Salacgrīvas cīsiņi mīklā SMIRD!

Es saku uzreiz, ka es neesmu nekāds lielais festivālu apmeklētājs, un ja godīgi, tad drīzāk es esmu uzskatāms par nūģi, jo mēdzu bojāt dzimšanas dienas runājot par kosmosu, filmām un ledus blīvumu, ja ledus radies destilētam ūdenim sasalstot kosmosā.

Šogad tomēr ir sagadījies tā, ka mani ceļi atkal ir mani aizveduši uz Positivus, un lai arī šķietami visiem par to ir sakāmas tikai sliktas lietas, manu telti neviens nepiedirsa (iespējams tāpēc, ka man tādas nebija) un arī neuzvēma uz rokas, un tie ir divi kritēriji pēc kuriem es nosaku vai pasākums ir bijis labs vai tomēr nē.

Ko es īsumā varu pastāstīt par savām brīvdienām:
Es atcerējos, ka man patīk stopēt. Konkrēti. Ja es darbā nostrādāšu tik ilgi, ka man pienāksies atvaļinājums, man šķiet es vnk visu atvaļinājumu pavadīšu stopējot uz jebkurieni. Šoreiz kaut kā smuki izgāja tā, ka tikām turp un atpakaļ ar 2 mašīnām, no kurām vienā tiek runāts igauniski, bet otrā ir Sandis Babauskis ar tālbraucēju rāciju, un, ja kāds prasītu man, es teiktu, ka tā ir diezgan laba loze.
Stopējot uz turieni mēs pa ceļam DEPO satikām arī divus čaļus, kas stopēja uz Tallinu. Īsti neko neiepazināmies, bet tie bija Mareks un Jāzeps - pasaulslavenie tiltu fotogrāfi, kuru ceļo apkārt pa pasauli, lai fotografētu tiltus, un uztaisītu raidījumu par tiltu fotografēšanu, kurā vienkārši rāda tiltu bildes, un viņi komentē. To viņi mums nestāstīja, bet tas bija acīmredzami, ka pie katra tilta viens no viņiem apstājās un nobildēja.
Šādā garā mēs soļojām no brīvdabas muzeja līdz baltezeram, un viss, ko es varu par to teikt ir - man patīk Apple produkcija! Ja tev tas izklausās pēc joka, tad zini, ka viss ir kārtībā.

Cilvēki pa lielam pasākumā nav gudri vispār. Mans prāts, piemēram, nav spējīgs aptvert kā kaut kas tāds kā vārds "Tagil" no ne obligāti smieklīga krievu skeča, kuram īstā vieta būtu draugiem "Runā" sadaļā izlaužas dzīvē, un 90% čaļu ar keponiem vecumā no 20-25 gadiem bez jebkāda mērķa telšu pilsētiņā to bļauj ik pēc 3 minūtēm. KĀPĒC? Jūs esat vnk idioti. Es it kā negribu ticēt, ka viņiem visiem nav meitenes, bet tajā pat laikā es nesaprotu cik ļoti meitenei ir jāsaēdas sauļošanās krēms, lai izdomātu ar kaut ko tādu saieties.

Vēl viens čalis no kompānijas, kurā es atrados, dzēra trīs dienas līdz brīdim, kad viņam pārstāja funkcionēt smadzene un viņš sāka vienkārši atkārtot visu, ko dzird kā arī izstāstīja šādu anekdoti - mana mamma ir tik resna, ka, kad mēs aizbraucam pie jūras, visi vaļi iznāk ārā. Nopietni? Tā ir anekdote? Un smieklīgākais, ka viņš to stāsta ar traģiska stāst aintonāciju, tā, ka es pat nesaprotu vai smieties vai izteikt līdzjūtību. Beigās viņš tomēr izlēma atslēgties, un pāris čaļi aiznesa viņu uz alkometra stendu pārbaudīt promiles. Nīče (kā es viņu sāku saukt pēc tam, kad viņu sāka skart dzīves drausmīgā realitāte) bija pārāk lielā pālī, lai varētu pūst, iekoda trubiņā un tad sāka laist putas pa muti. Čaļi nobijās, nolika viņu uz zemes, lai izsauktu ātros un pieksrēja nobijusies meitene, kurai Nīče iegrābās krūtīs. JĀ! Tu vari but parak piedzēries, lai iepūstu trubiņā, bet tu nekad neesi pārāk piedzēries, lai iegrābtos krūtīs. Un cik smieklīgi vispār ir tas, ka viņš pilnīgā flāķī apgramsta 2 krūtis, bet Skudrucis 2 naktis pavadot teltī ar 8ām krūtīm apgramsta tikai 0.

