Laima Baldiņa ir tik forša kā mākonis!

Čau, murmuli. Man ir darbs!!!
Man liekas man ir foršākais darbs pasaulē jebkad. Tik ļoti foršs, ka uz desktopa man atrodas notepad dokuments, kurā rakstīts tikai "Man šeit patīk." Es it kā šo gribēju ierakstīt jau sen, bet pēdējā laikā, man ir tik maz laika, ka es jau vairs neatceros pēdējo reizi, kad man kaut uz minūti būtu bijis garlaicīgi.
Es sāku strādāt pagājušo pirmdien un pirmo 15 darba minūšu laikā uzmetu aģentūras direktoram krēslu. Es kādu laiku domāju vai tas ir forši vai tomēr stulbi, bet nu gala secinājums tomēr ir tāds, ka tas ir galīgi forši. Nezinu gan vai viņš domā tāpat.
Pirmā lieta, ko man piedāvāja darīt bija zvanīt uz Krieviju. Varbūt tas tagad neizklausās gana smieklīgi, bet nu man bija normāls wtf, velkot nost jaku, kad man jau prasa "Čau, tu Krieviski runāt māki?". Pirmā reize mūžā, kad man tiešām ir žēl, ka es krieviski māku pateikt apmēram tikai "eta stroika očeņ boļšaja".
Tur ir nenormāli kruta ola, kurā tu ieej un tur ir dīvāns un tur notiek arī mana darba intervija, un es sēžu un man ir forši.
Vēl man ir piešķirta krūze un vieta, kur sēdēt, kas man liek justies labi, lai gan man ir aizdomas, ka kaut kad drīz man teiks, lai es lasos sēdēt citur. Krūzi vismaz varēs ņemt līdzi. Vēl tur ir kafija par brīvu. Miljons. Cik kruti ir tas? Tu neko nesaproti.
Mans galds izskatās tā, it kā es sēdētu vienkārši pie lielas kartona plāksnes un kaut kādu iemeslu pēc es esmu pierakstījis, ka manam krēslam ir robota rokas. Tagad uz sitienu neatceros kāpēc es tā domāju, bet nu neiešu jau strīdēties ar sevi. Un vēl man ir piešķirta durvju kartiņa, tā ka es eju un daru "pīpst" un man nav vienkārši jāvicinās ar rokām, kamēr mani ielaiž iekšā. Un vēl tur ELĪN ir divi ( FAKIN DIVI ) rūķa sabotiera komplekti, un kaut kādu man nezināmu iemeslu pēc arī Taņas Groteres grāmata.
Kungu istabā savukārt nepārtraukti skan, kaut kas, kas man liekas ir Ziedonis lasām kaut ko, ko pats ir sarakstījis. Es tur sēžu, un man reāli liekas, ka ar mani runā Dievs. Lai gan, ja man saka "gavilējiet, kad Jūs sit" es neesmu īsti pārliecināts, ka tas ir labākais padoms, ko Dievs man varētu dot.
Vienīgā lieta, ar kuru es pagaidām esmu saskāries, kura man nepatīk, ir tas, ka reiz, kamēr es taisīju kafiju, virtuvē divi cilvēki runāja par hokeju. Es nezinu kāpēc gan lai kāds kaut ko tādu darītu, bet ej nu tu saproti cilvēkus.
Es saku "jā" visiem darbiem, ko man piedāvā, lai gan tas mēdz rezultēties arī tā, ka es gribu izšaut sev smadzenes, bet visi apkārt ir tik jauki, ka es vienkārši gribu darīt visu. Pilnīgi savādāk, nekā, kad tavs kolēģis nāk Tev virsū ar nazi, un krieviski saka, ka izdurs acis. (true story.) Vēl, kad es izeju, es mēdzu atstāt uz galda lapu, uz kuras lieliem burtiem rakstīts "ŠŅABIS", lai cilvēki, saprot, ka esmu izgājis, bet šķiet, ka pagaidām neviens to vēl nav ievērojis.
Citreiz, gan man liekas, ka es tur esmu tik pat derīgs, kā beigts ūdrs, lai gan tajā pat laikā, es diezgan veiksmīgi tieku galā ar visu, ko man liek darīt un tas man liek justies labi. Un jā, pagaidām man nemaksā, un es skaitos tāds, kā praktikants, bet ja godīgi, fakts, ka kādam tur vispār maksā algu par to, ko viņi dara, man šķiet nedaudz paradoksāls.
Un jā, tas ir tas pats darbs, kuru es dabuju darot šito.

