tik daudz cilvēki teltīs un nekas īpaši cits nenotiek. Stulbi vienīgais ir tas, ka no rīta sanāk pamosties, un īsti nevar saprast vai tu jau esi miris, vai paspēsi nomirt kamēr Elvijs izvelsies no telts. Arī pusdienlaiku aiziet pagulēt ir apmēram tas pats, kas ielekt jūrā, jo ir tik slapji ka vai traks.
2.Cilvēki. Es satiku kaut kā daudz pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus un neivenu lohu, ka prieks man bija galīgs. Es varētu uzskaitīt it kā visus, bet es domāju, ka pietieks pateikt, ka es satieku Lauri Anstrautu. Katrīnu nesatiku vispār. Vēl es satieku Maiju Acid Rain laikā, kurai manuprāt vispār bija jābūt kaut kur Grenlandē visu savu atlikušo mūžu un par to man ir tik pat liels prieks kā par Scissor Sisters. Vēl tās meitenes, kuras es sveicināju ar "ā, es jau Jus atceros" sveicienu - es čista neatceros, kur es esmu jus redzejis. Es zinu, ka esmu, bet es neatceros.
3.Kafija par brīvu. Es zinu, ka Merrild tikai cenšas panākt lai es katru dienu pērku tikai Merrild, bet man tas ir pilnīgi pohuj, ja man dod par brīvu kafiju. Katra vieta, kurā dod pa brīvu kafiju 5-100 baļļu skalā automātiski vienkārši nopelna 20 papildus balles.
4.Grafitij yo čempionāts. Ir kautkas par ko man pilnīgi pohuj, ja neskaita 2 džekus, kuri pēc citu stāstītā, kad jāzīmē rokenrols, kamēr visi pārējie sāk zīmēt, vienkārši dzēra alu un dejoja lejot alu zemē, tad uzzīmēja dzeltenu fonu baltam trīsstūrim, sarkanu noti vidū, izspēra ar kāju darbā divus caurumus, aizgāja iegūlās miskastē un turpināja dzert. Pēc tam vēl laikam iesprauda savā darbā benāri. Lūk, pirmoreizi mūžā redzu mākslasdarbu, kas kā jau lielākā daļa, izskatās pēc sūda, bet es būtu gatavs maksāt vairāk. Diemžēl aizveda uz vāciju uz muzeju.
5.Grupas, kuras man patīk.
Man patīk grupas, kuras man patīk. Neko iepriekš nemeklēju un vienkārši netīšām sanāca pabū uz Everything is Made in China un Sons of Noel and Adrian, kurus gan īpaši labi nevarēja dzirdēt, jo izklausījās, ka uz lielās skatuves sācies pasaules gals, kā arī, kāds varbū zin kas tieši spēlēja otrajā dienā uz Cēsu alus skatuves ap 20:47. Dzirdēju tikai nedaudz bet izklausījās labi, Nav gan īsti skaidrs vai tas bija tieši tajā pulkstenī, bet tā man liekas, jo ap to laiku man Ketija atsūtīja "mb var dabut alu te", kas man lika nekavējoties pamest to vietu.
Un protams Scissor Sisters, kas bija vnk tik nikni, ka pat SKudrucim patika. Mīlu viņus 4reiz un varētu arī apprecēt visus, kas nav džeki. Tiešām prieki prieki, varētu mīlēties viņu koncerta laikā.
6.Grupas, par kurām man pohuj.
Piemēram Muse. Neesmu dzirdējis viņiem mūžā nevienu foršu dziesmu, bet tas protams nav šķērslis mums ar Skudruci aiziet un izārdīties tā ,ka man vēljoprojām ir problēmas ar kakla un muguras kustināšanu, un cik noprotu, Skudrucim ir apgrūtināta runāšana. Tas ir tā smieklīgi. Vēl kaut kādi vācu mākslinieki laikam tika izmesti no pasākuma, jo nofočēja backstage`ā Muse muguru. Es bildi ar Muse muguru pat pret vienu cigareti nemainītu. Ha.
Jebkurā gadījumā man ir prieks, pat neskatoties uz to, ka tur ir stulbākā jūrmala kādā esmu bijis.
Nu re, tagad es laikam pēc gada šito pats varēšu izlasīt un iespējams izlemt ka vajag braukt atkal.