Runājot par grupām es īstenībā nepriecājos par gandrīz neko. Editors koncis sūkāja, kad spēlēja Royksopp es biju pārāk aizņemts meklējot kafiju un kas pie velna ir Marks Ronsons Džeimss man vispār nav ne mazākās nojēgas. Es pieņemu, ka Lauris Anstrauts tikko sajuta, ka es šito uzrakstīju, un bēdīgi nogroza galvu.
Tā vietā, lai es baudītu koncertu, mēs ar Skudruci vienkārši uztaisām tehnodzīvnieku from outer space maskas un ejam ārdīties uz Redbull elektromūzikas skatuvi. Nopietni. Es neesmu nekāds labais dejotājs, un man pašam šķiet, ka mana dejošanas māka no malas varētu izskatīties pēc kaut kādas lēkājošas pagales, kura cīnās ar epilepsijas lēkmi, bet reizēm man ir vienkārši vienalga. Es īpaši neko tādu ikdienā neklausos, bet tur es ārdījos no 18iem līdz kkādiem 02:00 tik intensīvi, ka aizgāju gulēt, jo man likās, ka es vemšu no tā, ka man paliek ar sirdi slikti.

Lūk arī bilde ar tehnokaķi!
Un lai arī Raimonds darbā, teica, ka es esmu idiots tāpēc, ka man šitas liekas smieklīgi, bet, ja tā 6tā sekunde nav smieklīga, es nezinu kas ir.

Ko skatās Laimas vecāki.

Pasaulē ir noteikts daudzums cilvēku, kuriem ir zināms tas, ka man ir diezgan lielas problēmas ar miegu. Kādreiz es pamatā nespēju kontrolēt laiku, kad man sāks nākt miegs, līdz ar to liela daļa gulēšanas notika, piemēram, literatūras stundās, kamēr pārējie normālie cilvēki lasīja "Zaļo Zemi", vai bioloģijā, kad mums tika uzdots lasīt par amēbu aizraujošajiem piedzīvojumiem vienšūņu pasaulē.
Tagad es esmu daudz maz iemācījies iet gulēt pareizos laikos kā kārtīgs mierpilsonis ar darbu, taču reizēm tik un tā, mani dažādu iemeslu dēļ moka bezmiegs.

Pagājušo nakti es gulēju pie Laimas, un viņai ir vecāki, kas televizoru klausās skaļāk par troksni kāds ir bijis 90% ballīšu, kādās tu esi bijis, pat, ja tu esi bijis Esītī. Tas kopumā ir smieklīgi, bet situācijās, kad tev nākamajā dienā ir darbs, un tu gribi gulēt, tā nav labākā lieta uz pasaules.
Vakar līdz 01:00 rītā Laimas vecāki skatījās kko, ko Laima teicās esam "17 pavasara mirkļi", kas ir filma par krieviem, kuri aptuveni 50% filmas pūš tubā, kamēr otrus 50% vienkārši šauj ar automātu. Kurā brīdī tur notiek sižets es gan īsti nezinu, bet varbūt tas bija tajos pāris brīžos, kad tur runāja krieviski, un es neko nesapratu.
Jebkurā gadījumā es šodien pēkšņi izdomāju, ka man patīk zīmēt, līdz ar to tagad izdomāju atstāstīt tev to, kas, manuprāt, notika tajā filmā, balstoties tikai uz to, ko es dzirdēju, jo kopā filmu redzēju aptuveni 3 sekundes (un es nepārspīlēju).
Lūgtum! Enjoy.








Pilnā izmērā var apskatīt šeit.

Vēl priekam varu piedāvāt mazu Laimas komentāru par šo visu:
Laima: Es tagad nevaru izdomāt, vai tas ir dzērums vai arī tu vnk esi lielisks. Cik ilgi tu to ģenerāli griezi??? Jo ja peintā tad taču nenormāls darbs :D
Valters: Nu, es esmu profesionāls, es Paint lietoju jau gadiem!
Laima: Tu nokļūdījies, vārdu "traks" neraksta kā "profesionāls".

Elvijs man tikko ar ģitāras pedāli atrvēra aliņu! Pedāļa numurs: BOSS ODB-3