Jānim raksta dāmas.

Es esmu slims, un tas ir stāvoklis, kuru es ieņemu reti.

Pa lielam būt slimam sūkā – man nav ne jausmas, kas tieši ir noticis ar manu organismu, un vienīgā lieta, kuru sapratu no ģimenes ārstes, pēc tam, kad viņa mani bija nolamājusi par to, ka es viņai lūdzu mani izārstēt, lai es atkal varētu pīpēt, ir tas, ka man ir iekaisis kakls.

Bonusā saņēmu arī divas receptes 4 zālēm, no kurām nesaprotu es neko, un uz receptēm varētu būt bijis rakstīts „biezpienkūkas”, bet tik pat labi arī „arsēns” tāpēc mans ceļojums uz aptieku bija neliela laimes spēle.

Aptiekās ir smieklīgi izvēlēties ko tieši es gribu lietot. Pēc receptēm man iedod divas kakla zāles, antibiotikas un kkādas pretalerģijas zāles, bet tā kā pēdējās maksā kkādi 12ls (kas principā ir vairāk, nekā man pašlaik līdz mēneša beigām palicis) es vnk pasaku, ka man viņas nafig nevajag, un aptiekāre pasaka, ka, ja man nav naudas, tad droši vien arī kaklā pūšamā nepieciešamību es varu droši ignorēt. Lieliski!

Zini kāds pluss ir antibiotikām? Tu nevari dzert! (Un šajā brīdī 8 mani draugi atsaka man draudzību, jo esmu pārkāpis jau jebkuras nūģīguma robežas, kādas cilvēces jaunatnei iedomājamas). Parasti tā nav nekāda labā lieta, bet no otras puses tas paver acīm pilnīgi jaunu pasauli! Piemēram, vakardien aizgāju pie Jāņa Čibovska, kurš man bija sasolījis cigaretes, un tur priekšā bija arī Dainis, un viņi lēja vēderā kaut kādu viskiju no stilīga paskata pudeles. Situācijas, kad es esmu skaidrā, un pārējie nē ir tik absolūti reti, ka Tev, iespējams, ir lielākas izredzes laimēt „Super Bingo” nekā piedzīvot šito situāciju. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka man nav mēra izjūtas, man ātri iemetas āķis lūpā, un es arī ļoti ātri apreibstu. Dotajā brīdī es neesmu īsti pārliecināts vai es par to kaunos.

Sēžot skaidrā kopā ar cilvēkiem, kas sevi pamazām aizdzer līdz pēdējām saprāta robežām, es reāli sajutos, kā Antropologs, un ar vārdu „antropologs” es reizē domāju arī „interesanti”, nevis kaut kas, ko kādam reiz Ilze Šulmane pastāstījusi.

Ja man būtu bijusi iespēja filmēt, tad iespējams mēs tagad varētu skatīties video, kurā redzami iepriekš minētie jaunieši, un pa virsu diezgan vecs britu izcelsmes vīrs ar labi nosēdinātu balsi savā akcentā stāsta „When confronting another male, a lawyer often flings a bottle out of the window, as to make himself seem more agressive.” (/L./) un pēc tam, kad Dainis atkal ir aizdzēries līdz savam agresīvuma līmenim, un nosauc Mārtiņu par lohu, jo viņš saka, ka Dainis nevarētu atrast cilvēku, kas viņam iedod pa muti, Dainis iet ar Jāni parunāt uz virtuvi, ko es varu komentēt tikai kā „When trying to fit in the conversation of the two males, that had left the group, I got hit with a baguette - a sign that I have been accepted in this smaller, newly formed community”. Un es pat tagad nemeloju. Goda vārds!

Šodien es izmēģināju laimi doties uz darbu, bet viss, ko es par to saņēmu, bija diezgan nefunkcionējoša smadzene un neliela nelabuma izjūta. Lai arī es līdz pēdējam brīdim domāju „Bet varbūt es varētu neiet mājās! Varbūt man paliks labāk!” tomēr, labi, ka man pasaka „Ej prom un nenāc apakaļ, kamēr neesi izveseļojies”, jo ejot mājās es sāku justies apmēram tik sūdīgi, kā es justos, ja pārgulētu ar neglītu meiteni, un viņa no rīta vēl būtu manā istabā. Bet no šīm savām pārdomām darbā ,es savukārt atkal varu izsecināt, ka man totāli patīk mans darbs!! ^___^ Kurš normāls cilvēks negrib iet mājās no darba, kad viņu dzen?! Simt punkti ne stroikas darbinieki.

Un tā nu es šodien pavadu iztērēdams aptuveni pusrulli toletes papīra šņaucot degunu, izejot nelielu ārstniecības kūri, kas sevī ietver sāls karsēšanu un tad likšanu uz kakla, un tvaika elpošanu. Paralēli tam es pieviecu savu pirmo audiogrāmatu mūžā. Patiesībā neslikti. It kā tikai 3h var noklausīties Orvela (Orvels? šeit ir laiks video, kurā Orsons Vells piedzēries reklamē vīnu!!
Ja tev šitas neliekas smieklīgi, iespējams Tev varētu patikt anekdote, kura būs šīieraksta turpinājumā! ) „Dzīvnieku Fermu”, kas ir kkas smieklīgs par to, kā cūkas izdomā komunismu taisīt, lai gan tajā pat laikā, lasot es to grāmatu droši vien būtu pieveicis divreiz. Vēl es iesāku lasīt kaut kādu grāmatu, kura varētu saukties „Mārketings iesācējiem” un mani tik ļoti nepameta sajūta, ka ar mani runā kā vidusskolnieku, ka man palika interesanti. Tu vienkārši lasi un redzi ko tev pēc tam skolotāja varētu prasīt uz kontroldarbu iemācīties atstāstīt. Laikam ļoti sen nebiju neko tādu lasījis. Un tagad es sēžu un domāju, ka cilvēki pamatā ir stulbi, un pat fakts, ka man patīk lasīt grāmatas, pēkšņi man liek sajusties nedaudz īpašam. Bet ko tad Jūs gribat no manis? Jūs paši liekat draugiem „runā” sadaļā tādas lietas, kā „Zilonis prasa kamielim – kāpēc Tev pupi uz muguras? –Pajautāja te tas, kam čibriks uz sejas!.” Nopietni? Un nestāsti, ka tu netīšām to uzrakstīji/nospiedi retvītot. Reizēm man šķiet, ka, man pašam nezinot, mana humorizjūta ir uz manu prātu atceļojusi no cita laika/dimensijas, un es vienkārši nesaprotu kā pareizi operēt šādā sabiedrībā. Jums nekad neienāk prātā, ka mūsu civilizācija varētu pilnībā tikt noslaucīta no zemes virsas, un viss, ko nākotnes Zemes iedzīvotāji atradīs kā liecības par mūsu kultūru, būs tādi teksti, kas salīdzina ziloni ar tādu kam „čibriks uz sejas”? Man ienāk bieži. Man tas šķiet smieklīgi. Ja jūs apzināti cenšaties, lai iztrollotu nākotnes cilvēkos – Aiziet, piedodiet, es nezināju!