Nav viegla dzīve, ja tomēr dzīvot ar cilvēkiem, kuru galvenās prasmes ir rokās. Jānis šodien atnāca un nogrieza pusi no maniem aizkariem. Tagad man it kā reize gan ir aizkari, gan es it ka sēžot pie galda redzu kas notiek ārā, ja pieņem, ka es esmu kārtīgi nomazgajis logus. Laikam tad sanāk, ka es drīzak runāju par rītdienu nevis šodienu, jo šodien nekādi logi netiks mazgāti.
It kā jau tie bija Jāņa aizkari, bet žēl tapat. Bija smuki.
Šodienas lielākie atklājumi ir:
a)kļavas lapas jau ir gatavas, jo pagāšreiz Ketijai atnesu zaļu, bet šodien jau ir dzeltena ar smuku caurumu.
b)Drēbju žāvēšanā daudz efektīvāks līdzeklis par fēnu ir gludeklis un tas mani priecē, jo mājās fēna nav, bet gludeklis ir. Protams man neviens nepastāsta, ka tur var izmantot dvieļus un tādā garā, lai to veiktu sekmīgak, un man to nākas izdomāt pašam ap laiku, kad es jau principā esmu beidzis darboties, bet tomēr arī it kā lepnums, ka izdomāju to pats. Ketijai gan labāk neprasi neko gludināt. Man bija nedaudz slapjas bikses vel un viņa sāka viņas gludināt, kad viņas jau man bija kājās, un ja nezinātu, domātu ka viņas dzīves misija ir vienkārši nosvilināt manu dibenu. Būtu stulbi ja nebūtu dibena.
Ja neskaita to, ka dzīvoklī tomēr kaut kā ir ļoti auksti, jo Mr Žilbērs uzskata par gudru atstāt vaļā logu birojā, un tad arī biroja durvis, bet tai pat laikā nav tik traki. Man ir dziļa ticība, ka Rīgas Siltums manā dzīvē ienesīs siltumu kaut kad drīz. Ja ne, jāsāk pievērsties Jēzum Kristum.
Šodien dzirdēju arī par ļoti smieklīgam derībām. Nu ne tā, ka es zinu par ko derēja, bet zaudētājs deva 4 solus. SOLUS! Es varētu derēt uz soliem katru dienu, lai arī nav īsti pārliecības kur es viņus liktu.
Vēl ir jauna informācija par Ivara bārdu - tajā var paslēpt manu pastkastes atslēgu, bet dzīvokļu atslēgas nē. It kā nedaudz apbēdinoši, bet tik un ta - labāk tā nekā nekā, un drošvien ir arī labi apzināties, ka tev ir vieta kur noslēpt pastkastes atslēgu brīžos, kad pastāv iespēja, ka kāds čigāns gribētu pieteikt monopolu uz tavu pastkasti. It sevišķi tagad, kad es grasos pirmo reizi mūžā abonēt.
Un vēl - es šodien noklausījos lekciju par eksperimentālo arheoloģiju, uzvilku bruņu vesti un dabuju ar zobenu pa plecu, gūžu un dibenu. YO.
Man atkal garšo tuncis un pasaulē valda miers.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru