Itkā man nekad nav bijis nekas pret Ziemassvētkiem un neteiktu, ka kautkas baigi ļoti būtu tagad, bet, ziniet, ja man jāsaņem 10 bezpersoniskas vēstules draugos un visās ir apsveikumi (nedod dievs vēl pantiņi) tad es labprātāk jums vienkārši sadotu pa seju. Godavārds es vairāk priecātos, ja man kāds šodien būtu atsūtijis, lai es atdodu parādu.
Protams es zinu, ka visiem tagad actiņas mirdz, un ja man kautkas nepatīk es varu aiziet arī klusītiņām stūrī nomirt, bet saku uz priekšdienām - ja tu gribi mani ziemassvētkos iepriecināt - nesūti neko draugos. Uz telefonu ari labak ne. Piezvanīt jā, bet lai Jēzus stāv tev klāt, ja tev ir mans numurs un tev patīk ziemassvētku pantiņi.
Vispār es esmu jauks cilvēks un ,kad man ir slikti, es cenšos uzlabot sev garstāvokli:
[20:56:03] wolis says: Daudzlaimes IEVa!
[20:59:36] Ieva says: (bow) paldies Valter!
[20:59:42] wolis says: ej dirst
[20:59:46] Ieva says: kretiins :D
Es neteiktu, ka es esu rupeklis, bet tas man sagādājā tādu prieku pēc visiem "lai tev buži buži", ka es varu izlikties, ka es esmu pieklājīgs.
Kamēr jūs visi noteikti stūmāt sejā pīrāgus un citāda veida pārtiku, man piemeram izdega spuldzīte! Es pīrāgus stumju sejā jau kopš vakardienas, bet.. ne nav taisnība, pīrāgus es cepu tikai šodien, bet vakar bija piparkūkas.. bet tā ēšana man jau apnika, un tad izdeg spuldzīte un ir prieki prieki ^__^
Ja ir jātaisa skala ar lietām, kas patīk ,tad spuldzītes atrodas apmēram tur par kur zobrati.
Vakar es piemēram modos agrā rīta dzestrumā, kad iespējams vēl pat tumšs bija un multenes vēl pa TV rādija, un līdz brīdim, kamēr pamodās māsa es biju izdarījis vairāk nekā citreiz pa visu dienu kopā.
Piemēram - es biju pie friziera laikā, kad visā Mālpilī pazudis ūdens! Manai mammai ir kautkāda laba spēja, ka viņa no rīta piezvana frizierei, pasaka "mans dēls var atnākt" un tad sarunā, ka es jau pus10 varu iet, kas ir apmēram pēc 13min. Tas man patīk. Es nevaru izturēt, ja man ir jāieplāno gājiens pie zobārsta vai friziera nedēļu iepriekš, un kautkā bieži tas beidzas ar to, ka es vienkārši neierodos. Tāda paša iemesla pēc es nedarbojos nekādos klubiņos, pulciņos vai kautkur citur, kur man regulāri jārēķinās ar kautkādu noteiktu laiku, kautkādā noteiktā dienā. Tapēc es arī nevaru seriālus pa TV skatīties.
Un tad frizierei ik pēc 5min zvana kāds un es varu pateikt vai tas ir latvietis vai krievs, jo citiem viņa saka "labdien", bet citiem "priveķik" un visiem, kas grib krāsot matus viņa atsaka, jo nav ūdens. Es nezinu kāda tur ir tā sistēma, kad krāso matus, bet es gribētu zināt kā tas iespējams, ka tur sāk kautkā degt. Ja tā notiek tikai filmās, tad es esu dziļi vīlies, saku uzreiz.
Un tad nu man nogrieza matus un tā, ka man pēctam negribējas tur pat tai friziera krēslā nošauties. Izskatās savādāk, bet ne sliktāk. Forši kautkā.
Pēc manīm nāca kautkāda ap 27,5 gadiem, kas teica "man tikai saknītes vaig nokrāsot" ar tādu seju, ka es gribēju pateikt "krāso ko tu gribi, tāpat tevi neviens neprecēs" bet nepateicu neko, jo tā nav pieklājīgi.
Vēl es vakar uzstādiju egli un izraku pagrabā bedri. Abi tie darbi ir saistīti, bet neko sīkāk es nestāstīšu.
Šodien es aizmirsu aizslēgt pagrabu un Ivars tur gāja, un redzēja to un tad izdomāja šādu stāstu "Valters aizgāja uz pagrabu, iedūra lāpstu zemē, uzgāja augšā un aizmiga". Ivars ir tāds cilvēks, kam patīk izdomāt stāstus un locīt kartes. Man arī patīk izdomāt stāstus, bet kartes es saloku tā kā man pašam gribas, un pēctam Ivaram ir jāpārloka.
Dainim šodien bija Ziemsvētku gars sirdī un viņš gribēja aizvest apsveikumus Ievai un LauraiIngai un tad izdomāja savākt mūs līdzi. Un tad protams līdzarto arī jālemj, kurš no mums ar Ivaru sēdēs priekšā. Kā zināms no sendienām visu var izšķirt ar akmens šķēres papīrīts - uzvarētājs sēž priekšā. Tā nu es uzliku šķēres, Ivars akmeni, tad viņš pateica "besī" un aizgāja sēdēt aizmugurē. Pašam nezinoy es laikam biju uzlicis kautkādās Fiskars supertērauda akmeņu griežamās šķēres. Zaibis. Ivars savu attapību arī itkā nespēj izskaidrot, lai gan tie divi maģiski vārdi viņam ir mācīti - "šņabis tek".
Tikko bija pantiņu skaitīšanas pasākums un Bībele mani pievīla!!
Es nezinu dzejoli, un kā normāls cilvēks, domāju iemetīšu acī Bībelē, un kautko ātri nocitēšu, bet nekā tur nebija interesanta bļe. Sidraba mēnesitņš valda jau kādu 8to gadu.
Un tagad es esu atjaunojis savā istabā gaismu un varu nodoties kafijai, grāmatai un Ivaram skaipā.
Man ir prieks par pēdējām dienām, Migni, Visiem Prezidenta Vīriem, LauruIngu, pasta priekiem un Daiņa labāko paslīdējienu+nokrietienu, kādu manliekas es mūžā esu redzējis.
Jauku jums vakaru.
ceturtdiena, decembris 25
pirmdiena, decembris 22
AR
Ja man būs meita manliekas es varētu dot viņai vārdu Akadēmiskā Rakstīšana un tad pēctam aizmirst kautkur uz ielas Daugavpilī.
Es jau nesaku, ka man nepatīk rakstīt akadēmiskas esejas un var jau būt, ka mana dzīve šķiet pārāk primitīva priekš pasniedzējas ar sarkanu mugursomu un sejas izteiksmi, kas veiksmīgi pauž ziņu "es atrodos savā ezotēriskajā pasaulē un pati nesaprotu ko runāju", bet es ceru, ka šitā ir pēdējā reize, kad es daru kautko tik ļoti bezjēdzīgu, ka sāku domāt par darbu McDonald.
Tagad tas ir cauri un miers mājā un cilvēkiem labs prāts. Amen.
Es jau nesaku, ka man nepatīk rakstīt akadēmiskas esejas un var jau būt, ka mana dzīve šķiet pārāk primitīva priekš pasniedzējas ar sarkanu mugursomu un sejas izteiksmi, kas veiksmīgi pauž ziņu "es atrodos savā ezotēriskajā pasaulē un pati nesaprotu ko runāju", bet es ceru, ka šitā ir pēdējā reize, kad es daru kautko tik ļoti bezjēdzīgu, ka sāku domāt par darbu McDonald.
Tagad tas ir cauri un miers mājā un cilvēkiem labs prāts. Amen.
sestdiena, decembris 20
change.
Ja tu gadijumā meklē pilnīgi neaptēstus ļautiņus, kuriem prāta nav vairāk kā beigtam ūdram, tad manliekas man albuma pie tā "I like turtles" video ap 90% to, kas komentējuši ir tādi. Es vienkārši skatos un nesaprotu vai stulbs esu es vai tie tur, vai arī vienkārši viņiem liekas, ka labākais veids kā pavadīt laiku ir secināt lietas.
