pirmdiena, aprīlis 24

Es rakstu tikai tad, ja man nav jākoļī meitene

Ok klausies šito. Ja valoda ietekmē to, kā es domāju (kas šķiet loģiski, jo principā ne jau paši ir vārdi ir būtiski, bet koncepti, ko tie reprezentē. Un tie savukārt veido bāzi ar kuras palīdzību es izdaru kaut kādus spriedumus) vai varētu būt tā, ka runājot citā valodā mainās kaut kādas manas personības īpatnības? Es domāju tajā brīdī, kad tu jau galvā esi pārslēdzies uz citu valodu, tu arī domā izmantojot konceptus, kas tev tajā valodā ir pieejami. Piemēram "fuck me" es latviski droši vien nekad nedomāju, lai gan teorētiski es to konceptu varu uzbūvēt no četriem citiem. Protams tās valodas anyways miksējas kopā, it sevišķi ņemot vērā, ka parasta latvieša acīs es esmu grēcinieks, kas liekams vienā kastē ar izvarotājiem, jo atļaujos piedrazot senču mantojumu ar internacionālismiem un vienkārši lietām, kas oficiāli vispār neskaitās vārdi, bet es domāju - nez vai, piemēram, runājot angliski es esmu vairāk bold vai romantisks, vai nosvērts? Es nezinu, bet man šī likās interesanta ideja.

Prasu vienam džekam vai viņš kurī zāli. Viņš saka - tikai tad, ja man jākoļī meitene. Nevaru īsti saprast - es stipri šaubos, ka esot high kādu sakoļīt varētu būt vieglāk, ja vien situācija nav tāda, ka meitene ir zem kaut kā smagāka. Bet izrādās tā - nekurī, bet ja smuka meitene prasa, tad jau piedzima ar džointu zobos. Rezultāti esot tādi - vienreiz pamodies uz kuģa, vienreiz Lielupes krastā. Tā ir, ja ar sušņaku laicīgi nerēķinās.

Kur tu ej meklēt nepazīstamus cilvēkus? Es gribu atrast virs small-talk līmeņa sarunas ar cilvēkiem, ar kuriem neesmu runājis pēdējās nedēļas laikā. Lai arī cik jocīgi tas neizklausītos, man šķiet šī šobrīd ir manas dzīves sarežģītākā daļa. Krogi īsti nestrādā, kamēr neesat vafelē. Esmu ievērojis, ka vairāki draugi mēdz aiziet uz krogu, vienkārši pa lielam lupīt sienā un gaidīt, kad maģiski notiks kaut kas interesants. Var saprast, bet nu reāli viegli arī nesaprast, jo kas tieši tur notiks pats no sevis? No otras puses es nevari gluži iet klāt tramvaja kontrolierim un prasīt dalīties personības tumšākajos noslēpumos.
Šķita, ka perfekts risinājums šim varētu būt Tinder, bet tas ir pārsteidzoši cik ātri pārtrūkst sarunas, ja liec saprast, ka neesi jau klāt pie durvīm, gatavs klauvēt ar boneri. Savulaik mēdzu pavadīt vakarus čatos, kur Tevi samatcho ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, bet arī tāda tipa servisi tagad piedāvā tikai krānus.

8 komentāri:

  1. Par tām valodām ir vēl interesantāk - lasīju rakstu, kur teikts, ka tieši valoda cilvēku par cilvēku pataisīja, jo valoda ļauj domāt abstrakti. Un kurlmēmiem cilvēkiem ir daudz lielāks garīgās atpalicības risks nekā, piemēram, akliem, jo nav valodas bāzes. Valoda sakārto smadzenes.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. O bet ļoti interesanti vispār būtu saprast kā un kas tieši griežas kurlmēmo galvās.

      Dzēst
  2. Es eju uz bāriem un spēlēju teātri, virs -small-talk cilvēki parasti pavelkas līdz

    AtbildētDzēst
  3. Ā, un vēl, gadījumā, ja mēs netiekam līdz bāra sarunām, viss ko es vēlos teikt ir, ka Snow Crash ir reāli slikta grāmata un man vienalga, ka tā ir kaut kāda key cyberpunk novele. Kā tam var ielikt piecas zvaigznes es nezinu. Jā, tā ideja varbūt ir interesanta un labi pasniegta, bet kāpēc pilnīgi viss cits ir miskaste, visi tēli un savstarpējās attiecības. Tik slikti.
    Kaut kas sliktumā līdzīgs ar to šogad ir bijis tikai Guardians of the Galaxy 2.

    AtbildētDzēst
  4. Bet balstoties uz Snow Crash, es domāju, ka American gods būtu vērts izlasīt kaut kad, tā man ar ne īpaši patika, bet, ja jāmin, tad varētu būt cilvēku-kam-patīk-Snow-crash gaumē.
    Ubik gan 10/10, labākais, kas lasīts pēdējā laikā.
    Mother night un Player piano 3/5? Nu reāli nezinu, man šķiet, ka vismaz 4/5.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es domāju diez vai kāds vērtētu Snow Crash uz 5 tikai tāpēc, ka tā ir cyberpunk novele, it sevišķi, ja tā nav novele. Man šķita vienkārši burvīgi tas maģiskais veids, kā autors savijis kopā lingvistiku, datorzinātni un mitoloģiju, veidā, par kura iespējamību es pats visticamāk nebūtu aizdomājies nekad, turklāt izdarījis to tā, ka sāk rasties šaubas par to, cik liela daļa no tā varētu būt patiesība. Un iesaiņot to visu cyberpunk apvalkā, kas pārspīlēts tik over-the-top līmenī, ka kļūst jau absurdi, bet joprojām nezaudējot pamatidejas kvalitāti, manuprāt, ir vienkārši apbrīnojams veikums. Tas ir kā skatoties Transformers, saprast, ka apakšā iet Mr. Nobody layeri. Sūdīga analoģija, protams, bet minu, ka doma skaidra.
      Saka jau, ka par gaumi nestrīdas, par gaumi smejas, bet, Katrīn, ja es būtu Mazo Princi novērtējis augstāk par Do Androids Dream, es, iespējams, savu viedokli paturētu pie sevis :"D

      Dzēst
    2. Bet nu jā, kā jau es teicu, Snow crash ideja ir tīri kruta, un jā, viss ir savīts ļoti labi, bet man tāpat nešķiet, ka tas nozīmē, ka visus pārējos aspektus var atstāt novārtā vai pārspīlēt bezjēgā, tas, manuprāt, nedod nekādu pienesumu stāstam un labākajā gadījumā to var vienkārši neņemt vērā, bet šeit tā tomēr ir milzīga daļa grāmatas. Man šķiet, ka tas tomēr ietekmē overall kvalitāti. Nešķiet, ka var būt izcila dziesma ar nepārspējamu ģitāras solo, bet pārējie dara pilnīgu sūdu un mauc pāri tam solo nežēlīgā kakofonijā tā vietā, lai censtos to akcentēt un papildināt. Mani gan mulsina tavs komentārs par to, ka tā nav novele, jo vismaz iegooglējot "Snow crash", pirmais teikums, kas rādās ir "Snow Crash is a science fiction novel". Kā tu to domāji? Man šķiet, ka arī iespējams ir pārprasts mērķis ar kuru rakstīju savu komentāru - nav tā, ka es gribu pierādīt, ka mana gaume ir tik brīnišķīga un izkopta, un kāpēc lūk tev patīk sliktas grāmatas. Tas ir vienkārši retardētā veidā pasniegts "es izlasīju šo grāmatu un īsti nesaskatu, kāpēc cilvēkiem tā tik ļoti patīk, bet priecātos dzirdēt cilvēka, kam šī grāmata ir patikusi un kura gaumi es savā veidā uztveru nopietni, argumentus, jo es ticamāk kā parasti esmu kaut ko svarīgu palaidusi garām".

      Līdzīgi man laikam nepatika Catch 22. Jā, ideja ir forša un skaista, kādu laiku ieturētais stils ļoti palīdz to pasniegt, bet tad tā absurdā daļa nekad nebeidzas, kas, protams, ir sagaidāmi un ir arī grāmatas mērķis, bet to visu kļūst arvien grūtāk un grūtāk lasīt, un kaut kad tas šķiet kļūst par sliktu joku, kas tiek bezgalīgi atkārtots un man nav citas izvēles kā to turpināt klausīties, un es nesaprotu, kāpēc lai kāds pēc šāda piedzīvojuma būtu par to sajūsmā. Bet nu to es ar gaidu, kad man paskaidros, nav sanācis runāt ar kādu, kam patiktu.

      Paskatījos uz saviem vērtējumiem kopumā, viss izskatās pabriesmīgi, jā. Nedomāju, ka līdz galam varu apgalvot, ka tam apakšā ir kaut kāda loģika, bet, ja man jāmin un jāizvelk kaut kāds patterns, tad es teiktu, ka tie ir vairāk ekspektācijas vs. rezultāts vērtējumi. Vai Twilight pienākas labāks vērtējums kā 1Q84? Nē, bet no Twilight es sagaidīju tieši neko un izlasot nenomiru, bet 1Q84 ekspektācijas bija augstas, izlasīju, sadusmojos, ka nav ne tuvu tik labi kā bija gaidīts, ielieku 1. Tagad paskatos uz to vieninieku un man ir skaidrs, ko tieši tas nozīmē. Grāmatas, kas man īpaši nerūp ticamāk ir atzīmētas aptuveni tuvu esošajam vērtējumam un aizmirstas. No mana skatu punkta arī šķiet loģiski, ka Philip K. Dick grāmatas tiek vērtētas teiksim no 3-5 tīri tāpēc, lai tām varētu ielikt dažādus vērtējumus, jo kam ir izdevīgi, ka visas novērtētas ar 5, piemēram. Un Vēl mani mulsina ik pa laikam tie goodreads komentāri pie vērtējumiem. Zvaigznītes es saprotu, bet pēc manas saprašanas "it was ok" nevajadzētu būt otram sliktākajam vērtējumam, jo tas izklausās pēc 7/10, bet reāli jau sanāk 2.5/10, ja pieņem, ka 1 zvaigzne ir 0/10. turklāt, ko man darīt, ja es domāju, ka grāmata ir laba, bet man vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ nepatika. Vai es vados pēc zvaigznītēm, kas, manuprāt, pieprasa objektīvāku vērtējumu, vai es vados pēc "did not like it" un lieku vienu zvaigzni.
      Vēl man gadiem nekas nav skaidrs par imdb vērtējumiem. Vai ir ok vērtēt pēc savas skalas un neņemt vērā imdb vērtējumus? Tā, ka mani vērtējumi no 1 līdz 10 atbilst apmēram imdb 6 līdz 10 skalai? Vai ir jāvērtē žanra ietvaros, vai kopumā? Kā, piemēram, jāvērtē supervaroņu filmas salīdzinot ar kaut ko nopietnāku? Ko lai dara, ja filma ir ok, bet tur, piemēram, ir aina ar Dylan Moran bez biksēm, kas šķiet automātiski +2 balles, bet nu objektīvi jau tas neko nemaina. Un šie ir legit jautājumi uz kuriem es labprāt dzirdētu atbildes, nevis taisnošanās par to, kāpēc mani vērtējumi ir sūds.

      Dzēst
    3. Nu diezgan agresīvi uzsāki savu komentāru :D Man totāli nešķita, ka viss pārējais grauj Snow Crash ideju, bet tieši nes to svaigā veidā. Ja man normāli kāds izstāstītu tikai galveno ideju, es domātu, ka tā ir kārtējā tumšā distopija, bet šis izrādījās ļoti atsvaidzinoši. Bet nu gaumes lieta.

      Es savus vērtējumus visur lieku priekš sevis, jo īpaši necenšos pretendēt uz kvalitatīvas literatūras/kino kritiķa tēlu. Man pārsvarā zvaigžņu skaits apzīmē izjusto emociju intensitāti pēc pabeigšanas. Tāpēc arī Vonegūta grāmatas ar laiku sāk slīdēt uz leju, jo, lai arī burvīgs rakstnieks, tās ir visai līdzīgas, un ar katru nākamo izjustā sajūsma samazinās. Ar P.K.Dick biški savādāk, jo tās no viņa grāmatām, kas reāli ievilka, katru reizi nonesa jaunā veidā, neskatoties uz to, ka, protams, visās ir viņa jājamzirdziņš, kas ir realitātes apšaubīšana.

      Dzēst