sestdiena, decembris 20

Neizlasītas vēstules: 1

Es nesaprotu kādā sakarā kāds ir izdomājis tādu vārdu kā "X-MAS". Sanāk ka x=christ un tad Jēzus ir kā Jēzus X. Bija filma Jason X par kautkādu hokejmaskā kurš man nezināmu iemeslu dēļ piektdienā 13. datumā iet visus uzšķērst un manliekas arī nemirst. Varbūt kautkādas problēmas ar draudzeni vai kautkā tā. Vēl bija ari Malcom X par varenu nēģeri, kuru es ta ari nenoskatijos un vēl American History X, kas ir viena no labakajam ko manas acis vispār ir skatijušas.
Tie no jums, kas lūdz Dievu - pasakat, ka es teicu "čau".

Šogad es nesūtu nevienu Ziemassvētku kartiņu un man nav nekādas ziemsvētku sajūtas arī itkā,laigan galīgi prieki būtu tādu saņemt, kautkad vēl nesen gāju cauri vēstulēm un visam, ko es pa pastu esu saņēmis (izņemot tos 5ls, ko es 5 gadu vecumā "Kūmiņā" vinnēju) uzdūros PriedniečElīnas apsveikumam un kautkā forši palika. Vairāk laika es pavadu domājot no kurienes man jakas kabatā nauda un mēģinu saprast kā man iet skalā no 1-10. Nevaru tur noteikt galīgi. Itkā neko nedarot es māku panākt ka jūtos visai stulbi, tad vēl pašam neizskaidrojamā kārtā man izdodas vēl nezinu cik ļoti sačakarēt to, kas man ir svarīgākais, kas vien var būt, un tad pēctam sēžu pie kompja, skatos uz to kā rokas trīc un domāju cik vēl sūdīgāk varētu būt.
Un tad man mierinājums ir Prison Break nedaudz, jo tur tiem kautka interesanti iet un eju cauri kautkādām jau redzētām Hausa sērijām, jo skatoties to, es kautkā māku sev iestāstīt, ka man nevienu citu vispār nevajag, un man iet labi pašam. Vajag bļeģ. Vajag.

Skolā iet kautkā dīvaini tā, ka es pēdējā laikā ierodos vienmēr, bet vairāk kā pusi lekciju vnk neapmeklēju. Tagad gan laiks atpūsties līdz Februārim, ja neskaita tās 6 eksāmenu dienas, un līdz tam jau viskautkā var iet.
Aizvakar es pirmoreizi pēc ilgiem laikiem atkal satiku to komendanti kojās, kura solīja, ka es tur vairāk nedzīvošu un bla un bla. Tur bija vnk durvis pēc 12iem aizslegtasun viņa nāca slēgt, un es stāvēju un domāju cik ļoti uz mani tuliņ kliegs. Nekliedza! Izturējās taka kautkas, kura dzīves mērķis ir izturēties pret mani labi, apjautajas kautko krieviski, ko es nesapratu, uzsita pa plecu un vēl no manas jakas izskata secināja, ka ārā līst.
Patiesībā nelija, jaka bija nedaudz slapja, jo es veicu profesionālu atnākšanu no centra līdz kojām nevienu reizi nenokrītot ņemot vērā to, ka viss ceļš bija vnk tīrā ledū, un veiksmīgāka staigāšana stabili būtu ar slidām, un brīdī, kad es jau paliku lepns par sevi, pie kojām es paslīdēju un Fēniksa priekšā nokritu un normāli atdauzīju pakausi pret zemi. Bet skaists bija tas kritiens, godavārds, manliekas tur daudz netrūka, lai es tur būtu atslēdzies vnk, un atveru acis un viss sarkans no tā spīdošā "FĒNIKSS" uzraksta un kautkā dīvaini.
Mālpilī arī ir slidotava VISUR. Tik ej un slīdi un krīt uz nerviem, sasodīts.

Tagad man butu jāraksta pēdējais darbs skolai, bet tik ļoti negribas, ka vnk sēžu un atļaujos to nedarīt, noskatos visas filmas, kas ir kompī un nositu laiku sēžot netā un lasot, kautko, kas mani patiesiba nemaz neinteresē.
Jā! Pašlaik manliekas es esu tik interesants, ka var nomirt aiz laimes.

Un es nezinu kā tur augstāk, jo es parasti nepārlasu, ko es uzrakstu, bet varētu būt, ka izklausās galīgi drūmi viss. Itkā nav arī tik traki, tikko es kopš 3dienas vakara pasmaidīju jau otro reizi! Pirmā bija, kad Elza ekonomikā izvilka no somas mandarīnus. Prieki un laime tad, taja brīdī es pirmoreiz mūžā vēlējos kaut tā ekonomika nekad mūžā nebeigtos.

Suka ziema.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru