pirmdiena, augusts 17

Es nemāku iepirkties

Dažreiz izdodas par kaut ko domāt tik daudz reizes, ka tev šķiet, ka to jau esi izdarījis. Tā ir ar šo ierakstu. Gribēju apskatīt šovakar kas tur īsti bija un sapratu, ka nekad viņu neuzrakstīju. :l
Dzīve ir pilna mazu skaistu lietu un tas ir ļoti forši, bet tad mēs aizmirstam, ka dzīve ir pilna ar cilvēkiem idiotiem, kuri nemāk darīt lietas un.... nu laikam tā arī ir labāk.
Šīs vasaras sākumā biju riktīgi sacepies par regulārām problēmām, izpildot tik sarežģītu 47 soļu algoritmu, kā nopirkt veikalā produktu.

Problēma #1
Veikalos hot-shit kaut kādā brīdī palika uzstādīt tās plastmasas sienas (sauksim tās par Ivaru), kuras līdz galam vēl neesmu sapratis, bet visticamāk ir tāpēc, lai a)Pārdevējai būtu kaut kāda darbagalda sajūta b)Lai tu nebāz savu galvu pāri letei un nespīdini acīs svītrukodu lasītāja lāzerus. Cēli mērķi, mazs risks, bet, ja tu domā, ka visi saprot kā izmantot šos jaunos galdus, tu esi ļoti optimistiski noskaņots cilvēks. Vienā no Mellužu veikaliem pirms tas bankrotēja (un nav variantu, ka viņš bankrotēja citu iemeslu dēļ) normālā iepirkšanās shēma bija šāda
1.Noliec uz kases savus aliņus kreisajā Ivara pusē, noliec uz naudas šķīvīša savu bankas karti
2.Viņa paņem aliņus, nopīkstina, un noliek ATPAKAĻ IVARA KREISAJĀ PUSĒ, paņem karti un iebāž to lasītājā, kura pinkoda spiežamais ir Ivara labajā pusē.
3.Tu aizej uz Ivara labo pusi (kur starp citu ir arī tā galda slīpā daļa, kurā necivilizētās valstīs, kas saprot kā lietot mēbeli, liek produktus), ievadi kodu, tikmēr visa rinda ir pabīdījusies par cilvēku uz priekšu.
4.Tad tu ej atpakaļ, bet onkulim kurš iestājies tavā vietā, nav kur palikt, jo kāds stāv viņam aiz muguras, bet abos sānos ir kase un saldējumu kaste, tāpēc mēs apskaujamies un nostājamies ļoti tuvu, lai es tiktu pēc saviem aliņiem, salādēju somā un eju prom.
Tas protams būtu sīkums, bet KĀAĀĀĀĀĀ tu reāli vari to nepamanīt, ja tu tur strādā katru dienu 8 stundas? Nu kā. Tu skaties un domā "hmmmmmm..... pag...... bet kā būtu ja es..... ak jā, man garšo doktordesa"? Es, protams, esmu totāls nūģis, kas nevienam neko neteiks, bet tas nenozīmē, ka es nevaru krāmēt produktus somā ļoooti lēnām, noturot neapmierinātu acu kontaktu ar pārdevēju. Nepalīdzēja. Bankrotēja.

Problēma #2
Tā galda slīpajā daļā bieži mēdz būt tā kustināmā sieniņa, ar kuru nodalīt produktus starp diviem pircējiem. Neesmu eksperts, atzīšos neesmu pat lietojis, bet skatoties no malas varu gudri dirst, un man šķiet, ka tu vienkārši paņem viņu aiz gala un pārvelc uz otru pusi. Esmu diezgan pārliecināts, ka šo varētu iemācīt sunim, un man reāli nepatīk suņi. Lai nu kā - nav problēma, ka viņa netiek izmantota, ja es, piemēram, pērku cigaretes un snikeri vai kaut ko mazu, ko principā var iedot tev vienkārši rokās, vai nolikt tur pat maliņā, bet nesen veikalā PRISMA, pārdevēja vienkārši salaiž kopā cilvēka pirms manis 15 pirkumus un kādus 10 manus. Es skatos uz to haosu, skatos uz viņu, un viņa vienkārši veras manās acīs ar sejas iztekismi :l . Is this a fucking joke to you? Reāli, cik tieši maz spēju tev ir, ja tu pat pārtikas veikalā strādājot par kasieri nemāki iegaumēt kā strādā bīdāms dēlis? Nav jau, protams, to cilvēku vaina, bet es nesaprotu veikala vadību, kas nevar iedot saviem jaunajiem darbiniekiem pirmajā nedēļā kaut kādu koka dēli uz mājām ar kuru patrenēties, paskatīties kā strādā, pārkāpt pāri bailēm lietot.