Es šorīt pamodos pus8 un piecēlos arī un izkāpu no gultas, un izdarīju visas pārējās lietas, kuras parasti dara cilvēki, kuri izkāpj no gultas un nedomā iet atpakaļ gulēt. Nespēju atcerēties visā savā iepriekšējā mūžā nevienu reizi, kad es tādā laikā būtu labprātīgi pamodies un arī sācis kautko darīt.
Un garstāvoklis man bija tik (:, ka es nolēmu uzrakstīt 8lapu eseju akadēmiskajā rakstīšanā!! Pulkstens ir pus5 un man tur pat virsraksta vēl nav. Tā vietā es esu palasījis grāmatu, atspēlējies spēlītes netā un izlasījis viskautko un noskatijies visādus video.
Vēl piemēram es šodien nebraucu uz Auci, bet Ivars ar Fotonu un Elīnu Pr brauc, jo viņiem ir kautkādas suicidālas tieksmes.
Vēl es meklēju kautko un nonācu kautkādā lapā, kur bija daudz atkailinātas sievietes un tad interesanti. Nu tur nebija pornogrāfija, drīzāk kautkas, ko varētu nosaukt par erotiskām bildēm vai kautko tādu, un tad sākumā ir 2 bildes un tās ir čist smukas, tur nekas no tā ko parasti neatkailina nebija atkailināts, un galīgi smuki un tad es domāju "WOW" un paskatos tai lapā zemāk, un tur ir vnk kautkas tāds ka man seja uz 2min palika vnk "WTF?" Sievietes ar supernesmukām krūtīm un vēl viskautkādas un tad es nesaprotu, kapēc cilvēki kuri nav skaisti to nesaprot un uzskata, ka man kautkas tāds būtu jāredz. Aizliegt ar likumu šito vaidzētu!
Vēl es diezgan veiksmīgi izvairos no domāšanas par to kas mani nomāc un tad es spēju gandriz visu dienu pavadīt priecīgā garstāvoklī un istabas kārtošanā jau esu panācis tādu revolucionāru sasniegumu kā gultas saklāšana. Pēdējoreiz saklāta viņa bija manliekas kautkad Oktobrī.
Vēl es esu izdomājis ko man tagad galīgi gribas - zaļu kreklu (es pat zinu kādu, tikai neatcerējos kur tādu redzēju), viskiju ar ledu tādā glāzē, no kādas pienākas tādu dzert, nepazīstamu, bet man kautkā patīkamu cilvēku kompāniju (kurā ir vismaz 1 ko es pazīstu, savādāk es tur ganjau būtu vnk klusā pele) un īsākus matus. Pirmo un pēdējo es grasos nokārtot un par to vidējo es nezinu kā, bet to es varētu kompensēt ar velvienu kreklu.
Es esmu Mālpilī viens (ģimene un cilvēki ar kuriem es neeju pīpēt neskaitās) un kautkā dīvaini. Un izskatās, ka Vīnis šogad ir pakāsis Renātei ziemassvētku lampiņu uzlikšanā, jo viņai jau ir, bet Ivaram neesmu redzējis. Tur starp tiem abiem ir sacensība kurš pirmais vairāku gadu garumā, vienīgais interesanti ir tas, ka Renāte visdrīzāk nemaz nezin, ka viņa tajās sacensībās piedalās.
UN VĒL!!
Man Mamma ir nopirkusi PANNAS! un kā tik es aizeju atgulties dīvānā, tā man tiek rādītas PANNAS! Tur ir panna govs galvas formā un panna kā zvaigzne un vēlkautkāda panna, bet šitai brīdī man tās pannas kautkā galīgi neinteresē un vispār neinteresē ari nekas, kas tajās pannās varētu tikt taisīts, jo nav kautkā vēlme uz ceptu pārtiku.
He. Es jūtos labi.
Ir sajūta, ka atradies kautkas, kas līdz ar ziemas atnākšanu bija pazudis.
Vēl ir bail, ka pazudīs kautkas, kas galīgi ilgu laiku bijis daļa no dzīves.
Un tad pasakiet Dievam, Belcebubam, Horoskopu čigānietei vai arī Godmanim, ka ja kāds uztaisīs tā, ka tas otrais nenotiks, es apsolos būt atkal labsirdīgs un neciešams reizē un nopirkt puķes kādam, kas to ir pelnījis, aizsūtīt ziemassvētku pastkartes visiem, kuru adreses man ir un aizbraukt ciemos pie Katrīnas. Tas pēdējais es gan nezinu vai skaitās labs darbs, bet man tur ir tā, kā citi iespējams jūtas baznīcā vai velkautkur. (Baznīca taču nevar būt ka raksta ar lielu burtu)
Es šorīt pamodos pus8 un piecēlos arī un izkāpu no gultas, un izdarīju visas pārējās lietas, kuras parasti dara cilvēki, kuri izkāpj no gultas un nedomā iet atpakaļ gulēt. Nespēju atcerēties visā savā iepriekšējā mūžā nevienu reizi, kad es tādā laikā būtu labprātīgi pamodies un arī sācis kautko darīt.
Un garstāvoklis man bija tik (:, ka es nolēmu uzrakstīt 8lapu eseju akadēmiskajā rakstīšanā!! Pulkstens ir pus5 un man tur pat virsraksta vēl nav. Tā vietā es esu palasījis grāmatu, atspēlējies spēlītes netā un izlasījis viskautko un noskatijies visādus video.
Vēl piemēram es šodien nebraucu uz Auci, bet Ivars ar Fotonu un Elīnu Pr brauc, jo viņiem ir kautkādas suicidālas tieksmes.
Vēl es meklēju kautko un nonācu kautkādā lapā, kur bija daudz atkailinātas sievietes un tad interesanti. Nu tur nebija pornogrāfija, drīzāk kautkas, ko varētu nosaukt par erotiskām bildēm vai kautko tādu, un tad sākumā ir 2 bildes un tās ir čist smukas, tur nekas no tā ko parasti neatkailina nebija atkailināts, un galīgi smuki un tad es domāju "WOW" un paskatos tai lapā zemāk, un tur ir vnk kautkas tāds ka man seja uz 2min palika vnk "WTF?" Sievietes ar supernesmukām krūtīm un vēl viskautkādas un tad es nesaprotu, kapēc cilvēki kuri nav skaisti to nesaprot un uzskata, ka man kautkas tāds būtu jāredz. Aizliegt ar likumu šito vaidzētu!
Vēl es diezgan veiksmīgi izvairos no domāšanas par to kas mani nomāc un tad es spēju gandriz visu dienu pavadīt priecīgā garstāvoklī un istabas kārtošanā jau esu panācis tādu revolucionāru sasniegumu kā gultas saklāšana. Pēdējoreiz saklāta viņa bija manliekas kautkad Oktobrī.
Vēl es esu izdomājis ko man tagad galīgi gribas - zaļu kreklu (es pat zinu kādu, tikai neatcerējos kur tādu redzēju), viskiju ar ledu tādā glāzē, no kādas pienākas tādu dzert, nepazīstamu, bet man kautkā patīkamu cilvēku kompāniju (kurā ir vismaz 1 ko es pazīstu, savādāk es tur ganjau būtu vnk klusā pele) un īsākus matus. Pirmo un pēdējo es grasos nokārtot un par to vidējo es nezinu kā, bet to es varētu kompensēt ar velvienu kreklu.
Es esmu Mālpilī viens (ģimene un cilvēki ar kuriem es neeju pīpēt neskaitās) un kautkā dīvaini. Un izskatās, ka Vīnis šogad ir pakāsis Renātei ziemassvētku lampiņu uzlikšanā, jo viņai jau ir, bet Ivaram neesmu redzējis. Tur starp tiem abiem ir sacensība kurš pirmais vairāku gadu garumā, vienīgais interesanti ir tas, ka Renāte visdrīzāk nemaz nezin, ka viņa tajās sacensībās piedalās.
UN VĒL!!
Man Mamma ir nopirkusi PANNAS! un kā tik es aizeju atgulties dīvānā, tā man tiek rādītas PANNAS! Tur ir panna govs galvas formā un panna kā zvaigzne un vēlkautkāda panna, bet šitai brīdī man tās pannas kautkā galīgi neinteresē un vispār neinteresē ari nekas, kas tajās pannās varētu tikt taisīts, jo nav kautkā vēlme uz ceptu pārtiku.
He. Es jūtos labi.
Ir sajūta, ka atradies kautkas, kas līdz ar ziemas atnākšanu bija pazudis.
Vēl ir bail, ka pazudīs kautkas, kas galīgi ilgu laiku bijis daļa no dzīves.
Un tad pasakiet Dievam, Belcebubam, Horoskopu čigānietei vai arī Godmanim, ka ja kāds uztaisīs tā, ka tas otrais nenotiks, es apsolos būt atkal labsirdīgs un neciešams reizē un nopirkt puķes kādam, kas to ir pelnījis, aizsūtīt ziemassvētku pastkartes visiem, kuru adreses man ir un aizbraukt ciemos pie Katrīnas. Tas pēdējais es gan nezinu vai skaitās labs darbs, bet man tur ir tā, kā citi iespējams jūtas baznīcā vai velkautkur. (Baznīca taču nevar būt ka raksta ar lielu burtu)
Neizlasītas vēstules: 1
Es nesaprotu kādā sakarā kāds ir izdomājis tādu vārdu kā "X-MAS". Sanāk ka x=christ un tad Jēzus ir kā Jēzus X. Bija filma Jason X par kautkādu hokejmaskā kurš man nezināmu iemeslu dēļ piektdienā 13. datumā iet visus uzšķērst un manliekas arī nemirst. Varbūt kautkādas problēmas ar draudzeni vai kautkā tā. Vēl bija ari Malcom X par varenu nēģeri, kuru es ta ari nenoskatijos un vēl American History X, kas ir viena no labakajam ko manas acis vispār ir skatijušas.
Tie no jums, kas lūdz Dievu - pasakat, ka es teicu "čau".
Šogad es nesūtu nevienu Ziemassvētku kartiņu un man nav nekādas ziemsvētku sajūtas arī itkā,laigan galīgi prieki būtu tādu saņemt, kautkad vēl nesen gāju cauri vēstulēm un visam, ko es pa pastu esu saņēmis (izņemot tos 5ls, ko es 5 gadu vecumā "Kūmiņā" vinnēju) uzdūros PriedniečElīnas apsveikumam un kautkā forši palika. Vairāk laika es pavadu domājot no kurienes man jakas kabatā nauda un mēģinu saprast kā man iet skalā no 1-10. Nevaru tur noteikt galīgi. Itkā neko nedarot es māku panākt ka jūtos visai stulbi, tad vēl pašam neizskaidrojamā kārtā man izdodas vēl nezinu cik ļoti sačakarēt to, kas man ir svarīgākais, kas vien var būt, un tad pēctam sēžu pie kompja, skatos uz to kā rokas trīc un domāju cik vēl sūdīgāk varētu būt.
Un tad man mierinājums ir Prison Break nedaudz, jo tur tiem kautka interesanti iet un eju cauri kautkādām jau redzētām Hausa sērijām, jo skatoties to, es kautkā māku sev iestāstīt, ka man nevienu citu vispār nevajag, un man iet labi pašam. Vajag bļeģ. Vajag.
Skolā iet kautkā dīvaini tā, ka es pēdējā laikā ierodos vienmēr, bet vairāk kā pusi lekciju vnk neapmeklēju. Tagad gan laiks atpūsties līdz Februārim, ja neskaita tās 6 eksāmenu dienas, un līdz tam jau viskautkā var iet.
Aizvakar es pirmoreizi pēc ilgiem laikiem atkal satiku to komendanti kojās, kura solīja, ka es tur vairāk nedzīvošu un bla un bla. Tur bija vnk durvis pēc 12iem aizslegtasun viņa nāca slēgt, un es stāvēju un domāju cik ļoti uz mani tuliņ kliegs. Nekliedza! Izturējās taka kautkas, kura dzīves mērķis ir izturēties pret mani labi, apjautajas kautko krieviski, ko es nesapratu, uzsita pa plecu un vēl no manas jakas izskata secināja, ka ārā līst.
Patiesībā nelija, jaka bija nedaudz slapja, jo es veicu profesionālu atnākšanu no centra līdz kojām nevienu reizi nenokrītot ņemot vērā to, ka viss ceļš bija vnk tīrā ledū, un veiksmīgāka staigāšana stabili būtu ar slidām, un brīdī, kad es jau paliku lepns par sevi, pie kojām es paslīdēju un Fēniksa priekšā nokritu un normāli atdauzīju pakausi pret zemi. Bet skaists bija tas kritiens, godavārds, manliekas tur daudz netrūka, lai es tur būtu atslēdzies vnk, un atveru acis un viss sarkans no tā spīdošā "FĒNIKSS" uzraksta un kautkā dīvaini.
Mālpilī arī ir slidotava VISUR. Tik ej un slīdi un krīt uz nerviem, sasodīts.
Tagad man butu jāraksta pēdējais darbs skolai, bet tik ļoti negribas, ka vnk sēžu un atļaujos to nedarīt, noskatos visas filmas, kas ir kompī un nositu laiku sēžot netā un lasot, kautko, kas mani patiesiba nemaz neinteresē.
Jā! Pašlaik manliekas es esu tik interesants, ka var nomirt aiz laimes.
Un es nezinu kā tur augstāk, jo es parasti nepārlasu, ko es uzrakstu, bet varētu būt, ka izklausās galīgi drūmi viss. Itkā nav arī tik traki, tikko es kopš 3dienas vakara pasmaidīju jau otro reizi! Pirmā bija, kad Elza ekonomikā izvilka no somas mandarīnus. Prieki un laime tad, taja brīdī es pirmoreiz mūžā vēlējos kaut tā ekonomika nekad mūžā nebeigtos.
Suka ziema.
Tie no jums, kas lūdz Dievu - pasakat, ka es teicu "čau".
Šogad es nesūtu nevienu Ziemassvētku kartiņu un man nav nekādas ziemsvētku sajūtas arī itkā,laigan galīgi prieki būtu tādu saņemt, kautkad vēl nesen gāju cauri vēstulēm un visam, ko es pa pastu esu saņēmis (izņemot tos 5ls, ko es 5 gadu vecumā "Kūmiņā" vinnēju) uzdūros PriedniečElīnas apsveikumam un kautkā forši palika. Vairāk laika es pavadu domājot no kurienes man jakas kabatā nauda un mēģinu saprast kā man iet skalā no 1-10. Nevaru tur noteikt galīgi. Itkā neko nedarot es māku panākt ka jūtos visai stulbi, tad vēl pašam neizskaidrojamā kārtā man izdodas vēl nezinu cik ļoti sačakarēt to, kas man ir svarīgākais, kas vien var būt, un tad pēctam sēžu pie kompja, skatos uz to kā rokas trīc un domāju cik vēl sūdīgāk varētu būt.
Un tad man mierinājums ir Prison Break nedaudz, jo tur tiem kautka interesanti iet un eju cauri kautkādām jau redzētām Hausa sērijām, jo skatoties to, es kautkā māku sev iestāstīt, ka man nevienu citu vispār nevajag, un man iet labi pašam. Vajag bļeģ. Vajag.
Skolā iet kautkā dīvaini tā, ka es pēdējā laikā ierodos vienmēr, bet vairāk kā pusi lekciju vnk neapmeklēju. Tagad gan laiks atpūsties līdz Februārim, ja neskaita tās 6 eksāmenu dienas, un līdz tam jau viskautkā var iet.
Aizvakar es pirmoreizi pēc ilgiem laikiem atkal satiku to komendanti kojās, kura solīja, ka es tur vairāk nedzīvošu un bla un bla. Tur bija vnk durvis pēc 12iem aizslegtasun viņa nāca slēgt, un es stāvēju un domāju cik ļoti uz mani tuliņ kliegs. Nekliedza! Izturējās taka kautkas, kura dzīves mērķis ir izturēties pret mani labi, apjautajas kautko krieviski, ko es nesapratu, uzsita pa plecu un vēl no manas jakas izskata secināja, ka ārā līst.