Vēl es esmu pārvācies uz jaunu dzīvokli, un lepni varu teikt, ka es vairs nedzīvoju skapī, un šajā istabā reizē ir atradušies pat 4 cilvēki, un visiem ir bijis ērti. Protams man ir arī augstāka īre, kā rezultātā tiek ieekonomēts uz pārtiku tik ļoti, ka pat speķis vakariņās un pēc tam arī brokastīs šķiet normāls ēdienreižu risinājums.
Es dzīvoju atkal kopā ar Filipu, kuru droši vien vairums no Jums pazīst kā to poli, kuru nelaiž iekšā gandrīz nevienā sabiedriskā vietā. Viņš ir jauks un gatavo ēst, un, kad es ilgi neesmu mājās, zvana man un saka "Velcies mājās dzērājsieva!". Vēl es jūtos lieliskipar to, ka vēl pirms pāris dienām Filipam nebija ne jausmas kas ir "The National", bet tagad es eju pa māju un dzirdu viņus, un zinu, ka tas nenāk no mana kompja, un man sejā ir smaids. Tā kā ir vairāk, kā skaidrs, ka nauda nav valūta, kura kādam no mums būtu, mēs norēķināmies ar citām lietām, piemēram, kefīru un prezervatīviem (kefīrs uz pohām un prezervatīvs, kurš dabūts vajadzības gadījumā mainās 1:1) un arī alu. Kad kāds izdara kaut ko, par ko otram vajadzētu būt kaut ko parādā, vai arī otrs izdzer pirmā alu, tas tiek atzīmēts šeit. Kā redzams, man pašlaik totāli nav naudas.
Protams, nav obligāti tā, ka dzīvot ar Filipu ir tikai labi, jo, lai arī polim ir lāga dvēsele, dienā, kad man līdz 4 rītā ir jāsataisa, kaut kas tik grūts, ka man liekas, ka es izšaušu sev smadzeni, viņš atnes mājās pilnu maisu alus un 4 sievietes. Tas beidzās ar to, ka tiek ieviesta šāda atzīmju vieta. Tur gan, kā redzams, ir izsvītrots vienīgais guvums Filipam, jo mani tomēr neatlaida.
Bet nav tā, ka pie mums nāk tikai šļuras, jo Filips, kaut ko ir samelojis savā Couchsurfing profilā, un tāpēc kaut kādu iemeslu pēc pie mums ierodas arī cilvēki no citām zemēm.
Labākais guvums pagaidām ir vāciete Djina, kura gan mēģināja mūs nogalināt 5 minūtes laižot virtuvē gāzi no plīts (sajutos nedaudz ebrejiski), bet tomēr bija apveltīta ar vienu no labākajām humora izjūtām, kādu es pēdējā laikā esmu redzējis. Vēl viņa taisa mums ēst, un pēc tam nomazgā traukus, un, ja tas nav gana labs kritērijs precībām, tad tu noteikti neesi no mazpilsētas, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par 100. Un vēl viņa saka "I can`t cook, but I can definitely cook for you!". Cilvēki ir tik labās domās, par mūsu ēdiena kvalitātes kritērijiem!