Problēma #3
Zini tos naudas šķīvīšus? Jap. Kā var to sapist ne? :D Nu ir cilvēki, kas nezin kam viņi domāti. Veikalā nopērku sērkociņus par 3centiem, atpakaļ saņemu 497 centus atlikumā, kurus pārdevēja paņem no kases, saskaita visas 497 monētas, un tad smuki noliek uz.... galda 10 cm priekšā tam šķīvītim. Vienkārši ko? Kam tas ir izdevīgi? Galdniekam varbūt, varbūt arī tiem kas naudu taisa, man točna nē. Ar šo arī grūti cīnities, mēģināt ar nagiem aizķer monētu maliņas, kamēr 4 cilvēki gaida rindā, ir vieglāk, nekā sākt pārdevējai skaidrot kā tieši lietot šo tehnoloģijas sasniegumu. Pēc kādas trešās reizes sāku domāt varbūt brīdī, kamēr viņa aizgriezusies ar muguru, pavilkt pa kluso to šķīvīti uz priekšu tā, lai viņai īpaši būtu jācenšas viņā neielikt, bet aizmirsu :/ Laikam jau vieglāk maksāt ar karti.

Es zinu, ka izklausās pēc maksimāla čīkstuļa, nav tā, ka man nav problēmu, bet savas problēmas es varu risināt pats. Pārdevēju problēmas jārisina Jēzum Kristum.
Teikšu gan godīgi, ka pašam šķeit nedaudz smieklīgi just, kā rakstot šo ierakstu no dusmām sāk asinis riņķot straujāk.

Lūk, mūžīga cīņa pret haosu.

5 komentāri:

  1. Ir kaut kāds jauns sienu veids, vai tu domā vienkārši tos caurspīdīgos, kam augša noliecas taisnā leņķī un uz kuras arī stāv naudas šķīvītis?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas pats. Daudziem gan naudas skivis sanos kkadu iemeslu pec. Un ja nemaldos Mālpils BAFā kāds to sienu bija ielauzis :D

      Dzēst
  2. Nu tad ir skaidrs, ka veikals, kurā liek kreisajā pusē, drīz bankrotēs.
    Varbūt jau bija zināms, ka bankrotēs un tāpēc pārdevājām uznāca pilnīgs anarhisms un "pofig, likšu tajā pašā pusē, no kuras paņēmu!"

    AtbildētDzēst
  3. Es par šo tikko aizdomājos un sapratu, ka arī pircēji nav labāki. Pāris lietas, kas mani fascinē:

    1) Cilvēks ir pazīstams ar slīdošajām produktu lentēm kopš 90tajiem. Pēc viņa alkohola sortimenta izvēles es spriežu, ka viņš ar pudelēm ir pazīstams vēl senāk. Bet vienalga pa visu šo laiku viņam nav ienācis prātā viņas uz lentes likt paralēli lentes kustības virzienam. Rezultāts: a) stāvus saliktās pudeles krīt. Reizēm pavisam nost no lentes. b) perpendikulāri lentes virzienam guļus saliktās pudeles sāk ripot atpakaļ. Ja viņu ir daudz, tad inerce ir pietiekoši spēcīga, lai saspiestu rindā nākošās tantes salātus un olas. Nu, arī šī tante ir savas apbrīnas vērta, jo to atdalošo plastmasas sūdiņu, kurš jau diezgan sen ir apritē, viņa pa šem gadiem laikam ir noturējusi par kaut kādu Harija Potera burvju nūjiņu, kurai, drošs paliek drošs, labāk klāt ir neskarties
    2) Es stāvu pie kases rindā, gaidot brīdi, kad pie kases būs pietiekoši maz cilvēku, lai es netraucēti varu izlikt savas lietas no groza uz lentes. Lēnām, bez īpašas steigas, es sāku izkraut savus produktus, kad pēkšņi aiz manis stāvošā tante sāk krāmēt savas mantas uz maliņas pirms lentes. WTF? Es jau tā jūtos neērti, jo viņa man praktiski elpo pakausī, bet viņa manu stresu vēl palielina ar to, ka es taču nezinu, kad viņai tie produkti sāks velties uz lentes un iejukt starp menējiem. Un nav jau tā, ka viņai grūti tās preces noturēt - viņas atrodas tajā lielajā grozā uz riteņiem! Es minu, ka šie cilvēki ir kā traki uz katru lentes kvadrātcentimetru. Neviens pleķītis nedrīkst palikt brīvs, citādi tā taču ir lentes izšķērdība! Otra versija - tā ir kaut kāda man nezināma spēle "Kurš ātrāk tiks vaļā no produktiem?". Krāmē visur - uz apmalītes, uz lentes tieši aiz nākošā cilvēka vai arī reāli virsū nākošā cilvēka precēm. Un tad kautrīgi pabīda viņas atpakaļ, kad uz lentes ir palicis vairāk vietas. Tam nav nekādas jēgas. Es pieļauju, ka tie, kas tā dara ir vecākas versijas cilvēkiem, kas pie zaļās gaismas spiež gāzi grīdā rezot, ka nākošais signāls tikko ir palicis sarkans, lai ar kaucošām riepām apstātos jau pēc 5 sekundēm.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. I feel ya, šos arī sanāk satikt, tos plastmasas sūdiņus es vienmēr uzlieku pats sev gan priekšā, gan aizmugurē produktiem, un bieži šķiet, ka esmu vienīgais, kas tā dara, un pārējie smejas par to kāds lohs esmu.
      Varbūt to, kas sakrauts uz tās lentes maliņas varbūt vajag vienkārši paņemt un pielikt pie saviem produktiem? :D Nu vienkārši nopirkt un aiziet, lai stāv un brīnās.

      Bet vairāk no pircēju puses man pēdējā laikā besī kaut kādas ar rindām saistītas lietas:
      1.)Lien rindā. Brutāli. Šo es tā aktīvāk esmu ievērojis pēdējo 1-2 gadu laikā (atkopjamies no krīzes, jāsteidz tērēt nauda?), bet tā ka reāli nepieklājīgi ielien priekšā it īpaši vecāka gadagājuma cilvēki. Pagaidu risinājums pārsvarā ir tāds, ka mēs ar Laimu stāvam aiz muguras un vienkārši nodiršam to cilvēku, kamēr aiziet. Mans mīļākais pašlaik ir Laimas "Varētu domāt, ka padomju laikos stāvot pēc desām būtu iemācījies kā rindu lietot". Šis aizgāja. Dažreiz neaiziet. Vienreiz veca krievu sieviete ar ~30 dēlu abi ielīda. Tā arī nesapratu, jo aiz viņiem bija vēl kādi 5 cilvēki, bet prom negāja, varbūt latviski nesaprata.
      2.)Skrien rindā. Brutāli. Es gan parasti neiepērku lielus apjomus produktu vienā reizē, bet pāris gadījumi ir gadījušies, kuros arī esmu palaidis nākamo cilvēku ar vienu pīrāgu pa priekšu. Neuzskatu ka tā obligāti ir jādara, tāpēc parasti arī nesūdzos, bet pāris dienas atpakaļ es eju uz kasi ar trijstūrmaizi un jogurtu, un man ieakrien priekšā sieviete tādā ātrumā, ka manšķiet iespējams veikalā notiek kaut kas līdzīgs beisbolam. Domāju ok, nu cilvēkam jāskrien, es jau arī labprāt pavadu pusdienu pārtraukumu veikalā, kad no malas ar pārkrautiem ratiem piebrauc džeks, un saka "es ar viņu" pats gan izskatīdamies nedaudz sakaunējies. Nesteidzās arī. Tā nu es stāvu ar saviem 2 produktiem un mīlu cilvēkus.
      3.)Nav pat jēgas runāt, bet esi dzirdējis par kasēm "līdz 5 pirkumiem"? Jā, es arī nē. Neviens nav, nekas tāds neeksistē. Tagad BērnuPasaules RIMI ir kase "tikai kartēm". Esmu gatavs naudu derēt uz to ka kāds tur jau ir uzārdijies ka neņem naudu pretim.

      Dzēst