We tried nothing, and it didn`t work.

Ja tu gadijumā, nekad neesi lasījis, manas apceres par mīlestību, zeķubiksēm (es esu redzējis Ivaru zeķubiksēs 20 gadu vecumā! HA!) un visu pārējo, tad tikko es sāņemu vēstulē visai smuku teikumu, kas apraksta būtībā visu, kas tevi gaida, ja tu šito lasīsi:
"vienkāršs skatījums. daudz laimes, paldies, ej dirst, kretīns."

Sāksim ar priekiem!
Es esmu tik stilīgs, ka pus5 no rīta man nav nekā labāka ko darīt, kā rēķināt cik daudz dažādos variantos var atbildēt šitajā testā:
http://www.43things.com/book/#quiz
Es īsti neapgalvotu, ka mana atmiņa ir labāka (lai gan par to, ko es atceros un to, kādas lietas aizmirstu pašam galīgi prieki) par kāmja, kurš būrī nevar atrast rituli, atmiņu, es to skaitli aprēķināju pēc kombinatorikas formulām, kas bija manā galvā. Varētu jau paskatīties kladē, bet ir aizdomas, ka es viņu noliku vietā, no kuras labākajā gadījumā viņu savāca kāds trūkumcietējs un izlīmēja mājās tapetes. (tur galugala bija smuki zimejumi un pareizi aprēķini).
Un tātad sanāca 1152741504606846975 <--------------- NEPAREIZS SKAITLIS dažādi varianti. Bet es vēljoprojām esmu pārsteigts par savu nulprocentu! Kāds, kam ir vairāk prāta var mēģināt pārrēķināt, jo es galugalā studēju komunikācijas, un ja gadijumā nesanāk tāpat, tad es neko nezinu, es rēķināju pavisam citu lietu un tu vari iet paņemt kredītu vai kautko tamlīdzīgu.

Es zinu kāda šodien diena bet tur atpakaļ man slinkums rēķināt, un man ir praktiski brīvlaiks tapēc precīzus dienu nosaukums jums šoreiz nedabūt. Piedod, bet kā sak - life sucks. (Un šodien es domāju vai es uz to varētu turpmāk atbildēt ar "yes, and that`s the best blowjob I`ve ever had")

Diena numur Omikrons!
Es biju Rīgā vēl agrāk nekā saprāts un pirmstam Mālpilī bija tik smuks rīts, ka tajā brīdī es gribēju apstādināt laiku un izdauzīt visiem logus lai visi skatās. Un kurš lohs pukstēja par tām izbalējušām lampiņām? Tik smuki izskatās ka bail!
Nodevu skolā bibliotekā grāmatu un samaksāju 30snt sodu par nokavētām dienām. Vispār es biju plānojis, ka man būs jāmaksā kautkas ap latu, bet laikam manas dienu rēķināšanas spējas ir gājušas zudībā.
Pēctam ar Ievu uz Enriko pulksteni.
JĀ ELVIJ!! Mēs tur bijām, un bez tevis, un arī bez apmaldīšanās visiem par brīnumu! Un tagad es tur māku aiziet neejot apkārt veselam kvartālam! Un vēl mēs bijām čilaut zonā vai kā to sauc un bez tevis un mūs no turienes arī izdzina bez tevis, bet nu vispār mēs ar Ievu izdomājām, ka mums patīk tavas brilles, tā kā uztraukumam nav pamata.
Ap 14 tad uz Ļeningrad un kopumā galīgi smuki. Prieks un laime ^__^
16 man bija jābūt skolā uz Ekonomikas eksāmenu nerakstīt, bet apskaīties kāda man izlikta atzīme. Un kas beigās izrādās? Man nemaz nebija jaierodas, sukas bļe. Bet nu prieki par to, ka es tur ierados mēros pālī un tad arī uz starpeksāmenu es biju pālī, un tad uz vienu ekonomiku es nebiju jo dzēru, un uz vēlvienu lekciju manliekas biju pālī, bet to itkā neviens nepamanija. Bet tā vispār es neesu alkoholiķis, man vnk patīk ekonomika. Nu man patīk pasniedzēja, ekonomika patiesībā ir kautkāds mesls.
Tad ar Baibu un Filipu uz kojām un Bauskas alus tagad maksā 74 santīmi. Kretīni kautkādi, lētāk sanāk ar trolejbusu pavizināties nekā alu dzert. Kojā neteiktu ka nesmuki, jo Filips un Baiba, lai arī maukas, kautkā ir diezgan forši. Un Filipam ir smuka istabiņa un Baibai krūtis.
Pēctam es, visvarenais plānu kaldinātājs, izplānoju ar Sanitu doties šahu spēlēt. Protams, viss notiek kā plānots, un kamēr Sanita mājās krāsojas vai maina ritenim ķēdi vai es nezinu ko dara, es Origo aizmiegu uz soliņa, jo pēdējoreiz gulēts aizvakar. Neesu vel izdomājis īsti vai tas ir smieklīgi vai arī vienkārši tizli, bet šaha spēlēšanu zināmu iemeslu dēļ atcēlu uz laiku. Protams, kad man nenāk miegs, un es viņai 01:00 zvanu tad jau protams visi ir zem segām, un nevienam mani vairs nevaig un pat čizo negrib pīrāgus cept. Sasodītie dienasgaismas bērni, iespīdēs jums kautkad saule acīs, un ieskriesiet krievu barā, tad redzēs kā ir!

