Man patīk tie ik pa laikam pienākošie brīži, kad pēkšņi es atceros kaut ko, par ko es esmu aizmirsis jau vairāk gadus, nekā eksistē baznīca.
Nesen atminējos, kā reiz, laikus, kad reti kurš mans vienaudzis Mālpilietis no Rīgas saprata kaut ko vairāk kā to, kur pie autoostas atrast belašus. Un es nerunāju par 12. klasi, kad Kristaps Limanovičs man teica, ka, kad viņš brauc uz Rīgu pēc skolas, viņš mammai vienkārši pasaka, ka iziet ārā, un vakarā atbrauc mājās izliekoties, ka nekādā ceļojumā nav bijis, jo mamma nekur braukt neļauj.
Mārcis Graubiņš bija cilvēks, kas par Rīgu zināja salīdzinoši daudz, un pat tādu vērtīgu informāciju, kā Boards.lv veikalu atrašanās vietu. Principā, ja tu zināji šito, labai daļai manu vienaudžu un man pašam tu skaitījies salīdzinoši kruts čalis (tetovējums "Sk8 or die" deva vēl bonuspunktus).
Mārcis Graubiņš reiz man pastāstīja šādu lietu - Rīgā tagad esot baigā mode - ja tu ej pa ceļu, un tev garām paiet kāda meitene, kas, tavuprāt, ir smuka, tu atskatoties turpini iet uz priekšu (un cerams neieskrien čigānā). Ja meitenei tu patīc, viņa darot to pašu. Viss. Nekādu randiņu, runāšanas, vai "ī-meilu" apmaiņas (visdrīzāk tas bija laiks, kad man meils ija kenij99@inbox.lv).
It kā nav jau pārāk smieklīgi, bet tajā pašā laikā gana.
Es nezinu ko lai saku par šo - Rīdzinieki, baigi modīgie Jūs esat!
ceturtdiena, septembris 29
pirmdiena, septembris 12
Mums kaut kad vajadzētu iedzert, murmuļi!
Šovakar es īsti nezinu ko darīt.
Mūzika novērsa manas domas no lasīšanas, man nav ko pīpēt, nav skaidras naudas, un nav ne jausmas, kur ir karte un īstenībā, ja man nenāktu miegs, tad es gribētu random ciemiņus. Bet tādus foršus random ciemiņus, ar kuriem ir interesanti, nevis to čali, kas pirmajā septembrī atnāca pie Filipa, un sēdēja istabā pufaikā.
Reizēm man pietrūkst arī pufaikas. Ne gan šajos apstākļos, bet laikos, kad pufaikas bija normāla parādība, pufaikas bija kkas diezgan foršs.
Zini, kas ir stulbi? Pirmkārt, tas, ka es vēljoprojām pilnībā nepārvaldu komatu maģiju, bet galvenokārt tomēr tas, ka dzīvokļu meklēšana ir tāds stulbs pasākums - lai cik naivs es nebūtu (un es tiešām esmu, par spīti manai tieksmie mānīt citus) pat es saprotu, ka mazāka iespēja iegrābties ir pārguļot ar prostitūtu, nekā neapdomīgi paņemt dzīvokli. Es tiešām nesaprotu no kurienes nāk visi tie dzīvokļi, kuriem podi ir virtuvēs, vienkārši nav, vai maksā īpašu īri 500Ls/mēn apmērā. Tajā pat laikā var tikai apskaust cilvēkus, kas tos dzīvokļus apraksta, jo šādi fakti tiek kaut kā iepīti, ka pirmajā brīdī nemaz nejūt. Bet tas nav svarīgi Tev, un par to es droši vien varu arī nerunāt.
Šodien es sēžu, un man liekas es jūtu ziemu nākam. Un lai cik ziemās nebūtu tizli, es tagad sēžu, un man tomēr ir ļotiļoti smaga pārliecība, ka man patīk ziemas. Ziemas ir foršas, neskatoties uz slapjām kājām, aukstiem pirkstiem un pilniem deguniem un slidīgiem ceļiem, jo vienmēr tu beigu beigās atnāc mājās, ieritinies ligzdā, un kaut kādā veidā tas ir kaut kā ļoti smuki.
Nekas - drīz jau būs klāt, un es varēšu žēloties, ka vasara nenāk gana ātri, pīpēt stāvot sniegā, un nākt no darba mājās pa tumsu.
Es nezinu īsti ko teikt. Es sēžu, un man iekšā ir kaut kāds tāds jocīgs smaids.
Mūzika novērsa manas domas no lasīšanas, man nav ko pīpēt, nav skaidras naudas, un nav ne jausmas, kur ir karte un īstenībā, ja man nenāktu miegs, tad es gribētu random ciemiņus. Bet tādus foršus random ciemiņus, ar kuriem ir interesanti, nevis to čali, kas pirmajā septembrī atnāca pie Filipa, un sēdēja istabā pufaikā.
Reizēm man pietrūkst arī pufaikas. Ne gan šajos apstākļos, bet laikos, kad pufaikas bija normāla parādība, pufaikas bija kkas diezgan foršs.
Zini, kas ir stulbi? Pirmkārt, tas, ka es vēljoprojām pilnībā nepārvaldu komatu maģiju, bet galvenokārt tomēr tas, ka dzīvokļu meklēšana ir tāds stulbs pasākums - lai cik naivs es nebūtu (un es tiešām esmu, par spīti manai tieksmie mānīt citus) pat es saprotu, ka mazāka iespēja iegrābties ir pārguļot ar prostitūtu, nekā neapdomīgi paņemt dzīvokli. Es tiešām nesaprotu no kurienes nāk visi tie dzīvokļi, kuriem podi ir virtuvēs, vienkārši nav, vai maksā īpašu īri 500Ls/mēn apmērā. Tajā pat laikā var tikai apskaust cilvēkus, kas tos dzīvokļus apraksta, jo šādi fakti tiek kaut kā iepīti, ka pirmajā brīdī nemaz nejūt. Bet tas nav svarīgi Tev, un par to es droši vien varu arī nerunāt.
Šodien es sēžu, un man liekas es jūtu ziemu nākam. Un lai cik ziemās nebūtu tizli, es tagad sēžu, un man tomēr ir ļotiļoti smaga pārliecība, ka man patīk ziemas. Ziemas ir foršas, neskatoties uz slapjām kājām, aukstiem pirkstiem un pilniem deguniem un slidīgiem ceļiem, jo vienmēr tu beigu beigās atnāc mājās, ieritinies ligzdā, un kaut kādā veidā tas ir kaut kā ļoti smuki.
Nekas - drīz jau būs klāt, un es varēšu žēloties, ka vasara nenāk gana ātri, pīpēt stāvot sniegā, un nākt no darba mājās pa tumsu.
Es nezinu īsti ko teikt. Es sēžu, un man iekšā ir kaut kāds tāds jocīgs smaids.
Abonēt:
Ziņas (Atom)