Rūsis ir pālī, un cilvēkiem labs prāts.

Zini kā zināt kad tu tiešām esi tādā pāli, lai varētu teikt, ka esi "nost"? Pārbaudi cik tev kurpes kājās. Ja šis skaitlis nedalās ar skaitli 2, tad zini, ka tu esi.
Pašlaik Rūsis, kuru es pirms 15min atradu žaketē un ar vienu kurpi guļam uz grīdas savā istabā skaļi runā man nesaprotamā valodā, un tas, kas mani interesē visvairāk ir kā pie velna viņš tika mājās, jo nu tādā stāvoklī ceļš no LMA līdz mums nav obligāti tas īsākais, un mēs arī it kā dzīvojam 6tajā stāvā. Es zinu, ka man patīk gari teikumi, un tas varbūt apgrūtina lasīšanu, bet, ja man 12-gadi bija jāsēž skolā un jāmācās teikumu konstrukcijas, tad kāda velna pēc, lai es viņas neizmantotu katrā mīļā brītiņā!
LMA šodien laikam ir pirmkursnieku iesvētības, un pašlaik es sēžu un domāju vai man iet gulēt, vai arī rēķināties ar faktu, ka kaut kad mājās nāks arī Jānis.
Es pašlaik rakstu ar cigareti vienā rokā, un ja man datora vietā būtu rakstāmmašīna es diezgan labi varētu sajusties kā vecs un īgns rakstnieks, jo arī galds, uz kura stāv kompis ir tāds varen vecs, kuru kaut kad sen bija pircis Jāņa vectēvs.
Rūsis tikko paziņoja, ka ies mājās, izvēlās no gultas, iekāpa atpakaļ un izlikās, ka aizmidzis. Diezgan smieklīgi ir muļķot cilvēkus, kas ir peidzērušies ar "Arvīds arī atnāca ar tevi" un saņemt pretī nelaimīgu "KOOOOOOOOOOOOOOOOOOO??!!?!" Tad viņs izdomāja aiziet uz toleti, izklausījās, ka tur rīt arī varētu nebūt sienu, un tad aizvilkās atpakaļ uz istabu pa ceļam pārjautājot velreiz vai viņš tiešām atrodas Blaumaņa-34.
Nav viegla dzīve, kad esi pālī.

Lietas, par kurām es gribēju uzrakstīt jau pasen sekos tagad.
Playboy ir žurnāls, kuru pirkt ir tik pat liela jēga kā nopirkt no kāda zāli. Un ar zāli es domāju to zāli, kas aug zālienos, nevis kaut kur Dienvidamerikā. Nopietni. Ja tev ir kaut kas, pilnīgi jeb kas, labāks par ko iztērēt naudu - kaut vai tās būtu 10 majonēzes paciņas - pērc to. Tas žurnāls ir tik nesmieklīgs, ka man pilnīgi gribas raudāt.
Gribat dzirdēt joku? "Kas ir sieviešu viagra? Dārglietas." Es to izlasīju Playboy.
Es vienkārši nesaprotu. Kādam ir kāda nojausma, kurā brīdi tas kvalificējas par joku? Jo man toč nav. Nevis tāpēc, ka būtu slikti jokot par sievietēm, bet tāpēc, ka ir slikti uzrakstīt nesmieklīgu teikumu vieta, kur ir atvēlēta vieta jokiem. Ar iepriekš uzdoto jautājumu man Filips ieteica griezties pie pašas Playboy redakcijas, jo šajos apstākļos medijiem it kā ir diez gan svarīgi atbildēt uz lasītaju vēstulēm, lai saglabātu reputāciju. BEt tai pat laikā varbūt man iesūtīt jokus pašam? Var būt man pat maksātu! Es varu izdomāt kādus 10 tādus jokus 2 minūtēs. Nopietni. "Kas Jānim nav uz galvas? Mati." HAHAHAHAHAHA
bēdīgi.

Cilvēki, kuriem ir kaut kādas smieklīgas īpatnības ir mani labākie draugi. Zini, tās visas sīkās lietiņas, kas citiem traucē bet citiem liekas smieklīgas? Piemēram, Ketija nevar izturēt, ja istabā uz zemes atrodas drēbes. Vēl viņa cukuru liek klāt tējai tikai pēc tam, kad jau ieliets ūdens. Man ir paniskas bailes no lapsenēm, tādas, ka es esmu gatavs no braucošas mašīnas lēkt ārā. Ivars ēd visu, izņemot tīru speķi un olīvas.
Reiz es pazinu meiteni, kurai patika skatīties saulē.

Iesvētības ir tāda lieta, kas liek man domāt par iesvētībām. Zini visus tos uzdevumus, kur iemet kādam pa seju ar kečupu, iesmērē matos olu un tad apvārta dubļos? Kuram viņi paīk? Nopietni, Tu vari nosaukt vismaz vienu cilvēku virs 14 gadu vecuma, kuram tas patiktu? Jo nu man nepatīk, ka man to dara, un tāpat man īpaši nepatiktu to daŗīt kādam citam.
Šogad SZF iesvētības man kaut kā patika, lai arī laiks jaukuma skalā no 5-100 ierindojās ap -3. Uzdevumus es īpaši nevaru aprakstīt, jo nedabūju visus redzēt bet varu pastāstīt par savu. No manām biksēm un Ivara džempera (piedod, Ivar, tev jau sen viņu vajadzēja savakt) uztaisījām cilvēka lelli, aiz kakla pakārām no tilta, pieskavojām reņģes un likām ar muti ņemt nost, jebšu - Maskačkas pinjata. Nav tas labākais, bet iespēju robežās man liekas, ka bija labi.
Bet gribi dzirdēt, labāko uzdevumu pasaulē? Ir bļoda, kurā peld dzīva siļķe, cilvekam ar zobiem viņa jāizvelk ārā un jāiesit komandas biedram pa seju. ! Šogad mēs to nedarījām, jo Uldim likās, ka tas būtu neētiski pret siļķi, bet, ja kāds mani nākamgad pieaicinās uz SZF iesvētību rīkošanu, ar prieku liktu darīt šo uzdevumu.

Un papildus tam, ka pēc tam sekojošajā fukšu ballē, papildus tam, ka man ir viskrutākās fotogrāfijas no visiem, es vel saņemu no Arvīda tādu komplimentu kā "Brūn, kad tu dejo ap tevi 2m radiusa neviena cilveka nav" WIN! Smieklīgi izdejojāmies ar Ketiju.