Diena numur Perseus (ja tas vārds latviski tulkojas, tad es ceru, ka tas netulkojas kā "Sergejs", jo tā man tas vārds patīk)
Modos pus7 manuprāt un turpināju nemācīties eksāmenam.
Tā vietā es uzskatīju par gudru domu noskatīties "Mirrors", jo Ivars teica, ka esot laba. Ivars, tu esi lohs. Es domāju, ka neviens to vēl nav pamanījis, bet nu, ziniet, es neemu īsti šausmeņu fans, un tad skatīties filmu, kur tu skaties spogulī un kautkas deg, un tad sīkais sajūk prātā, un tad ja par to vēl nekas, beigās veca mūķene pārvēršas par kautko asiņainu un pretīgu, kas lec un nemāk runāt un tam seja ir tāda, ka es pat ar aizsietām acīm tai gaisa buču nesūtītu. Ja es gribēšu paskatīties uz pretīgu sievieti, tad es labāk.... neskatīšos neko. Kāda velna pēc, lai es gribētu skatīties uz kautko pretīgu?

Galīgi traki gribējās no rīta dzert un tā nu es devos uz super netto, kurā pārdod arī rozā poniju un kreklus meklēt dzērienu. Nesmuki ir tas, ka ja tu neesi čalis ar bārdu līdz krūtīm, kuram garšo alus no plastmasas divlitrenes ar nosaukumu "WALTER", tad neko īsti jēdzīgu tur nevar atrast. Viss, kas bija manuprāt kautcik ņemams bija Coca-Cola un kautkāda ledus tēja tādā pudelē, ka, ja man prasītu, es nešauboties teiktu, ka tur iekšā ir terpentīns. Tā kā kolu pudelē es neesmu pircis manuprāt kopš kāda 4. klases klasesvakara, tad izlēmu par labu terpentīna pudelē ielietajai ledus tejai. Teikšu kā ir - negaršoja slikti. Es gan nezinu kā garšo terpentīns, bet man šķiet ka savādāk. Dainis zin kā garšo benzīns, jo viņaprāt vaig dzert no visām bundžām, kuras Māris Ārents kautkur atstāj, tā kā varbūt kautkad šito tēmu ar viņu varēs pārrunāt.

Eksāmens diezgan smuki itkā, jautājumi diezgan viegli, un par tiem, kuriem es šaubījos, es ceru, ka nešaubījās priekšā sēdošā Ilze, un tad rakstu daļā es izvelku rakstāmo par reklāmu, kas ir labākais, ko es manuprāt tur varēju izvilkt.
Tad mājas un uzreiz gulēt, pamodos ap 21iem, un 22os atkal gāju gulēt. Jā, ja man nav kompis un draugu Mālpilī, tad es vienkārši guļu. Dažreiz es arī lasu, bet tā es vispār esu diezgan stilīgs, vienreiz iemetu trīnīti, atceros to tā, itkā tas būtu noticis vēl vakar.

Diena numur 8
Modos pus5. Jā es un pamostos pus5. Un tas nav tā kā 16:30 kā parasti, bet tā kā 04:30, kad ir rīts, un kad visi parastie ļautiņi vēl guļ, un sētnieks arī manliekas. Laigan par vīnu rituāliem neesmu īsti lietas kursā.
Ar kautko agru aizbraucu uz Rīgu, jo iepriekšējā dienā mans ģeniālais prāts lika man atstāt datora vadu kojās (ES MĪLU KOJAS *************). Tad tur itkā interesanti un itkā nē, bet nu pirmoreiz mūžā es jutu, kā tas ir kad tev ir vājas kājas un šķiet ka ceļgalu vietā ir nekas, un rokas trīc un kāpjot pa trepēm lejā pīpēt gandrīz noripo un iespējams dabū spontāno abortu. Nu tie pēdējie divi par laimi nenotika, bet nu tikuntā. Un nē tas nebija tā terpentīna iespaidā, tas bija stress.
Un tagad es secinu, ka tas par ko es rakstu sanāk vispār šodiena. Gara diena kautkā, lai ari neko neizdarīju.
Un autobusa šoferim, kas brauc uz Mālpili zvanīja sieva un kautko teica kamēr viņš tirgoja biļetes, un tad viņš teica "zvani vēlāk, es tirgoju biļetes" un tad man viņš teica "nē nu ko var zvanīt, kamēr es tirgoju biļetes, aizbrauks mājās tad arī runās!!"

Un tā kā mana pēdējā laika rakstīšana ir retāka par Ilvara Raupa zobiem, tad es drīkstu atļauties rakstīt šitik garus ierakstus.

Un vēl es varu pastāstīt stāstu.
Reiz dzīvoja puisis un meitene. Puisis meiteni ļoti ļoti mīlēja, meitene viņu ne tik ļoti, un viņi uz nenoteiktu laiku pašķīrās, bet puisis nezaudēja cerību.
Stāsta beigas pagaidām. Neizklausās taču pēc bēdīga stāsta ne?

Labākais, kas man ir bijis ir pie Tevis.
Lai veicas Saulīt (: Un tas nav sarkasms. Bez jokiem.