Un tā es aizvadu dienas totāli bez brīva laika un 6dienas vakarā pēdējo 48h laikā, esmu gulējis labākajā gadījumā astoņas, kad man raksta Laima Baldiņa un saka "brauc pie manis dzert šņabi", kas ir tieši tik random wtf lieta, lai es to darītu. Viņa dzīvo Mellužos, kuru nosaukumu tā sieviete vilcienā izrunā apmēram tā, ka ļoti sāk likties, ka tur izkāpjot tu saņemsi vai no samīļojienu no omītes, vai arī maigu seksu visas nakts garumā. Un tad man saka "
Vatafak,kāpēc tev paveicās? Kad es aizbraucu pie nekad nesatikta čaļa uz Mellužiem, viņš izrādījās baiss un apnicīgs!", un es nesaprotu kā kāds varētu kaut ko tik drausmīgu par Mellužiem teikt. Vēl viņai ir kaķis, kurš ir lielākā šļura, kādu esmu redzējis. Tu neatrodies istabā pat pilnas 5 minūtes, kad viņš jau tev klēpī sāk pozēt tā, ka tu sajūties nedaudz neērti. It kā smieklīgi, bet brīdī, kad viņš sāk tev dot pa seju un atstāj uz rokas milzu sarkanu svītru, tas vairs nav smieklīgi. To protams var atrisināt viņu apsmejot un mētājot tik ilgi, ka viņš aiziet un vairāk nekad nenāk atpakaļ (kā jau visas šļuras).
Un tā mēs, lai nenonāktu 'awkward silence' situācijā vienkārši divatā iztriecam 0,7l šņabi un smejamies un kaut kādā brīdī, kad es secinu, ka mēs pabeidzam viens otra jokus vai vienkārši teikumus, es reāli sāku domāt, vai tik es pašam nezinot neesmu sācis lietot narkotikas, un tajā laikā, kad manā dzīvē notiek viskautkas lielisks, patiesībā es stāvu uz Matīsa/ čaka krusta ar stiklainu skatienu, un kaut kādā mistiskā veidā mani neredz krievi, kuri labprāt manu cigarešu dēļ uzspēlētu spēli "Kur snīpis".
Vēl es aizmirsu pateikt, ka mans darbs ir tieši tik lielisks, ka man vienu dienu pienāk Ginta un uzdāvina šito. Protams, ir tikai loģiski, ka es tās pudeles paņemu līdzi braucot dzert šņabi. Un tad no rīta, kad mutē parādās sausums, tā pudele pazūd kaut kā ļoti ļoti ātri, un tad puspiecos mēs zvanam uz to numuru un pasakamies par viņu sniegtajiem pakalpojumiem un teicamo piegādi šajā smagajā brīdī, kad mums tas tiešām bija nepieciešams. Cik tieši lieliski ir tas? Pārāk lieliski. Un tad, kad mums izgājis šņabis, mēs vienkārši pūžņojam lielā krēslā nedarot absolūti neko, ja nu vienīgi uzjautrinoties par to, ka acīmredzot jauniešu vidū ir normāli teikt "tu celka nedavelka ej dirst, tev ir pārlpēsta celka" un citas "kičīgas" lietas par džudēm un kentauriem. Un es nezinu cik jaukam jābūt cilvēkam, lai vienas dienas laikā divreiz man tortiļu taisītu.
Lai arī reizēs, kad tu brauc pie cilvēkiem, kurus tu redzējis neesi nekad mūžā, pastāv diezgan augsts risks uzrauties uz kaut ko garlaicīgu vai sarunām ar vecākiem par to, kā tieši tu domā uzturēt viņu meitas pasaulē laistos bērnus, šitas beidzās kaut kā lieliski. Laima ir tieši tik lieliska, ka es atbraucu mājās apmēram ap to pašu laiku, kad izbraucu, to 24h laikā guļot aptuveni 17min, no kurām 16`55" bija vilcienā. Zini to stāvokli, kad tu reāli nemani faktu, ka tu iemiedz, bet vienkārši pēkšņi konstatē, ka pamosties? Man tā bija 7 reizes. Vienā brīdī nedaudz pat sabijos, jo pa vilciena logu izskatījās, ka iebraucu Helsinkos. Es gan ļoti apšaubu, ka tas varētu būt iespējams, bet nu, kad ilgi neguļ visādas jocīgas lietas notiek.
Bet tam visam nav nozīmes, jo atbraucis mājās es esmu divreiz vairāk noguris kā iepriekšējā vakarā, bet tajā pat laikā manā sejā ir divreiz lielāks smaids.
Un jā, kaut kādā brīdī es esmu ierakstījis notepadā "Laima ir lieliska". Var jau gan, protams, arī būt tā, ka es vienkārši pārāk reti satieku meitenes, kuras zinātu, ko nozīmē "Sci-fi", un kurām tas arī patiktu.
Un jā - Šai dienasgrāmatā es arī ar neredzamu tinti esmu sarakstījis miljons komplimentus Laimai Baldiņai.

Pēc visas šī, es atbraucis mājās atplīstu pulksten 22os.
Kaut kad ap 23:59ām, laikam atnākusi Katrīna, un mūsu nākamās dienas sarakste izskatās šādi:
-es biju kaut kur ap 12tiem.
es nudien nedomāju,ka Tu iesi gulēt līdz ar saulrietu.
-es nebiju gulējis 2 nedēļas!
-jebkuram citam tas butu normāls attaisnojums, Tev, Valter,nē
Man sāk rasties aizdomas, ka mani draugi domā, ka es neguļu vispār un spēkus atjaunoju vienkārši mirkšķinot acis.

Un no šodien no rīta es skatos uz maizi, un domāju, ko varētu likt virsū, jo īsti vairs nav pat speķis. Speķis ir kaut kas smieklīgs, un speķa joku skaits manuprāt ar parastu skaitli nav izmērāms. Mēs pat esam izdomājuši labāku ierīci par tikumības jostu - vecāki vienkārši savām meitām, pirms viņas iet ballēties var ielikt speķi biksītes, un iespējamība, ka viņa paliks stāvoklī, manuprāt, ir ļoti maza. Lai gan tajā pat laikā ar Mariju un Filipu secinājām, ka visdrīzāk, ja tā meitene atnāktu pie mums, mēs to speķi apēstu un par meiču pohuj.

+vēl šodienai varu pierindot lietas, kuras nekad iepriekš dzīvē nebiju darījis:
-staigāju ar zeķēm vilcienā
-dzēru kafiju mazgājoties dušā

Jauku dienu, mazie, atvainojos, ka sanāca tik gari.