Vakar iegriezos Tērbatas/Lāčplēša TOP! pēc pāris aliņiem, un sastapos, ar to, ko drošivien sastopas katrs vīrietis, kas savas sievietes atstāj novārtā :(. Pie kases sēž Irēna, kā allaž omulīgi pīpstinot pircēju produktus tempā, kas liek domāt, ka viņa ir nevis darbā, bet nodarbojas ar kādu mehānisku hobiju mājā pie TV. Tikušies neesam vien tikai 3 mēnešus, bet mana sirds jau sāk pukstēt straujāk. TOP pārdevējas tomēr man bija gandrīz kā kolēģes, zināju, ka pie Irēnas tiksi cauri bez steigas, bet ar smaidu, pie Evijas savukārt uz tevi izbesīti paskatīsies, taču rinda uz priekšu kustas straujāk. Vēl trešā pārdevēja, kuras vārdu vairs neatceros, vienmēr lika izņmet austiņas, lai pateiktu "Labdien!" vai kādu komentāru par izskatu - šī bieži tā vietā lai apkalpotu mani pirms tam 2 minūtes papļāpā ar Eviju un tad tā starp citu paņēma no manis naudu.
Šoreiz uzlieku uz letes savus 3 aliņus, skatos kā tie dodas savā ceļojumā pa lentu, nonāk Irēnas rokās, mēs saskatāmies un es redzu.... vairs nepazīst ;______; 4 gadus lolotas attiecības, neskaitāmas paciņas biezpiena un plova, TOPa siltie aliņi un pikantās maizītes, un nu - viss cauri. Lūk, kas notiek, kad sievietes draugiem.lv salasās, ka visi vīrieši esot kā autobusi. Skarba dzīve, bet ko darīt, var tikai nedaudz ieraudāt sev kabatā.
Nedaudz patīkamāks kontakts ar svešām sievietēm man sanāca uz barona ielas. Dodos pie Niklāva un pa ceļam mēģinu apiet nedaudz lēnāk ejošu meiteni, sauksim viņu par Annu, bet pēkšņi mans ceļš ir bloķēts, jo Anna atpleš rokas un nelaiž mani garām suka. Skatos pretim nāk 2 citas meitenes, sauksim viņas par Maiju un Normundu, kas skatās uz Ms Bloķētāju un smaida pa visu seju, jo droši vien visas trīs ir labākās draudzenes un vakaros zvana viena otrai pa rozā telefonu. Tā kā es nekur tālāk netieku, arī es atplešu rokas sveicienam un uzsmaidu Maijai un Normundam, kamēr Anna to, kas notiek viņai aiz muguras neredz. Maija un Normunds, kā jau tas parasti notiek, sasalst uz trotuāra un skatās uz mani ar sejām, kas pauž tādas bailes, kādas laikam esmu piedzīvojis tikai tad, kad reiz domāju, ka man pakaļ nacisti atbraukuši, bet izrādījās vienkārši Laima ejot prom uzmodināja, lai atvadītos.
Anna nolaiž rokas, un es viņai paeju garām un nepievēršot uzmanību trijotnei dodos vienkārši tālāk.
Šādos gadījumos man laikam nav iebildumi, ka cilvēki traucē satiksmi. :)
Nobeigumā vēl tāda neliela recepte labai vasaras dienai:
Nepieciešams 1 stacionārs sarkans telefons, 1 galdiņš, 1 stikla kupols (gan jau der arī akvārijs).
Jāpieslēdz telefons mājās pie līnijas, tad, kad ciemos ieradies kāds, ar ko neesmu pazīstams jau vairākus gadus, vai arī kāds, kas atsakās gan būt interesants viesis, gan doties mājās, ir jādod ziņa Jānim Bičkovskim, lai viņš uzvana uz telefonu, jāsadauza kupols, jāpaceļ, un tad ātri jāskrien prom, un jāielec pie sētas jau gaidošā mašīnā un jābrauc prom dzert.
Pa lielam izmaksas es minu varētu būt kādi 20eur + benzīns. Es teiktu totāli vērts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru