PIEDZIVOJUMS!!

Vakar modos rīta dzestrumiņā ap kādiem 13iem vai jebkurā citā laikā, kad Ivars visdrīzāk jau pusdienā iet, jo Vitai bija svarīgi man pavēstīt "sodien skola festivals!! Bus krutis!!". Prieki kautkā, es varetu pat katru ritu sita manuprat mosties.Tad man bija bla bla ēst un kompis Ivara dzīvoklī un patīkamas atmiņas par to kā iepriekšējā vakarā ar Daini sēdējām tur sveču gaismā, dzērām alu un klausijāmies senas latvju dziesmas par aizgājušām jaunībām un mīlestībām un jutāmies kā kautkādi divi penši, kuriem atslēgta elektrība dzīvoklī. Jā mums ir nākotnes plāni! Pēctam vēl pagremdējāmies atmiņās par zvirbuļa taku ar tādu nostaļģiju, ka gandriz raudāt jāsāk, jo bija tiešām forši, bet nu nav svarīgi tas viss, jo es rakstu par vakardienas vakaru vispār nevis aizvakardienas nakti.17:04 izkāpu no autobusa Mālpils-Rīga un aizgāju līdz Ivara darbam satikt viņu, jo Agnese nemāk sarunāt normālus tikšanās laikus. Vēl es satiku Fotonu un Matīsu, kuram, kā tautās runā, esot garākais krāns kāds vien zināms, pats gan neesmu redzējis, bet Ivars teica, ka esot ļoti garš.Tad uz Ļeņingrad, atnak vini, aiziet vini, aizejam mes satiekam katrinu Space Dog un peksni es jau esmu piedzēries.Kautkādā prāta aptumsuma brīdī tika nolemts, ka mēs braucam pie manis uz kojām. Tā nu mēs izkāpjam no 15tā un laimīgi soļojam un slīdam uz ledus un krītam zemē un smejamies un ejam. Pēkšņi es sajūtu kā nenokurienes manā sejā ielido kautkas smags un es attopos uz zemes un man pretī ir čigāna seja. Es ceļos un situ tam pa seju un tas atkal iesit man un es atkal esmu zemē un tad tas iesit man vēlreiz. Man tā itkā nelikās, bet Agnese diezgan pārliecinoši teica, ka tā pēdējā reize esot bijusi ar kāju. Tā nu man cenšas atņemt maku, kuru es dot negribu un rādu viņam, ka tur skaidras naudas vispār nav un tad viņš saprot, ka maku pasu vinam nevajag. Agnese izdoma, ka vina ari grib paradit, ka vinai nav skaidras naudas, bet ak vai - nemaz nav pamanijusi, ka vinas maks sen jau ir Sergeja vai Ženādija maks. Tā nu tas beidzas ar to ka tiek savākts mans telefons un agneses maks un vēl atskrien čigānu sieviete vicinādama rokas virs galvas (nopietni, vina vicinaja rokas virs galvas) un bļāva kautko savā valodā, ko es nesapratu, bet pec sejas izteiksmes likās ka viņa bļauj vainu "ČIGĀNI NOZAGUŠI MANU BĒRNU" vai arī "OH LUCKY DAY"Tad čigāni aizgāja un mēs aizgājām uz kojām.Tai laikā, kad tas viss notika Saimis SpaceDogā ar kautkādiem LV patriotiem-barigām dzēra, domāja nez kur es esmu un plānoja iet sist krievus, bet aizdzērās pārāk.Cik ironiski ir tas? Un kas man par to visu sakāms? PIEDZIVOJUMS!! ^____^Saimim tagad itka rakstits profilā, ka šaujot čigānus pa 2ls stundā. Varētu varbut noalgot, jo vakarvakarā bija itkā plāns, ka mēs varētu noķer čigānu karali, kurš ir liels un resns un akordeons ir viņa organismam svarīgs orgāns, un tad sasiet viņam kājas un uzilkt tā ka viņš kokā karājas kā pinjata un sist ar koku un no viņa mūžīgi birtu sīcene laukā kā pasakās ^__^No rīta pamodāmies un viss par ko es tad spēju domāt bija kā sniegs no ausgtāko kalnu galotnēm kūst un'pārvēršās mazā dzidrā dzidrā strautiņā un met lokus starp klintīm un tek un tek līdz nonāk līdz kraujai kur pārvēšas ūdenskritumā un krīt un apkšā stāvu es ar atvērtu muti. Izklausās gandrīz pēc paradīzes! (lai būtu paradīze, tur ari meitenei jabut)Un tad es teicu, ka tas ūdens būtu destilēts, bet Agnese teica, ka no tāda nevar padzerties un no tējas arī ne un es izodmāju, ka man patiesība negaršo destilēts ūdens, tapēc tur tecētu tāds ūdens kāds Mālpilī pa krānu tek.Kojās istabiņas biedrs smieklīgais, kurš mani neienīst, vai vismaz nekada veidā to neizrāda, teica, lai ejam meklēt to čigānu. Dažreiz es brīnos kā tādi cilvēki līdz augstskolai tiek, kāda velna pēc lai es vlelgribētu to čigānu satikt? Tas telefons man taču pilnīgi vienalga (kādam majas nav kads lieks telefons? Vīni? Pēteri Zīrak?) un čigānus es vienkārši negribu redzēt.Ejot uz autobusu satikām Martu (kura ir mana māsa un dažreiz bļauj) un izstāstijām viņai piedzīvojumus. Tā kautkada muļķadesa, stāv un skatās uz mani ar žēlumu acīs kamēr es smejos, jūtas kā vecākā māsa un nesaprot vai smieties vai nē.Ja arī es esmu idiots, tad es ar to lepojos! ^__^Tagad es mammas darbā klausos Mūm un domāju par meiteni un par to avotiņu kalnos vēljoprojām. Ja kādam ir daudz bildes ar vides reklāmām Latvijā, kas ir bijušas un ir, drīksti ar mani draudzēties!Un netērē savu laiku aicinot mani draudzēties pat ja tev ir tik smuka profilbilde kā šitā:http://www.draugiem.lv/friend/?3607026tā vietā ej labāk izdari pasaulei kautko labu: samīļo kkādu kam to vajag, vai varbūt nevajag, uztaisi kādam siermaizi, uzraksti vēstuli vai izpildi mājasdarbu (:Jauku dienu jums muļķadesas, es vēljoprojām turos laimīgs ^__^