Patiesībā nelija, jaka bija nedaudz slapja, jo es veicu profesionālu atnākšanu no centra līdz kojām nevienu reizi nenokrītot ņemot vērā to, ka viss ceļš bija vnk tīrā ledū, un veiksmīgāka staigāšana stabili būtu ar slidām, un brīdī, kad es jau paliku lepns par sevi, pie kojām es paslīdēju un Fēniksa priekšā nokritu un normāli atdauzīju pakausi pret zemi. Bet skaists bija tas kritiens, godavārds, manliekas tur daudz netrūka, lai es tur būtu atslēdzies vnk, un atveru acis un viss sarkans no tā spīdošā "FĒNIKSS" uzraksta un kautkā dīvaini.
Mālpilī arī ir slidotava VISUR. Tik ej un slīdi un krīt uz nerviem, sasodīts.
Tagad man butu jāraksta pēdējais darbs skolai, bet tik ļoti negribas, ka vnk sēžu un atļaujos to nedarīt, noskatos visas filmas, kas ir kompī un nositu laiku sēžot netā un lasot, kautko, kas mani patiesiba nemaz neinteresē.
Jā! Pašlaik manliekas es esu tik interesants, ka var nomirt aiz laimes.
Un es nezinu kā tur augstāk, jo es parasti nepārlasu, ko es uzrakstu, bet varētu būt, ka izklausās galīgi drūmi viss. Itkā nav arī tik traki, tikko es kopš 3dienas vakara pasmaidīju jau otro reizi! Pirmā bija, kad Elza ekonomikā izvilka no somas mandarīnus. Prieki un laime tad, taja brīdī es pirmoreiz mūžā vēlējos kaut tā ekonomika nekad mūžā nebeigtos.
Suka ziema.
svētdiena, decembris 7
van tu fri for!
Pašlaik es ITKĀ rakstu dienasgrāmatu (ha smieklīgi, tur kur rakstīts "dienasgrāmatu" es itkā gribēju rakstīt "referātu" bet lainu paliek :P <- tādu smailiju es nekad nelietoju) bet patiesībā te nekas nesanāk.
Es atradu uz māsas balkona šampanieša pudeli un tas būs mans jaunais benāru trauks (NEKĀDU BENUŽU! BENĀRU!!!) un tad var slēgt derības ap kuru gadsimtu viņš būs pilns, rēķinot, ka nevar paredzēt cik bieži es esmu mājās.
Un tad es netīšām uzdūros divām GO! Team dziesmām, kuras man skan tā, ka es sēžu un manliekas, ka ir vasara un es sēžu pļavā un meitenes staigā peldkostīmos un īsos smukos krekliņos (es pats esu pārsteigts cik daudz dažādus peldkostīmus un īsus smukus krekliņus es spēju iedomāties) un nav par neko jāuztraucas un jādomā nākotnei un tad sajūta ir galīgi galīgi laba. Kautkā stulbi, ka tagad jāpelna nauda vecumdienām un tā. Kad es būšu vecs, tad taču neviena vairāk varbūt negribēs ar mani bučoties, es labāk tagad dzīvotu un neko neuztrauktos un taisītu pasauli skaistu, un tad vecumdienās varētu atpelnīt.
Vēl es varu pateikt:
Women are particularly at risk from sex trafficking.
Tā kā, ja tu esi sieviete - uzmanies!
Es varu uzrakstīt 10 punktus pie kuriem jāturas, lai tevi nenolaupītu ļauns laupītājs (IlzeM tu vari nevienu neievērot)
1.Nekāp mašīnā svešā
2.Ja dod konfektes tikuntā labāk nekāp mašīnā svešā
3.Labāk vispār nekāp nevienā mašīnā, jo nevar zināt, dažreiz izskatās, ka pazīstama, a īstenībā sveša, šitā man bija 4 gadu vecumā zoodārzā, tikai otrādāk, es skatijos uz mašīnu ar kuru atbraucu un domāju, ka tā ir sveša un nevarēju atrast mammu, un nesapratu, kas notiek un sāku raudāt, un nāca sieviete un prasija man krieviski "maķ tvoju" vai sazinko vēl, tai laikā es krieviski mācēju tikai "pašļi" un "sabaka"
4.Nerunā krieviski! Ja tu izliksies, ka tu māki tikai latviski, tad tevi nevarēs varbūt nozagt, jo viņi nezinās kā lai tavā valodā tev pasaka, ka tu esi nozagta, jo savādāk tu varētu padomāt, ka, piemēram, tevi ved vienkārši izpriecu braucienā.
5.Neej viena piedzērusies mājā. Tā var arī nomirt pa trepēm vai sazin vēlko.
6.Nevelc krūšturi! Tas ir viens no iemesliem, kapēc nozog sievietes- viņi vienkārši grib jūsu krūšturus.
7.Ja tev saka "anglijā maksā 99999999999999999999999999999999999999deviņi9999999 miljonus sekundē un izglītība pa brīvu katru dienu" - arī netici. Tā cilvēkus tikai ievilina.
8.Ja tu esi mazgadīga sieviete, neej uz manu skolu pa Ludzas ielu, jo tur ir Mātes Terēzes Māsu misionas kautkas, un tad bieži bērni tiek zagti priekš kautkādiem kultiem un tā.
9.Nebrauc uz valsti, kuru tu nemāki parādīt kartē.
vēlvienu man slinkums domāt, bet lejā tie smailiji kautkā smieklīgi iet uz riņķi, apmēram taka suši uz slīdošas lentes.
Es atradu uz māsas balkona šampanieša pudeli un tas būs mans jaunais benāru trauks (NEKĀDU BENUŽU! BENĀRU!!!) un tad var slēgt derības ap kuru gadsimtu viņš būs pilns, rēķinot, ka nevar paredzēt cik bieži es esmu mājās.
Un tad es netīšām uzdūros divām GO! Team dziesmām, kuras man skan tā, ka es sēžu un manliekas, ka ir vasara un es sēžu pļavā un meitenes staigā peldkostīmos un īsos smukos krekliņos (es pats esu pārsteigts cik daudz dažādus peldkostīmus un īsus smukus krekliņus es spēju iedomāties) un nav par neko jāuztraucas un jādomā nākotnei un tad sajūta ir galīgi galīgi laba. Kautkā stulbi, ka tagad jāpelna nauda vecumdienām un tā. Kad es būšu vecs, tad taču neviena vairāk varbūt negribēs ar mani bučoties, es labāk tagad dzīvotu un neko neuztrauktos un taisītu pasauli skaistu, un tad vecumdienās varētu atpelnīt.
Vēl es varu pateikt:
Women are particularly at risk from sex trafficking.
Tā kā, ja tu esi sieviete - uzmanies!
Es varu uzrakstīt 10 punktus pie kuriem jāturas, lai tevi nenolaupītu ļauns laupītājs (IlzeM tu vari nevienu neievērot)
1.Nekāp mašīnā svešā
2.Ja dod konfektes tikuntā labāk nekāp mašīnā svešā
3.Labāk vispār nekāp nevienā mašīnā, jo nevar zināt, dažreiz izskatās, ka pazīstama, a īstenībā sveša, šitā man bija 4 gadu vecumā zoodārzā, tikai otrādāk, es skatijos uz mašīnu ar kuru atbraucu un domāju, ka tā ir sveša un nevarēju atrast mammu, un nesapratu, kas notiek un sāku raudāt, un nāca sieviete un prasija man krieviski "maķ tvoju" vai sazinko vēl, tai laikā es krieviski mācēju tikai "pašļi" un "sabaka"
4.Nerunā krieviski! Ja tu izliksies, ka tu māki tikai latviski, tad tevi nevarēs varbūt nozagt, jo viņi nezinās kā lai tavā valodā tev pasaka, ka tu esi nozagta, jo savādāk tu varētu padomāt, ka, piemēram, tevi ved vienkārši izpriecu braucienā.
5.Neej viena piedzērusies mājā. Tā var arī nomirt pa trepēm vai sazin vēlko.
6.Nevelc krūšturi! Tas ir viens no iemesliem, kapēc nozog sievietes- viņi vienkārši grib jūsu krūšturus.
7.Ja tev saka "anglijā maksā 99999999999999999999999999999999999999deviņi9999999 miljonus sekundē un izglītība pa brīvu katru dienu" - arī netici. Tā cilvēkus tikai ievilina.
8.Ja tu esi mazgadīga sieviete, neej uz manu skolu pa Ludzas ielu, jo tur ir Mātes Terēzes Māsu misionas kautkas, un tad bieži bērni tiek zagti priekš kautkādiem kultiem un tā.
9.Nebrauc uz valsti, kuru tu nemāki parādīt kartē.
vēlvienu man slinkums domāt, bet lejā tie smailiji kautkā smieklīgi iet uz riņķi, apmēram taka suši uz slīdošas lentes.
sestdiena, decembris 6
madre.
Tagad es izpildu to Brain personias testu un nevaru saprast vai var ticēt tur kautkam vispār, jo es vienu jautājumu atbildēju nepareizi.
Un tad man saka:
Krāsa: violeta
Stihija: vējš
Dzīves teiciens: “Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt arī tāds, ka tā dēļ iet nāvē.” /Antuāns de Sent-Ekziperī/
Forši, ka manu dzīves teicienu ir teicis X2Z. Varu derēt, ja es būtu atbildējis to vienu jautājumu savādāk es būtu galīgi erudīts vai kautkas tāds un manu dzīves teicu būtu teicis Jēzus un tad būtu "Īstens kristietis dara kā ir pareizi, par pārējo atbild Dievs!".
Un Ivars ir kautkas par ko var smieties:
[2:39:31] Vīns says: uzraksti kautkādu dažu vārdu salikumu
[2:39:54] wolis says: cukurs pulkstens zvaigznes sekss
[2:39:57] Vīns says: 2 - 5 vārdi
[2:40:13] Vīns says: ō, lieliski
[2:40:23] wolis says: un kas tagad notiks?
[2:40:30] Vīns says: nu nekas liels
[2:41:03] wolis says: bet?
[2:42:10] Vīns says: nu galerijai nosaukumu vajag vnk
Nepārspējami manuprāt :D
Vakar Ivaram skaipā bija vārds "Ivārs", kuru es nomainīju, un šodien viņš to vārdu ir mainījis 3 reizes, kamēr tagad nonācis pie "MARCIPĀNIŅŠ MAURĪCIJS BRANDAVĪNA UZDZĒRĀJS LIETASKOKA LIETĀ". Ir aizdomas, ka viņš neatceras kā viņu sauc, bet kad es viņam prasu vai atceras, tad neatbild. Ej nu sazin, kaunās varbūt.
un tātad.
Trešdien es skolā biju un neatceros neko tur īpašu.
Janu vienīgi cilvēki uzzin kādu mūziku es klausos un priecājas, jo politiskais Jānis domāja ka es klausos tādu "Pddddd" (nav ne mazākās nojēgas kas tas ir) un Matīss domāja, ka kautko smagu, bet dzirdēja Cold War Kids un tad tam laime apmēram tāda kā man, kad es atradu tos.
Pēc skolas riktīg nevarēj izdomāt vai braukt mājās un tas beidzās ar to ka mēs ar Ievu stundu sēdējām pie Origo slidotavas un uzjautrinājāmies par krītošiem cilvēkiem. Galīgi galīgi forši.
Un vēl tur bija Sergejs un Ruta kurus abus varot itka atrast draugos (es domāju meklējot "Sergejs" atradīs uzreiz to vienīgo un īsto) un tad Sergejs izskatās pēc "privet, mņe patik telefoni" un Ruta pēc "sveiki, es studēju un nevaru atrast džeku" un tad tie tur ņēmās tā kā man pat lielākajā pālī prātā neienāktu un nāca mums prasīt vai mēs no Origo jumta ar viņa telefonu nevaram viņus nofočēt, jo viņi gribot draugos galeriju "sekss v gorode".
Aizbraucu uz kojām tomēr ar domu rakstīt referātu, kas beidzās ar to, ka Saimis raksta "ejam iedzert aliņu" laigan viņam vispar naudas nebija un tad vēl bija variants "mēs jau varam arī aiziet pastaigāt, līdz Brīvības piemineklim kautvai". Patriots bļe :D
Aizbraucām ar Velziju arī un neslikti. Enriko pulkstenī pa pāris aliem un tad kautkādā sakarā izdomājām pakešot. Beidzas tas ar to, ka trolejbusi neiet un es 5 rītā eju uz Ķengaragu matus mazgāt un pa ceļam domājam vai čizo teiks "kas jūs debīli esat?" vai "jūs esat psihi?", bet beigās viņa tomēr teica "Valters ir te?".
Pus6 ievēlos kojās savā gultā un riktīgi ērti. Kāpjot gultā novilku kreklu, apgūlos un tad bija domas.
"Bāc jānovelk bikses.. bet tāāāāāds nogurums... nu vismaz zeķes vaidzētu novilkt.. bāc bet zeķes ir vēl tālāk nekā bikses.. bāc ganjau tik forši ir ar meiteni kopā dzīvot, jo tad tu vari atnākt noguris un paprasīt lai viņa novelk tev bikses.." un pie tās domas es arī atslēdzos.
4dien skolā uz vienu lekciju, uzzināju ka vēl ir viena meitene, kura izrādās ir 2 meitenes un smieklīgi. Miegs nāca kā elle tapēc mājās ar to, kas 13:45 iet un autobusā galīgi smieklīgi. Miegs galīgi galīgi traki un tad es iekāpu un atslēdzos, un pamodos vienā pieturā un pēctam citā un tad vislaik kā pamostos tā autobuss stāv uz vietas un tad sāku domāt vai kautkāda avārija vai kas ka vislaik stāv un nebrauc un tad skatos pēkšņi un tie ir Allaži, kas nozīmē, ka 80% ceļa jau ir nobraukti.
Vakarā ar pelmeņiem, pienu un kafiju pie Ivara gāju un tad skatīties filmu.
SVARĪGI!
IVARS VIENREIZ pie Daiņa redzēja, ka KAFIJAI VAROT PIELIET PIENU un tad esot garšīgi. TĀĀĀDS atklājums!! Nu tas ir tapēc, ka viņš kafiju nedzer gandrīz vispār, un es parasti dzeru bez piena, tapēc viņš neko tādu nebija redzējis. Laigan ja es kafiju pērku, tad vienmēr es ņemu ar pienu. Dīvaini kautkā, līdz vakardienai nebiju to novērojis.
Un tad vēl viņam bija kautkāds krējums, par kuru domājot man jau slikti paliek. Ne tā ka negaršīgs vai kautkas tā, bet kautkāds nenormāli kreftīgs vai sazin kāds, ka liekas ka tu vnk beizu putukrējumu ēd un kautkā neforši. Un arī kautkādā dīvainā bundžā viņš bija.
Noskatījāmies "Youth Without Youth" to filmu kautkā galīgi sen jau gribējām skatīties, bet kautkā atlikts nepārtraukti un tā un tad vakarvakar.
Tānu bija filma ko es ČISTA NESAPRATU. Vienīgais plus, ka tur kautkā tās sievietesd un es skatos un man liekas viņas galīgi skaistas un es nesaprotu kapēc, jo citā brīdī manliekas es nebūtu tādas īpaši ievērojis bet jā. Filma ir ka vienam iesper zibens, viņš paliek jauns, tad satiek kautkādu kurai iesper zibens un tad aizbrauc jumts un viņa domā, ka ir indiānis sens, un tad tur sanāk ka tajā ir iemiesojies kautkāds gars, un tad tam džekam pašam arī ir kautkāda neizskaidrojama šizofrēnija, kautkur pa vidu tiek pieminēts Hitlers un beigās tas čalis, ir taka vecs pagātnē un nevar saprast vai ceļoja laikā vai ka, bet nu smieklīgākais visā filmā ir tas, ka kautkur pāri vidum mēs vnk skatamies klusu un tad es saku "bļe mēs taču pusfilmu nemaz nesaprotam ko runā!" un tad Ivars smejas. Tas tapēc, ka kautkā līdztam nepamanijām laikam, ka mēs skatamies ar kautkādiem spāņu subtitriem un pusfilmu runā vainu vāciski vai kautkādā nepareizā valodā.
Vēl var pasmieties tur, jo vienā vietā kautko vāciski saka un tad saka "GEDEK" vai kautko tādu vāciski un tad galīgi smieklīgi.
Un pēkšņi es jūtos tik labi ka prieks.
Un tad man saka:
Krāsa: violeta
Stihija: vējš
Dzīves teiciens: “Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt arī tāds, ka tā dēļ iet nāvē.” /Antuāns de Sent-Ekziperī/
Forši, ka manu dzīves teicienu ir teicis X2Z. Varu derēt, ja es būtu atbildējis to vienu jautājumu savādāk es būtu galīgi erudīts vai kautkas tāds un manu dzīves teicu būtu teicis Jēzus un tad būtu "Īstens kristietis dara kā ir pareizi, par pārējo atbild Dievs!".
Un Ivars ir kautkas par ko var smieties:
[2:39:31] Vīns says: uzraksti kautkādu dažu vārdu salikumu
[2:39:54] wolis says: cukurs pulkstens zvaigznes sekss
[2:39:57] Vīns says: 2 - 5 vārdi
[2:40:13] Vīns says: ō, lieliski
[2:40:23] wolis says: un kas tagad notiks?
[2:40:30] Vīns says: nu nekas liels
[2:41:03] wolis says: bet?
[2:42:10] Vīns says: nu galerijai nosaukumu vajag vnk
Nepārspējami manuprāt :D
Vakar Ivaram skaipā bija vārds "Ivārs", kuru es nomainīju, un šodien viņš to vārdu ir mainījis 3 reizes, kamēr tagad nonācis pie "MARCIPĀNIŅŠ MAURĪCIJS BRANDAVĪNA UZDZĒRĀJS LIETASKOKA LIETĀ". Ir aizdomas, ka viņš neatceras kā viņu sauc, bet kad es viņam prasu vai atceras, tad neatbild. Ej nu sazin, kaunās varbūt.
un tātad.
Trešdien es skolā biju un neatceros neko tur īpašu.
Janu vienīgi cilvēki uzzin kādu mūziku es klausos un priecājas, jo politiskais Jānis domāja ka es klausos tādu "Pddddd" (nav ne mazākās nojēgas kas tas ir) un Matīss domāja, ka kautko smagu, bet dzirdēja Cold War Kids un tad tam laime apmēram tāda kā man, kad es atradu tos.
Pēc skolas riktīg nevarēj izdomāt vai braukt mājās un tas beidzās ar to ka mēs ar Ievu stundu sēdējām pie Origo slidotavas un uzjautrinājāmies par krītošiem cilvēkiem. Galīgi galīgi forši.
Un vēl tur bija Sergejs un Ruta kurus abus varot itka atrast draugos (es domāju meklējot "Sergejs" atradīs uzreiz to vienīgo un īsto) un tad Sergejs izskatās pēc "privet, mņe patik telefoni" un Ruta pēc "sveiki, es studēju un nevaru atrast džeku" un tad tie tur ņēmās tā kā man pat lielākajā pālī prātā neienāktu un nāca mums prasīt vai mēs no Origo jumta ar viņa telefonu nevaram viņus nofočēt, jo viņi gribot draugos galeriju "sekss v gorode".
Aizbraucu uz kojām tomēr ar domu rakstīt referātu, kas beidzās ar to, ka Saimis raksta "ejam iedzert aliņu" laigan viņam vispar naudas nebija un tad vēl bija variants "mēs jau varam arī aiziet pastaigāt, līdz Brīvības piemineklim kautvai". Patriots bļe :D
Aizbraucām ar Velziju arī un neslikti. Enriko pulkstenī pa pāris aliem un tad kautkādā sakarā izdomājām pakešot. Beidzas tas ar to, ka trolejbusi neiet un es 5 rītā eju uz Ķengaragu matus mazgāt un pa ceļam domājam vai čizo teiks "kas jūs debīli esat?" vai "jūs esat psihi?", bet beigās viņa tomēr teica "Valters ir te?".
Pus6 ievēlos kojās savā gultā un riktīgi ērti. Kāpjot gultā novilku kreklu, apgūlos un tad bija domas.
"Bāc jānovelk bikses.. bet tāāāāāds nogurums... nu vismaz zeķes vaidzētu novilkt.. bāc bet zeķes ir vēl tālāk nekā bikses.. bāc ganjau tik forši ir ar meiteni kopā dzīvot, jo tad tu vari atnākt noguris un paprasīt lai viņa novelk tev bikses.." un pie tās domas es arī atslēdzos.
4dien skolā uz vienu lekciju, uzzināju ka vēl ir viena meitene, kura izrādās ir 2 meitenes un smieklīgi. Miegs nāca kā elle tapēc mājās ar to, kas 13:45 iet un autobusā galīgi smieklīgi. Miegs galīgi galīgi traki un tad es iekāpu un atslēdzos, un pamodos vienā pieturā un pēctam citā un tad vislaik kā pamostos tā autobuss stāv uz vietas un tad sāku domāt vai kautkāda avārija vai kas ka vislaik stāv un nebrauc un tad skatos pēkšņi un tie ir Allaži, kas nozīmē, ka 80% ceļa jau ir nobraukti.
Vakarā ar pelmeņiem, pienu un kafiju pie Ivara gāju un tad skatīties filmu.
SVARĪGI!
IVARS VIENREIZ pie Daiņa redzēja, ka KAFIJAI VAROT PIELIET PIENU un tad esot garšīgi. TĀĀĀDS atklājums!! Nu tas ir tapēc, ka viņš kafiju nedzer gandrīz vispār, un es parasti dzeru bez piena, tapēc viņš neko tādu nebija redzējis. Laigan ja es kafiju pērku, tad vienmēr es ņemu ar pienu. Dīvaini kautkā, līdz vakardienai nebiju to novērojis.
Un tad vēl viņam bija kautkāds krējums, par kuru domājot man jau slikti paliek. Ne tā ka negaršīgs vai kautkas tā, bet kautkāds nenormāli kreftīgs vai sazin kāds, ka liekas ka tu vnk beizu putukrējumu ēd un kautkā neforši. Un arī kautkādā dīvainā bundžā viņš bija.
Noskatījāmies "Youth Without Youth" to filmu kautkā galīgi sen jau gribējām skatīties, bet kautkā atlikts nepārtraukti un tā un tad vakarvakar.
Tānu bija filma ko es ČISTA NESAPRATU. Vienīgais plus, ka tur kautkā tās sievietesd un es skatos un man liekas viņas galīgi skaistas un es nesaprotu kapēc, jo citā brīdī manliekas es nebūtu tādas īpaši ievērojis bet jā. Filma ir ka vienam iesper zibens, viņš paliek jauns, tad satiek kautkādu kurai iesper zibens un tad aizbrauc jumts un viņa domā, ka ir indiānis sens, un tad tur sanāk ka tajā ir iemiesojies kautkāds gars, un tad tam džekam pašam arī ir kautkāda neizskaidrojama šizofrēnija, kautkur pa vidu tiek pieminēts Hitlers un beigās tas čalis, ir taka vecs pagātnē un nevar saprast vai ceļoja laikā vai ka, bet nu smieklīgākais visā filmā ir tas, ka kautkur pāri vidum mēs vnk skatamies klusu un tad es saku "bļe mēs taču pusfilmu nemaz nesaprotam ko runā!" un tad Ivars smejas. Tas tapēc, ka kautkā līdztam nepamanijām laikam, ka mēs skatamies ar kautkādiem spāņu subtitriem un pusfilmu runā vainu vāciski vai kautkādā nepareizā valodā.
Vēl var pasmieties tur, jo vienā vietā kautko vāciski saka un tad saka "GEDEK" vai kautko tādu vāciski un tad galīgi smieklīgi.
Un pēkšņi es jūtos tik labi ka prieks.
piektdiena, decembris 5
The Smiths - Cemetery Gates
Šitā nedēļa man ir vienkārši apbrīnojama un par to krievi no 3. stāva mani ir apbalvojuši ar no balkona izmestām alus pudelēm. Kretīni bļeģ.
Un šonedēļ manliekas es situ pāri visas pasaules grūtnieces kopā, garstāvokļa maiņas ziņā.
Pirmdiena (turpmāk šito varētu saukt par "Nahuj kojas" dienu un godināt ar svecītēm, alu un bezmaksas kafijām visus, kas negrib dzīvot kojās, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ to dara),,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,, (te es pārbaudīju kapēc man "," poga kautkā dīvaini spiežas.
Skolā es biju bet jēga īsti nekāda. Paskatījos kādas citiem fokusgrupas, izdzēru kafijas un no otrās lekcijas aizlasījos prom.
Kapēc?
Jo man patīk sākt dzert ap 14iem ^_____^
Un cilvēkus ar ko iet dzert es māku izvēlēties kā neviens manuprāt. Viena aiziet uz bāru un aiziet gulēt un tad arī guļ un otrai alkohols organismā liek smadzenēm radīt nepārvarmu vēlmi iesūdzēt tiesā visus krievvalodīgos un bļaut skaļāk par cilvēkiem, kuri to dara ikdienā un nevienu latviešu vārdu nesaprot.
Pēc ļeņingrad devāmies pie manis uz MĀJĀM (bļe kā es ienīstu kojas).
Tur ir forši, jo tur pie durvīm tevi sagaida "miesīga" sieviete, kurai tu vari iedot savu naudu un tad nesaprast ko tev saka un vēl pālī rakstīt iesniegumu šādu:
Lūdzu iesniegt Fogele 130789-blabla, Maskalāne 120794-blabla.
Tad tur kojās ir pilns ar tādiem ko es negribu redzēt, un tad citi, kurus es kautkādos apstākļos varbūt varētu, bet nu kopumā man Filipa istaba patīk labāk, kad tur ir tikai pamatiedzīvotāji.
Manā istabiņā bez manis dzīvo vēl ģeogrāfs (kurš ir atvedis uz kojām 4 (man pat liekas ka 5) puķupodus ar kautkādiem augiem un televizoru, pa kuru viņš skatās "Degpunkts" un man vel nav pieticis drosmes paprasīt, vai es varu uz tiem viņa puķupodiem uzlīmēt lapiņas ar to augu vārdiem) un kautkas no Ekonomikas un kultūras fak, vai kautkas tāds. Ar viņiem es esu runājis vienkārši paranormāli maz un tur parasti ir tik kluss, ka liekas, ka tai istabiņā ir vakuums un vnk tapec nav skaņas.
Un tad necik ilgi mēs tur bijuši nebijām, kad Artūrs izdomāja gulēt un mums vaidzēja pārvākties uz blakusistabiņu. Tas notiek parasti tā - tu izej koridorī, aizver aiz sevis durvis un tad pēkšņi uz tevis bļauj tā kā nekad mūžā nav bļauts un vēlpietam valodā, kura nav tava, un tad sāk bļaut Ilze un tad es saku vnk "KŠŠŠŠŠŠŠ!"
Jā.
Tā bija komendante, kura nāca glābt pasauli, no ļaunajiem cilvēkiem kuri IET PA KORIDORI!!! Un tad no sākuma no viņas nāca tādi teksti, kuriem galvenā doma bija "bitches out da house, tu vari palikt" un tad pēctam krievuvalodā tāds teksts kā "Es galvoju, tu te vairāk nedzīvosi!"
Izmests no kojām 1. dienā!!
Vot pārspēj šito!
Izgājām ārāun man čist prieks un Ievai laikam nē un Ilzes seju es vienkārši neatceros. Sēdējām uz apmales un tad pilnam komplektam vēl piebrauc mentu busiņš klāt.
Un tad viņi kautko prasa un neviens nesaprot un tad vēlreiz un tikuntā nē un tad es (cilvēks kurš visvairāk skaidrā) eju ar viņiem runāt.
Un smieklīgi.
-Ko sēžat tur?
-Mani tikko no kojām izmeta.
-LOLZZZZZ ROFL DJNAKJA HAHAHAHA (to dara visi 5 tai busiņā)
-Jā.
-Nu un jums tagad ir kur palikt?
-Jep.
-ā nu tad viss kārtībā, vari iet sēdēt
-A jums dokumentus nevaig parādīt? (Par šito tekstu es pats vēljoprojām brīnos, bet nu skolā man itkā skaidroja ar manu tieksmi uzprasīties uz nepatikšanām)
Tad pēctam sakontaktējām ar Čizo+Elviju un devāmies pie tiem.
Un tad tur smuki viņiem zvanīt.
-Kur jūs esat?
-Mēs nākam, esam pie Jāņa sētas.. vārtiem.. sētas. jāņavaārti.. sēta, ai mēs pie jāņasētas (īstenībā tomēr pie Jāņavārtiem)
Un tad vēlviens:
-Mēs esam kautkur, un te ir veikals, bet tas manliekas čista sen jau vairs nestrādā!
Labākais atrašānās vietas apraksts manā mūžā manliekas, un 3dienas naktī kautkā galīgi normāli sasmieties par šito.
Otrdien skolā biju, bet uz nevienu lekciju nē.
Un forši ir vienkārši sēdēt uz soliņa un visi iet garām un priecājas par manu ilgo mūžu kojās. Un dzirdēt kā Ģirts par to smejas ir vispār galīgi forši. Bez sarkasma, viņš kautkā galīgi smieklīgi smejas.
Pēc skolas atkal aizbraucu pie Čizo+Elvija un tur ir galīgi forši.
Tu aizbrauc un tad ir forši un sēdi, un tad es apguļos gultā un vienkārši atslēdzos un tad vēlāk pamostos un paceļu galvu un tā vietā lai dzirdētu "bļe neguli losi!" vai "kraties projām" man bļauj virsū "GULI!"
Jā forši.
Un tad vēl Elvijs saka "es gribu šito Valteram atdot" un Čizo "VISKIJU?"
un
W:jums nav kautkas pret galvassāpēm?
Č:VISKIJS?
Un tad viņi abi aizbrauc uz skolu un mani atstāj un iziet pa durvīm un runā
E:es deru viņš būs visus traukus nomazgājis, kad mēs atbrauksim.
Č:KĀTAD! Viņš labi ja pats būs nomazgājies!
Bet jā! Es nomazgāju, gan viņu traukus, gan nomazgājos pats.
Forši tur ir galīgi.
Tad es aizbraucu uz kojām, nepatika man tur, aizbraucu mājās, dabuju tik bēdīgu garstāvokli kāds man nav bijis kopš kautkad Maija vai vēl senāk un aizgāju gulēt 23:00.
Zaibis.
Tur pēctam vēl bija tādas dienas kā trešdiena un tā otra diena, bet par to es varbūt vēlāk uzrakstīšu un tagad izlikšos ka rakstu referātu vai arī vienkārši aiziešu gulēt.
Dienu nosaukumus raksta ar lielu burtu? Jo man liekas ka nē.
Un draugiem.lv ir kautkā smieklīgi. Gatis man iemet 16 pikas un tad man radas uz ekrāna kā met vislaik un es neko nevaru izdarīt un tad vēl es uztaisu savu egli un pats visu dienu priecājos un tad ir tie ka katru dienu var atvērt to kvadrātiņu un tad tur kautkas rakstīts un man ir pārsteigums un seja tāda :), jo es iepriekš nezinu kas tur būs rakstīts un tad man ir prieki. Tādas lietas man patīk, un tas ir foršāk nekā piem tie kalendāri ar konfektēm iekšā, jo tad es zinu, ka arī nākamajā dienā būs konfektē, un ka iepriekšējā arī bija, un tad es vnk izēdu visas tās konfektes visam mēnesim un tad vispār nekāda pārsteiguma nav. Janu vienīgi varbūt man slikti paliek.
Un Vita Bērziņa ar savu šito:
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=71190&pid=4188936
uztaisa tādus priekus, ka es esu gatavs viņu precēt bezmazvai.
Ja kāds man grib dot iespēju bez maksas dzīvot savā skapī, kurš neatrodas kojās, tad es tādus piedāvājumus pat esu gatavs izskatīt un neteikt "ej dirst". Es esu labs skapjabiedrs - es māku mazgāt traukus, gatavot ēst, negulēt, izskatīties jauks, izsmiet un viskautko citu.
Un par šito galīgi prieki:
Un šonedēļ manliekas es situ pāri visas pasaules grūtnieces kopā, garstāvokļa maiņas ziņā.
Pirmdiena (turpmāk šito varētu saukt par "Nahuj kojas" dienu un godināt ar svecītēm, alu un bezmaksas kafijām visus, kas negrib dzīvot kojās, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ to dara),,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,, (te es pārbaudīju kapēc man "," poga kautkā dīvaini spiežas.
Skolā es biju bet jēga īsti nekāda. Paskatījos kādas citiem fokusgrupas, izdzēru kafijas un no otrās lekcijas aizlasījos prom.
Kapēc?
Jo man patīk sākt dzert ap 14iem ^_____^
Un cilvēkus ar ko iet dzert es māku izvēlēties kā neviens manuprāt. Viena aiziet uz bāru un aiziet gulēt un tad arī guļ un otrai alkohols organismā liek smadzenēm radīt nepārvarmu vēlmi iesūdzēt tiesā visus krievvalodīgos un bļaut skaļāk par cilvēkiem, kuri to dara ikdienā un nevienu latviešu vārdu nesaprot.
Pēc ļeņingrad devāmies pie manis uz MĀJĀM (bļe kā es ienīstu kojas).
Tur ir forši, jo tur pie durvīm tevi sagaida "miesīga" sieviete, kurai tu vari iedot savu naudu un tad nesaprast ko tev saka un vēl pālī rakstīt iesniegumu šādu:
Lūdzu iesniegt Fogele 130789-blabla, Maskalāne 120794-blabla.
Tad tur kojās ir pilns ar tādiem ko es negribu redzēt, un tad citi, kurus es kautkādos apstākļos varbūt varētu, bet nu kopumā man Filipa istaba patīk labāk, kad tur ir tikai pamatiedzīvotāji.
Manā istabiņā bez manis dzīvo vēl ģeogrāfs (kurš ir atvedis uz kojām 4 (man pat liekas ka 5) puķupodus ar kautkādiem augiem un televizoru, pa kuru viņš skatās "Degpunkts" un man vel nav pieticis drosmes paprasīt, vai es varu uz tiem viņa puķupodiem uzlīmēt lapiņas ar to augu vārdiem) un kautkas no Ekonomikas un kultūras fak, vai kautkas tāds. Ar viņiem es esu runājis vienkārši paranormāli maz un tur parasti ir tik kluss, ka liekas, ka tai istabiņā ir vakuums un vnk tapec nav skaņas.
Un tad necik ilgi mēs tur bijuši nebijām, kad Artūrs izdomāja gulēt un mums vaidzēja pārvākties uz blakusistabiņu. Tas notiek parasti tā - tu izej koridorī, aizver aiz sevis durvis un tad pēkšņi uz tevis bļauj tā kā nekad mūžā nav bļauts un vēlpietam valodā, kura nav tava, un tad sāk bļaut Ilze un tad es saku vnk "KŠŠŠŠŠŠŠ!"
Jā.
Tā bija komendante, kura nāca glābt pasauli, no ļaunajiem cilvēkiem kuri IET PA KORIDORI!!! Un tad no sākuma no viņas nāca tādi teksti, kuriem galvenā doma bija "bitches out da house, tu vari palikt" un tad pēctam krievuvalodā tāds teksts kā "Es galvoju, tu te vairāk nedzīvosi!"
Izmests no kojām 1. dienā!!
Vot pārspēj šito!
Izgājām ārāun man čist prieks un Ievai laikam nē un Ilzes seju es vienkārši neatceros. Sēdējām uz apmales un tad pilnam komplektam vēl piebrauc mentu busiņš klāt.
Un tad viņi kautko prasa un neviens nesaprot un tad vēlreiz un tikuntā nē un tad es (cilvēks kurš visvairāk skaidrā) eju ar viņiem runāt.
Un smieklīgi.
-Ko sēžat tur?
-Mani tikko no kojām izmeta.
-LOLZZZZZ ROFL DJNAKJA HAHAHAHA (to dara visi 5 tai busiņā)
-Jā.
-Nu un jums tagad ir kur palikt?
-Jep.
-ā nu tad viss kārtībā, vari iet sēdēt
-A jums dokumentus nevaig parādīt? (Par šito tekstu es pats vēljoprojām brīnos, bet nu skolā man itkā skaidroja ar manu tieksmi uzprasīties uz nepatikšanām)
Tad pēctam sakontaktējām ar Čizo+Elviju un devāmies pie tiem.
Un tad tur smuki viņiem zvanīt.
-Kur jūs esat?
-Mēs nākam, esam pie Jāņa sētas.. vārtiem.. sētas. jāņavaārti.. sēta, ai mēs pie jāņasētas (īstenībā tomēr pie Jāņavārtiem)
Un tad vēlviens:
-Mēs esam kautkur, un te ir veikals, bet tas manliekas čista sen jau vairs nestrādā!
Labākais atrašānās vietas apraksts manā mūžā manliekas, un 3dienas naktī kautkā galīgi normāli sasmieties par šito.
Otrdien skolā biju, bet uz nevienu lekciju nē.
Un forši ir vienkārši sēdēt uz soliņa un visi iet garām un priecājas par manu ilgo mūžu kojās. Un dzirdēt kā Ģirts par to smejas ir vispār galīgi forši. Bez sarkasma, viņš kautkā galīgi smieklīgi smejas.
Pēc skolas atkal aizbraucu pie Čizo+Elvija un tur ir galīgi forši.
Tu aizbrauc un tad ir forši un sēdi, un tad es apguļos gultā un vienkārši atslēdzos un tad vēlāk pamostos un paceļu galvu un tā vietā lai dzirdētu "bļe neguli losi!" vai "kraties projām" man bļauj virsū "GULI!"
Jā forši.
Un tad vēl Elvijs saka "es gribu šito Valteram atdot" un Čizo "VISKIJU?"
un
W:jums nav kautkas pret galvassāpēm?
Č:VISKIJS?
Un tad viņi abi aizbrauc uz skolu un mani atstāj un iziet pa durvīm un runā
E:es deru viņš būs visus traukus nomazgājis, kad mēs atbrauksim.
Č:KĀTAD! Viņš labi ja pats būs nomazgājies!
Bet jā! Es nomazgāju, gan viņu traukus, gan nomazgājos pats.
Forši tur ir galīgi.
Tad es aizbraucu uz kojām, nepatika man tur, aizbraucu mājās, dabuju tik bēdīgu garstāvokli kāds man nav bijis kopš kautkad Maija vai vēl senāk un aizgāju gulēt 23:00.
Zaibis.
Tur pēctam vēl bija tādas dienas kā trešdiena un tā otra diena, bet par to es varbūt vēlāk uzrakstīšu un tagad izlikšos ka rakstu referātu vai arī vienkārši aiziešu gulēt.
Dienu nosaukumus raksta ar lielu burtu? Jo man liekas ka nē.
Un draugiem.lv ir kautkā smieklīgi. Gatis man iemet 16 pikas un tad man radas uz ekrāna kā met vislaik un es neko nevaru izdarīt un tad vēl es uztaisu savu egli un pats visu dienu priecājos un tad ir tie ka katru dienu var atvērt to kvadrātiņu un tad tur kautkas rakstīts un man ir pārsteigums un seja tāda :), jo es iepriekš nezinu kas tur būs rakstīts un tad man ir prieki. Tādas lietas man patīk, un tas ir foršāk nekā piem tie kalendāri ar konfektēm iekšā, jo tad es zinu, ka arī nākamajā dienā būs konfektē, un ka iepriekšējā arī bija, un tad es vnk izēdu visas tās konfektes visam mēnesim un tad vispār nekāda pārsteiguma nav. Janu vienīgi varbūt man slikti paliek.
Un Vita Bērziņa ar savu šito:
http://www.draugiem.lv/friend/?openBlog=1&fid=71190&pid=4188936
uztaisa tādus priekus, ka es esu gatavs viņu precēt bezmazvai.
Ja kāds man grib dot iespēju bez maksas dzīvot savā skapī, kurš neatrodas kojās, tad es tādus piedāvājumus pat esu gatavs izskatīt un neteikt "ej dirst". Es esu labs skapjabiedrs - es māku mazgāt traukus, gatavot ēst, negulēt, izskatīties jauks, izsmiet un viskautko citu.
Un par šito galīgi prieki:
Abonēt:
Ziņas (Atom)